Dzīve kā deja
Marts Smolko un Tīna Bazikina ir vienīgie Latvijas sporta dejotāji, kas startē profesionāļu divīzijā Latīņamerikas dejās.Viņi izies uz deju grīdas arī 19. decembrī Ķīpsalā, kur piedalīsies Baltic Grand Prixizcīņā.
Marts ierodas uz mūsu tikšanos un pasūta baltu kafiju, Tīna atnāk, iegādājusies kafiju pa ceļam. Dzeram kafiju? Jā, viņi dzerot kafiju, bet ne bieži.
Marts un Tīna kopā sākuši dejot tikai šogad, no amatieriem pārejot profesionāļos. Līdz tam Marts Smolko dejoja pārī ar Viktoriju Puhoviku un bija nokļuvuši līdz 8. vietai pasaulē. Bet, tā kā Marts un Tīna piecus gadus bija vienā sporta deju klubā Vecrīga, turklāt jau trīs gadus ir pāris arī dzīvē, tad viņos pamazām brieda doma dejot kopā. „Esmu pateicīgs Viktorijai par piecus gadus ilgo partnerību, bet man gribējās kaut ko citādāku,” izvēli mainīt partneri komentē Marts Smolko. „Kaut mums bija augsti rezultāti, šķīrāmies, un janvārī sāku dejot kopā ar Tīnu.” Vai ir iespējams tikt augstāk? „Vienmēr ir iespējams. Līdz šim neviens Latvijas amatieru pāris nav bijis pasaules čempionāta pusfinālā, tas likās tuvu neiespējamajam, bet pērn mēs to izdarījām un tikām. Tikko 7. novembrī to pašu rezultātu atkārtoju, dejojot ar Tīnu pasaules sporta deju čempionātā Drēzdenē, bet nu jau profesionāļu grupā. Arī bijām astotie, bet tas nav tas labākais, ko spējam. Cerējām uz augstāku vietu,” Marts pieticīgi vērtē sasniegto.
Kopš janvāra jaunajam deju pārim bijušas tikai trīs sacensības, un visās iekļuvuši finālā. Augstākā bija 2. vieta Itālijas pilsētā Rimini, bet vērtīgākā — Vācijas Štutgartē izcīnītā 4. vieta 51 pāra konkurencē.
TIK ĻOTI NEPATIKA, KA SLĒPĀS TUALETĒ
„Dejās nonācu neplānoti,” savu sākumu sporta deju pulciņā atceras Marts Smolko. „Kaimiņos dzīvoja draugs, kuru mamma veda uz dejām, bet es aizgāju līdzi kompānijas pēc. Sākumā mums, astoņgadīgiem puikām, ļoti, ļoti nepatika, pat slēpāmies tualetēs. Likās, ka dejas mums nepiestāv. Puiku sporta veidi taču ir basketbols, futbols, cīņa, bet dejas ir meiteņu lieta. Sākumā tas bija vienkārši dejošanas pulciņš. Kad 14, 15 gadu vecumā sākās braucieni uz starptautiskām sacensībām, tad, redzot pasaules līmeņa zvaigznes, parādījās vēlme kaut ko sasniegt. Mani treniņi pārsvarā bija Rēzeknē un Daugavpilī, dejoju Rēzeknes sporta deju klubā Viva pie lieliskas treneresIlonas Kalniņas, kura nu jau trenē citu paaudzi. Vēl arvien vairāku Latvijas čempionāta grupu finālisti nāk no mana kluba.”
Pēc vidusskolas Marts devās uz Rīgu, sāka mācīties Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā par deju ritmikas skolotāju, bet nepabeidza, jo sacensību, treniņu, braucienu dēļ tas nebija iespējams. „Nopietni panākumi sākās tad, kad sāku trenēties klubā Vecrīga un par manu skolotāju kļuva Atis Legzdiņš,” norāda Marts Smolko. „Tieši šis treneris ļoti daudz ieguldīja manī un manā iepriekšējā partnerē — mēs strādājām kopā piecus gadus. Tā kā Atis Legzdiņš ir arī Gaiļezera slimnīcas ārsts, tad viņš pārzina cilvēka anatomiju, kas ļauj labi attīstīt dejas mehānisko pusi,” piebilst Marts.
IGAUNIETE TĪNA
Patlaban Marta Smolko un Tīnas Bazikinas treneris ir igaunis Eduards Korotins, kurš pārstāv spēcīgāko deju klubu Igaunijā. Igaunija nav nejauši ienākusi šī pāra dzīvē — Tīna ir no Igaunijas. „Dejās nokļuvu sešu gadu vecumā, bet sākumā man nemaz to negribējās — to gribēja tikai mani vecāki,” atklāj Tīna, secinot, ka abiem ar Martu bērnībā bijusi pretestība pret sporta dejām. „Ar laiku iepatikās, un tā arī līdz šim dejoju.” Kad Tīna Bazikina 2010. gadā Tallinā pabeidza universitāti, viņa pārcēlās uz Rīgu, jo šeit atrada savu partneri Jevgeņiju Suvorovu no sporta deju kluba Vecrīga. Tā kā Tallina no Rīgas nav tālu, tad Tīnai nav bijusi sajūta, ka pārceļas uz ārzemēm. Bet viņas partneris vēlējās aizbraukt no Latvijas un emigrēja uz Izraēlu. Tīna meklēja jaunu partneri, paspējot dejot zem Albānijas karoga ar itāli.
KOPĀ DZĪVĒ, DEJĀ UN DARBĀ
Sporta dejās ir daudzi gadījumi, kad pāris kopā dejo un abus vieno arī savstarpējas jūtas. Marts gan skaidro: „Ja sākas simpātijas vai attiecības starp pāri pusaudžu gados, tad tā var būt liela problēma, kas var traucēt dejošanai. Un otrādi — dejas var traucēt attiecībām, kas veidojas.” Izņēmumi esot ļoti reti. „Toties pieaugušajiem dejotājiem pēc 20 gadiem šādas attiecības tikai bagātina un papildina priekšnesumu uz deju grīdas. Strīdas gan visi — nezinu nevienu pāri, kurš nestrīdētos treniņu laikā, bet jāprot to nepārnest uz privāto dzīvi, kas nemaz nav viegli,” nosaka dejotājs. Tīna piebilst, ka savstarpējās attiecības palīdz, rada neizskaidrojamu vienotības sajūtu turnīros.
Kad publika vēro klātienē deju sacensības, liekas neticami, kā var izturēt šo ugunīgo deju sprintu. Marts uzreiz iebilst: „Nē, arī standartdejas daudz prasa, ja ne vēl vairāk.” Tīna ir bijusi Igaunijas čempione 10 dejās un piekrīt, ka standartdejas ir grūtākas — latīņos tomēr esot lielāka brīvība. „Mēs trenējamies nopietni, kārtīgi gatavojamies jebkurām sacensībām,” stāsta Marts Smolko. „Trenējot izturību, dejojam visas piecas dejas bez apstājas un katru deju ilgāk nekā sacensībās. Tas vajadzīgs, lai sacensībās nebūtu jādomā, kā izturēt, vai pietiks spēka, un varētu koncentrēties tikai izpildījumam.”
Izturība tiek trenēta arī cita veida nodarbībās. Tīna Bazikina savulaik aizrāvusies ar Bikram jogu: „Nebija viegli izturēt pusotras stundas fizisku slodzi tādā pirtī, bet tas ļoti palīdzēja sacensībās. Tikai ar dejām vien ir grūti paaugstināt līmeni.” Cits iet uz sporta zāli, cits skrien, cits peld. Sporta dejās obligāta ir arī horeogrāfija, dažādi stiepšanās vingrinājumi, baleta pamati. Tos profesionāļu pārim palīdz apgūt horeogrāfs Gints Dancītis.
Laimīgie Fināli
Gan Tīna, gan Marts apgalvo, ka viņi nepieder pie tiem, kuri sabrūk pēc neveiksmēm. „Kritieni un kaut kādas aizķeršanās ir bieži, bet tas nevienu mirkli nav licis domāt, ka es vairs nedejošu,” skaidro Tīna. Viņi vairāk prātā paturējuši veiksmes mirkļus. Marts ar prieku piemin Pasaules spēles sporta dejās, kas notiek ik pēc četriem gadiem — 2013. gadā tās bija Kolumbijā. Toreiz Marts Smolko un Viktorija Puhovika Latīņamerikas deju programmā 24 pāru konkurencē izcīnīja sesto vietu, pirmo reizi nodrošinot Latvijai vietu finālā Pasaules spēlēs.
Tāpat liels gandarījums bijis iekļūt Vācijas atklātā čempionāta finālā šāgada augustā Štutgartē. „Tās ir vienas no lielākajām sacensībām pasaulē, kurās ir fantastiska atmosfēra, ļoti daudz skatītāju,” skaidro sportistu pāris. „Tāpēc bijām ļoti priecīgi, ka, būdams jauns pāris, tikām finālā un ieguvām 4. vietu. Tas bija ļoti priecīgs mirklis.”
PAR AGRU NOPIRKTĀS BIĻETES
Dodoties uz kārtējo turnīru, dejotāji apsver savas iespējas, zina konkurentus un reāli novērtē, cik augstu tiks konkrētajās sacensībās. Tomēr gadās kļūdīties. „Man tāds misēklis bija ar iepriekšējo partneri, kad tikām Eiropas čempionāta pusfinālā Spānijā,” savu stāstu sāk Tīna. „Mēs jau bijām nopirkuši vilciena biļetes, jo bijām plānojuši, ka pabeigsim dejas ceturtdaļfinālā un brauksim ar pēdējo vilcienu uz Barselonu, lai nokļūtu lidostā. Pārsteigti uzzinājām, ka esam iekļuvuši pusfinālā. Tā nu vilciena biļetes bija vējā, mums nācās par 200 eiro ņemt taksometru. Tomēr nebija žēl iztērētās naudas, jo bijām ļoti laimīgi par iekļūšanu pusfinālā.”
Marta stāsts ir saistīts ar WDSF Grand Slam reitinga turnīriem, kuros ir pieci posmi un sestās sacensības ir fināls, kurā nokļūst 12 labākie pāri. „Mēs ar Viktoriju Puhoviku iekļuvām šajā finālā un tikām uzaicināti uz Šanhaju. Necerējām tikt tālāk par 11. vietu, tāpēc mums bija nopirktas attiecīgas atpakaļceļa biļetes. Šajās sacensībās sākumā dejo 12 pāri, tad deviņi labākie, tad seši. Par brīnumu iekļuvām devītniekā, bet ar to nebijām rēķinājušies. Pēc tam skrējām uz viesnīcu, tik tikko paspējām uz lidmašīnu. Pēc 10 stundu lidojuma ar pārsēšanos no rīta ieradāmies Rīgā un vakarā mums bija jādejo WDSF World Open Latin sacensībās Baltic Grand Prix 2013, kur… uzvarējām. Tāds bija laimīgais 2013. gads.”
PROFESIONĀĻU BRĪVĪBA
Kāda ir dejotāju ikdiena? Marts raksturo: „Dienas pirmajā pusē līdz četriem, pieciem mēs trenējamies paši, bet vakaros strādājam ar citiem. Mēs trenējamies fabrikasRita klubā pie Zasulauka stacijas, kur ir ļoti skaista, gaiša zāle. Turpat arī trenējam citus — Tīna strādā ar mazajiem bērniem, es — ar citiem pāriem. Pie sava trenera uz Tallinu mēs braucam brīvdienās.”
„Ja ir brīvas brīvdienas, tad braucam ciemos pie Marta vecākiem uz Rēzekni,” piebilst Tīna, bet Marts nosmejas: „Un tā nu brīvā brīvdienā pastrādājam ar dejotājiem arī Rēzeknē.”
Vai profesionāļu divīzijas sporta dejotājiem ir vieglāk nekā junioriem, jauniešiem, amatieriem? Marts Smolko un Tīna Bazikina skaidro, ka profesionāļiem ir finansiāli vieglāk, jo šie pāri pelna ar dejošanu — parasti maksā visiem pusfinālā un finālā iekļuvušajiem. Dažādiem kontaktiem palīdz sociālais tīkls Facebook, jo ik pa laikam kāds aicina nodejot kādā pasākumā, piedāvā sadarbību, piemēram, pastrādāt ar kādu pāri kādā ārzemju klubā. Profesionāļi nepārstāv klubus, bet pārstāv valsti. „Tas ir liels pluss, jo varam paši plānot, paši esam savas dienas režisori, varam trenēties, kur gribam, un plānot savas sacensības, kā gribam,” novērtē pāris.
PARADUMUS NEDRĪKST MAINĪT
Ko ēdat pirms sacensībām? „Ko viesnīcā dod brokastīs, no tā kaut ko apēdam. Bieži vien tajā dienā nemaz negribas ēst, jo esi tik noskaņojies un sakoncentrējies. Kāds šokolādes gabaliņš, banāns, ūdens. Banāni dod enerģiju, tie kuņģim ir neitrāli. Kā mums mācīja treneris Atis Legzdiņš, nevajag sevi piespiest ēst vai arī kaut ko pirms sacensībām darīt citādāk. Ja esi pieradis iet gulēt pusnaktī, tad arī tāpat dari, lai organismam neradītu stresu,” stāsta jaunieši.
Dejotāji ir atsacījušies no jebkādām vielām, kas var paaugstināt enerģiju, jo sporta dejās ir tik skrupulozas dopinga kontroles, ka Marts un Tīna drošības pēc pat kafiju nedzer sacensību dienā. „Augusta sacensībās Štutgartē pirmās vietas ieguvēja partnerei atrada dopingu,” stāsta Marts. „Mana mamma, tētis, māsa — visa ģimene — ir ārsti, un viņi iesaka, kādus vitamīnus vai minerālvielas lietot, bet tie nav tādi, kuros būtu sliktas vielas.”
NEDEJOT VAR VIENMĒR PASPĒT
Kādām īpašībām jāpiemīt, lai varētu sasniegt tādu līmeni sportā? „Jābūt fanātiskam savā sporta veidā un jābūt lielai vēlmei kaut ko sasniegt,” ir pārliecināts Marts. „Un jābūt lielām darbaspējām, jo tikai ar stundu ilgu treniņu dienā nekas neizdosies. Sports attīstās. Neviens pieaugušo grupā vairs nedejo tādā līmenī, kā pirms 15, 20 gadiem — tā tagad jau juniori dejo!” Tīna piebilst: „Lai cik tas izklausītos banāli — ir ļoti jāmīl tas, ar ko nodarbojies.”
Latvijas vienīgie profesionāļi Latīņamerikas dejās uzsver, ka tikpat svarīga ir komanda, kurā bez dejotājiem ietilpst pāra vecāki, treneris, pat šuvēji. Jo nereti ir perspektīvs pāris, labs treneris, bet dejotāju vecāki sastrīdas, un pāris izšķiras.
Patlaban vienīgais Latvijas profesionāļu pāris Latīņamerikas dejās gaida sacensības Rīgā, priecājoties, ka varēs dejot uz pašmāju parketa. „Gribas daudz ko, ne tikai dejot — kaut vai ar velosipēdiem pabraukt, bet tam īsti nav laika,” atzīst Marts. „Reti, bet aizejam uz kino, grāmatas palasām,” sarunu turpina Tīna. Mums ne reizi nav bijusi nedēļu ilga atpūta, bet ceram decembra beigās atpūsties. Tas nozīmē nevis padejot un nestrādāt šajā nedēļā, bet arī pašiem nedejot. Patiesībā mums visa dzīve ir kā deja — tādos pašos steidzīgos ritmos, tāpat gadās klupieni, bet galvenais — turēt paceltu galvu un atcerēties mērķi.”
Cik ilgi Marts un Tīna plāno dejot? „Apstāties var vienmēr,” ir pārliecināts Marts Smolko. „Kad mani audzēkņi prasa, ko darīt — turpināt dejot vai pārtraukt, es atbildu: „Dejo, jo nedejot tu vienmēr paspēsi!”
Sporta dejotāji Latīņamerikas dejās
Marts SMOLKO
Dzimis: 1990. gada 26. martā
Izglītība: Rēzeknes Valsts ģimnāzija, RPIVA
Dejojis: sporta deju klubos Viva un Vecrīga
Lielākie sasniegumi: iekļūšana finālā Pasaules spēlēs Kolumbijā 2013. gadā (6. vieta); 2. vieta Pasaules kausa izcīņā Vīnē (2013. g.); iekļūšana pasaules čempionātu un Eiropas čempionātu pusfinālos (no 2012. līdz 2014. g.); Latvijas čempions Latīņamerikas dejās (2014. g.); Ziemeļeiropas čempions (2014. g., Helsinki, Somija)
Tīna BAZIKINA
Dzimusi: 1988 gada 25. februārī
Izglītība: Tallinas Humanitārā ģimnāzija, Tallinas universitāte (žurnālistika)
Dejojusi: sporta deju klubos Kredo Dance, Vecrīga
Sasniegumi: trīskārtējā Igaunijas čempione Latīņamerikas un 10 deju programmās; Eiropas Savienības čempione (2012. g.); Eiropas čempionāta pusfināliste (2012. g); Latvijas čempione Latīņamerikas dejās (2013. g.); Albānijas čempione (2014. g.)
Pāra kopīgie sasniegumi: atklātā Vācijas čempionāta (GOC) finālisti — 4. vieta (2015. g.);
Super Grand prix sacensībās 2. vieta, Rimini, Itālija (2015.g);
pasaules čempionātā profesionāļu divīzijā 8. vieta, Drēzdene, Vācija (2015. g. nov.)
