Režīms atvaļinājumu neparedz
Latvijas šorttreka
karognesējs un līderis Haralds Silovs pēc nedēļas nogalē Ventspilī notikušā
valsts čempionāta slidas ar visiem zābakiem kārtos pavasara un vasaras guļai,
jo būs aizšķirta garās sezonas kalendāra pēdējā lappuse. Atvaļinājums godam
nopelnīts. Vai tas tiks izmantots? Par šo un citiem jautājumiem žurnālam Sports stāsta Haralds Silovs.
– Aizvadītā sezona pagaidām bijusi veiksmīgākā
tavās līdzšinējās sporta gaitās. Par divkārtēju Eiropas čempionu nevar kļūt
nejauši. Kas bija panākuma pamatā?
– Stabilitāte.
Pasaules kausa posmos iztiku bez nogurdinošajiem cerību braucieniem, mierīgi
pārvarot sacensību pirmo un otro kārtu. Sezona aizritēja bez būtiskām traumām.
Pirms Eiropas čempionāta, kas notika Ventspilī, ar skaļām prognozēm nemētājos,
vien sakot, ka būtu priecīgs par kādu medaļu. Bet iznāca daudz labāk nekā
cerēju. Nejaušība tā nebija, jo radās pārliecība par saviem spēkiem. To
veicināja tehniski labi izpildīts slidojums, fiziskā sagatavotība, ātruma izturība
un morālais pacēlums. Mans sezonas galvenais mērķis bija veiksmīgi startēt
Ventspilī. To arī izdarīju.
– Vairākiem galvenajiem konkurentiem, kurus
Ventspilī pārspēji, pasaules čempionātā Korejas pilsētā Gangnunā piekāpies. Kāpēc?
Nepareizi sadalīti spēki visas sezonas garumā?
– Korejā ar
slidošanas tehniku viss bija kārtībā, jo pirms tam Kalgari nopietni trenējos,
arī spēka pietika. Nebiju sliktāks par eiropiešiem, kuriem Ventspilī
nepaveicās, tāpēc viņi centās cik spēja, lai uzlabotu sezonas bilanci. Mani
Korejā vajāja dažādas sīkas, bet nelabojamas kļūdas. Īsajā sprintā
priekšskrējienā saāķējos ar itālieša Jurija Konfortolas slidu un paliku
trešais, bet nākamajā kārtā iekļuva pirmie divi, Juriju ieskaitot. 1500 m
slidojuma pusfinālā sākto tempu neizturēju līdz galam, bet tūkstotī, būdams
pārliecinošs līderis, pēdējā aplī virāžā uz finiša taisni izslīdēju. Gluži
tāpat kā Ventspilī un Pasaules kausa posmā Soltleiksitijā, turklāt tajā pašā, kilometru
garajā distancē.
Abpusējs respekts
– Spriežot pēc čempionāta rezultātiem, šķiet,
ka Āzijas skolas pārspēks šorttrekā vairs nav tik iespaidīgs.
– Progress jaušams
arī citās valstīs un kontinentos. Meistarīgāki kļuvuši amerikāņi un kanādieši,
eiropieši, tagad daudzās valstīs ir vismaz pa vienam sportistam, kurš kādā no
distancēm var pretendēt uz vietu labāko sešniekā. Šorttreka lielvalstīs ir
daudz lielākas atlases iespējas izveidot ideālu valsts izlasi pieaugušajiem,
junioriem un jauniešiem. Meistarībā uz vietas nav stāvējuši arī korejieši un
ķīnieši, taču uz konkurentu fona tas tik krasi neizpaužas.
– Tu respektē korejiešu slidotprasmi?
– Protams. Taču
respekts kļuvis abpusējs. Korejieši apzinās, ka esmu viņiem nopietns
konkurents, tāpēc izturas ar cieņu. Sacensību starplaikos aprunājamies,
apmaināmies ar pieklājības frāzēm. Jauki puiši.
– Korejieši pasaules čempionātos un
olimpiskajās spēlēs turpina ievākt medaļu lielāko ražu. Kas ir viņu trumpis?
Inventārs?
– Materiāls, no kā
gatavo slidu asmeņus, visiem ražotājiem ir vienāds. Atšķirība vien tā, ka
šorttreka lielvalstīs darbojas augstas klases speciālisti. Sevišķi svarīga ir
viņu prasme izgatavot kvalitatīvus un konkrētam sportistam piemērotus
slidzābakus.Vari nopirkt piecus pārus, bet tas vēl nenozīmē, ka derēs, tāpēc
sportisti nereti slido ar vecajiem apaviem. Iekams jaunais zābaks nokļūst
ražošanas procesā, speciālists ieklausās nākamā valkātāja vēlmēs, uzliek viņa
kāju uz platformas, izveido ģipša atlējumu, tikai tad topošie zābaki nonāk
ražotnē. Ventspilī slidoju ar vecajiem zābakiem, arī Pasaules kausa izcīņas posmā Kvebekā, bet Kalgari konstatēju, ka
zābaka zole saplaisājusi, tāpēc vajadzēja izgatavot jaunu. Palīdzēja korejiešu
speciālists. Pie restaurētajiem zābakiem bija grūti pierast, tikai pasaules
čempionāta pirmajā dienā iesildoties kāja beidzot jutās ērti.
– Kā tavu sezonas bilanci novērtēja treneris
Jeruns Oters? Jūsu sadarbība turpināsies?
– Viņš bija ļoti
apmierināts ar manu startu Ventspilī, bet ar sacīkstēm Korejā – ne visai. Par
visu sezonu kopumā viņam pretenziju nebija, jo Pasaules kausa posmos man bija stabili
rezultāti. Arī nākamsezon strādāsim kopā, gatavojoties Vankūveras olimpiskajām
spēlēm. Jālikvidē arī dažas nepilnības slidojuma tehnikā un taktikā.
Katru dienu kustībā
– Braukājot pa pasauli, droši vien esi
iekrājis mācību parādus Ventspils augstskolā. Pietiks apņēmības tos atstrādāt?
– Pēc Lieldienām sāku
mācīties. Šogad esmu nolēmis pabeigt augstskolas otro kursu. Pedagogi saprot
manas problēmas, tāpēc nedrīkstu viņus pievilt.
– Nokārtosi ieskaites, noliksi eksāmenus,
varēsi ievilkt elpu pirms jaunās sezonas, pabūt atvaļinājumā.
– Pārtraukuma starp
sezonām man nav, arī atvaļinājumu šī vārda tiešā nozīmē neesmu paredzējis.
Katru dienu daudz kustos. Daru tā, lai katra diena būtu interesanta. Aprīļa
vidū sākšu krāt fizisko bāzi nākamajai sezonai. Tad treniņi kļūs daudz
intensīvāki. Spēku un izturību stiprināšu, braucot ar kalnu velosipēdu,
piedaloties MTB maratona posmos. Pirmais sagatavošanās posms būs Latvijā,
turpināsies ārzemēs. Detalizēts plāns vēl nav izstrādāts. Turpinājums varētu
notikt Kanādā vai Vācijā. Kalgari man daudz labu draugu. Tur dzīvojam īres
mājā. Stundas lidojuma attālumā no nākamo ziemas olimpisko spēļu
galvaspilsētas. Vankūverā vēl neesmu bijis, bet dzirdēts, ka tur šorttreka
centrs līdzīgs Kalgari esošajam. Maršrutus visai sezonai izstrādāšu kopā ar
Jerunu Oteru.
Gribi zābakus, mērc kājas ģipsī
– Kas vēl paredzēts nākamajā sezonā?
– Jāiegādājas vismaz
divi slidu asmeņu pāri. Acīmredzot tā būs jau ierastā Austrālijas firmas Bont prece. Jāpasūta un jānopērk divi
pāri kvalitatīvu slidzābaku. Jāsakārto visi inventāra un ekipējuma resursi, lai
olimpiskajā sezonā varētu bez bažām trenēties.
– Dzīve tev nešķiet pārāk vienmuļa – treniņi,
sacensības, augstskola. Cik daudz laika vari atlicināt sev un kā to izmanto?
– Nav nemaz tik
vienmuļi, jo Oters rīko daudzveidīgus treniņus, viena nodarbība ievērojami atšķiras
no citas. Sezonas laikā tusiņos piedalos reti. Kanādā nedēļas nogalē reizēm ar
draugiem iedzeram aliņu vai aizejam uz kino. Zinu, ko un kad drīkst, kad
jāiekļaujas darba ritmā. Ārzemēs, ne tikai Kanādā, man daudz draugu un paziņu.
Esmu viesojies Otera ģimenē. Viņam ir civilsieva un divi bērni. Ciemojies pie
francūža Gregorija Dirāna, pie beļģu šorttrekista Pītera Gaisela, Ungārijas
šorttreka tēva Darāša. Vairāki no viņiem bijuši mūsu ģimenes viesi, arī
Austrijas treneri un sportisti.
Nekur nav tik labi kā mājās
– Vai ir kāda vieta Eiropā, pasaulē, kur tu
gribētu dzīvot? Vai uzskati, ka nekur nav tik labi kā mājās?
– Man patīk Kanādas
daba, sirsnīgie cilvēki, labprāt braucu uz Franciju un Vāciju, sevišķi patīk
Drēzdene, bet jaukākas zemes par Latviju pasaulē nav.
– Ar LOV stipendiju vien var segt visus tālo
braucienu tēriņus? Tev ir ģenerālsponsors?
– Man palīdz arī
Ventspils Olimpiskais centrs, firma Trek
-Latvija, kas lietošanā piešķīrusi kalnu velosipēdu un citas riteņbraukšanā
vajadzīgas lietas. Lielāko atbalstu sniedz mans tēvs un viņa firma Sundance SPA.
– Tavs mērķis joprojām ir kļūt par apsviedīgu biznesmeni?
– Ar tādu domu stājos augstskolā. Man ir
svarīgi, kas notiek pasaulē un Latvijā. Lai saprastu, uz ko tiekties. Esmu vēl
jauns, lielajā sportā viss nav sasniegts. Par dzīvi pēc pjedestāla konkrētāk
domāšu vēlāk.
– Kā vērtē pašreizējo Latvijas šorttrekā?
– Pēc veiksmīgā
starta Eiropas čempionātā šorttreka popularitāte turpina augt. Ventspils sporta
skolas Spars šorttreka nodaļā
piesakās arvien vairāk audzēkņu. Strauji progresē jaunās maiņas līderi Saulītis
un Piuss. Diemžēl viss labais, kas ir, notiek Ventspilī. Kustībai vajadzētu sākties
arī Rīgā un citās pilsētās, jo hokeja halles sabūvētas malu malās. Iespējas ir,
jāprot tās izmantot, ar padomu varētu palīdzēt bijušie šorttrekisti un
ātrslidotāji.
– Pasapņosim. Varētu kādreiz būt tā: tev plašs
dzīvoklis Rīgā, lauku mājas Kurzemē un villa Francijā vai Kanādā?
– Dzīvē visādi
brīnumi notiek. Ja kādreiz biznesā būšu veiksminieks, tā var notikt arī ar
mani.
– Rīgā tagad bieži viesojas populāri
dziedātāji un slavenas grupas. Neesi vienaldzīgs?
– Būs jāaiziet uz
kādu koncertu. Man tie pārāk skaļie neiet pie sirds. Ar baudu klausos Prāta vētru, Pienvedēja piedzīvojumus, Dzelzs
vilkus. Man ir labi ieraksti. Tos paklausīšos vēlāk, kad būšu ticis galā ar
mācībām augstskolā.
Gatis ĶĪSIS
