Kapteinis ceļojumam uz Phjončhanu

Desmito reizi pēc kārtas un vienpadsmito reizi kopumā par Latvijas kērlinga čempioniem kļuvusi Ritvara Gulbja vadītā komanda. Kērlinga meistari nespiedz aiz sajūsmas, jo šis ir tikai pirmais pārvarētais šķērslis olimpiskā sapņa īstenošanai. Rīgas roņu kapteinis Gulbis ir gatavs veltīt visus spēkus, resursus un laiku, lai 2018. gadā startētu Phjončhanā. Iespēja ir tikai viena. Lai to izmantotu, nākamais solis sekmīgi jāsper novembrī Eiropas čempionātā Skotijā.

Latvijas čempionātā vīriešiem šogad startēja astoņas komandas, nedēļas laikā aizvadot apļa turnīru, bet pēc tam četrām vienībām turpinot izslēgšanas spēles. Ar nosaukumu A41/Gulbis startējušā Rīgas roņu komanda uzvarēja gan visās septiņās priekšsacīkšu spēlēs, gan abos play-off mačos. Nākamie čempioni pusfinālā ar 6:4 uzveica TKK/Bremani,bet zelta mačā ar 6:5 pārspēja arī KKR/Trukšānu. Gulbim un Aivaram Avotiņam šis bija 11. čempionu tituls, pārējiem roņiem — Normundam Šaršūnam, Artūram Gerhardam, Raivim Bušmanim — zelta krājumi ir mazāki.

12. CEĻAZĪME UZ EIROPU

“Lai arī šis bija 11. Latvijas čempionu tituls, ceļazīmes uz Eiropas čempionātu esam izcīnījuši 12 reizes,” sarunā ar žurnālu Sports uzsver Ritvars Gulbis. “Interesantākie notikumi risinājās 2003. gadā, kad Latvijas čempionātā ierindojāmies tikai piektajā vietā, savācot gan tādu pašu punktu skaitu kā ceturtās vietas ieguvēji. Togad bija noteikts, ka ceļazīmi uz Eiropas čempionātu izspēlēs īpašā četru komandu turnīrā. Vispirms pārspēlē uzveicām ceturtās vietas īpašniekus, bet pēc tam tā sauktajā superfinālā pārspējām visus pārējos pretiniekus. Līdz ar to pirmo reizi uz Eiropu braucām 2003. gadā un bez valsts čempionu titula kabatā.”

— Latvijas kērlingā noteikts, ka tieši valsts čempioni tā paša gada beigās brauc uz Eiropas čempionātu.

— Protams, pēc kārtējā Latvijas čempionu titula izcīnīšanas mēs vairs nespiedzam aiz sajūsmas. Vairāk ir labi padarīta darba sajūta, jo uzdevums ir izpildīts — iegūta ceļazīme uz Eiropas čempionātu. Šis ir tas īstais mērķis! Skaidrs, ka katrs gads, katrs turnīrs ir atšķirīgs, arī sāncenšu sniegums. Tajā pašā laikā esmu pilnīgi pārliecināts, ka katru no šiem čempionu tituliem esam nopelnījuši ar savu darbu. Neviena cita komanda mūsu valstī tik daudz netrenējas. Pēdējos piecos gados līdz ar Latvijas čempionu titulu un izlases komandas statusu saņemam arī papildu finansējumu no Latvijas Kērlinga asociācijas (LKA). Pretinieki dažreiz mums norāda uz nelīdzvērtīgo finansējumu, taču pirms tam tieši mēs radām iespējas trenēties daudz vairāk nekā citi, ieguldot savus līdzekļus meistarības slīpēšanā. Ja vēlamies būt konkurētspējīgi Eiropā, tad mums sevi jāsalīdzina ar citu valstu izlasēm, nevis jābūt gandarītiem par to, ka esam pirmie Latvijā.

— Kādi ir ierobežojumi, lai nodrošinātu maksimālo iespējamo treniņu procesu — darbs, ģimene, finansējums?

— Mums kā Latvijas izlasei finansējums ir pietiekami liels, lai nodrošinātu treniņu procesu. Šo mājas darbu uz sava ledus veicam apzinīgi, jo ledus īre Rīgā noteikti nav tas dārgākais mūsu sagatavošanās posmā. Lielākās izmaksas saistās ar pārbaudes turnīriem ārzemēs, jo, piemēram, brauciens komandai uz mačiem Šveicē izmaksā apmēram 3000 eiro. Apmēram tikpat izmaksā ledus īre visas sezonas garumā pašmāju hallē. Turklāt treniņu darbs nebūt neietver sevī tikai komandas kopīgo darbu. Individuālo treniņu skaits ir atkarīgs no katra spēlētāja subjektīvajām iespējām. Gatavojoties 2015. gada Eiropas čempionātam, komandai bija trīs ledus treniņi nedēļā pa pusotrai stundai. Katrs spēlētājs pievienoja tam individuālās nodarbības, lai pilnveidotu metienu tehniku. Nav nepieciešami komandas biedri, lai izpildītu dažādus metienus ar atšķirīgiem mērķiem. Ja katrs metiens netiks izpildīts tūkstošiem reižu, tad nebūs pārliecības par izdošanos sacensībās.

— Tad jau ir skaidras panākumu gūšanas un meistarības slīpēšanas metodes!

— Man ar motivāciju viss ir kārtībā, un es spēju atrast laiku treniņiem. Man ir vieglāk, jo esmu pašnodarbinātais, pats nosaku darba ritmu, neesmu piesaistīts ofisam no deviņiem rītā līdz sešiem vakarā. Pārējiem komandas biedriem ir grūtāk, jo iespēju izrauties uz treniņiem ir mazāk. Laiks ir lielākais izaicinājums mūsu komandai ceļā uz meistarību. Braucienam uz katru starptautisko turnīru nepieciešams izbrīvēt divas vai trīs darba dienas. Pēc pieciem šādiem turnīriem puse no gada atvaļinājuma jau ir pazudusi. Ikgadējā dalība Eiropas čempionātā maksā otru pusi — ja arī izdotos tikt uz pasaules čempionātu, tad brīvdienu vairs nebūtu… Jau tagad ir praktiski neiespējami atrast laiku, lai ziemā paslēpotu vai vasarā baudītu pludmales atpūtu ar ģimeni. Esam amatieri, kas vēlas sasniegt profesionālu rezultātu, bet kam nav iespējams profesionāls treniņu režīms.

— Tātad Rīgas roņi treniņu procesā darbojas tuvu iespēju robežām?

— Skaidrs, ka mūsu komandai nebūs iespējas neko būtiski mainīt, tādēļ varbūt ir pienācis laiks LKA mainīt stratēģiju, liekot visu uzsvaru uz studentu vecuma spēlētājiem, kuriem būtu daudz vairāk laika treniņiem un pārbaudes turnīriem ārzemēs. Lai Eiropas čempionāta A grupā varētu demonstrēt konkurētspējīgu rezultātu, treniņiem uz ledus jābūt līdz pat sešām reizēm nedēļā.

KĒRLINGS PROFESIONALIZĒJAS

— Kāda ir Eiropas vadošo izlašu ikdiena?

— Pēc kērlinga kļūšanas par olimpisko sporta veidu arvien vairāk valstis nodrošina savām izlasēm profesionālu sportistu apstākļus. Piemēram, zviedri septembrī aizbrauc uz Kanādu un atgriežas tikai novembra beigās uz Eiropas čempionātu. Šajā laikā Zviedrijas izlases trenējas un katru nedēļas nogali piedalās kādā turnīrā Kanādas pilsētās. Latvijas izlase šajā laikā paspēj piedalīties kādos četros, varbūt piecos turnīros. Krievijas izlase pēc Soču olimpiskajām spēlēm bāzējās tieši tur, vīriešu izlases rindās kopīgi strādājot astoņiem līdz deviņiem sportistiem. Uz katru turnīru tiek veidoti jauni virknējumi, meklējot labāko sastāvu. Un tā šis darbs profesionālā režīmā Sočos un citur notiek apmēram 10 mēnešus gadā.

— Kurā brīdī izpaužas milzīgais treniņu apjoms un daudz lielāka spēļu prakse?

— Katrā Eiropas čempionātā varam izšaut vienā no deviņām spēlēm, uzvarot rangā augstāk esošo komandu, bet ar to ir par maz, lai tiktu pie augstas vietas. Šādiem ideāliem mačiem jābūt vismaz pieciem. Katru gadu pēc Latvijas čempionu titula iegūšanas ir šīs pārdomas — vai varam izdarīt vairāk, lai Eiropas čempionātā būtu augstākā vietā un beidzot tiktu pie ceļazīmes uz pasaules čempionātu. Esam apsvēruši iespēju arī atteikties uzņemties Latvijas izlases saistības, taču pēc situācijas izvērtēšanas esam vienmēr atzinuši — brīnumi nav iespējami, un neviena cita pašmāju komanda Eiropā nevarēs sasniegt ko vairāk par mums.

Sagatavošanās posmā 2015. gada Eiropas čempionātam vairs nebija iespēja izmantot LKA piesaistītā ārzemju trenera palīdzību, tādēļ mums jau tradicionāli palīdzēja bijušais kērlingists Roberts Krusts, kurš traumas dēļ pats vairs nevar profesionāli trenēties. Roberts bija kopā ar mums Eiropas čempionātā, maksimāli daudz cenšas palīdzēt arī regulārajā treniņdarbā Rīgā. Tomēr individuālajos treniņos visbiežāk katrs no mums ir divatā ar elektronisko aprīkojumu — kamerām, lāzera mērītājiem un datoru. Mirkli pēc metiena izpildes jau pats visu redzi videoatkārtojumā. Pēdējo piecu gadu laikā šīs tehnoloģijas ir kļuvušas ievērojami pieejamākas. Kērlingā visam jānotiek automātiski, visam jābūt atstrādātam, pēdējā brīža improvizācijas pie pozitīva rezultāta nenoved.

— Kērlingā kā olimpiskajā sporta veidā notiek ļoti straujš daudzu valstu izlašu meistarības kāpums. Kādi ir Latvijas izlases rādītāji?

— 2014. gada Eiropas čempionātā mūsu komandas vidējais sekmīgo metienu izpildījums bija 80 procenti, un mēs izkritām no A grupas. Vēl gadu iepriekš mūsu precizitāte bija 75 procenti, taču mums izdevās saglabāt vietu A grupā. Mēs strādājam, un sniegums uzlabojas, taču pretinieki šajā pašā laika posmā spējuši izdarīt vairāk, sasniedzot progresu gandrīz par 10 procentpunktiem. Līdz ar to Eiropas rangā esam zaudējuši dažas vietas, un arī šāgada beigās startēsim B grupā.

— Lai tiktu uz 2018. gada olimpiskajām spēlēm, atlikusi viena iespēja. Vai esi gatavs nākamajās divās sezonās iet uz visu banku?

— Pēc Latvijas čempionāta vēl nav notikusi komandas sapulce, lai izvirzītu nākamos mērķus, taču skaidrs, ka šis olimpiskais cikls varētu būt pēdējais diviem mūsu komandas spēlētājiem. Lai tiktu uz 2018. gada olimpiskajām spēlēm Phjončhanā, mums ir palikusi tikai viena iespēja — šāgada novembrī Skotijā jāizcīna pirmā vieta Eiropas čempionāta B grupā, kā arī jāuzvar pārspēlē ar A divīzijas pārstāvi par ceļazīmi uz pasaules čempionātu. Tad mēs neatkarīgi no rezultāta 2017. gada pasaules čempionātā tiksim pie iespējas startēt olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā. Līdz šim vienmēr ir nedaudz pietrūcis, lai vismaz vienu reizi tiktu uz pasaules čempionātu, taču viss ir mūsu pašu rokās — jāizdara maksimālais treniņdarbs, lai izmantotu, iespējams, pēdējo kopīgo komandas iespēju sasniegt rekordaugstu rezultātu tieši šajā ciklā. Kērlings nav tas sporta veids, kur regulāri iespējams izlabot viena spēlētāja kļūdas. Eiropas čempionāta līmenī jebkura kļūda tiek sodīta. Skaidrs, ka es kā kapteinis esmu gatavs darīt visu iespējamo, bet jābūt vēl trijiem trakajiem, lai mēs sasniegtu mērķi.

Ritvars GULBIS

Kērlingists, uzņēmējs

Dzimis: 1980. gada 31. janvārī Valmierā

Augums, svars: 194 cm, 88 kg

Kērlingā: kopš 2002. gada oktobra

Inventārs: birste Performance, kurpes Balance Delux

Lielākie panākumi: 8. vieta 2013. gada Eiropas čempionātā; 9. vieta 2011. un 2014. g. Eiropas čempionātā; 11 Latvijas čempiona tituli (2005., 2007.–2016.)

Nodarbošanās: uzņēmējs

Ģimene: sieva Laura, dēli Henrijs un Ralfs, meita Odrija

Citi sporta veidi: nav (viss pakārtots kērlingam)