Mūsas solis jaunā ērā
Jūlija vidū Mūsas trasē pie Bauskas tiks aizvadīts NEZ Ziemeļeiropas rallijkrosa čempionāta trešais posms. Starptautiska sacīkste pats par sevi ir liels notikums jebkurai autosporta disciplīnai. Taču šo brīdi īpašu dara tas, ka NEZ posms kļūs par pirmo soli Mūsas trases jaunajā ērā — kopējā rallijkrosa buma iespaidā leģendārais sporta komplekss tuvosies šīs disciplīnas augstākajam līmenim.
Pretrunīgais, vajadzīgais NEZ
NEZ Ziemeļeiropas rallijkrosa čempionāts norisināsies 13. un 14. jūlijā. Šajā pasākumā vēl bez deviņu valstu sportistiem uz starta stāsies Latvijas folkreisa kuplā brigāde, kā arī mūsu junioru klases — CK 125 ieskaites kroskarti un bērnu Beta bagiji. Pasākums grandiozs, ar nepilnu simtu dalībnieku.
Sacīkstē startēs NEZ valstu braucēji — latviešiem pievienosies igauņi, lietuvieši, norvēģi, zviedri, somi, dāņi un krievi. Cīņai ārpus ieskaites gatavojas arī Baltkrievijas un Polijas braucēji, kuri nav NEZ (Ziemeļeiropas zona) pārstāvji. Sacensību galvenā zvaigzne — Eiropas rallijkrosa čempionāta Super 1600 klases līderis Reinis Nitišs, kurš, starp citu, ir arī pērnā gada NEZ Super 1600 klases čempions.
Mūsas trases saimnieki ar ekstravaganto Edgaru Maišeli priekšgalā pēdējos gados, šķiet, visai rezervēti izturējās pret NEZ rallijkrosa čempionātu. Seriāls it kā ir spēcīgākais čempionāts NEZ sistēmā, tomēr visai nosacīti pilda Ziemeļeiropu aptveroša čempionāta funkciju. Lai arī Mūsā būs tik tiešām spēcīgi skandināvu braucēji, ne visu valstu kopvērtējumu līderi uzskata par nepieciešamu sevi mocīt ārpus nacionālā čempionāta posmiem. Turklāt NEZ rallijkross stāv uz vietas savā attīstībā: kāds tas bija pirms vairākiem gadiem, tāds tas ir arī šobrīd — reģiona braucēju saiets, kas pēc vairākiem posmiem noslēdzas ar zināmiem kopvērtējuma uzvarētājiem.
Taču NEZ rallijkross nekādā ziņā nav lieks, nevajadzīgs un formāls. Problēma ir ieinteresēt skandināvus spēkoties ar Baltijas un Krievijas braucējiem. NEZ sistēma izaudzinājusi lieliskus, ļoti ātrus rallijkrosa braucējus, kuri jau startē vai plāno to darīt Eiropas čempionātā. Reinis Safonovs, Jānis Aleksejevs, šobrīd Reinis Nitišs, lietuvietis Ernests Staponkus un citi, kuri piedalās vai piedalījušies Eiropas čempionātā, ir NEZ audzēkņi. Un konkurence tajā nav vienkārša.
Mazāk pamanāms, taču ļoti svarīgs elements ir pieredze un motivācija, ko nesis NEZ rallijkross. Organizatoriskās ambīcijas un rallijkrosa trašu sagatavošana Baltijā ir kā lielais sprādziens mūsu autosportā.Mēs sākām Bauskā pirms vairākiem gadiem, vēlāk mēģinājām Rīgā, Biķerniekos, — nebūtu rallijkross apskatīts tik tiešā formā, kā to ļāva NEZ, tas joprojām būtu tāls sapnis. Turklāt Latvijā ar rallijkrosu ir visai švaki to pašu trašu trūkuma dēļ. Lietuvā Vilkiču trases līmenis ir Eiropas cienīgs, bet Igaunijā par Eiropas finansējumu sabūvēti izcili rallijkrosa kompleksi.
NEZ un vēlāk arī Eiropas čempionāta pieredze pamudinājusi Mūsas trases saimniekus spert izšķirošus soļus rallijkrosa virzienā. Rallijkross allaž bijis Maišeļa plānos, taču jau sākotnēji bija skaidrs, ka tas izmaksās bargu naudu, jo trasei nepieciešams asfalta segums. Iepriekšējie rallijkrosi norisinājās gana kvalitatīvi un organizatoriski perfekti. Taču trase nebija klasiska rallijkrosa cīņu vieta un skandināviem nepatika — grunts, sevišķi lietus laikā, par mīkstu, asfalts — par maz un par šauru.
KĀPĒC RALLIJKROSS?
Ja viss ir slikti, trašu nav, sportistu Latvijā — ne vairāk par 10, kuri brauc ārpus valsts… Varbūt jāaizmirst sporta veids, kura vienkārši valstī nav?
Nepareizi! Latvijas autosportam ir pēdējais brīdis ielēkt rallijkrosa vilcienā, kurš pasaulē uzņem īpašus apgriezienus. Jau vairākus gadus pastāv teorija, ka tagadējais Eiropas rallijkrosa čempionāts atpazīstamībā, auditorijā un citos rādītājos var pārspēt pasaules rallija čempionātu (WRC). Subjektīvie iemesli — pašlaik WRC ir sportiskā krīze, kad dalībnieku skaits un kvalitāte prestižākajā ieskaitē izraisa diskusijas, turklāt rallija čempionāta nākotne ir miglā tīta, jo, šķiet, FIA un čempionāta komercvadība īsti nav izspriedusi, kāds un ar kādu tehniku seriāls būs nākotnē. Tāpat nojaušamas problēmas ar organizatoriem, ja reiz 2014. gada kalendāra sākotnējās versijas izziņošana tiek atlikta nedēļu pēc nedēļas (noprotams, ka čempionāta vadības prasītā rīkotāja licences samaksa liekas pārāk kosmiska vairāku posmu rīkotājiem). Īsāk sakot, rallijkrosam šobrīd ir iespēja sist guļošo.
Turklāt ir arī objektīvi, pašsaprotami iemesli, kas rallijkrosu izvirza līderpozīcijās duelī ar WRC. Mūsdienas ir kustīgo bilžu ēra — televīzija, interneta straumēšana, operatīvi notikumi, to apskats, daudz spilgtu momentu, avārijas… Rallijkross ir izteikts klātienes un neklātienes skatītāju sporta veids. Rallijs ar gariem ātrumposmiem, pārbraucieniem, stundām servisa zonās vienkārši nav tik pārliecinoši parādāms un pārdodams skatītājiem, lai cik lielisks un visus motoru sporta elementus iekļaujošs tas būtu. Un te rallijkross ar visu savu extreme piegaršu aizlido cēlajam, inteliģentajam, aristokrātiskajam rallijam garām.
Posts rallijam un kārtējie plusi rallijkrosam — šo niansi pamana arī ražotāji, sponsori un pasaules līmeņa autosporta zvaigznes. Eiropas rallijkrosa čempionāta komercvadība savu debijas sezonu sāka ar Petera Solberga iegādāšanos uz visiem čempionāta posmiem. Solbergs rallijā bija publikas mīlulis, ātrs, azartisks, ekstrēms. Ar šo trumpi Eiropas rallijkross veic savu karagājienu motoru sporta iekšējā cīņā par ietekmi. Solbergs strādā lieliski — viņš ir visur, viņš ir teicams aktieris, viņš nekad neaizmirsīs pasveicināt publiku, lai cik slikti viņa brauciens būtu beidzies. Drāma, kad Somijas posmā Peters izstājās, būdams līderis finālā, bija asaru cienīga: meistars kāpj ārā no auto, krīt ceļos mašīnas priekšā, pārdzīvo… Skaidrs, ka teātris, taču tik iedarbīgs! Tribīnes juta līdzi, bet miljoni skatītāju to varēja redzēt tiešraidē. WRC čempionāta līderis var apmest piecus kūleņus un ielidot krūmos, taču šādu publicitāti attiecīgajā mirklī viņš negūst, jo viņš vienkārši ir tālu mežā.
Solbergs nav vienīgā rallijkrosam piesaistītā zvaigzne. Eiropas čempionātā jau šobrīd startējuši amerikānis Taners Fousts, zviedru rallists Patriks Sandels, norvēģu autošosejas zvaigzne Tomijs Rustads, Petera brālis Henings Solbergs, DTM leģenda Matjass Ekstroms un citi. Turklāt viss vēl priekšā — Francijas posmā uz starta būs Sebastjēns Lēbs, gatavojas Miko Hirvonens, Karloss Sainss, Mika Salo, Kens Bloks un citi. Tas pats ar ražotājiem un pasaules līmeņa autosporta komandām.
Nepārprotami, ka Eiropas rallijkrosa čempionāts un Amerikas izcelsmes Global Rallycross pārliecinoši soļo uz mērķi — pasaules čempionātu.
KAS PALIKS EIROPAI?
No vienas puses, tagadējā Eiropas čempionāta pārtapšana par pasaules čempionātu attālina gan Latvijas sportistu, gan potenciālo rīkotāju iespējas piedalīties šajā pasākumā — liela konkurence un lielas finanses būtu skarbs pārbaudījums. Taču ir skaidrs, ka kaut kas paliks arī tikai Eiropā — būs nepieciešams starpposms starp nacionālo rallijkrosu un reģionālajām cīņām (NEZ un tā analogs Centrāleiropā CEZ).
Šobrīd starpnieka lomu pilda Rallycross Challenge seriāls. Lielā mērā tas ir pasākums, kurš sākotnēji tapa kā protests Eiropas čempionāta jaunajai ērai un kļūšanai par komerciāli pārvaldītu projektu. Taču vēlāk Challenge samierinājās ar sūro likteni un sapulcēja ap sevi gan organizatorus, kuri nekļuva par Eiropas čempionāta sacensību rīkotājiem, gan braucējus, kuriem jaunās prasības un izmaksas lika atteikties no Eiropas čempionāta. Ļoti labs starpposms starp reģionālo sēriju un topošo pasaules čempionātu.
Šī ir niša, kurā var darboties arī latvieši. Šādu posmu ar saviem kontaktiem un ambīcijām var sasniegt Mūsas trases saimnieki, šādā seriālā var startēt tie dalībnieki, kuru budžets un tehniskās iespējas nav tuvu Nitiša, kur nu vēl bagātāku Eiropas čempionāta dalībnieku līmenim. Šķiet, tieši to kā pirmo soli ir uzķēruši sporta kompleksa Mūsa līderi.
REKONSTRUKCIJA — UZ PILNU BANKU
Edgars Maišelis atzīst, ka centieni strādāt rallijkrosa virzienā šā brīža finanšu situācijā ir neprāts, risks un darbošanās uz pilnu banku. Taču nav citu iespēju — Mūsa nevar apstāties ar labiem Eiropas autokrosa čempionāta posmiem. Tos drīz nevarēs pārdot skatītājiem, jo nu jau vairāk nekā 20 gadus tas viss ir redzēts un izzināts līdz niansēm. Vienīgā iespēja piesaistīt īpašas publikas masas ir mūsu sportistu vadošās pozīcijas un neapšaubāms favorītu statuss. Lai cik labi bagiju braucēji mums būtu pēdējos gados, pašlaik viņu cīņa par top 6 nav lielo virsrakstu notikums.
Mūsas trasei ir kardināli jāprogresē, trasē un posmu organizācijā ir ieguldīti milzīgi līdzekļi, lai paliktu apritē ar vienu vienīgu autokrosu. Starp citu, arī Eiropas autokrosa čempionāts ir rallijkrosa uzplaukuma upuris — tikai tāpēc, ka šim čempionātam nav tāds promoters kā rallijkrosam. Ar to ir jārēķinās un, paliekot tikai pie autokrosa, Mūsai varētu nākties palikt par provinciālu trasi, par kuru rallijkrosā neviens nezinātu.
Uzsāktā pārbūve ir sākuma posmā, uz NEZ rallijkrosu būs veikts tikai pirmais no vismaz četriem lieliem rekonstrukcijas soļiem. Procesu apgrūtina arī tas, ka viss jābūvē tā, lai saglabātu arī autokrosa trases iespējas — gan septembrī Baltijas kausa posms jāorganizē, gan nākamā gada Eiropas čempionāta posms jau pieteikts. Spēle ir ar risku — nevar likvidēt autokrosa trasi par labu rallijkrosam, jo, ja rallijkrosa plāns neizdosies, zaudētais autokross atstās Mūsu bez starptautiskām sacensībām un zaudētiem kontaktiem.
RALLIJKROSS DABĀ
Tie autosporta līdzjutēji, kuri nebija aiznesušies just līdzi Reinim Nitišam uz Somijas vai Zviedrijas posmu, aicināti dinamisko sporta veidu vērot klātienē nedēļas nogalē Bauskā. Tas nebūs Solberga, Dorana un Hansena šovs, tomēr būs, ko redzēt, jo NEZ iekšējās cīņas ir gana aizraujošas. Pirmajā dienā, sestdien, vairāk reģistrācijas un treniņu darbi, lai gan pēcpusdienā būs arī braucieni ar kopēju startu. Īstā diena skatītājiem būs svētdiena, kad tiks aizvadīti visi atlikušie braucieni un fināli.
Cīņā, starp citu, dosies arī Latvijas folkreisa braucēji, kuriem tā būs retā izdevība pabraukt arī asfalta sacensībās. Skandināvijā folkreiss ir rallijkrosa pirmsākums, pamatskola, no kurienes izaugušas daudzas Eiropas un pasaules rallijkrosa zvaigznes. Kā uz asfalta jutīsies Latvijas folkreisa braucēji, bez pieredzes uz šāda seguma? Būs interesanti to uzzināt.
