Intriga bez gala

Kurš šoziem būs
Latvijas čempions kalnu slēpošanā? Šāds jautājums garāmgājējus no plakātiem
uzrunāja pat Rīgas ielās. Bet atbilde jau piekto gadu pēc kārtas tika atrasta
Austrijā.
Intriga tiešām bija
lielāka nekā citkārt. Potenciālie favorīti, katrs pa reizei paspīdot citā
Eiropas malā, vienā trasē šoziem nebija startējuši ne reizi. Simader Latvijas
čempionātam Bādgašteinā beidzot vajadzēja sakārtot hierarhiju.Slalomā tika gaidīts
pasaules kadetu vicečempiona Kristapa Zvejnieka uznāciens, bet svaigajā sniegā,
kas atšķirībā no cietajām ledus trasēm prasa specifisku braukšanas tehniku,
uzvarēja Roberts Rode, kurš šogad specializējas ātrajās – supergiganta un
nobrauciena disciplīnās. Kristaps, kuram tikai februārī palika sešpadsmit, savu
zeltu paņēma milzu slalomā. Savukārt pērnā gada divkārtējais Latvijas čempions
Kaspars Daugulis, abos slalomos izcīnījis tikai ceturtās vietas, pēkšņi
izsprāga supergigantā, Rodem atstājot sudrabu, kas bija tikai par 0,04 sekundēm
lētāks, un čempiona godu kombinācijā (slaloms plus supergigants).Par intrigas
dzīvīgumu gādāja arī Ieva Putāne (slalomā), Kristīne Poška (milzu slalomā) un
Dainis Krauja (milzu slalomā), kuri pirmajās trasēs bija ātrākie, tomēr iegūto
pārsvaru uzvarās pārvērst nespēja. Pēc pērnās sezonas klusuma par divkārtēju
Latvijas čempioni kļuva Iveta Benhena, ar divām zelta medaļām savus krājumus
kārtējo reizi papildināja Liene Fimbauere.Novatours kombinācijā (rezultātu summa visās
disciplīnās) labākie bija Kristaps Zvejnieks, Einārs Lansmanis un Kaspars
Daugulis, dāmām – Iveta Benhena, Anete Skrastiņa un Anna Bondare. Apliecinot
slēpošanas mūžīgo raksturu, par senioru čempioniem kļuva Edgars Kupčs (slalomā,
milzu slalomā, kombinācijā) un Dzintars Melvers (supergigantā), dāmām – Diāna
Vaišļa.Absolūtajā vērtējumā
tikai divi čempioni (Benhena un Rode) nav juniori. Šķiet, intrigai būs
turpinājums.

Lidojošais
slalomists

Roberts Rode. Latvijas čempions slalomā un kombinācijā,
Rīgas Starptautiskās biznesa administrācijas augstskolas 1. kursa students.
Šosezon aktīvi un nopietni pievērsies drosminieku disciplīnai nobraucienam.
Lielbritānijas atklātajā čempionātā, kas šonedēļ risinās Meribelā (Francija) un
kurā piedalās arī francūži, itāļi, austrieši, spāņi, čehi, poļi, Roberts
izcīnījis 30. vietu, sasniedzot savu labāko rezultātu FIS punktu izteiksmē
(76,93), supergigantā aptuveni simt dalībnieku konkurencē viņš finišējis ar 31.
rezultātu (89,51).

FIS sacensībās
šosezon startējis arī slalomā un milzu slalomā, bet rezultāti pagaidām nav tik
labi kā agrāk, kad Roberts mācījās Tūrisma skolā Bādhofgašteinā.

Mūžīgais otrais

Einārs Lansmanis. Vienīgais junioru čempions, kas ne reizi
neuzvarēja visus pieaugušos. Mēģinājis apvienot interjera un dizaina studijas
ar treniņiem, zaudējušas abas nodarbes, visvairāk mācības, kuras pārtraucis.
Cer doties pa Latvijas kalnu slēpotājiem netradicionālu taku – uz Ameriku, kur
būtu iespējams apvienot studijas ar treniņiem. Lai gan šosezon rezultātus
ievērojamāk uzlabojis slalomā (68,03 FIS punkti) un milzu slalomā (71,15),
plāno turpmāk vairāk pievērsties ātrajām disciplīnām.

Topošais līderis

Kristaps
Zvejnieks. Tikai šoziem, kad
pirms mēneša Kristaps sasniedza sešpadsmit gadu vecumu, viņš drīkstēja sākt
piedalīties FIS sacensībās, bet slalomā šajā rangā jau kļuvis par Latvijas
līderi (52,41). Turklāt šis rezultāts sasniegts, nevis izcīnot sudraba medaļu
pasaules kadetu čempionātā, bet gan astoto vietu Somijas pieaugušo
meistarsacīkstēs. Milzu slalomā Zvejniekam ir 82,31 FIS punkts, supergigantā –
88,51. Debijas sezonā sešpadsmitgadniekiem noteikts limits – ne vairāk par 25
startiem FIS sacensībās. Kristapam atlikušas vēl četras iespējas Norvēģijā.

Uzteicama Kristapa
savaldība un spēja analizēt kļūdas, kad viņš tieši savā disciplīnā – slalomā
nekļuva par Latvijas čempionu, lai uzvarētu nākamajā dienā  milzu slalomā. Kalnu slēpošanā Mārupes
vidusskolas 10.a klases skolnieks ir kopš triju gadu vecuma. Viņu trenē māte –
Jana Zvejniece, Sandra Meldere un epizodiski pazīstamais austriešu speciālists
Peters Prodingers, kurš strādājis arī ar Ivaru Ciagunu, bet pirms tam – ar
Austrijas un Japānas nacionālajām izlasēm.

Regulāra čempione

Liene Fimbauere. Milzu slalomā kļuva par Latvijas čempioni
piekto gadu pēc kārtas. Cik pavisam astoņpadsmit gados nopelnīts zelta medaļu,
to Valmieras Viestura vidusskolas 12. klases skolniece Liene Fimbauere nav
skaitījusi. Varbūt to zina tikai viņas tēvs un treneris Jānis Fimbauers, kurš
arī bijis čempions. Šoziem Liene startējusi retāk nekā citus gadus, tomēr ar
sezonu, kas vēl nav pilnībā beigusies, jūtas apmierināta: milzu slalomā 72,41
FIS punkts, slalomā – 74,4.

Reiz Siguldā…

Iveta Benhena. Pirmo reizi par Latvijas čempioni kļuvusi
Siguldā piecpadsmit gadu vecumā. Tagad Ivetai aiz muguras jau ir mācības
Tūrisma skolā Bādhofgašteinā, un vasarās viņa strādā vecāku biznesā, lai ziemās
varētu slēpot. Šosezon viņai izdevies pat uzlabot FIS punktu skaitu milzu
slalomā (67,43), lai gan Latvijas čempionātā bija nepārspējama slalomā un
kombinācijā.

Nokaitinātais

Kaspars Daugulis. Pērnā gada pārsteiguma autors (uzvaras
slalomā un milzu slalomā) apliecināja, ka tā tomēr nav bijusi nejaušība, un, ar
divām ceturtajām vietām sevi nokaitinājis, skaisti uzvarēja supergigantā.
Siguldas Valsts ģimnāzijas 12.c klases audzēknim šī sanākusi īsa ziema, tikai
ar vienām FIS sacensībām sezonas sākumā (90,73 punkti slalomā). Nākamajā
pirmsolimpiskajā ziemā viņš iecerējis veikt nopietnākus darbus.

Foto: Dainis Caune, Sports

Seši Zvejnieki,
seši slēpotāji

Raivo (no
kreisās), Miks, Jana, Jurģis, Dāvis un Kristaps. 1991. gadā Jana Zvejniece-Pietkeviča pirmo
reizi kļuva par Latvijas čempioni kalnu slēpošanā, turklāt itin visās
disciplīnās. Nākamajā gadā viņai piedzima Kristaps. "Šis ir mans nākamais
čempiona tituls," Jana norāda uz savu vecāko dēlu, kuram ir gan māte, gan
trenere, gan sporta skolotāja Mārupes vidusskolā. Tādas pašas attiecības viņai
ir ar trīspadsmitgadīgo Latvijas jauniešu čempionu Miku un deviņgadīgo
slēpotāju Dāvi. Savos nepilnajos trijos gados slēpot sācis arī Jurģis. Bet
pazīstamais kamīnmeistars Raivo Zvejnieks basketbolu un rokasbumbu, kurā
spēlējis pat Latvijas jauniešu izlasē, pret slēpēm nomainījis jau sen.

Foto: Dainis Caune, Sports

SIMADER LATVIJAS ČEMPIONĀTS KALNU SLĒPOŠANĀ,
BĀDGAŠTEINA

Slaloms

Dāmas. 1. Iveta Benhena 1:02,45, 2. Kristīne Poška
(abas Kore) +0,69, 3. Anna Bondare (Rīgas favorīts) +3,67. Juniores.
1. Anna Bondare 1:06,12, 2. Madara Meldere +0,06, 2. Anete Skrastiņa (abas Pantera)
+0,06.

Kungi. 1. Roberts Rode (Kore) 57,48, 2. Einārs
Lansmanis (Merkurs) +0,76, 3. Kristaps Zvejnieks (Pantera) +0,84.
Juniori. 1. Einārs Lansmanis 58,24, 2. Kristaps Zvejnieks + 0,08, 3.
Kaspars Daugulis (Kore) +0,52.

Milzu slaloms

Dāmas. 1. Liene Fimbauere 1:30,74, 2. Evija Benhena
+2,82, 3. Iveta Benhena (visas Kore) +3,24. Juniores. 1. Liene
Fimbauere, 2. Evija Benhena, 3. Rūta Irbe Tropa +4,52.

Kungi. 1. Kristaps Zvejnieks 1:28,08, 2. Einārs
Lansmanis +0,17, 3. Dainis Krauja (Rīgas favorīts) +1,25. Juniori.
1. Kristaps Zvejnieks, 2. Einārs Lansmanis, 3. Kaspars Daugulis +1,36.

Supergigants

Dāmas. 1. Liene Fimbauere 40,62, 2. Iveta Benhena
+0,59, 3. Kristīne Poška +1,27. Juniores. 1. Liene Fimbaure, 2. Evija
Benhena +2,03, 3. Anete Skrastiņa + 2,71.

Kungi. 1. Kaspars Daugulis 40,02, 2. Roberts Rode
+0,04, 3. Kristaps Zvejnieks +0,16. Juniori. 1. Kaspars Daugulis, 2.
Kristaps Zvejnieks, 3. Einārs Lansmanis +0,38.

Kombinācija (slaloms+supergigants)

Dāmas. 1. Iveta Benhena 1:43,66, 2. Kristīne Poška
1:45,03, 3. Anete Skrastiņa 1:49,51. Juniores. 1. Anete Skrastiņa, 2.
Anna Bondare 1:51,85, 3. Agnese Āboltiņa (Rīgas favorīts) 1:55,34.

Kungi. 1. Roberts Rode 1:37,54, 2. Kristaps
Zvejnieks 1:38,50, 3. Einārs Lansmanis 1:38,64. Juniori. 1. Kristaps
Zvejnieks, 2. Einārs Lansmanis, 3. Ernests Benhens (Burusports) 1:42,19.

Dzīvo un aug

Sezonu komentē
Latvijas Slēpošanas savienības (LSS) prezidents Vairis Brīze

Sezona bija dinamiska
un traģiska. Par dramatisko noskaņu parūpējās globālās sasilšanas sekas. Kalnu
slēpošanā no visiem LSS plānotajiem mačiem Latvijā bija iespējams sarīkot tikai
divus jauniešiem, tomēr distanču slēpošanā un snovbordā savienībai nācās atcelt
tikai pa vienām sacensībām. Par spīti sniega trūkumam turpinājās
tramplīnlēkšanas atdzimšana. Darbojas arī frīstaila entuziasti.

Tajā pašā laikā
sezona bija ļoti dinamiska. Visos četros veidos sportisti vairāk trenējās
ārzemēs un arī daudz biežāk piedalījās starptautiskās sacensībās. Ne tikai
tāpēc, ka Latvijā ziema piemānīja. Mums nepieciešama stabila iekļaušanās
starptautiskā apritē, pieredzes krāšana. Šī tendence pastiprinās.

Kalnu slēpošana

Pēc līdera Ivara
Ciaguna aiziešanas no lielā sporta un pērnās sezonas apmulsuma, sevi piesaka
vairāki talantīgi slēpotāji. Vispirms Kristaps Zvejnieks – pasaules kadetu
vicečempions slalomā, kurš junioru konkurencē šajā disciplīnā izcīnīja 36.
vietu. Viņa karjera FIS sacensībās sākās šosezon Norvēģijā kā sportistam bez
biogrāfijas ar 137. numuru slalomā. Otrajā trasē, kurā 30 labākie cīnās
apgrieztā secībā, viņš jau devās viens no pirmajiem. Tas gadās ļoti reti.

Einārs Lansmanis,
Roberts Rode, Jurģis Grigorjevs, Kaspars Daugulis, Dainis Krauja… Zvejniekam
ir spēcīgi pašmāju konkurenti, kas cits citu velk uz augšu. Pirmo reizi
Latvijas izlase jau darbojās kā vienota komanda ar kopīgām treniņnometnēm, cik
nu mūsu rocība ļauj.

Snovbords

Tā sportiskajā sadaļā
sāk parādīties jaunas autoritātes. Līdz šim šo aktivitāšu centrā bija Inārs
Bīrmanis, toties šoziem līdera lomu pārņēmis deviņpadsmitgadīgais Toms Vasins,
kurš visu sezonu pavadījis ārzemēs, startējot arī vairākās Eiropas un Pasaules
kausu izcīņas kārtās. Viņa cienījamākais sasniegums ir septītā vieta pasaules
junioru čempionātā olimpiskajā disciplīnā snovbordkrosā.

Distanču slēpošana

Ar tik labiem
rezultātiem kā kalnu slēpošana un snovbords lepoties nevar, lai arī sportisti
cītīgāk nekā iepriekš krāj pieredzi un spēkus ārzemēs. Priecē, ka cilvēki ir
aktīvi un darbojas par spīti visam, izmantojot jebkuru iespēju. Nenotika tikai
viena Latvijas čempionāta kārta. Šajā ziemā, kuru daudzi pat nepamanīja,
risinājās pieci tautas slēpojumi. Tas arī liecina par dzīvotspēju.

Tramplīnlēkšana

Uzbūvēti divi mācību
tramplīni Latvijā, bet reāli vairāk nekā desmit puiši regulāri trenējas Otepē,
kur šis sports ir attīstīts. Nesenais kalnu slēpotājs Matīss Melderis jau spēj
gūt godalgotas vietas Igaunijas sacensībās, viņš apguvis arī Otepes jauno 70 m
tramplīnu.

Dainis CAUNE