Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā
Žurnāls: Nr. 76 Čempions

Latvijas cerību divnieks

Kanoe airēšana un smaiļošana Latvijā allaž
bijusi starp populārākajiem sporta veidiem. Šoreiz iepazīstinām Sporta lasītājus ar diviem mūsu valsts
jaunā viļņa kanoe divnieka airētājiem – 20 gadus veco Gati Pranku un 22 gadus veco
Andreju Šudeiķi. Viņu sasniegumi pieaugušo sportā pagaidām vēl nav goda
pjedestāla vērtē, toties jauniešu vērtējumā (U-23 vecuma grupā) sasniegta pat
otrā vieta pasaules čempionātā, tikko Pasaules kausa izcīņas otrajā posmā
Francijā izcīnītas divas sestās vietas – 500 un 1000 metru distancēs.

– Kā sākāt nodarboties ar kanoe airēšanu? Andrejs Šudeiķis: No trešās līdz septītajai
klasei nodarbojos ar peldēšanu, bet kopš 1997. gada septembra pilnībā pievērsos
airēšanai.
 Gatis Pranks: Es biju pamēģinājis vairākus
sporta veidus. Ar airēšanu nodarbojos paralēli orientēšanās sportam, taču tad
2001. gada ziemā izvēlējos tikai airēšanu.

– Vai uzreiz nonācāt pie sava pašreizējā trenera Sergeja Bobkova? G.P.: Sākumā pamēģināju spēkus smaiļošanā pie
treneres Leldes Laures, bet pēc diviem trim mēnešiem pārgāju uz kanoe pie
trenera Bobkova, jo nespēju īsti labi noturēties smailītē.
 A.Š.: Es uzreiz nonācu trenera Bobkova
pārraudzībā.

– Kāpēc izvēlējāties tieši kanoe airēšanu?

G.P.: Man kaimiņš bija trenējies šajā sporta
veidā un guvis panākumus, arī mamma bija airējusi. No malas likās interesanti.
Tā arī iesāku airēt. Vasarās tāpat nebija ko darīt. Tā pamazām man šis sporta
veids iepatikās.

A.Š.: Sanāca tā, ka septītajā klasē uz mūsu skolu
un uz manu klasi pārnāca trenera Bobkova dēls Andrejs. Viņš arī mani pierunāja
izmēģināt spēkus airēšanā.

– Ko darāt brīvajā laikā?

G.P.: Patlaban domāju par mācību atsākšanu
neklātienē. Pirms tam pusotru gadu studēju klātienē.

A.S.: Pabeidzu Murjāņu sporta ģimnāzijas Jūrmalas
filiāli, bet tagad beidzu otro kursu Latvijas Universitātes Ekonomikas un
vadības fakultātē.

– Sestās vietas Pasaules kausa izcīņas posmā ir jūsu lielākais
sasniegums?

A.Š.: Pasaules kausa izcīņā – jā. Pagājušajā gadā
Eiropas pieaugušo čempionātā izcīnījām astoto vietu, bet jauniešu čempionātā
bijām otrie.

G.P.: Pasaulē esam piecpadsmitajā vietā. Visi
labākie rezultāti sasniegti pagājušajā sezonā. Šogad ceram uz turpinājumu.

– Kas kanoe divniekos ir būtiski, lai abi dalībnieki labi saairētos kopā?

G.P.: Manuprāt, vienam otru jāpapildina, labi
jājūt. Ideāli, ja abiem partneriem ir līdzīga tehnika. Ar Andreju esam kopā
ilgāku laiku, tomēr vēl tagad ir lietas, kas treniņos jānoslīpē.

A.Š.: Ja divniekā iesēžas un laiva iet, tad viņa
arī ies. Tālākais jau ir treniņu darbs, lai laiva nešūpotos un visādi citādi
viss būtu kārtībā.

– Vai airējot iznāk sarunāties?

G.P.: Slodze ir tik liela, ka nekāda lielā
sarunāšanās nesanāk. Var vienīgi pateikt otram kādu vārdu, ka jāsāk finiša
izrāviens vai ko tamlīdzīgu, bet par nopietnu sarunāšanos to nevar nosaukt.

A.Š.: Treniņos vēl nedaudz iznāk laivā sarunāties,
kad jānoslīpē kāda sadarbības nianse. Tomēr arī tajos lielākā analizēšana
notiek krastā.

– Kurš no jums laivā sēž pirmais un kāda tam ir nozīme?

A.Š.: Pirmais jeb aizairētājs esmu es. Galvenais
uzdevums – noturēt uzņemto ritmu. Jāatceras arī tas, ka aizmugurē ir otrais
airētājs.

G.P.: Es laivā atrodos aizmugurē. Esmu atbildīgs
par stūrēšanu un cenšos noturēt Andreja uzsākto ritmu.

– Vai airēšanā ir atgadījies kas smieklīgs, anekdotisks?

G.P.: Airēšana ir pārāk nopietns sporta veids,
lai te rastos anekdotes. Protams, sava veida humoriņš gadās. Piemēram, saistībā
ar kreiso bortu vai airēšanu pakaļā.

A.Š.: 2004. gadā Eiropas čempionātā treneris
sajauca pieteikumus, tāpēc nokavējām startu. Braucam pa distances vidu un
skatāmies, ka pārējie dalībnieki jau airē mums pretī, bet mēs vēl tikai
gatavojamies doties uz starta punktu…

– Kura distance ir jūsu kroņa numurs?

G.P.: Principā visu galveno uzmanību esam
koncentrējuši uz 1000 metriem. Braucam arī citās distancēs, taču tūkstotis
noteikti ir svarīgākais.

A.Š.: Visi labākie rezultāti mums ir 1000 metros.
Šai distancei esam pakārtojuši arī savu darbu treniņos.

– Cik ilgi braucat kopā?

G.P.: Kopš 2004. gada – tātad šogad aizrit jau
ceturtais gads kopā. Nopietnāk vienā laivā sēdāmies 2005. gadā.

A.Š.: 2005. gadā Eiropas čempionātā U-23 vecuma
grupā mēs bijām sestie, bet 2006. gadā – jau otrie.

– Vai domājat par Pekinas olimpiskajām spēlēm?

A.Š.: Augusta sākumā Duisburgā (Vācija) notiks
pasaules čempionāts, kas vienlaikus būs kvalifikācijas turnīrs olimpiādei.
Pirmās sešas laivas iegūs tiesības startēt Pekinā. Bet no pārējām laivām, kas
nebūs kvalificējušās, vēl divas izcīnīs tiesības startēt olimpiādē pēc gada,
Eiropas čempionātā Milānā (Itālija).

VIZĪTKARTES

Andrejs Šudeiķis

Dzimšanas gads 1985. gada 14. marts

Gatis Pranks

Dzimšanas gads 1986. gada 11. novembris

Lielākais panākums: otrā vieta Eiropas 2006.
gada jauniešu (U-23 vecuma grupas) čempionātā