Teds Nolans spēlē, lai uzvarētu
Šonedēļ Latvijas hokeja izlase aizvada gada svarīgākos mačus, savās mājās cīnoties par ceļazīmi uz 2014. gada Soču olimpiskajām spēlēm. Mūsu pretinieki ir Lielbritānijas, Kazahstānas un Francijas hokejisti. Turnīra priekšvakarā tikāmies ar Latvijas izlases galveno treneri kanādieti Tedu Nolanu, kurš dalījās iespaidos par mūsu hokeju.
Teds Nolans pie Latvijas izlases stūres aizvada jau otro sezonu. Pirmais lielais turnīrs Nolana vadībā Latvijas izlasei bija pagājušā gada pasaules čempionāts, kur mūsu komanda palika desmitajā vietā. Šoreiz gan Latvijas izlasei nav tiesību kļūdīties, jo ceļazīmi uz olimpiskajām spēlēm iegūs tikai kvalifikācijas turnīra uzvarētāji.
54 gadus vecais Nolans var lepoties ar solīdu CV — pietiek tikai minēt, ka 1997. gadā, strādājot ar klubu Bufalo Sabres, viņš tika atzīts par Nacionālās hokeja līgas labāko treneri, saņemot Džeka Ādamsa balvu. Turklāt pie šā titula Nolans tika jau otrajā sezonā NHL kluba galvenā trenera amatā. Tomēr Bufalo Sabres Nolans vadīja tikai divas sezonas (1995.—1997.), jo trenerim radās konflikts ar kluba vadību un Sabres galveno zvaigzni — čehu vārtsargu Dominiku Hašeku. Uz atgriešanos NHL Nolanam bija jāgaida deviņas sezonas, kad 2006. gada vasarā viņu uzaicināja Ņujorkas Islanders. Ņujorkā Nolans nostrādāja divas sezonas, bet pēc tam turpināja trenera karjeru Amerikas Hokeja līgas (AHL) klubā Ročesteras Americans.
Jāpiebilst, ka Nolans pēc tautības ir indiānis — dzimis indiāņu rezervātā 12 bērnu ģimenē. Nolanam ir divi dēli, kuri abi aizspēlējušies līdz NHL — Brendans ir jau beidzis hokejista karjeru, bet Džordans pagājušajā gadā ieguva Stenlija kausu Losandželosas Kings sastāvā.
AIZRAUJOŠA IESPĒJA
— Šī jums ir jau otrā sezona ar Latvijas izlasi. Vai esat apmierināts ar paveikto darbu?
— Esmu ļoti apmierināts. Pirms gada nepazinu spēlētājus, tagad zinu viņus visus. Zinu, uz ko viņi ir spējīgi, tāpēc jūtos daudz labāk.
— Vai spēle savā laukumā nerada lielāku psiholoģisko spiedienu uz spēlētājiem — visi gaida tikai uzvaru, un otrā vieta būs neveiksme?
— Uzskatu, ka otrā vieta vienmēr ir neveiksme. Neviens nespēlē, lai iegūtu otro vietu, spēlē, lai būtu pirmie. Man patīk šis turnīra formāts, ka tikai uzvarētājs tiek tālāk. Te nevar būt divu ceļu — otras izdevības vairs nebūs. Nedomāju, ka tas ir spiediens — tā ir aizraujoša iespēja. Spiediens ir tad, kad nav darba, bet ir jāpabaro ģimene. Šis ir sports. Jebkurš liels sasniegums sākas ar iespēju, un mums ir iespēja izdarīt kaut ko īpašu. Kanādā esmu trenējis komandas Memoriālā kausa izcīņā (Kanādas junioru čempionāts), kur arī ir tāds formāts, ka tikai uzvarētājs tiek tālāk, bet zaudētāji brauc mājās. Ja kādam tas nepatīk, tad viņš nav konkurētspējīgs. Šīs ir tās grūtās situācijas, par kurām sapņo. No tā nevar baidīties, bet tā ir jāuztver kā lieliska izdevība.
—Olimpiskais turnīrs atšķirībā no pasaules čempionāta risinās sezonas laikā. Vai tas nesarežģī trenera darbu?
— Nē. Visi puiši spēlē augstākā līmeņa līgās, tāpēc viņiem ir jābūt gataviem. Ir jābūt emocijām, jābūt adrenalīnam. Mums ir ļoti vienkāršs spēles plāns, ko nav pārāk grūti aptvert un iemācīties. Tāpēc visam vajadzētu būt kārtībā. Mans galvenais uzdevums ir viņus nomierināt.
— Daudzi izlases hokejisti spēlē Rīgas Dinamo, kam šī sezona ir bijusi pagalam neveiksmīga. Vai tas nerada problēmas psiholoģiskā ziņā?
— Tas ir smagi, bet es puišiem saku, ka mani neuztrauc, kā ir gājis pirms tam, mani interesē, kas kopā tiks paveikts tieši tagad. Mums ir daudzi spēlētāji no citām komandām, tāpēc nav liela nozīme, kā gājis pirms tam.
— Cik viegli vai grūti ir pārslēgties no kluba uz izlasi?
— Spēlējot par savu valsti, ir pavisam cita atmosfēra. Tas ir īpašs saviļņojums, jo jāsaprot, ka spēlētāji pārstāv savas valsts cilvēkus. Tāpēc nedomāju, ka spēle klubā jebkādā veidā ietekmē spēli izlasē. Tas ir jauns starts.
DARBA FILOZOFIJA
— Kādas ir Latvijas izlases stiprās un vājās vietas?
— Mums ir labs vārtsargs, laba aizsardzība, jebkurai čempionu komandai ir jābūt labam vārtsargam un labai aizsardzībai. Ar uzbrukumu ir kā ar laikapstākļiem — dažreiz laiks ir jauks, dažreiz slikts. Tāpat arī dažreiz var gūt daudz vārtu, dažreiz ne. Bet aizsardzība ir pastāvīga. Mums ir arī labi uzbrucēji. Ja veiksme būs mūsu pusē, tad dabūsim ripu vārtos.
— Vai var teikt, ka jūsu spēles filozofija vairāk balstās uz spēli no aizsardzības?
— Tiešām uzskatu, ka vispirms ir jāparūpējas par saviem vārtiem. Neteiktu, ka tā ir tikai aizsardzība, bet vispirms ir jāparūpējas par savām mājām, tad var iet uz priekšu un gaidīt izdevības. Tā nav tikai aizsardzība, bet ir jābūt drošiem par savu aizmuguri.
— Kāds hokeja stils iet vairāk pie sirds?
— Man patīk tas stils, kas ļauj uzvarēt. Kamēr vien gūsti vienus vārtus vairāk nekā pretinieks, tu uzvari. Man ir vienalga, vai tas ir ziemeļamerikāņu, eiropiešu vai krievu hokejs. Kā to izdarīt? Mums tas ir jāpanāk ar darbu. Man ir ļoti vienkārša filozofija — ir jāstrādā. Tad ir jābūt pastāvīgumam darbā, jāspēj tikt pāri neveiksmēm. Ja pirmajā periodā zaudē vārtus, tad nevar nolaist degunu, ir jāsaglabā ticība savam darbam. Es ticu, ka labas lietas notiek labiem cilvēkiem. Man patīk šī komanda, un mēs smagi strādājam. Tajā pašā laikā ir arī jāciena pretinieks. Es ticu, ka šajā turnīrā visas komandas atsevišķā spēlē var uzvarēt jebkuru komandu. Uzvarēs tā komanda, kas būs vislabāk sagatavojusies, ticēs sev un kam uzsmaidīs veiksme.
LABĀKĀ SKOLA
— Vai mums ir pietiekami daudz meistarīgu spēlētāju?
— Jā. Mums ir Lauris Dārziņš, Mārtiņš Karsums. Viņi ir pasaules klases spēlētāji. Arī Jānis Sprukts un Miķelis Rēdlihs ir patiešām ļoti labi spēlētāji. Oskars Bārtulis ir NHL līmeņa aizsargs, Georgijs Pujacs ir KHL komandas kapteinis, Artūrs Kulda aizvada lielisku sezona KHL, Krišjānis Rēdlihs ir pasaules klases aizsargs. Mums ir patiešām labi spēlētāji, kas var sacensties ar jebkuru pretinieku.
— Šajā turnīrā nespēlēs mūsu vienīgais pārstāvis NHL — Kaspars Daugaviņš. Vai tas ir liels zaudējums?
— Nē. Arī citām komandām trūkst kāda vadošā spēlētāja, tāpēc esam vienādās pozīcijās. Protams, gribētu, lai viņš būtu mūsu rīcībā, bet es nekad neuztraucos par to, kā nav, uztraucos par to, kas mums ir. Jāstrādā ar to, kas ir manā rīcībā.
— Šogad tikai viens latvietis spēlē NHL, lai gan bija laiki, kad pasaules labākajā līgā bija pieci seši mūsu spēlētāji. Vai jūs Latvijā redzat vēl kādus spēlētājus, kuri varētu tikt uz NHL?
— Domāju, ka Karsums joprojām varētu spēlēt NHL, ja viņš pats neizvēlētos atgriezties mājās. Bārtulis varētu atkal spēlēt NHL, ja viņš nolemtu tur atgriezties. Miks Indrašis ir jauns spēlētājs, kurš tur varētu spēlēt. Mums ir spēlētāji, kuriem ir pa spēkam spēlēt NHL, bet vajadzīga izdevība.
— Daudzi jaunieši sapņo spēlēt NHL. Vai jūs ieteiktu jaunajiem jau agrā vecumā doties meklēt laimi uz Ziemeļameriku vai labāk palikt spēlēt vietējās junioru komandās?
— Ja tu vēlies kļūt par dakteri, tad ir jāiet mācīties labā medicīnas skolā, ja gribi kļūt par juristu, tad dodies uz labu juridisko skolu. Ja tu gribi kļūt par hokejistu, tad dodies uz labāko hokeja skolu, kur vari tikt. Ziemeļamerikā ir ļoti laba junioru līga — Major junior hockey, kas sagādā 70 procentu NHL spēlētāju. Protams, arī Zviedrijā, Krievijā un citur arī ir labas hokeja skolas.
— Rīgas Dinamo spēlē KHL, bet Krievijā sapņo, ka KHL varētu konkurēt ar NHL?
— Nē, nedomāju gan. NHL spēlē pasaules labākie hokejisti. Protams, citās līgās arī ir ļoti labi spēlētāji, taču pat labākie krievu hokejisti spēlē NHL. NHL ir labākā līga pasaulē. Ne velti ne tikai kanādiešu, bet arī somu, latviešu un krievu bērni sapņo spēlēt NHL.
KANĀDIEŠU SPĒKS
— Vai latviešu un kanādiešu hokejistiem ir jūtama kāda atšķirība mentalitātē?
— Ziemeļamerikā ir stingra pārliecība, ka neviens mūs nevar uzvarēt. Mentalitāte ir spēcīga. Nesaku, ka viņi ir vismeistarīgākie, bet mentalitāte ir stipra. To arī patiešām gribētu atvest uz šejieni. Jāspēj vienmēr cīnīties un pārvarēt šķēršļus. Neviens nav teicis, ka būs viegli, tāpēc nekad nedrīkst padoties. Tas ir tas mentālais spēks. Kanādā ir daudz hokejistu, kuri spēlē visaugstākajā līmenī ne tāpēc, ka ir vismeistarīgākie, bet tāpēc, ka viņiem ir visstiprākā mentalitāte. Šeit ir spēlētāji, kuri ir ļoti meistarīgi, bet dažreiz nolaiž rokas, kad sāk zaudēt. Nevar padoties, jo nekad nevar zināt, kas notiks. Šajā ziņā mums ir jābūt stiprākiem.
— Kā to var iemācīt?
— Vienmēr ir jāiedrošina, jāparāda pareizais virziens un jābūt līdera paraugam. Ja spēlētāji ticēs vadībai, tad viņi ticēs arī sev. Ja viņi ticēs sev, tad viņi kļūs par labākiem sportistiem. Kāds ticēja man, kad es biju bērns, un deva man iespēju pierādīt sevi. Es gribu to pašu dot saviem spēlētājiem — lai viņi justos droši un gribēti.
— Ja klubā treneris redz spēlētājus katru dienu, tad izlase sanāk kopā tikai dažas reizes gadā. Kā sezonas laikā sekojat līdzi izlases spēlētāju gaitām?
— Tehnoloģijas ir fantastiska lieta. Mans dēls spēlē Losandželosas Kings. Es netieku uz visām spēlēm, bet varu sekot viņam līdzi ar TV vai interneta starpniecību. Tāpat ir arī ar Latvijas izlases hokejistiem. Ja ir iespēja internetā tiešraidē redzēt Bārtuļa spēli, tad es to izmantoju. Man patiktu trenēt kādu komandu šeit, bet izlases darbam ir sava specifika. Jāstrādā tādos apstākļos, kādi ir.
Nākotnes cerība
— Atskatoties uz pagājušā gada pasaules čempionātu, kā tagad ar vēsu prātu vērtējat mūsu izlases sasniegto?
— Es esmu apmierināts, jo uzzināju, kurš uz ko ir spējīgs. Tad vēl to nezināju. Bija daži hokejisti, kuriem vajadzēja spēlēt, bet viņi nepiedalījās, jo toreiz es par viņiem nezināju. Toreiz būtu gribējis, lai man būtu vairāk zināšanu par visiem spēlētājiem, ne tikai tiem, kas bija manā rīcībā. Redzēju, kuri hokejisti nespēja tikt galā ar grūtām situācijām. Tāpēc dažreiz spēlētāji vairs neatgriežas komandā. Mēs dzīvojam konkurences pasaulē, un hokejistiem ir jābūt konkurētspējīgiem. Hokejs neatšķiras no daudzām citām profesijām. Ir labi jāpadara savs darbs, jo vienmēr būs jauni cilvēki, kuri gribēs ieņemt jūsu vietu. Hokejā ir tāpat — ja kārtīgi nepaveiksi savu darbu, tad aiz muguras jau gaidīs kāds jaunais, kurš to atņems. Jāsaprot, ka spēlēt izlasē ir privilēģija. Mēs gribam būt droši, ka tie spēlētāji, kas tiek uzaicināti, patiešām grib būt šeit. Ja viņi to nevēlas, tad aicināsim citus.
— Pagājušajā pasaules čempionātā par galveno pārsteigumu Latvijas izlasē kļuva turnīra debitants Miks Indrašis. Vai šogad arī ir redzami jauni spēlētāji, kuri varētu sagādāt patīkamu pārsteigumu?
— Šajā komandā nav daudz jaunu spēlētāju, jo daudzi šobrīd spēlē Ziemeļamerikā. Ļoti labs spēlētājs ir astoņpadsmitgadīgais Teodors Bļugers, kuru NHL drafta otrajā kārtā izvēlējās Pitsburgas Penguins. Tāpat arī viņa vienaudzis Zemgus Girgensons spēlē Amerikas Hokeja līgā (AHL). Ņikita Jevpalovs spēlē Kvebekas junioru līgā, bet Ziemeļamerikā spēlē arī Artūra Kuldas jaunākais brālis Edgars, vēl ir arī Kristiāns Pelšs. Tā ka Latvijas hokeja nākotne izskatās labi.
No 18.janvāra žurnāls Sports atkal pārdošanā! Jautājiet žurnālu preses tirdzniecības vietās!
