Vīrs, kas nopelnīja Ekmaņa ziedus
„Zelts un bronza mums bija, bet sudraba trūka. Tagad ir pilns komplekts!” tā kādā pērnā marta pusnaktī Rīgas lidostā izsaucās Latvija Bobsleja un skeletona federācijas ģenerālsekretārs Zintis Ekmanis un pasniedza ziedus pasaules vicečempionam Alvilam Brantam, kas bija ieradies no ASV olimpiskās trases Pārksitijā, kur risinājās pirmais pasaules čempionāts parabobslejā. Tajā mums vēl vienu godalgu — bronzas medaļu — izcīnīja Artūrs Klots.
Kaut arī pirmās sacensības parabobslejā monobobos, kuros sportisti startē vienatnē, risinājās tikai 2012. gadā, dinamisms, intriga, arvien augošais sportistu un dalībvalstu skaits ļāva 10 gados nonākt līdz ziemas paralimpisko spēļu programmai — 2022. gadā Pekinā par paralimpiskajām medaļām cīnīsies bobslejisti. Cerams, ka arī mūsējie, kas ir vieni no šī sporta veida pionieriem pasaulē.
BASKETBOLISTS, AKADĒMISKAIS AIRĒTĀJS… PARABOBSLEJISTS
Dzimis un audzis Rīgā, Alvils jau no bērnības bija aizrautīgs sportotājs. Ilgus gadus spēlējis basketbolu (trenējies kopā ar Kārli Muižnieku, Raimondu Miglinieku), tad pievērsies akadēmiskajai airēšanai un astoņnieka sastāvā kļuvis pat par Latvijas čempionu. Alvils smejot stāsta, ka tagad cenšas bibliotēkā sameklēt tā laika avīzesSports numuru, kur esot bijis redzams uz pirmās lapas.
Pēc toreizējās Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas absolvēšanas sportotprieks nav zudis, lai gan darba pienākumi un kuplā ģimene (divas meitas, dēls, kurš ir bijis Latvijas čempions hokejā), bijuši pirmajā vietā.
Par negadījumu, kas noticis pirms gadiem desmit, Alvils stāsta ne pirmo reizi, un kādreizējais pārdzīvojums, kas kardināli mainīja dzīvi sportā, ārēji vairs nav manāms. Slēpojis Tukuma pusē Jēkaba gravas trasē. Jau taisījies braukt mājās, kad visai negribīgi ļāvis sevi pierunāt un iesēdies piepūšamajā kamerā, lai reizi nošļūktu no kalna pavisam bērnišķā un ārēji vienkāršā veidā. Bet riepa sākusi griezties arvien ātrāk un nevadāmāk, līdz kļuvusi nekontrolējama un ielidojusi tādā kā sniega kupenā, kas izrādījās apsnidzis un apsalis sniega lielgabals. Milzu trieciens un, kā vēlāk noskaidrojās, lauzts elkonis, plaušās sadūrušās ribas… Alvils atradās pie samaņas, un bija vajadzīgas tikai pāris sekundes, lai viņš saprastu, ka tiešais trāpījums mugurkaulā atslēdzis kājas no jostasvietas līdz pirkstu galiem. Sākumā bijušas klusas cerības, ka tas ir īslaicīgi…
Operācijas, gandrīz trīs mēneši slimnīcā, lai saprastu, ka dzīve turpmāk ritēs citādi — ratiņkrēslā. Alvils, garā un miesās spēcīgs cilvēks, ārēji neļāvās ne depresijai, ne izmisumam, kas līdzīgiem bēdubrāļiem reizēm kļūst par tālākās dzīves pavadoni.
Viņš ir ļoti pateicīgs sievai, draugiem, bērniem, kas ne bez sāpēm, bet tomēr reāli novērtēja situāciju un darīja visu, lai dzīve ritētu tālāk. Alvils saka paldies saviem darba devējiem no Somijas, kas saprotoši uztvēra nelaimes gadījumu un turpināja darba attiecības — Brants vadīja un joprojām vada Somijas ķīmijas izejvielu uzņēmama ALGOL Chemicals Baltijas valstu biroju. Nekādu īpašu atlaižu nav, Alvils tāpat vada biroju, lido uz dažādām sapulcēm Somijā un citur, reizēm arī vienatnē. Tas ir mazliet sarežģītāk, taču nav neiespējami. Alvila pakļautībā ir ap 20 darbinieku trijās valstīs.
Bija arī draugi, kas, bēdu pārņemti, vaimanāja un šausminājās par tālāko dzīvi. Viņaprāt, tā ir destruktīva līdzjūtība, un nelaimē nokļuvušajam nevis palīdz, bet traucē atgriezties dzīvē.
AZARTA IEDEDZINĀŠANA
Nebija tā, ka pēc negadījuma Alvils uzreiz rāvās sportā, kaut arī par aktivitātēm cilvēkiem ar īpašām vajadzībām zināja. Kristaps Kotāns viņu uzaicināja uz basketbolu, jo iemaņas un garās rokas lieti derēja arī ratiņbasketbolā. Taču, ja agrāk esi spēlējis šo brīnišķīgo spēli citādi, tad ratiņbasketbola manieres — ratu bloķēšana, nemitīgās saķeršanās — Alvilu neaizrāva, un pēc pāris treniņiem viņš meta mieru. Pārāk sāpīgas atmiņas…
Pagāja laiks, un Kristaps viņu sameklēja vēlreiz — šoreiz uzaicināja uz kaut ko nedzirdētu, parabobsleju, kas tikko spēra pirmos soļu gan pasaulē, gan Latvijā. Pieteicās daudzi, taču pamazām viens pēc otra atsijājās, un šobrīd parabobslejā palikuši trīs vīri un viena dāma.
Monobobs nav izgudrots pie mums. Šveicē jau agrāk šādas vienvietīgas kamanas izmantoja treniņos, lai pilnveidotu jauno pilotu prasmes. Parabobslejisti esot iecerējuši sezonas noslēgumā izaicināt īstos bobsleja vīrus — kurš kuru?
Atceroties savu pirmo braucienu Austrijas trasē Īglsā, kur bija Alvila pirmā bobsleja skola, viņš atzīst, ka bijis nedaudz bailīgi. Pirmo reizi palaists no dāmu starta, īsajā mirklī, kas vilcies veselu mūžību, daudz ko esot pārdomājis — vispirms atcerējies savu personas kodu, tad apsvēris šādu ekstrēmu padarīšanu nepieciešamību. Pirmajā braucienā kādā virāžā pat gāzies, bet nākamajā laimīgi atkal ticis uz sliecēm un braši finišējis. Gatis Gūts, kas parabobslejistus konsultējis, pat īsti negribējis ticēt. Vēlāk jau radies spīts, Alvils centies saprast, kā izmantot centrbēdzi un centrtieci, lai bobu novadītu pa vēlamajām trajektorijām, kā izvairīties no sitieniem pret apmalēm… Iepaticies. Iedrošinājis arī tas, ka viņš nebūt neesot bijis vecākais dalībnieks.
GAIDOT TRASES TRENERI
Pērn Avils Brants piedalījies visos astoņos Pasaules kausa (PK) izcīņas posmos, gandrīz vienmēr kāpis uz pjedestāla, sezona vainagojusies ar sudrabu pirmajā pasaules čempionātā. Pašreiz parabobslejisti brauc ar bobiem, kas ir sacensību organizatoru rīcībā, notiek izloze, pēc kuras treniņu nedēļā kamanas tiek piemērotas katra vajadzībām. Noteikumi ir diezgan strikti — gan kamanu parametri, gan braucēja svara ierobežojumi — kā jau bobslejā.
Alvils ar gandarījumu atzīst, ka viņus ļoti atbalsta starptautiskā Bobsleja federācija, pēdējos gados arī Latvijas Bobsleja un skeletona federācija, pamazām pie parabobsleja esamības pierod Latvijas Paralimpiskā komiteja. Bet visam un visiem finanšu vēl nepietiek, tāpēc jāiegulda arī savi personīgie līdzekļi. Ja tā ir daļa no tava dzīvesveida, tad tas ir saprotams.
Alvils augstu novērtē Vitas Kotānes milzu enerģiju un mērķtiecību šī sporta veida attīstīšanā (viņa savulaik līdz paralimpiskajām spēlēm 2008. gadā Pekinā aizveda mūsu volejbolistes).
Vitas, kas formāli skaitās arī izlases trenere, galvenais pienākums tomēr ir rūpēties par organizatoriskajām un sadzīves problēmām, bet viņa nav trases trenere. Tāda trenera šobrīd nav, jo Kristaps Kotāns, kas stāvēja pie parabobsleja pirmsākumiem, šobrīd darbojas Starptautiskajā Paralimpiskajā komitejā un vairāk par atsevišķiem padomiem vairs neko citu nevar sniegt. Viss jādara pašiem, jāmācas no kļūdām, jāskatās uz citiem. Domājot par nākotni, zinošs treneris ir ļoti nepieciešams.
PEKINAS ATTĪSTĪBAS VĪTNĒ
Lai sportisko sasniegumu līkne ietu uz augšu, ar braukšanu trasē vien nepietiek, tāpēc Alvils lielu uzmanību velta vispārīgajai fiziskajai sagatavotībai — darbs svaru zālē divas reizes nedēļā, paredzēts sākt ilgi atliktās peldēšanas nodarbības. Fiziskā labsajūta ne tikai pašam dod spēku un izturību, bet palīdz arī trasē, kur nav nemaz tik viegli tikt galā ar spiedienu virāžās, ar nogurdinošajiem sacīkšu braucieniem, kas čempionātos ir četri (PK posmos — divi). Fizisko spēku prasa arī ģimenes māja Jūrmalā, kuras pagalmā ir basketbola grozs, kas vasarās nestāv tukšs.
Paralimpiskā bobsleja jaunā attīstības vītne izmainīs konkurenci pasaules mērogā. Līdz šim sacensībās nepiedalījās krievi, visai atturīgi bija vācieši un vairāku citu pazīstamu bobsleja valstu pārstāvji.
Nekas pagaidām nav dzirdēts par 2022. gada paralimpisko spēļu saimniekiem ķīniešiem, bet, zinot viņu sistēmu, ir vajadzīga tikai partijas komanda, un parabobslejs iegūs zaļo gaismu. Medaļas nāks arvien smagākā cīņā un lielākā konkurencē, to Alvils apzinās. Treniņi, pilotēšanas pilnveidošana, pieredzes iegūšana, savienojumā ar milzu gribasspēku, liek domāt, ka Alvils Brants vēl bieži stāsies uz goda pjedestāliem.
Alvils BRANTS
ALGOL ChemicalsBaltijas biroja vadītājs, parabobslejists
Dzimis: 1964. gada 16. janvārī Rīgā
Izglītība: Rīgas 50. vidusskola, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Mehanizācijas fakultāte
Sporta gaitas: basketbols, akadēmiskā airēšana, kopš 2012. gada parabobslejs
Sasniegumi sportā: Latvijas čempions akadēmiskajā airēšanā astoņniekiem, pasaules vicečempions parabobslejā (2016), godalgoto vietu ieguvējs Pasaules kausa izcīņā parabobslejā
Ģimenes stāvoklis: precējies, divas meitas (31 un 28), dēls (26)
Vaļasprieks: smalkmehānika, remontdarbi, restaurācija
Mērķis: startēt paralimpiskajās spēlēs Pekinā 2022. gadā
PARABOBSLEJS
Sacensības notiek parastajā bobsleja trasē no vīriešu starta ar monobobiem, kam ir augstāki borti, kuri sportistus vairāk sargā kritienos. Pirms starta braucējs no ratiņiem pārsēžas bobsleja kamanās, kurās ķermenis tiek fiksēts ar speciālām saitēm. Kamanu vadības sistēma ir tāda, ka pilots vienlaikus var būt arī bremzētājs. Tiesnesis kamanas novieto trasē un pēc signāla bobu vienkārši palaiž vaļā (iestumt nedrīkst!). Kamanas slīd līdz starta līnijai (aptuveni 15—20 metrus), pēc kuras šķērsošanas ieslēdzas hronometrs. Trasē kamanu maksimālais ātrums var pārsniegt 130 km/h. Notiek eksperimenti, lai parabobslejisti startētu ar mehānisku palaidēju.
Viens no pasaules līderiem šajā paralimpiskajā sporta veidā ir Alvils Brants, kurš starptautiskos mačos piedalās no pirmajām sacensībām. Alvils ir pirmais parabobslejists, kurš no vīru starta nobraucis leģendārajā Sanktmoricas dabīgajā ledus trasē Šveicē.
