Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Dejasdarbs pirms balles

Pasaules jauniešu čempionātā standartdejās, kas notiks 16. decembrī 36. starptautiskā sporta deju festivāla Baltic Grand Prix ietvaros, uz pašmāju deju grīdas Ķīpsalā izies latvietis Ričards Šteinfelds un lietuviete Atile Žukaite — septiņpadsmitgadīgu jauniešu pāris, kurš dejo kopā tikai pusotru gadu.

Vēlā vakarā pēc treniņa jauniešu stājā un sejās jaušams pamatīgs garās dienas nogurums, jo sporta deju sezona rit pilnā sparā, teju katrās brīvdienās jādodas uz sacensībām. Vīnes valsis, tango, fokstrots, kviksteps, lēnais valsis — ir skaisti un emocionāli to vērot skatītājam, bet nodejot sacensībās vairākas reizes piecas standartdejas spēj tikai sportisti, kas veltījuši tam milzu pūliņus vairāku gadu garumā.

RĀDĪJA SOĻUS UN VIRPUĻOJA

Kā tas sākās? “Esmu dzimusi un augusi Lietuvā. Kāda klasesbiedrene, kura dejoja, starpbrīžos rādīja soļus un virpuļoja,” latviešu valodā iesāk Atile Žukaite. “Klasesbiedrene uzaicināja mani līdzi uz sporta deju nodarbībām, bet toreiz manī neradās interese, pamēģināju un sāku dejot tikai trešajā klasē pēc Ziemassvētkiem. Tātad šajā sporta veidā ienācu tikai 10 gadu vecumā.”

Atiles pirmais sporta deju klubs bija Kauņas Kaspinas. Gadu nodejojusi, meitene gribēja šo sportu pamest, bet atradās deju partneris no kluba Sūkurys un aizraušanās turpinājās. Tagad viņa ar sajūsmu apgalvo: “Man ļoti patīk dejot, nevaru dzīvot bez tā!”

Ričards Šteinfelds ir no Valdemārpils un sācis dejot četru gadu vecumā. “Mammas draudzenes dēls dejoja, un mamma gribēja, lai arī es pamēģinu,” draudzeņu vienošanos par bērnu nodarbināšanu atceras Ričards. “Vairākus gadus man nepatika tā braukāšana uz dejām — citi puikas gāja ārā spēlēt bumbu, bet man bija jākāpj mašīnā un jādodas uz dejām,” atklāj staltais dejotājs.

Talsu deju klubā Sara Ričarda Šteinfelda pirmais treneris bija Aleksandrs Aļošins. Treneris puikā saskatīja potenciālu un ierunājās par Rīgu. Reizēm ieradās viestrenere Iveta Zīle, kas pasniedza Latīņamerikas dejas, arī viņa dejotāja mammu pamudināja turpināt treniņus Rīgā, lai sasniegtu augstāku līmeni. Tā Ričards no 8. klases sāka dejot Rīgas sporta deju klubā Daugava, kur viņa treneris bija Gundars Briedis. Rezultāti strauji uzlabojās. Tā kā bija jābraukā trīs reizes nedēļā no Valdemārpils uz treniņiem Rīgā, Ričardam laika trūkuma dēļ nācās atteikties no Latīņamerikas dejām un viņš turpināja treniņus tikai standartdejās.

RĪGĀ BEZ MAMMĀM

Atile Žukaite un Ričards Šteinfelds ir deju partneri kopš 2016. gada jūlija, satikšanos veicināja abu šķiršanās no iepriekšējiem pāriniekiem. Atilei bija deju partneris Spānijā un viņa gan mācījās skolā, gan dzīvoja Valensijā, Spānijā. “Pēc trim gadiem abi pārcēlāmies uz Lietuvu, jo pie mums sporta dejās ir augstāks līmenis. Tomēr mans spāņu partneris nolēma pārtraukt dejošanu,” situācijas maiņu atstāsta Atile Žukaite.

Ričards nav pārāk gara auguma, bet iepriekšējā partnere Laura Bernāte auga ātrāk — auguma starpības dēļ bija jāšķiras. Savukārt Atile tai brīdī, būdama bez partnera, bija nolēmusi beigt dejot. Paziņojusi to treneriem, viņa devās atpūsties uz divām nedēļām, bet tad viņai uzrakstīja Ričards, aicinot pamēģināt dejot kopā. Raimonds Piševs labi pazina Atiles treneri, un abi šo savienību bija apsprieduši.

Jaunieši pārcēlās uz Rīgu. Ričards sāka mācīties Rīgas 93. vidusskolas 10. klasē un kopā ar Atili, kura kļuva par Rīgas Lietuviešu vidusskolas skolnieci, sāka mitināties vecāku īrētā dzīvoklī galvaspilsētā. Jaunieši piemetina, ka ir tikai deju partneri, jo, viņuprāt, dejas ir darbs un darbā nevar būt attiecības. Ričarda vecāki turpina dzīvot Valdemārpilī, bet Atiles vecāki Lietuvas pilsētā Kauņā. Dejotāji paši kārto sadzīvi un saimnieciskās lietas — nav mammu, kas mazgātu grīdas vai pagatavotu vakariņas. Brīvdienās, ja nav sacensību, tad katrs dodas mājās uz savu pusi, bet, ja sacensības ir Latvijā, tad parasti uz tām ierodas arī vecāki.

NAV CEĻA ATPAKAĻ

Deju klubā Dzintars Atili Žukaiti un Ričardu Šteinfeldu trenē sporta deju pasaules autoritātes — treneri Raimonds Piševs un Andrejs Rogovenko. Andrejs pats vēl arvien dejo profesionāļos un visbiežāk dodas līdzi pārim uz starptautiskajām sacensībām. Jaunieši augsti vērtē abus trenerus, bilstot, ka viņu popularitāte deju pasaulē ļauj izvēlēties iespējas pamācīties pie citiem profesionāļiem pasaulē, uzaicināt viestrenerus, kuriem ir cits skatījums un kuri var iemācīt ko jaunu. Ričards gan skumji piebilst, ka tās ir lielas izmaksas, reizēm varot paņemt vairākas nodarbību stundas pie tāda trenera, reizēm finanšu dēļ varot atļauties tikai vienu stundu.

“Unikāla kombinācija, — šiem jauniešiem patīk dejot, abi ir mērķtiecīgi,” pāri vērtē treneris Raimonds Piševs. “Ričards ir mazliet kautrīgs, ļoti sirsnīgs un godīgs. Savukārt Atilei piemīt karavīra raksturs, viņa nekad nepadosies. Ar Atili var iet izlūkos, kā mēdz teikt. Šiem jauniešiem nav ceļa atpakaļ, ir tikai viens ceļš — uz priekšu!” Vaicāts par gaidāmo lielo konkurenci pasaules jauniešu čempionātā standartdejās, Raimonds Piševs precizē: “Milzīga, nevis liela konkurence! Plānots, ka varētu būt 65 pāri no 35 valstīm, tomēr centīsimies tikt finālā.”

ATALGOJUMĀ — SACENSĪBU ATMOSFĒRA

Liela atbildība, smags treniņu darbs ik vakaru, lieli finansiāli izdevumi… Kāpēc? Atilei Žukaitei ir mērķis: “Gribu būt dejošanas trenere, man ir svarīgi, lai man būtu vārds, panākumi un lai mani zinātu. Tāpēc ir svarīgi redzēt visu, kā citi strādā, kā notiek sacensības, un apliecināt sevi, uzvarot sacensībās. Cik man būs spēka, dejošu, jo esmu nolēmusi visu dzīvi saistīt ar dejošanu.”

Ričards nākotnē negribētu būt deju treneris. “Man žēl mammas, pārdzīvoju, ka mani panākumi ģimenei maksā tik dārgi,” godīgi atzīst sportists. “Ja aizeju uz treniņiem un kaut kas nesanāk, tad garastāvoklis krītas.” Atile piebilst, ka reizēm viņai Ričards jāuzmundrinot, esot svarīgi visu laiku nospraust mērķus: “Arī man reizēm neko negribas, gribas atpūsties, bet visi izdara spiedienu, grib vēl labāk, lielākus panākumus. Liela motivācija saņemties ir katras nākamās sacensības, šoreiz pasaules čempionāts.”

Atceroties to laiku bērnībā, kad nepatika dejot, Ričards novērtē vecāku neatlaidību: “Varu teikt paldies mammai, kad viņa mani mudināja doties uz treniņu. Arī tagad reizēm ir dienas, kad galīgi nav spēka, esmu noguris no skolas un treniņiem, bet, kad iedomājos par pasaules čempionātu un tā atmosfēru… Ja man nebūtu lielu panākumu, ja nebūtu izjutis to, kā tas ir, tad būtu citādāk, bet esmu jau divas reizes dejojis pasaules čempionāta finālā. Cilvēku atbalsts, skaisti dejotāji, orķestris — tas ļoti uzlādē,” mirkļus, kuru dēļ tiek pieliktas tādas pūles, atceras Ričards Šteinfelds. “Man ļoti spilgti palikusi atmiņā pirmā reize, kad dejoju pasaules čempionātā junioru II grupā 2015. gadā Kišiņevā un tiku finālā.”

ATBALSTS SKOLĀ UN ĢIMENĒ

Mācības 11. klasē ir abu jauniešu pamatdarbs. “Mācāmies vakaros pēc deviņiem, nereti tiekam mājās vēlāk,” dienas režīma smagāko daļu akcentē Atile. “Skolā patīk valodas, kas viegli padodas, bet nepatīk matemātika.” Savukārt Ričardu piesaista viss, kas saistīts ar loģisko domāšanu, piemēram, matemātika, politika, ekonomika. “Protams, ir nenokārtoti pārbaudījumi, bet skolotāji ir atsaucīgi un var sarunāt, kad uzrakstīt pārbaudes darbu,” dejotājs skaidro. Ričarda skolā ir sporta deju pulciņš, tāpēc sporta dejotāji tiek novērtēti. Savukārt Atiles Rīgas Lietuviešu vidusskolā abi ir aicināti uzstāties ar deju šovu.

Atilei ir trīs brāļi un māsa. “Mamma ir astroloģe, tētis — dizainers un fotogrāfs. Maniem vecākiem patīk dejot, kaut viņi nav sporta dejās trenējušies. Redzot, kā man tas patīk, viņi ar prieku atbalsta.” Ričarda mamma ir zobārste, māsa — zobārstniecības māsa. “Lielākais atbalsts man ir mamma, kas vairāk iesaistās vadāšanā uz sacensībām,” par savu ģimeni stāsta Ričards Šteinfelds. “Tētis strādā Talsos Valsts mežu dienestā. Viņam ne visai patīk dejas, īpaši subjektīvā vērtēšanas politika. 9—10 gadu vecumā paralēli trenējos arī vieglatlētikā, tur gan tētis mani virzīja. Skrēju sprintu un lēcu tālumā, mani vienu brīdi trenēja Madaras Palameikas mamma.”

Ko iemācās, jau pusaudža gados uzsākot tik intensīvu dzīvi, kādu prasa sports un starti nozīmīgās sacensībās daudzviet ārzemēs? “Dzīves ritms ar disciplīnu, ceļojumiem un sporta deju sacensībām mūs pieradina pie patstāvības, atbildības, attīsta komunikācijas prasmes, kas ļoti noder dzīvē,” Atilei atbilde nav jāmeklē kabatā. “Turklāt mēs nevaram vienmēr gaidīt, ka kāds mūs bakstīs un pamudinās, pašiem jāiemācās sevi mobilizēt. Ja mēs to nespētu, tad nebūtu nonākuši līdz brīnišķīgajai iespējai startēt decembrī gaidāmajos deju svētkos — pasaules čempionātā Rīgā.”

 

Ričards ŠTEINFELDS

Sporta dejotājs, skolnieks

Dzimis: 2000. gada 20. jūlijā Talsos

Izglītība: Valdemārpils vidusskola, pašlaik Rīgas 93. vidusskolas 11. klase

Sportā: kopš 4 gadu vecuma

 

Atile ŽUKAITE

Sporta dejotāja, skolniece

Dzimusi: 2000. gada 1. jūlijā Viļņā

Izglītība: vairākas skolas Lietuvā, skola Valensijā, pašlaik Rīgas Lietuviešu vidusskolas 11. klase

Sportā: kopš 10 gadu vecuma

 

Pāris sporta dejās

Klubs: sporta deju klubs Dzintars

Treneri: Raimonds Piševs, Andrejs Rogovenko

Pāra sasniegumi standartdejās: Latvijas U-21 čempionāts — 1. vieta (2017);Latvijas jauniešu čempionāts — 2. vieta (2017); pasaules U-21 čempionāts — 6. vieta (2017); Ziemeļeiropas čempionāts — 1. vieta (2017)