Sudraba mirkļa turpinājums

Siguldas
bobsleja un kamaniņu trasē jau viss notiek – pa lielo reni kamanās ar
skrituļiem slieču vietā ar 100 km stundā traucas krievu sportisti (tiesa, dažs
labs uz savas ādas izbauda arī betona klājuma iedarbību), starta estakādi
rībina kamanas, jo trases saimnieks Dainis Dukurs pamanījās pirmo ledu uzliet,
kad betona seguma temperatūra rādīja vien… plus 33 grādus. Pirmās dienas
ledus vēl īsti negribēja aizmirst savu iepriekšējo agregātstāvokli, bet,
vasarai rimstoties, viss ir teju ideāli. To izmanto arī mūsu kamaniņbraucēji.

Brāļu Šicu sudraba
zibsnis Vankūverā cēla saulītē ne tikai pašus sportistus, bet krietni palīdzēja
visai kamaniņu sporta sabiedrībai. Vēl Maijas Tīrumas devītā vieta, Mārtiņa
Rubeņa vienpadsmitā, jauno visai cerīgais starts un… zaļā gaisma dota –
sportisti ne bez valsts atbalsta iesāk nākošo četru gadu ciklu. Tas gan
nenozīmē, ka jau šobrīd viss salikts negrozāmos plauktiņos, četri gadi ir
pietiekami ilgs laiks, lai parādītos arī jauni vārdi.

Jau zināms, ka pēc
olimpiskajām spēlēm no lielā sporta ar godu atvadījās mūsu veterāni Anna Orlova
un Guntis Rēķis (kurš sācis trenēt tālās Jaunzēlandes kamaniņu braucējus un
gatavojas ar komandu janvārī doties uz Kanādu), toties negaidīts bija jaunās Agneses
Koklačas (20 gadi) lēmums pēc olimpiskās debijas (24. vieta Vankūverā) turpmāk
vairāk laika veltīt mācībām un mierīgākai dzīvei.

Pārējie, kaut ne
bez pārdomām, palika. Runājot ar sportistiem, neviens neslēpa, ka izšķiršanos
lielā mērā iespaidoja arī LOK garantētās stipendijas, kuras dod kaut nelielu,
tomēr neatkarības sajūtu (gan no vecākiem, gan citiem labvēļiem). Protams, tās
vēl nav mūža stipendijas, un sportisti dara visu, lai labvēlības mirklis
pamatoti turpinātos.

Izlases galvenais
treneris Pēteris Cīmanis ar pēcolimpisko sezonas sākumu kopumā ir
apmierināts, jo pagaidām viss noris pēc rūpīgi saplānota ekonomiskā plāna, un
uz visiem paredzētajiem startiem ir jāaizbrauc.

– Kas šobrīd
veido mūsu galvenās izlases pamatu?

– Ja atbild
kodolīgi, tad četri vieninieki un trīs divnieki.

Sieviešu komandā
mums ir divas Tīrumas – Maija un viņas māsa Elīza (19). Maija mums ir
pieredzējusi un stabila braucēja, kurai ir pa spēkam cīnīties par pirmo sešnieku
un pat par godalgotām vietām, bet septiņus gadus jaunākajai Elīzai vēl daudz
jāmācās un jāgūst pieredze sev nezināmās trasēs (pērn startēts tikai trijos PK
izcīņas posmos), jo viņas starptautiskā prakse pagaidām ir niecīga. Viņai tikai
braukt un braukt.

Vīriem par pirmo
numuru grūti spriest – arvien spēcīgāks paliek Inārs Kivlenieks, bet Mārtiņš
Rubenis šo sezonu iecerējis kā atslodzes periodu. Mārtiņš gan trenēsies un
vairākos Eiropas posmos startēs, taču bez maksimāliem uzdevumiem. Es viņu
saprotu, ja pēc tik ilgiem nepārtrauktas spriedzes gadiem laiks arī
psiholoģiskai atpūtai. Viņš ļoti daudz mums palīdz ar padomu, uzlabo kamaniņas,
viņš mums ir gan konstruktors, gan praktiķis.

Ceru, ka Ināram
šosezon jāiegūst stabilitāte, pieredze un lielāka ticība savām spējām, jo
pienācis laiks pacīnieties par augstākām pozīcijām.

Vairāk augstākā
līmeņa vieninieku mums pašreiz nav – spēcīgi liekas jaunie Ulla Zirne un
Kristaps Mauriņš, arī vairāki citi, taču viņiem vēl jāstartē savos mačos.

– Neparasti
kupls ir divnieku sastāvs…

– Tieši divnieki
mums atnesa medaļu, tāpēc arī galvenajā komandā ir trīs kamaniņu braucēju
dueti. Tiesa, brāļi Šici vēl nedarbojas ar pilnu spēku, jo Andris vasarā
pārcieta nelielu rokas operāciju, taču nešaubos, ka viņi sezonai būs gatavi.
Zinu, ka puiši jau trenējas Rīgā, domā par savu kamaniņu pilnveidošanu.

Otram mūsu
divniekam – Pēterim Kalniņam un Oskaram Gudramovičam – pēc labās
olimpiskās debijas (12. vieta) ir cieša apņēmība katrās sacensībās cīnīties par
vietu pirmajā desmitā vai tuvu tam.

Audzis mūsu junioru
divnieks – Andrejs Bērze un Uldis Logins, kuriem šī būs pirmā sezona
visaugstākā līmeņa sacensībās. Viņu uzdevums – pēc iespējas biežāk
kvalificēties pamatsacensībām.

– Vai visa
izlase startēs visās PK sacensībās?

– Esam reāli, tāpēc
uz sacensībām Ziemeļamerikā dosies tikai brāļi Šici un Maija Tīruma, toties
Eiropas tūrēs startēs visi.

Pirmais starts mums
būs novembrī Čezānas trasē. Līdz tam trenēsimies Siguldā. Paredzams, ka oktobra
vidū rūks jau lielā trase. Viens no Pasaules kausu izcīņas posmiem šosezon
notiks arī Siguldā.

Kopumā esmu
apmierināts, jo vienbrīd likās, ka kamaniņu sports finanšu žņaugos var arī
nosmakt, taču medaļa un arī federācijas atbalsts mums devis iespējas turpināt
iesākto. Sezonas paskries ātri, un Soči neliekas nemaz tik tālu.

Juris BĒRZIŅŠ-SOMS