Paradoksālā Latvija

Ļoti iespējams,
ka Vankūverā Latviju kalnu slēpošanā tāpat kā šī sporta veida olimpiskajā
debijā 1936. gadā Garmišpartenkirhenē atkal pārstāvēs trīs atlēti. Jāpiebilst,
ka, neskaitot biatlonu, ar slēpēm mums tieši šajā sporta veidā gūts pagaidām
augstākais olimpiskais sasniegums – Ivaram Ciagunam 25. vieta Soltleiksitijas
slalomā.

Ātrāk, mazāk,
labāk…

Paradoksāli, bet,
konkurencei kļūstot arvien sīvākai, mums labāk sāk veikties ātrumdisciplīnās.
Turīnā pēc septiņdesmit gadu pārtraukuma latvietis Dināra Dorša personā atkal
startēja nobraucienā, savukārt Ivars Ciaguns cīnījās supergigantā.

Šoruden
Dienvidamerikas kausa izcīņā Čīlē olimpiskās kvalifikācijas A normatīvu
nobraucienā izpildīja Roberts Rode. Laparvas trasē notika divas sacensības pēc
kārtas. Pirmajā latvietis izcīnīja 25. vietu, kas viņam deva 45,39 FIS punktus
(kalnu slēpošanā jo to mazāk, jo labāk) un nobrauciena reitingā ļāva iekļūt
labāko piecsimtniekā, ierindojoties 348. vietā, tātad izpildīt A normatīva
prasības. Tiesa, otrajā sacensībā Roberts kļūdījās, aizķēra vārtu kārti un
palidoja ne tikai pa trasi, bet arī helikopterā uz hospitāli. Tagad smadzeņu
satricinājuma sekas jau pārvarētas, un Rode novembra pēdējās nedēļas nogalē
Leikluisas trasē Kanādā gatavojas debitēt Pasaules kausa izcīņas posmā.

Lai līdzenās
Latvijas paradoksu mērs būtu pilns, jāpiebilst, ka tieši nobraucienā, kur
trases garums pārsniedz trīs kilometrus, gūti vislielākie panākumi. PSRS
pastāvēšanas pēdējos gados valmieriete Ulla Lodziņa šajā disciplīnā izcīnīja
pasaules junioru meistarsacīkšu bronzas medaļu, ieguva Eiropas kausu un reiz
Pasaules kausa trasē finišēja ceturtā.

Divi
nobraucienā?

"Pirms Roberta
panākuma mēs jau bijām nodrošinājuši divas vietas atbilstoši B kvalifikācijas
prasībām," skaidro kalnu slēpotāju izlases galvenais treneris Dinārs
Doršs. "Lai startētu pa vienam dalībniekam slalomā un milzu slalomā gan
sievietēm, gan vīriešiem, šajās disciplīnās nedrīkst būt vairāk par 140 FIS
punktiem, kā arī obligāti bija jāpiedalās šāgada pasaules čempionātā Valdizērā.
Mums šīm prasībām atbilst gandrīz visi astoņi izlases dalībnieki. Turklāt B
kvalifikācija tiek anulēta tikai tad, ja A normatīvu izpilda divi sportisti.
Galīgā olimpiešu skaitīšana beigsies 25. janvārī."

Ļoti nopietni,
ieguldot personīgos līdzekļus, šai sezonai gatavojas Einārs Lansmanis, kurš arī
cer izpildīt A normatīvu… nobraucienā. "Einārs amerikāņu speciālista
vadībā trenējas somu komandā, kurā ir vairāki 20 punktu slēpotāji," stāsta
Doršs. "Laparvas nobraucienā viņš izcīnīja 38. vietu (73 FIS punkti), ar
vēl diviem labiem startiem arī Lansmanis var iekļūt labāko piecsimtniekā.
Einārs novembrī cīnīsies slalomā un milzu slalomā Somijā, bet pēc tam dosies uz
Leikluisu, kur pēc PK mačiem abi ar Rodi piedalīsies Ziemeļamerikas kausa
izcīņā nobraucienā."

Ja Lansmanim
paveiksies nobraucienā, citās disciplīnās vīriešu konkurencē mēs pārstāvēti
nebūsim. Ja ne, turpināsies cīņa par to, kurš startēs slalomā un milzu slalomā.

Spogulis rādīs

Pēc FIS punktiem
(48,7) un tituliem mūsu labākais slalomists ir izlases jaunākais vīrs
septiņpadsmitgadīgais Mārupes skolnieks Kristaps Zvejnieks. Aizpērnajā ziemā
viņš kļuva par pasaules kadetu vicečempionu slalomā, iepriekšējā gada vasarā treniņā
uz ledāja lauza kāju, šāgada janvārī kļuva par Latvijas čempionu un pēc tam
vēlreiz lauza to pašu kāju. Tādējādi uz Kristapu neattiecas prasība par dalību
pasaules čempionātā.

Vasaras beigās
apņēmīgais jauneklis izskatījās pilnībā atguvis fizisko kondīciju.
"Turklāt ļoti motivēts," piebilst Doršs. Par sajūtām trasē varēs
spriest jau šīsnedēļas nogalē, kad Zvejnieks un Liene Fimbauere startēs
pirmajos Eiropas mačos apjumtā trasē. Vīriem rezervē vēl ir Svens Markss.

Pārliecinoša mūsu
dāmu komandas līdere ir valmieriete Liene Fimbauere – 66,36 FIS punkti slalomā,
73,45 – milzu slalomā. Tiesa, pagājušajā sezonā divas Latvijas čempiones
medaļas izcīnīja Lelde Gasūna, kura iepriekšējo sezonu bija izlaidusi, zaudējot
arī jebkādus FIS punktus. To atgūšana pietiekami mazā apmērā būtu iespējama, jo
Lelde trenējoties nopietni. Nav skaidrs, vai iespējams attaisnot viņas
nepiedalīšanos pasaules čempionātā.

Šī problēma atkrīt
Ketijai Kleinšmitei un Annai Bondarei. Olimpiskās ambīcijas šķiet vairs
neizvirza Kristīne Poška.

Bet ziema jau
klauvē pie mūsu durvīm, lai kā spogulī parādītu, ko kurš īsteni spēj.

Dainis CAUNE