Latvijas Slēpošanas savienība

PREZIDENTS VAIRIS BRĪZE

Dzimis 1965. gada 13. jūnijā Rīgā. Natālijas Draudziņas ģimnāzijas absolvents. Latvijas Universitātē studējis tiesību zinātnes. Kopš 1996. gada zvērināts advokāts. Kopš septiņu gadu vecuma slēpotājs — amatieris.

SPORTA VEIDI

Distanču slēpošana, kalnu slēpošana, snovbords, frīstails, tramplīnlēkšana, ziemeļu divcīņa.

KĀPĒC SLĒPOŠANA?

Galvenais iemesls, kādēļ būtu jānodarbojas ar slēpošanu, ir veselības uzlabošana. Jo īpaši tas attiecas uz distanču slēpošanu, kas visu ķermeni attīsta harmoniski. Ne mazāk svarīgs ir gandarījums, kas tiek gūts, baudot dabu un pilnveidojot savas spējas. Sportiskie rezultāti nāk pēc tam. Ar to arī slēpošana atšķiras no citiem ziemas sporta veidiem.

Kalnu slēpošana lieliski piemērota tiem, kuriem tuva dinamika un ātrums. Tā dāvā sevis pilnveidošanas iespējas līdz sirmam vecumam. Interesanti, ka šis sporta veids dopinga ziņā ir viens no tīrākajiem pasaulē.

Snovborda un frīstaila cienītājiem raksturīgs savs īpašais domāšanas veids. Abos sporta veidos ir dažādas disciplīnas. Dažās tiek veikta laika kontrole, citās uzvarētājus nosaka žūrija, vērtējot dalībnieku sniegumu.

Par lidošanu bērnībā sapņo daudzi. Tas iespējams arī ar slēpēm un arī Latvijā. Turklāt, ņemot vērā, ka ar tramplīnlēkšanu nenodarbojas tik liels sportistu skaits kā ar kalnu slēpošanu, tajā ir nedaudz vieglāk nonākt sporta virsotnēs. Vēl viens pluss — tramplīnlēkšana ir pieejama arī pirms un pēc ziemas. Mums tuvākais tramplīns ar mākslīgo segumu atrodas Otepē.

PĀRSTĀVNIECĪBA STARPTAUTISKAJĀ FEDERĀCIJĀ

Mārtiņš Niklass ir FIS rollerslēpošanas komisijas vadītājs. Vita Ciesnieceir FIS Grasski (kalnu slēpošanas paveids vasarā) komisijas locekle. Dinārs Doršs darbojas FIS tehniskā delegāta amatā kalnu slēpošanā, kā arī FIS jauniešu komisijā. Mārtiņš Niklass, Juris Pīpkalējs un Jānis Puida ir FIS tehniskie delegāti distanču slēpošanā.

Juridiskie biedri:15

Reģistrētie sportisti, kuri iekļauti rangos:820

Distanču slēpošanā:320

Kalnu slēpošanā:310

Snovbordā/ frīstailā:160

Tramplīnlēkšanā:30

TRENERI

Distanču slēpošanā sporta skolās strādā 27 treneri

Kalnu slēpošanā sporta skolās strādā 2 treneri, 10 trenerus algo LSS

Snovbordā, frīstailā un tramplīnlēkšanā nav valsts vai LSS algotu treneru no Latvijas

IZPLATĪBA

Ar distanču un kalnu slēpošanu nodarbojas visos Latvijas reģionos.

Distanču slēpošanā klubi un nodaļas sporta skolās darbojas Rīgā, Siguldā, Alūksnē, Talsos, Daugavpilī, Bebrenē, Cēsīs, Pļaviņās, Kandavā, Vietalvā, Madonā, Aizkrauklē, Gulbenē, Krāslavā, Viļakā.

Kalnu slēpošanā klubi darbojas Rīgā, Siguldā, Cēsīs.

Snovborda/ frīstaila klubi darbojas Rīgā, Ventspilī, Siguldā, Cēsīs.

Tramplīnlēkšanā klubi darbojas Ogrē un Siguldā.

LIELĀKIE SASNIEGUMI

Distanču slēpošana

Brīvvalsts laikā. Pirmajās ziemas olimpiskajās spēlēs 1924. gadā Šamonī Roberts Plūme 18 un 50 km distancēs finišu lielajā sniegputenī nesasniedza. 1936. gada olimpiskajās spēlēs Garmišā-Partenkirhenē labāko rezultātu sasniedza Pauls Kaņeps, izcīnot 50. vietu 18 km distancē. Latvija tika pārstāvēta arī 4 x 10 km stafetē, kur Pauls Kaņeps, Herberts Dāboliņš, Alberts Riekstiņš un Kārlis Bukass ieguva 13. vietu 16 komandu konkurencē.

Pēc neatkarības atjaunošanas.Pēc atgriešanās olimpiskajā saimē 1992. gada spēlēs Albērvilā pirmais mūsu valsti distanču slēpošanā pārstāvēja Jānis Hermanis, kurš 15 kilometru iedzīšanā, kur bija vislielākā konkurence, no 110 dalībniekiem finišēja 88. vietā. Līdz šim augstvērtīgākos rezultātus olimpiskajās spēlēs sasniedzis Juris Ģērmanis, kurš 2002. gadā Soltleiksitijā izcīnīja 49. vietu (67 dalībnieki) 15 kilometru distancē klasiskajā stilā un 54. vietu (83 dalībnieki) duatlonā (10 km klasiskais + 10 km brīvais stils). 2006. gadā Turīnā Oļegs Maļuhins finišēja 50. vietā (80 dalībnieki) sprintā. 1994. gada Lillehammerē 15 km distancē sievietēm Ineta Kravale ieguva 45. vietu.

Rollerslēpošana

2015. gadā Pasaules kausa izcīņas posmā Madonā junioru grupā sprintā uzvarēja Raivo Vīgants, elites grupā Indulis Bikše izcīnīja otro vietu iedzīšanā.

Kalnu slēpošana

Brīvvalsts laikā. Pirmo reizi olimpisko spēļu programmā kalnu slēpošana tika iekļauta tikai 1936. gadā Garmišā-Partenkirhenē. Šajās sacensībās startēja arī trīs Latvijas kalnu slēpotāji, tomēr ne Mirdzai Martinsonei, ne Herbertam Bērtulsonam un Askoldam Hermanovskim pie rezultāta finišā tikt neizdevās.

Padomju laikā. Pirmais latvietis, kurš startējis gan pasaules čempionātā, gan Pasaules kausa izcīņā, ir Jānis Ciaguns. 1973. un 1974. gadā viņš izcīnīja uzvaras PSRS čempionātā slalomā, kā arī ieņēma 47. vietu pasaules čempionātā nobraucienā. 1988. gadā pasaules čempionātā nobraucienā juniorēm trešo vietu izcīnīja Ulla Lodziņa, kura šajā disciplīnā palika nepārspēta arī Eiropas kausa izcīņā. Gadu vēlāk viņa ieguvu augsto 14. vietu pasaules čempionātā, kā arī izcīnīja ceturto vietu Pasaules kausa izcīņas posmā, vairākkārt iekļūstot arī labāko 15 skaitā.

Pēc neatkarības atjaunošanas. 1998. gada olimpiskajās spēlēs Nagano milzu slalomā vīriešu konkurencē Ivars Ciaguns ieguva 34. vietu (62 dalībnieki), bet Ilze Ābola bija 31. vietā (56 dalībnieces). Četrus gadus vēlāk Soltleiksitijā Ciaguns sasniedza līdz šim augstāko rezultātu kalnu slēpošanā mūsu valstij, izcīnot 25. vietu (78 dalībnieki) slalomā. Sievietēm līdz šim augstākais rezultāts olimpiskajā spēlēs sasniegts Sočos, kur Lelde Gasūna ieguva 30. vietu (88 dalībnieces) slalomā. Lielāko panākumu Latvijas kalnu slēpošanā vīriešiem pēc neatkarības atjaunošanas sasniedza Kristaps Zvejnieks, kurš šāgada Pasaules kausa izcīņas posmā Itālijas pilsētā Santakaterinā slalomā izcīnīja 26. vietu, pirmo reizi kvalificējoties sacensību otrajam braucienam.

Frīstails

Pēc neatkarības atjaunošanas. 1992. gadā Albērvilā (Francijā) olimpiskajās spēlēs frīstaila mogulā 34. vietu izcīnīja Normunds Aplociņš, bet Dans Jansons šajā disciplīnā uzrādīja 42. rezultātu (47 dalībnieki). Einārs Lansmanis 2013. gadā izcīnīja 21. vietu pasaules čempionātā sloupstailā.

Snovbords

2010. gadā Pasaules kausa posma finālsacensībās Toms Vasins olimpiskajā snovbordkrosa disciplīnā izcīnīja 28. vietu.Toms Petruševics 2014. gadā Pasaules kausa izcīņas posmā Austrijā sloupstailā izcīnīja 15. vietu.

Ziemeļu divcīņa/tramplīnlēkšana

Brīvvalsts laikā. 1936. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Garmišā-Partenkirhenē Latvija tika pārstāvēta arī ziemeļu divcīņā. Edgars Gruzītis tramplīnlēkšanā (2 lēcienu summa) un distanču slēpošanā (18 km brīvais stils) ieguva 42. vietu (51 dalībnieks). Tramplīnlēkšanā lielus starptautiskus panākumus Latvijas sportisti nav guvuši.

TUVĀKIE MĒRĶI

Pamatmērķis ir popularizēt visus piecus slēpošanas sporta veidus. Katrā no tiem ir savas apakšprogrammas, kuras jāturpina realizēt un attīstīt. Vēlamies palīdzēt pilnveidoties visiem tiem cilvēkiem, kuriem kāds no slēpošanas veidiem ir sirdslieta. Kalnu slēpošanā vēlamies mūsu sportistiem dot iespēju cīnīties par FIS punktiem savās mājās ar citu valstu vadošajiem sportistiem. Arī distanču slēpošanā gribam atbalstīt mūsu labākos sportistus. Esam panākuši, ka Latvijas čempionāts ir FIS kategorijas sacensības, pulcējot arī laba līmeņa slēpotājus no citām valstīm. Prieks, ka labākos FIS punktus mūsu sportisti ir sasnieguši tieši savās mājās. Snovbordā pamatmērķis būtu atbalstīt klubu sistēmu un labākos snovbordistus. Tramplīnlēkšanā svarīgākais ir atbalstīt trenerus darbā ar jauniešiem, lai attīstītos piramīda. Medaļas lielākajās sacensībās būs pakārtotas. Visa pamatā ir cilvēki.

NĀKOTNES VĪZIJA

Lielā nākotnes vīzija ir saglabāt slēpošanas veidus un maksimāli attīstīt tos. Vēlamies, lai slēpošana būtu viegli pieejama ikvienam, kurš to vēlas. Ja kādam radīsies mērķi nodarboties ar slēpošanu profesionāli, mūsu uzdevums būs viņu atbalstīt, nodrošinot labus treniņu apstākļus un sekmējot dalību augsta līmeņa sacensībās.

Kontakti:

Mājaslapa: www.infoski.lv

Tālrunis.: +371 7387716

Autori: Toms Markss