Sapnis, kurā nedrīkst kļūdīties
Pērnā gada Eiropas rallijkrosa čempionāta Super 1600 klases čempions Reinis Nitišs šogad startēs pasaules rallijkrosa čempionātā Ford rūpnīcas atbalstītā komandā OlsbergsMSE. Nosacījumi un iespējas jaunajam latviešu braucējam ir fantastiskas, Reinis ir nonācis sapņu valstībā. Taču priekšā sarežģītākais — sapni noturēt un nepieļaut kļūdu, kas pēkšņi liktu nelaikā pamosties.
Pats fakts, ka Reinis ir slavenā Andreasa Eriksona komandā, kas būtībā ir Ford rūpnīcas vienība rallijkrosā, ir izcils. Reini, norvēģu komandas biedru Andreasu Bakerūdu un pārējos pilotus trenēs WRC leģenda Markuss Gronholms un Lielbritānijas salonauto čempionāta (BTCC) pērnais čempions Endrjū Džordans. Un tā ir fantastiska iespēja.
Komanda, uzsākot sadarbību ar latvieti, savās rindās pieņēmusi arī ilggadējo Nitišu komandas mehāniķi Aigaru Ūbeli, tātad novērtētas arī viņa prasmes un spējas.
Viesojoties OlsbergsMSE Ford, sajūtas ir grandiozas — ne velti šī fabrika jau gadiem ilgi ir viena no vadošajām Eiropas un ASV rallijkrosā. Vēl pa ceļam no lidostas uz komandas mītni Nineshamā, Zviedrijā, tehniķis Aigars stāstīja notikumus, kas piedzīvoti, dažas dienas uzturoties komandas fabrikā.
Zināms, ka Reinim un Bakerūdam tiek būvētas jaunas Ford Fiesta automašīnas. Abas stāv blakus un tiek būvētas paralēli, vienādā tempā un kvalitātē. Komandai uz pasaules čempionātu būs arī viena rezerves mašīna. Turklāt katram braucējam būs sava treniņu mašīna, kas ir ļoti svarīgi, jo atvieglos treniņu procesu, kā arī nenoslogos sacensību mašīnas.
Komandas plāni un mērogi ir neticami. Bez Nitiša un Bakerūda pasaules čempionātā OlsbergsMSE izliks divas mašīnas Zviedrijas SuperCar klasē, startēs Eiropas čempionātā SuperCar un turpinās aktīvo darbību ASV — Global Rallycross SuperCar un Lites ieskaitē. Jāpiebilst, ka Eriksons un OlsbergsMSE ir tā kompānija, kas lielā mērā ievazāja Eiropas stila rallijkrosu Amerikā. Interesanti, ka Lites automašīnas tiek gatavotas Turcijā. Negribot domāt neko sliktu, Nitiša pērnā pieredze Amerikā šajā klasē nebija veiksmīga tieši tehnisko problēmu dēļ.
Reiņa Fiestas rūpnīcas numurs būs 020, Bakerūdam — 019. Jaunākie ražojumi, kuri apzīmē, cik SuperCar Fiestas jau tapušas Eriksona darbnīcā.
DAUDZAS IZVĒLES
Nitiša ceļš pie Eriksona nebija vienkāršs. Bija vairākas komandas, ar kurām tika aizvadītas pārrunas — savās rindās Reini labprāt redzētu gan Laiems Dorans, gan Kenets Hansens un Citroen, gan iespējamais M-Sport rallijkrosa projekts, gan Set Promotion šefs Jusi Pinomaki, kurš vēl nesen sapņoja par savas komandas ievirzīšanu SuperCar, taču finansiālu apsvērumu dēļ no šīs idejas atteicās. Vēl vairāk — Pinomaki gluži kā Reinis pats nonācis OlsbergsMSE sastāvā kā komandas menedžeris. Set Promotion komanda turpinās darbu Super 1600 klasē, esot arī pa kādai SuperCar mašīnai Zviedrijas čempionātā. Tātad lieliskā sadarbība ar pērn tik perfekto Pinomaki Nitišam turpināsies, kas noteikti ir pluss. Protams, čempionāts vēl nav sasniedzis līmeni, kad piloti pelnītu algu — pagaidām daudz atkarīgs no līdzfinansējuma.
Nitiša līgums ir uz diviem gadiem, mērķis pirmajā sezonā, pirmajos posmos netiek uzspiests pārāk mežonīgs — jātiek top 12, tātad pusfinālos. Pirmajai sezonai tas ir saprātīgs mērķis. Jāņem vērā, ka Nitišs ir ļoti jauns braucējs un daudzi piesardzīgi vērtē tik jauna braucēja prasmes tik jaudīgā un nežēlīgā sportā.
PERFEKTI SKOLOTĀJI
Par komandas sportistu treneriem pieaicināti Markuss Gronholms un Endrjū Džordans. Gronholms ir leģenda — bijušais pasaules rallija čempions, pasaules superzvaigzne un īpašs speciālists. Taču arī Džordanu nedrīkst nenovērtēt. Pamatā viņš startē BTCC, kur pērn smagā cīņā ieguva čempiontitulu, cīnoties ar autošosejas leģendām Džeisonu Pleito un Metu Nīlu. Cīņa bija smaga līdz pat pēdējā (30.) brauciena pēdējiem apļiem, lietū.
Džordans aizvadījis pāris sezonas Lielbritānijas rallijkrosa čempionātā, bet šogad plāno startēt arī trijos četros pasaules čempionāta posmos. Viņam kā spēlējošam trenerim pašam tā būs laba skola. Viņš izvirzījis sev uzdevumu apsteigt Nitišu un Bakerūdu. Ja tas neizdosies, viņš uzskatīs sevi par labu skolotāju.
Atgriežoties pie ekskursijas fabrikā — mašīnas top mītnē uz vietas, praktiski no nulles. Neražojot drošības karkasus — tos gatavo cita kompānija… pāri ielai. Pārējos elementus projektē un gatavo paši. Interesanti, ka galvenais konstruktors ir lādzīgs lietuvietis, kurš, vienkāršiem vārdiem runājot, vispirms uzzīmē detaļas datorā, turpat ekrānā tās mēģina samontēt un, ja tas izdodas, dodas uz pagrabstāvu, lai palīdzētu speciālistiem konkrēto mezglu pārvērst reālā priekšmetā, pats piedalās arī tā montēšanā.
Fiestām motori būs no Lielbritānijas, bet ātrumkārbas un reduktori — no franču Sadev. Ar Sadev ir īpašs līgums par specializētu mezglu piegādi — ar šādiem modeļiem pasaulē nebūs aprīkota neviena cita sporta mašīna.
Šķiet, nebūs melots, ka Nitišam ir Latvijas autosporta vēsturē nozīmīgākais un prestižākais līgums un iespēja. Profesionāla komanda pasaules čempionāta spēcīgākajā, prestižākajā klasē.
PILOTS — APŅĒMĪBAS PILNS
Reinis Nitišs no šīs iespējas ir mazāk nobijies nekā ieintriģēts. Nav tā, ka viņš nepazītu pilnpiedziņas automašīnas: ar 4WD startēts Latvijas sprintu sacensībās, pēc pērnā gada veiksmīgās sezonas pamēģinātas arī SuperCar mašīnas. Kā Super 1600 Eiropas čempionam Reinim pienācās rīkotāju apmaksāti izmēģinājumi ar SuperCar. Testi notika Zviedrijā, kur Nitišs izmēģināja pērnās sezonas septītās vietas ieguvēja zviedra Antona Marklunda VW Polo. Nedaudz neērti — todien Nitišs bija ātrāks par šīs mašīnas saimnieku. Nākamajā dienā ar brāļu Traubergu Citroen veikts Zviedrijas čempionāta posms SuperCar ieskaitē — nebija viegli, rezultāts neizdevās, taču pieredzei gana labi.
„Šis ir ļoti liels notikums manā karjerā, par to nav šaubu. Tāpat skaidrs, ka šis darījums nebūtu iespējams bez tēva un manas ģimenes, kas iegulda šajā sportā daudz līdzekļu, laika un nervu. Es nebaidos no tā, kas mani šogad sagaida. Zinu, ka daudz varu izdarīt un ka būs jāstrādā. SuperCar — jā, jaudīga, mežonīga tehnika, blakus mežonīgi braucēji. Taču es to vēlos, gribu to visu izbaudīt un sajust. Ja komanda man uzliek mērķi pirmajos posmos būt top 12, tad, atzīšos, mans slepenais mērķis ir nedaudz augstāks. Viegli nebūs, bet nejūtu, ka kaut kam neesmu gatavs vai kaut ko nevarētu paveikt. Strādāsim!”
KOMANDAS ŠEFAM PATĪK EKSPERIMENTI
OlsbergsMSE vadītājs Andreass Eriksons uzņēmies zināmu risku, SuperCar komandā pasaules čempionātā iesaistot divus jaunus braucējus. Viņš paļaujas uz Jusi Pinomaki pieredzi darbā ar Nitišu un Bakerūdu.
— Šis noteikti būs interesants gads. Līdz šim nebiju strādājis ne ar Andreasu, ne ar Reini, taču viņus labi pazīst mūsu menedžeris Jusi Pinomaki, kurš ieteica izmēģināt šos braucējus. Abi sportisti ir lieliskas personības, ar viņiem būs patīkami strādāt, tāpēc ar nepacietību gaidu sezonas startu, lai redzētu, ko mēs kopā spējam paveikt.
— Reinis Nitišs ir gados jauns sportists, turklāt praktiski bez SuperCar pieredzes. Vai šāda braucēja pieņemšana nav risks?
— Es to sauktu par eksperimentu. Ja mēs uzstādīsim saprātīgu mērķi viņa pirmajai sezonai, tad ar Reini viss būs kārtībā. Mēs negribam izdarīt uz viņu spiedienu — lai viņš cīnās, izbauda progresu un pats saprot, ko viņš var, kas jāpilnveido. Viņam apkārt būs pieredzējuši, lieliski speciālisti, tāpēc vienīgais, kas viņam ir vajadzīgs, ir laiks.
— Vai Nitišam kā sportistam ir kādi vājie punkti, problēmas, kuras jārisina nekavējoties?
— Vēroju viņu pērn un redzēju, ka viņš kļūst arvien labāks. Sezonas sākumā pamanīju dažas darbības, kas ir raksturīgas nepieredzējušam braucējam. Taču sezonas laikā viņš atstāja lielisku iespaidu. Līdz ar to ceru, ka viņš turpinās attīstību šādā virzienā un arī ar SuperCar kļūs arvien ātrāks.
— Ko nozīmē šī sadarbība ar Ford? Jūs var uzskatīt par Ford rūpnīcas komandu?
— Nedomāju, ka mēs šobrīd rallijkrosā kādu komandu varam saukt par rūpnīcas komandu klasiskā izpratnē. Pareizs formulējums būtu Ford rūpnīcas atbalstīta komanda. Tomēr jāpiekrīt, ka Ford ļoti atbalsta jebkurus mūsu centienus padarīt mašīnas ātras, neliedz nekādu tehnoloģisko informāciju, mēs varam saņemt visu nepieciešamo no Ford. Tātad uzskatām sevi par Ford komandu rallijkrosā.
— Kalendāra izplešanās no Eiropas uz vairākiem kontinentiem ir sarežģīta jūsu komandai?
— Man tas nesagādā problēmas, jo komandas speciālisti veic pārlidojumus jau gadiem ilgi. Cita lieta ir mūsu aprīkojuma transportēšana uz sacensību vietām. Loģistikas jautājumus uzņemas pasaules čempionāta rīkotājs IMG. Vēl neesmu sīkumos redzējis viņu plānu, taču uzticos mūsu līderiem un domāju, ka viņi tiks ar šīm lietām galā. Protams, šādas komandas transportēšana ir izaicinājums, taču mūsu pieredze Global Rallycross parāda, ka tiksim ar to visu galā, uztraukuma nav. Drīzāk to visu redzu kā jaunus tirgus, jaunas valstis, kuras iepazīst mūsu lielisko sporta veidu.
— Komandai pievienojušies Gronholms un Džordans, vai viņi jau sākuši savu darbu?
— Viņi sākuši strādāt jau labu laiku atpakaļ, palīdzot ar komandas un tehnikas attīstību. Mums tiešām ir divi jauni piloti, tāpēc Markusa un Endrjū padomi ir īpaši svarīgi. Braucējiem būs jāprot ne tikai ātri braukt, bet arī jāsaprot, kādas iespējas ir viņu rokās, kā regulēt mašīnas un pilnveidot tās. Tātad Gronholms un Džordans palīdzēs mums attīstīt tehniku un ļaus Andreasam un Reinim pareizi to izmantot. Bet pāri visam jaunajiem braucējiem būs jāmācās, jāmācās kļūt pašiem par saviem testpilotiem.
— Rallijkross ieguvis pasaules čempionāta statusu. Vai sporta veids uzņēmis pareizu kursu?
— Mūsu sporta veids strauji izplešas pasaulē, un domāju, ka virziens ir pareizais. Varbūt brīžiem liekas, ka viss notiek pārāk ātri, bet tā tam jābūt. Mēs daudzus gadus sūdzējāmies, ka nekas nenotiek, bet pēkšņi viss notiek. Tā mums visiem ir lieliska iespēja, šis sports ir ar milzīgu potenciālu, taču arī darba, lai to realizētu, ir ļoti daudz. Visiem jāstrādā kopā. Jāsadarbojas komandām, valstīm, speciālistiem — mums izdosies!
