Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Latvijas Sporta deju federācija

PREZIDENTS

VITO FELDMANIS

Latvijas Sporta deju federācijas prezidents kopš 1997. gada. Pirms tam un paralēli visu laiku nodarbojies ar deju apmācību, trenējot pārus dažādu līmeņu sacensībām.

Maģistra grādu horeogrāfijā Vito Feldmanis ieguvis Latvijas Konservatorijā 1981. gadā. Drīz pēc tam — 1983. gadā — sācis strādāt Jūrmalas Mākslas skolā par sporta deju kolektīva vadītāju treneri. Tur sastopams arī šodien.

Vito Feldmanis aktīvi darbojas Pasaules Sporta deju federācijā (WDSF) kā augstākās kategorijas tiesnesis.

KĀPĒC DEJAS?

Neiroplasticitāte ir nesen atklāta parādība, kas pretēji iepriekš pieņemtajiem uzskatiem par nervu šūnu neatjaunošanos nosaka šo šūnu spēju atjaunoties. Tā ļauj cilvēkiem atgūties no insulta, centrālās nervu sistēmas traumām, iedzimtām kaitēm, pārvarēt autismu, epilepsiju, mācīšanās traucējumus, depresiju un atkarības. Tomēr ne visas fiziskās aktivitātes veicina neiroplasticitāti — drīzāk tā ir viena konkrēta aktivitāte, kas tiek veikta padziļināti un ilgstošā laika posmā. Kā piemēru var minēt dejošanu un mūzikas instrumenta apguvi.

Runājot par mūsdienu vides negatīvo ietekmi uz smadzeņu darbību, hipnopsihoterapeite Dace Rolava atklāj: "Šodien pie stresa, ar ko saskaras biznesa, lietišķais, ikdienas cilvēks var saskarties ar situāciju, ka smadzenes nespēj pietiekami aktīvi darboties, jo stress un pārslodze dara savu. Principā smadzenēs šādos apstākļos zūd aktivitāte, tās sāk lēnāk strādāt. Mēs runājam par neirozēm, depresijām, noguruma sindromu. Un ar šo problēmu saskaras ne tikai seniori, bet arī jauni un vidēja vecuma cilvēki."1

Psihiatrs, psihoanalītiķis un zinātnieks Normans Doidžs savā grāmatā The Brain That Changes Itself raksta: "Fiziskās aktivitātes, piemēram, jaunu dejas soļu apgūšana, palīdz uzlabot līdzsvara problēmas. Kā papildus ieguvums uzskatāma arī socializēšanās, kas pozitīvi ietekmē smadzeņu darbību."

Hipnopsihoterapeite Dace Rolava atzīst: "Tieši dejas rehabilitācija ir ieteicama pie iepriekš minētajiem traucējumiem. Tā profilaktiski vēlama gan jauniem cilvēkiem — pie depresijām, gan senioriem — uzmanības noturēšanas, demences u. c. gadījumos. Dejošanai ir liels potenciāls renesansei brīdī, kad sabiedrība izpratīs dejas pozitīvo ietekmi uz smadzeņu darbību."

Normans Doidžs raksta: "Vien atkārtojot deju soļus, ko esat apguvis jau daudzus gadus atpakaļ, nepalīdzēs uzturēt formā motoro garozu, kas ir atbildīga par skeleta muskuļu kustībām. Lai uzturētu prātu aktīvu, nepieciešams apgūt ko jaunu, ar nosacījumu, ka tas prasa nedalītu uzmanību un koncentrēšanos. Piemēram, jaunu dejas soļu apgūšana uzskatāma gan par fizisku, gan mentālu izaicinājumu, jo prasa lielu koncentrēšanos. Šāda aktīva jaunu iemaņu apgūšana ļauj gan noglabāt jauniegūtās atmiņas, gan viegli piekļūt vecākām atmiņām."

Normans Doidžs savā grāmatā runā arī par riska samazināšanu saslimšanai ar Alcheimera slimību un demenci: "Jo izglītotāki esam, jo vairāk socializējamies un iesaistāmies fiziskās aktivitātēs. Pie tam — jo intelektuālākas aktivitātes izvēlamies ikdienā, jo ir mazāk risks saslimt ar Alcheimera slimību vai demenci. Tomēr ne visas aktivitātes dod līdzīgus rezultātus. Jauna mūzikas instrumenta apguve, lasīšana un dejošana nodrošina mazāku demences risku."

RSU profesors Guntis Bahs stāsta par deju kā rehabilitācijas un pašattīstības paņēmienu: "Ar mērķtiecīgu rehabilitācijas vai pašattīstību pat veseliem indivīdiem var attīstīt smadzeņu reģionus. Atslēgasvārds ir padziļināta jaunu zināšanu un prasmju apgūšana ilgstošā laika posmā, kā rezultātā tiek veicināta konkrētā smadzeņu reģiona attīstība."2

RSU profesors Guntis Bahs, runājot par mūsdienu tehnoloģiju nozīmi neiroplasticitātes pētniecībā, atzīst: "Mūsdienās, kad tehnoloģijas spēj vizualizēt smadzeņu aktivitāti un izteikt to konkrētās mērvienībās, ar pozitronu emisijas tomogrāfijas un kodolu magnētiskā rezonanses palīdzību var aplūkot galvas smadzeņu uzņēmumus pirms un pēc ārstēšanās jeb intelektuālās vai fiziskās ārstēšanās kursa. Šie attēli demonstrē vērā ņemamas izmaiņas — smadzeņu reģionos, ar kuriem veikts ilgstošs darbs, liecina par daudz lielāku aktivitāti."

SITUĀCIJA

Klubi, kuros var apgūt sporta dejas, aptver visu Latviju — tie atrodas gan Rīgā, gan reģionos, piemēram, Talsos, Liepājā, Jelgavā, Siguldā, Valmierā, Rēzeknē un Daugavpilī. Sporta klubu skaits pašreiz ir ap 70, savukārt aktīvo dejotāju skaits aptuveni — 2000. Šim skaitlim nav tendence krasi mainīties. Salīdzinot ar citām valstīm, Latvijā ir procentuāli daudz dejotāju.

Gandrīz katru sestdienu un svētdienu tiek rīkotas sacensības dažādām vecuma grupām un sporta deju disciplīnās. Sporta deju federācija ļauj klubiem pieteikt sacensības oficiālajam kalendāram gadu uz priekšu.

Ik gadu Latvija organizē pasaules un Eiropas mēroga čempionātus un kausu izcīņas. Latvijas dejotāji aktīvi piedalās arī sacensībās ārzemēs.

Oficiālais sadalījums, pirmkārt, ir pa vecuma grupām (Bērni I, Bērni II, Juniori I, Juniori II, Jaunieši, Jaunieši U-21, Pieaugušie, Pieaugušie II, Seniori I, Seniori II, Seniori III un Seniori IV), otrkārt, — pa deju disciplīnām (standartdejas, Latīņamerikas dejas un 10 dejas).

STRATĒĢIJA

Turpināt treneru semināru organizēšanu, kā arī darbu ar Latvijas izlasi.

Izaicinājums Latvijas Sporta deju federācijai ir nepieciešamība izklāt ar parketu zāles grīdas sacensību norises vietās, jo ir nostiprinājies uzskats, ka dejotāji sabojā grīdu ar deju kurpju papēžiem. Tas palielina izmaksas sacensību rīkošanai. Interesanti, ka ar šādu problēmu nenākas saskarties mūsu kaimiņiem lietuviešiem un igauņiem. Neskatoties uz šo faktu, federācijas stratēģijā nav celt un uzturēt savu specializēto deju halli. Ir iepriekš bijuši mēģinājumi to darīt, tomēr šāda pieeja nav atmaksājusies.

Federācija apsver iespēju arī turpmāk pilnveidot sadarbību ar zāļu pārvaldītājiem gan Rīgā, gan reģionos. Tas ļautu organizēt sacensības atšķirīgās norises vietās, neradot dejotājiem konveijera sajūtu.

Papildus tam Sporta deju federācija uzskata par prioritāti attīstīt sadarbību ar medijiem, lai būtiski veicinātu publicitāti par federācijas aktivitātēm.

STATISTIKA

Aktīvie klubi: 74

Akreditētie dejotāji: 2119

Neakreditētie dejotāji:4668

Tiesneši: 58

Akreditētie treneri: 112

LIELĀKIE SASNIEGUMI

2016. gadā

1. vieta pasaules čempionātā jauniešiem 10 dejās Denisam Gudovskim un Megijai Danai Morītei

2. vieta pasaules čempionātā jauniešiem ST dejās Denisam Gudovskim un Megijai Danai Morītei

3. vieta Eiropas čempionātā profesionālajā divīzijā LA dejās Martam Smolko un Tīnai Bazukinai

2. vieta Pasaules kausa izcīņā profesionālajā divīzijā LA dejās Martam Smolko un Tīnai Bazukinai

2015. gadā

4. vieta pasaules čempionātā jauniešiem Latīņamerikas dejās Denisam Gudovskim un Megijai Danai Morītei

5. vieta pasaules čempionātā jauniešiem 10 dejās Denisam Gudovskim un Megijai Danai Morītei

4. vieta pasaules čempionātā junioriem II LA dejās Leonardam Petkevičam un Polinai Cepilovai

6. vieta pasaules čempionātā junioriem II ST dejās Ričardam Šteinfeldam un Laurai Bernātei

2006. gadā

1. vieta pasaules čempionātā junioriem II ST dejās Rinaldam Ābolam un Santai Vitenbergai

2004. gadā

1. vieta pasaules čempionātā junioriem II LA dejās Vladimiram Kurčevskim un Elīnai Ozoliņai

2003. gadā

1. vieta pasaules čempionātā junioriem II 10 dejās Jegoram Šišlo un Anastasijai Gorbačenko

 

1 – LSFP intervija ar Daci Rolavu.

2 – No Gunta Baha intervijas LR1 raidījumam Zināmais nezināmajā. http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/zinamais-nezinamaja/neiroplasticitate-smadzenu-speja-mainities-un-pielagoties.a65462/

Autori: Līga Vanaga