Orientēšanās sports ar slēpēm
Šis noslēpumainais sporta veids Latvijā svin 55. jubileju, Madonas novadā rīkojot Eiropas čempionātu. Mūsu komandas līderis ir Rīgas Tehniskās universitātes students Andris Kivlenieks no Ogres, kurš palīdz ielūkoties ziemas orientēšanās sporta būtībā.
JAUNĀKIE, KAM PIEDER NĀKOTNE
Andra mamma Iveta Holcmane, kas joprojām ir viņa trenere, stāsta, ka dēls jau triju gadu vecumā ar slēpēm pa… istabu braukājis. Nokļuvis pieaugušo konkurencē, Andris Kivlenieks Latvijas ziemas čempionātos divus gadus pēc kārtas uzvarējis visās disciplīnās. No latviešiem viņš pagaidām guvis arī labākos panākumus pasaules meistarsacīkstēs, aizpērn Zviedrijā iekļūstot labāko divdesmitniekā vidējā distancē un sprintā.
Viņa 24. vieta garajā distancē Eiropas ziemas čempionātā vērtējama gandrīz vai augstāk. PČ katru valsti vienā distancē drīkst pārstāvēt tikai trīs sportisti, EČ — seši. Tāpēc mūsu kontinenta medaļa daudz sūrāk iegūstama. No Skandināvijas un Krievijas vien uz to pretendē 24 augstas klases orientieristi.
Pērn Eiropas čempionātā Ukrainā Andris Kivlenieks stafetē kopā ar jaunāko brāli Raivo un tikpat veco Edgaru Bričonoku izcīnīja sesto vietu. „Mēs bijām jaunākā komanda Eiropā!” lepojas Andris, kam ir tikai 22 gadi. Pasaules čempionāti notiek nepāra gados, un Andrim pieaugušo konkurencē šogad Kazahstānā paredzams otrais tāda mēroga forums.
MARŠRUTU IZVĒLES ŠAHS
Orientēšanās sports ar slēpēm… Kāda ir tā principiālākā atšķirība? „Tā ir pavēles distance pa iebrauktām dažādu platumu špūrēm,” vienā teikumā atbild Andris Kivlenieks. „Tās tiek iezīmētas kartē: ar punktotu līniju — 0,8 m jeb sniega motocikla platumā, ar pārtrauktu līniju — līdz 1,5 m platas, to ir visvairāk, un tādā špūrē sanāk vien pussolis, nevis īsts slidsolis. Vienlaidus zaļā līnija liecina par normālu 2—3 m platu špūri, pavisam biezās — iepriecina par īstas distanču slēpošanas trases esamību. Katrā kontrolpunktā var nokļūt pa vairākiem maršrutiem. Ātrākā ceļa izvēle, ņemot vērā reljefu un špūres platumu, ir uzvaras pamatā.”
Pa taisno uz kontrolpunktu mesties nedrīkst? „Drīkst,” smaida Andris. „Nereti mēs tā arī darām, īpaši, ja sniega maz vai ir sērsna. Bet Skandināvijā blakus špūrei parasti ir metrs svaigā sniega! Arī pabiezā sniegā par dažiem metriem reizēm ir vērts saīsināt distanci. Mēs to saucam par šortkatu, ja nogriežam distancē kādu stūri. Kaut gan biezā sniegā pirmais iemin ceļu nākamajam, dodot viņam iespēju uzlabot rezultātu. Lielie starta numuri orientēšanās sportā parasti ir izdevīgāki. Pasaules ranga labāko trīsdesmitnieks startē pēdējais.”
ĪSAS IR TIKAI LĪNIJAS
Orientieristi lieto mazliet īsākas slēpes un nūjas nekā distančnieki. Turklāt uz nūjām liek platākas lāpstiņas, jo biežāk jāperas pa svaigu sniegu. Šaurajās trasēs pat slidsolis viņiem īpašs, — atsperoties ar vienu kāju. Savukārt kāpumos nereti nākas stumties augšā tikai uz rokām.
Distanču garumu un veikšanas laiku nosaka reljefs un laikapstākļi. „Sprints ar 10—15 kontrolpunktiem ir trīs četrus kilometrus garš, un uzvarētājs to slēpo ne ilgāk par 15 minūtēm,” skaidro mūsu komandas līderis. „Ar sarkanajām līnijām kartē noteiktajā secībā savienoti kontrolpunkti, zaļās rāda ievilkto sliežu tīklu, pa kuru pie tiem var nokļūt. Vidējā distance, kurā parasti tāpat kā vasarā jāapmeklē aptuveni 20 punkti, ir sarežģītāka un tehniskāka, prasa 40—45 minūtes, tās maršruts gaisa līnijā ir 8—11 km, bet dabā jāveic krietni lielāks attālums. Uzvarai garajā distancē ar vidēji 30 kontrolpunktiem lielākoties nepieciešama vismaz pusotra stunda. Runā, ka Madonā gaisa līnijā būšot 25 km, tas nozīmē, ka slēpot nāksies vismaz 35 km.”
BEZ ŠPIKOŠANAS. PAT JA STARTS KOPĒJS
Starta procedūra līdzīga kā vasarā. Priekšstarts, kura laikā aktivizē elektronisko atzīmēšanās sistēmu. Vidējā un garā distancē sportists vislielāko noslēpumu — karti — saņem minūti pirms starta, sprintā un stafetē — 15 sekundes. „Tajās pētniecībai nav laika, knapi var paspēt karti ielikt planšetē,” stāsta Andris. Sprintā dalībnieki startē ar minūtes intervālu, vidējā distancē — ik pēc divām minūtēm, garajā — pat ik pēc trim minūtēm.
Bet eksistē arī kopējais starts. Kur tad orientēšanās, ja visi reizē metas uz pirmo kontrolpunktu?! „Parasti ir trīs dažādi distances apļi, kas sportistiem jāveic atšķirīgā secībā, un tātad ir trīs dažādi pirmie kontrolpunkti. Pēc pirmā apļa veikšanas notiek kartes maiņa,” Kivlenieks noraida špikošanas iespējas. „Lai mazliet izretinātos, tūlīt pēc starta noteikts attālums katram jāveic pa savu ievilkto špūri, tikai stumjoties. Var būt iekārtoti arī izsēšanas punkti jeb tā dēvētie taurenīši. No tiem dalībniekiem jāveic īsāki vairākpunktu maršruti katram atšķirīgā secībā. Ar kopējo startu sacensības rīko tikai garajā un reizēm arī vidējā distancē.”
Stafetē ziemā startē trīs orientieristi. Distance mazliet īsāka par vidējo — 6—8 km gaisa līnijā ar savu kontrolpunktu izkliedes sistēmu. Jauktajā stafetē dāma un kungs pamīšus īsā sprinta distancē (8—10 minūtes) dodas trīs reizes, katrā pa citu maršrutu.
IEROBEŽOTU IESPĒJU TRENIŅPOLIGONS
Atšķirībā no vasaras ziemas orientēšanās treniņu poligonu izveidot grūtāk. Plašā teritorijā jāsagatavo milzums dažāda kalibra sliežu. Tāpēc specifiskās kartes lasīšanas iemaņas lielākoties nākas slīpēt sacensībās. „Būtiski novērtēt ne tikai reljefu, bet arī špūres platumu,” norāda Kivlenieks. „Pa šauro sliedi kalnā tikt augšā būs ļoti grūti. Iespējams, pa apkārtceļu normālā slidsolī līdz punktam var tikt krietni ātrāk. Ja mazāk sniega, jāapsver arī iespējas izmantot šortkatus. Visizdevīgāko variantu atrast ir diezgan sarežģīti. Planšetē visu laiku skatīties nevar, vairāk jāskatās, kur tu slēpo. Kartes fragmentus jācenšas iegaumēt, izvēloties optimālo maršrutu, bet kompass vispār ir tikai kā drošības līdzeklis neparedzētiem gadījumiem. Planšete, kurā ielikta karte, ir grozāma. Tādējādi maršruts kartē un mans braukšanas virziens sakrīt.”
Andris startējis arī vasaras orientēšanās pasaules čempionātā, kvalifikācijas sacensībās savā apakšgrupā paliekot pirmais aiz strīpas un neiekļūstot 45 finālistu skaitā. Abas sezonas gan pārklājas, turklāt ir ļoti intensīvas, sacensībām pārpildītas, kā arī prasa īpašu gatavošanos. Tāpēc ziemas mačos favorīti lielākoties ir citi. Tiesa, arī viņi nāk no Skandināvijas un Krievijas. Bet uz slēpēm tik bīstami nav franči, šveicieši, dāņi un čehi.
Diemžēl dāmu konkurencē Eiropas čempionāta elites grupā Latvijas orientieristes pārstāvētas nebūs. Viņas šādai meistarībai vēl briest.
Vai savās mājās mežu sienas palīdzēs? „Jācer, ka jā, kaut gan es pats Gaiziņkalna apvidū neesmu slēpojis,” atzīstas Andris Kivlenieks, kurš galvenokārt trenējas Ogres Zilajos kalnos. Kopš 15. janvāra sacensību norises vieta Gaiziņkalna un Smeceres sila apkaimē orientieristiem ir slēgta teritorija. Pirms tam šoziem tur drīkstēja rādīties tikai bez kartes. Tādi noteikumi.
Pie Viešūra (agrāk Lido) kalna risināsies sacensības jauktajā sprinta stafetē, vidējā distancē un garajā distancē ar kopējo startu. Smeceres silā — sprints un stafete.
Andris KIVLENIEKS
Orientierists (OK Ogre), RTU students
Dzimis: 1990. gada 22. martā Rīgā
Augums, svars: 191 cm, 73 kg
Slēpes: Fischer (187 cm)
Izglītība: Ogres Valsts ģimnāzija, RTU Būvniecības fakultātes 4. kursa students
Sportā: kopš sešu gadu vecuma. Trenere — mamma Iveta Holcmane
Lielākie sasniegumi: 2011. gada PČ ziemas orientēšanās — 19. vieta vidējā distancē, 20. vieta sprintā, 10. vieta stafetē, 2012. gada EČ ziemas orientēšanās — 24. vieta garajā distancē, 6. vieta stafetē, LČ divus gadus pēc kārtas uzvarējis visās disciplīnās
Ģimenes stāvoklis: neprecējies
EIROPAS ČEMPIONĀTS ZIEMAS ORIENTĒŠANĀS SPORTĀ
Pie Viešūra kalna
Otrdien, 12. februārī, plkst. 11 jauktā stafete
Trešdien, 13. februārī, plkst. 13 vidējā distance kungiem
Ceturtdien, 14. februārī, plkst. 11.30 garā distance kungiem
Smeceres silā
Sestdien, 16. februārī, plkst. 12 sprints kungiem
Svētdien, 17. februārī, plkst. 11.10 stafete kungiem
Vienlaikus notiek arī Eiropas jauniešu čempionāts, pasaules čempionāts junioriem un veterāniem
LATVIJAS IZLASE EIROPAS ČEMPIONĀTĀ
Andris Kivlenieks
Edgars Bričonoks
Toms Veits
Jānis Peilāns
Reinis Putniņš
Nauris Neimanis
Raivo Kivlenieks
Andris Jubelis
Rezervē: Dāvis Sārs, Mārtiņš Sārs
No 18.janvāra žurnāls Sports atkal pārdošanā! Jautājiet žurnālu preses tirdzniecības vietās!
