Liepāja uzveic konkurentus un krīzi
Latvijas futbola
čempionu tronī pēc četru gada pārtraukuma atgriezies Liepājas metalurgs.
Šajā nedēļas nogalē LMT Virslīgā notiks pēdējās trīs spēles, kas noteiks
galīgo vietu sadalījumu, taču kopējā sezonas bilde jau skaidra. Šī sezona vēl ilgi paliks atmiņā mūsu
futbola draugiem – šogad netrūka ne interesantu maču, ne dažādu negaidītu
pavērsienu un skandālu. Diemžēl daudzus klubus skāra arī ekonomiskā krīze,
tāpēc dažiem aktuāls bija jautājums par izdzīvošanu.
Šogad LMT Virslīgā
izveidojās Eiropas futbolam neiedomājama situācija, kad sezonu beidza mazāk
klubu, nekā sāka – Latvijas Futbola federācija par krāpšanos ar spēļu
rezultātiem izslēdza no turnīra Daugavpils Dinaburgu. Pirms šīs sezonas
tika plānots, ka nākamgad LMT Virslīgā spēlēs 10 komandas, taču tagad
šajā jautājumā vairs nav nekādas skaidrības.
Danke, herr
Abramczik
Jau kopš 1998. gada Liepājas
metalurgs katru sezonu kāpis uz Latvijas virslīgas goda pjedestāla, bet
pirmo reizi čempionu godā liepājnieki tika 2005. gadā, kad komandu vadīja
slavenais lietuvietis Benjamins Zelkēvičs. Pēc tam metalurgi trīs
sezonas pēc kārtas palika otrajā vietā, allaž palaižot priekšā ventspilniekus.
Šogad liepājniekus līdz mērķim atkal aizveda vāciešu treneris Rīdigers Abramčiks.
Sezonas gaitā Abramčiks prata tikt galā ar dažādām grūtībām, kas draudēja
pārsvītrot liepājnieku cerības. Līdz ar to liepājnieki ieguva tiesības nākamgad
startēt Čempionu līgas priekšsacīkstēs.
Tā kā arī Liepājas
klubs izbauda uz savas ādas finanšu krīzi, šogad liepājnieki iztika bez dārgiem
pirkumiem, sezonas laikā šķiroties arī no vairākiem vadošajiem spēlētājiem.
Šosezon Liepājas metalurga sastāvā spēlēja tikai trīs leģionāri –
lietuvietis Tomass Tamošausks kļuva par vienu no galvenajiem komandas balstiem,
noderīgs bija arī austrietis Daniels Kastners, bet moldāvs Andrejs Koložars
reti tika laukumā. Arī kad sezonas vidū Liepāju pameta Latvijas valstsvienības
spēlētāji Ģirts Karlsons, Deniss Ivanovs un Genādijs Soloņicins un smagu traumu
guva vēl viens komandas līderis Pāvels Surņins, metalurgi iztika pašu
spēkiem, vasaras transfēru perioda laikā neuzaicinot nevienu spēlētāju no
malas, bet papildinājumu meklējot dublieru komandā. Par sezonas galveno
zvaigzni kļuva uzbrucējs Kristaps Grebis, kura rēķinā ir 28 gūtie vārti, bet
pēdējās kārtas mačā ar Rīgas Daugavu viņam ir laba iespēja sasniegt 30
vārtu robežu. Latvijas čempionātu vēsturē tas izdevies tikai Mihailam Miholapam
(1996. g. – 33 vārti) un liepājniekam Viktoram Dobrecovam (2003. g. – 36). Labā
līmenī sezonu aizvadīja Latvijas valstsvienības aizsargi Oskars Kļava un
Dzintars Zirnis, bet sezonas beigās uzspīdēja septiņpadsmitgadīgais
jēkabpilietis Deniss Rakels. Savu labāko sezonu virslīgā aizvadīja arī JFC Skonto
audzēknis 25 gadus vecais pussargs Maksims Rafaļskis, kurš pagājušajā vasarā
pārcēlās uz Liepāju, bet šogad jau izpelnījās vietu Latvijas valstsvienībā.
Liepājnieki savu
pārākumu pār galvenajiem konkurentiem FK Ventspils pierādīja arī
savstarpējos mačos, nezaudējot nevienā Kurzemes derbijā – 1:1, 2:1, 2:1 un 1:1.
Dažādais Skonto
Ja nenotiks brīnums
un Rīgas Skonto pēdējā kārtā nezaudēs punktus mačā ar savu fārmklubu Olimpu
(iepriekšējās trīs abu komandu tikšanās pārsteigumus neradīja – 2:0, 8:1 un
2:0), tad pēc četru gadu pārtraukuma Latvijas čempionāta sudraba godalgas iegūs
Skonto. Sazvērestību teoriju piekritēji gan izskata variantu, ka Skonto
varētu arī zaudēt Olimpam. Tādējādi Skonto fārmklubs nodrošinātu
ceturto vietu un nākamajā sezonā abiem klubiem būtu iespēja spēlēt Eiropas līgā
– tiesības spēlēt Eirokausos iegūst pirmās trīs komandas, bet, ja kāda no tām
pavasarī izcīnīs Latvijas kausu, tad vieta Eiropas līgā pienāksies ceturtās
vietas ieguvējiem.
Ja pirms dažiem
gadiem Skonto otro vietu uzskatīja par neveiksmi, tad šogad to noteikti
varēs saukt par panākumu. Pēdējos pāris gadus Skonto nodarbojās ar
sastāva atjaunināšanu, tāpēc pirms sezonas retais varēja iedomāties, ka finišā Skonto
būs priekšā Ventspilij. Šosezon Skonto
vidējais vecums bija ap 22 gadiem, tāpēc varēja paredzēt, ka angļa Pola Ešvorta
trenētajai komandai būs grūti visas sezonas garumā demonstrēt stabilu sniegumu.
Tā arī notika. Skonto svinēja vairākas skaistas uzvaras, gūstot
panākumus arī abās neviesmīlīgajās
Kurzemes pilsētās – Liepājā (1:0) un Ventspilī (2:0), taču piedzīvoja piecus
zaudējumus. Turklāt mačos ar Liepājas
metalurgu skontieši saņēm divus sāpīgus pērienus – 0:4 un 1:6. Toties čempionāta beigās tieši Skonto
lielā mērā sagrāva ventspilnieku cerības uz čempionu titulu, aizvadot divas
pārliecinošas spēles – 0:2 un 2:0.
Iespējams, ka Skonto
būtu lielākas izredzes pacīnīties arī par čempionu titulu, ja Rīgas klubs
sezonas vidū nepārdotu abus labākos uzbrucējus – Ivanu Lukjanovu un gruzīnu
Vladimiru Dvališvilu, kuri čempionāta pirmajā pusē kopā guva 27 vārtus. Starp
citu, Dvališvili Izraēlas kluba Haifas Maccabi sastāvā tagad spēlē
Čempionu līgas pamatturnīrā. Labi, ka vasaras sākumā pēc četru mēnešu viesizrādēm Anglijā Skonto
rindās atgriezās Latvijas valstsvienības jaunais talants Aleksandrs Cauņa, bet
augusta beigās arī 29 gadus vecais pussargs Vladimirs Koļesničenko.
Jau runā, ka pēc šīs
sezonas Skonto notiks lielas pārmaiņas – no galvenā trenera amata
šķirsies Ešvorts.
Velna ducis
Sezonas startā
Latvijas virslīgas galveno favorītu loma tika atvēlēta FK Ventspils
futbolistiem, kuri jau trīs gadus pēc kārtas iekārtojās valsts čempionu tronī.
Ja skatītos tikai uz futbolistu vārdiem, tad ventspilniekiem konkurentu nebūtu,
taču, par laimi, izrādījās, ka ne viss ir tik vienkārši.
Šogad uzmanības
centrā nonāca Ventspils kluba vadība,
kas augustā parūpējās par īstu sensāciju, uzreiz pēc ventspilnieku vēsturiskās
iekļūšanas Čempionu līgas kvalifikācijas trešajā kārtā atlaižot no darba
galveno treneri ukraini Romānu Grigorčuku. Tieši Grigorčukam ventspilnieki ir
pateicību parādā par čempionu komandas izveidošanu, kas trīs gadus pēc kārtas
triumfēja Latvijas čempionātā, kā arī cienīgi spēlēja Eiropas kausos.
Grigorčuka vietu ieņēma itālietis Nuncio Dzavetjēri, kura vadībā komanda
pārvērtās līdz nepazīšanai. Drīz vien durvis tika parādītas vēl diviem FK Ventspils
panākumu kalējiem – uzbrukuma
līderim Vitam Rimkum un Latvijas izlases pamatsastāva aizsargam Denisam
Kačanovam, bet dzeltenzilo rindas papildināja gan virkne atzītu vietējo
meistaru (Aleksandrs Koļinko, Juris Laizāns, Māris Smirnovs, vēl Grigorčuka
laikā uz Ventspili pārcēlās arī Vitālijs Astafjevs), gan visai raiba ārzemnieku
kompānija. Čempionāta otrajā pusē FK Ventspils algu sarakstā bija velna ducis leģionāru no visām
pasaules malām (Kamerūnas, Nigērijas, Kirgizstānas, Itālijas, Šveices,
Krievijas, Moldovas, Horvātijas, Portugāles un Baltkrievijas). Ventspilnieku
prioritāte bija Eiropas līgas mači, tāpēc Latvijas čempionātā dzeltenzilo
sastāvs parasti ieguva visai eksperimentālu veidolu. Jāpiebilst, ka Dzavetjēri
tā arī nespēja gūt nevienu uzvaru četros mačos ar tiešajiem konkurentiem Liepājas
metalurgu (1:2 un 1:1) un Skonto (0:0 un 0:2).
Eiropas cerības
Dinaburgas noņemšana no trases atklājusi jaunus
apvāršņus Jūrmalas klubam, kam ir iespēja ieņemt ceturto vietu un iegūt
lieliskas izredzes nākamgad spēlēt Eiropas līgā. Lai finišētu ceturtajā vietā,
jūrmalniekiem pēdējā kārtā jāgūst par punktu vairāk nekā Olimpam (abām
komandām ir pa 37 punktiem, bet savstarpējās spēlēs labāki rādītāji ir Olimpam
– abas komandas guva pa divām uzvarām, bet olimpiešiem ir labākā vārtu
attiecība – 5:4). Ņemot vērā, ka Olimps spēlē ar Skonto, bet
Jūrmalas vienība tiekas ar Tranzītu, tad tieši Vladimira Babičeva
trenētā komanda jāuzskata par favorīti uz ceturto vietu (gribas ticēt Skonto
godīgumam). Pagājušajā nedēļas nogalē jūrmalnieki jau palaida garām
lielisku izdevību spert platu soli pretī Eiropas līgai, savā laukumā ar 0:2
zaudējot Rēzeknes Blāzmai. Savā ziņā gan jūrmalnieki arī cieta no Dinaburgas
izslēgšanas no čempionāta, jo tikai Jūrmalas komanda un Tranzīts
ceturtajā riņķī nesaņēma tehnisko uzvaru pār diskvalificēto Daugavpils klubu
(jūrmalnieki zaudēja ar 0:1).
Tas gan ir
sasniegums, ka čempionāta beigās jūrmalnieki var sapņot par Eiropu, jo vēl
pāris mēnešus pirms čempionāta starta nebija skaidrs, kāda būs Jūrmalas
komanda. Atgādināšu, ka pirms gada bankrotēja 2003. gadā izveidotais Futbola
klubs Jūrmala, bet šogad uz tā pamata tika izveidota jauna komanda ar
mistisku nosaukumu Jūrmala-VV. Lai gan komanda čempionātam sāka
gatavoties pēdējā brīdī, tieši sezonas sākumā jūrmalnieki atstāja labāko
iespaidu, pirmajos divos riņķos divreiz atņemot punktus arī nākamajiem
čempioniem no Liepājas – 2:2 un 1:1. Vēlāk komandu novājināja vairāku vadošo
futbolistu – Artjoma Kuzņecova, argentīnieša Kristiana Toresa, Vadima Gospodara
– aiziešana. Tā arī pa īstam nesāka spēlēt sezonai pieteiktā zvaigzne Marians
Pahars, tāpēc sezonas beigās pie vārda tika arī vairāki septiņpadsmitgadīgi
juniori. Toties lielisku sezonu aizvadījis uzbrucējs Jurģis Kalns, kurš ar 15
gūtajiem vārtiem ieņem trešo vietu virslīgas labāko snaiperu sarakstā.
Ceļojošās zvaigznes
Šogad ar lielu
intrigu tika gaidīts Rīgas Olimpa/RFS starts. Lai gan Olimps
neoficiāli tiek saukts par Skonto fārmklubu, tieši holandieša Antona
Jores trenētajā komandā sezonu sāka vairākas vietējā mēroga slavenības –
vārtsargs Aleksandrs Koļinko, aizsargs Igors Stepanovs, pussargi Vitālijs
Astafjevs un Juris Laizāns, uzbrucējs Mihails Miholaps. Tiesa, tikai Stepanovs Olimpa
rindās palika uz visu sezonu (arī viņš gan spēlēja ļoti neregulāri), bet
pārējās zvaigznes sezonas laikā atrada jaunas darbavietas.
Olimpiešiem ne reizi neizdevās atņemt punktus pirmā
trijnieka komandām, bet otrajā riņķī piedzīvoja arī iespaidīgu sagrāvi mačā ar Skonto
– 1:8. Interesanta spēle Olimpam izvērtās jūlijā, kad izbraukuma
mačā ar FK Ventspils olimpieši otrā puslaika sākumā izvirzījās
vadībā ar 3:0, tomēr beigās zaudēja ar 3:5. Olimpa uzdevums ir arī
audzināt vērtīgu papildinājumu Skonto. Šosezon Skonto no Olimpa
gan nesaņēma vērā ņemamu sastāva pastiprinājumu, taču komandas rindās ir
vairāki talantīgi jaunieši, kuri varētu izaugt par meistarīgiem futbolistiem
(Artūrs Karašausks, Armands Pētersons, Kaspars Dubra, Renārs Rode). Īpaši jāuzteic
agrāk labi pazīstamā futbolista Jurija Karašauska (viņa rēķinā – sešas spēles
Latvijas valstsvienībā) dēls Artūrs, kurš septiņpadsmit gadu vecumā jau
izcēlies ar deviņiem vārtu guvumiem.
Latgales gods
Pēc Dinaburgas
izslēgšanas no Latvijas čempionāta Rēzeknes Blāzma palika vienīgā
Latgales pārstāve LMT Virslīgā. Vēl ziemā Rēzeknes kluba vadība
šaubījās, vai viņiem ir pa spēkam (un, galvenais, pa kabatai) spēlēt virslīgā,
bet, par laimi, beigās tika pieņemts pozitīvs lēmums. Blāzmas galvenais
treneris Žanis Ārmanis gan neslēpa, ka komandas vienīgais uzdevums ir nepalikt
pēdējiem. Uzdevums tika izpildīts ar uzviju – rēzeknieši apsteidza gan Latvijas
U-19 izlases bāzes komandu Rīgas Daugavu, gan FK Ventspils
fārmklubu Tranzītu. Ņemot vērā, ka pēc pagājušās sezonas Blāzmu
pameta daudzi pamatsastāva spēlētāji, sestā vieta nav peļams rezultāts.
Lai gan sezonu Blāzma
sāka ar graujošu zaudējumu 0:7 Rīgas Olimpiskajā hallē mačā ar Skonto,
pēc tam rēzeknieši spēlēja daudz cienīgāk, īpaši savā laukumā radot problēmas
arī čempionāta vadošajām vienībām (piemēram, trešajā riņķī Skonto Rēzeknē
izrāva uzvaru 1:0 tikai mača kompensācijas laikā). No futbolistiem īpaši var
izcelt komandas kapteini Vitāliju Rečicki, kurš guvis astoņus vārtus, sezonas
pirmajā pusē vairākas spilgtas spēles aizvadīja vārtsargs Aleksandrs Vlasovs,
kurš augustā pārgāja uz Skonto.
Ventspils jaunieši
Šogad virslīgā
debitēja arī FK Ventspils fārmklubs Tranzīts, kura galvenais
uzdevums ir gatavot jauno maiņu pilsētas galvenajai komandai. Jau sezonas vidū
uz FK Ventspils no Tranzīta pārcēlās četri jaunie spēlētāji
– Aleksandrs Solovjovs, Aleksandrs Baturinskis, Azamats Baimatovs un Eduards
Višņakovs. Savukārt Nauris Bulvītis kopš jūlija beigām turpina karjeru Skotijas
otrās līgas klubā Inverness Caledonian Thistle. Sezonas otrajā daļā Tranzīta rindās parādījās visai
eksotisks papildinājums – franču jaunieši Žuljans Ruljē un Imrans Čamkanovs,
nigērietis Žozefs Ogunnupe, čehs Dario Torbičs. To gan grūti nosaukt par Tranzīta
pastiprinājumu, jo Ventspils otrā komanda krietni labāk spēlēja līdz
lielajām sastāva pārmaiņām. Interesanti, ka Tranzīts 31 spēlē guvis
tikai divas uzvaras, toties ventspilnieku rēķinā ir 10 neizšķirti. Turklāt Tranzīts
atņēma punktus visiem trim mūsu futbola grandiem – FK Ventspils 1:1, Skonto
1:1 un Liepājas metalurgam 1:0.
Zem virslīgas ruļļa
Pirms sezonas ar
lielu interesi tika gaidīts virslīgas debitantu Rīgas Daugavas starts,
kuras kodolu veido 1990. gadā dzimušie Latvijas U-19 izlases jaunieši (agrāk
komandas nosaukums bija Daugava-90). Čempionāta priekšvakarā kluba
vadība gan kala visai ambiciozus plānus, solot kā līdzīgs ar līdzīgu cīnīties
ar visām pārējām komandām un noteikti atņemt punktus arī mūsu klubu futbola
lielajam trijniekam. Diemžēl realitāte izrādījās skarbāka – 31 spēlē iegūtie 14
punkti un vārtu attiecība 24:108 runā paši par sevi. Daugava ieguva
punktus tikai mačos ar trim vienībām – Blāzmu, Tranzītu un Jūrmalu,
piedzīvojot 17 sagrāves (zaudējumus ar vismaz triju vārtu starpību). Ceturtajā
riņķī Vladimira Beļajeva vadītā komanda uzstādīja sezonas antirekordu, ar 0:8
zaudējot FK Ventspils, bet īpaši smagi daugaviešiem klājās mačos
ar Skonto (1:7, 0:6, 0:7 un 0:7). Tāpat Beļajevs nespēja atrast
pretargumentus spēlēs ar vēl vienu jauniešu komandu Olimpu (1:5, 0:4,
0:7, 0:5). Pirms pēdējās kārtas mača ar jaunajiem Latvijas čempioniem Liepājas
metalurgu rīdzinieki vēl saglabā teorētiskas izredzes izvairīties no
pēdējās vietas – Tranzīts ir priekšā tikai par diviem punktiem. Grūti
gan iedomāties, ka liepājnieki pat pēc čempionu svinībām atmetīs ar roku uz
pēdējo spēli un uzdāvinās uzvaru rīdziniekiem. Pirms kāda laika skarbu
vērtējumu par Daugavas spējām sniedza Skonto daiļrunīgais
treneris Ešvorts, kurš, vērtējot Daugavas izredzes pēdējā kārtā atņemt
punktus liepājniekiem, ja viņi vēl nebūs nodrošinājuši titulu, paziņoja, ka liepājnieki šo maču varētu uzvarēt arī
septiņu cilvēku sastāvā.
Sezonas sākumā gan
diez vai kāds atļautos tā teikt, bet jau čempionāta laikā Daugavai radās
nopietnas finansiālas grūtības, tāpēc vienubrīd vasarā pat paklīda baumas, ka Daugava
varētu arī nepabeigt sezonu. Par laimi, līdz tam nenonāca, bet komandas sastāvs
čempionāta laikā gan krietni mainījās. Jau pēc pirmā riņķa no Latvijas
atvadījās leģionāri – kamerūniešu aizsargs Aleksis Ngambi un eģiptiešu uzbrucējs
Karims Gomā, tāpat tikai turnīra sākumā Daugavai palīdzēja pieredzējušais
vārtsargs Andrejs Piedels, tāpēc čempionāta otrajā pusē Daugavas sastāvā
laukumā devās vieni jaunieši, kuriem asistēja tikai 34 gadus vecais aizsargs
Igors Korabļovs. Vasarā prom devās arī Latvijas U-19 pussargs Vitālijs
Maksimenko, kurš turpina karjeru spēcīgā Krievijas kluba Maskavas CSKA
jauniešu komandā.
Bez Daugavpils
Pirms sezonas par
medaļām sapņoja Daugavpilī, kur zem Dinaburgas karoga bija izveidojies
visai kaujasspējīgs kolektīvs. Tomēr viss beidzās ar skandālu – LFF nolēma pēc
pilnas programmas sodīt Daugavpils klubu, uz kuru jau agrāk krita aizdomu ēna
par negodīgu spēli. Par šā lēmuma pamatojumu jau rakstījām pagājušajā žurnāla
numurā, tāpēc šoreiz tikai dažus vārdus Dinaburgas sportiskajiem
rezultātiem.
Sezonas starts
daugavpiliešiem pagalam neizdevās (neizšķirts 1:1 ar Tranzītu un
zaudējums 1:2 Jūrmalai), tāpēc jau
pēc otrā mača Dinaburgā notika treneru maiņa – galvenā trenera amatā
atgriezās gruzīns Tamazs Pertija, kura postenis starpsezonu periodā tika atdots
Krievijas speciālistam Igoram Gamulam. Pertijas vadībā Dinaburga parādīja visai cienīgu sniegumu, radot problēmas arī
pirmā trijnieka vienībām. Triju riņķu laikā daugavpilieši nespēja atņemt
punktus tikai Liepājas metalurgam, bet ieguva četrus punktus gan mačos
ar FK Ventspils (0:0 un 1:0), gan Skonto (1:1 un 1:0). Uz brīdi,
kad Dinaburga tika izslēgta no Latvijas čempionāta, daugavpilieši
turnīra tabulā stabili ieņēma ceturto vietu (26 spēlēs nopelnīti 49 punkti),
taču bez cerībām tikt trijniekā.
Tagad nav skaidrs,
kas notiks ar Daugavpils futbolu, kas jau kopš Latvijas valstiskās neatkarības
atgūšanas vienmēr bijis pārstāvēts Latvijas čempionāta virslīgā. LMT
Virslīgas disciplinārais nolikums gan paredz, ka no čempionāta izslēgtās
komandas arī nākamajā sezonā nedrīkst piedalīties turnīrā. Pirmajā līgā spēlē
vēl viena Daugavpils vienība Daugava, taču šosezon tā atrodas turnīra
tabulas vidusdaļā, neiesaistoties cīņā par ceļazīmi uz virslīgu.
Kristiāns GIRVIČS
LMT Virslīgas simboliskā izlase
Koļinko,
Cigirlašs, Gamezardašvili, Tamošausks, Kļava, Afanasjevs, Rafaļskis, Žigajevs,
Cauņa, Kalns, Grebis.
LMT Virslīga
Liepājas metalurgs – 31 – 24 – 4 – 3 – 88:21 – 76
FK Ventspils
– 32 – 23 – 5 – 4 – 89:21 – 74
Skonto – 31 – 23 – 3 – 5 – 93:27 – 72
Jūrmala-VV – 31 – 11 – 4 – 16 – 38:59 – 37
Olimps/RFS – 31 – 11 – 4 – 16 – 50:57 – 37
Blāzma – 32 – 7 – 5 – 20 – 30:71 – 26
Tranzīts – 31 – 2 – 10 – 19 – 21:61 – 16
Daugava – 31 – 3 – 5 – 21 – 24:108 – 14
*Dinaburga ar
LFF valdes lēmumu izslēgta no čempionāta
Rezultatīvākie
spēlētāji: Kristaps Grebis (Liepājas
metalurgs) – 28, Vits Rimkus (FK Ventspils) – 17, Ģirts Karlsons (Liepājas
metalurgs) – 15, Jurģis Kalns (Jūrmala-VV), Ivans Lukjanovs (Skonto)
– 14, Vladimirs Dvališvili (Skonto) – 13.
Izšķirošā diena
Dramatiski notikumi
risinās Latvijas čempionāta pirmajā līgā, kur tikai pēdējā kārtā noskaidrosies
pirmās vietas ieguvēji, kas iegūs ceļazīmi uz LMT Virslīgu. Pirms
pēdējās spēļu dienas turnīra tabulas priekšgalā atrodas FK Jelgava, kas
par diviem punktiem apsteidz Rīgas Jaunību. Sestdien plkst. 14
Ozolniekos jelgavnieki tiksies ar trešajā vietā esošajiem Liepājas metalurga
dublieriem, bet Jaunība viesosies Slokā pie Spartaka, kas atrodas
trešajā vietā no otra gala. Ja tiks izcīnīts vienāds punktu skaits, priekšroka
būs rīdziniekiem, kuri bija pārāki savstarpējos mačos – 2:2 un 2:0.
1. līga
FK Jelgava – 25
– 18 – 5 – 2 – 55:20 – 59
Jaunība – 27 – 17 – 6 – 2 – 50:22 – 57
Liepājas
metalurgs-2 – 25 – 18 – 2 – 5
– 65:27 – 56
FC Jūrmala – 25 – 14 – 5 – 6 – 42:18 – 47
Kauguri/PBLC – 25 – 13 – 6 – 6 – 61:36 – 45
METTA/LU – 25 – 12 – 6 – 7 – 42:18 – 42
Auda – 25 – 9 – 7 – 9 – 40:33 – 34
Daugava – 25 – 9 – 7 – 9 – 38:40 – 34
Skonto-2 – 25 – 9 – 4 – 12 – 33:38 – 31
FK Tukums-2000
– 25 – 8 – 3 – 14 – 38:50 – 30
Valmieras FK/LFKA – 25
– 6 – 5 – 14 – 26:47 – 23
Spartaks – 25 – 4 – 2 – 19 – 24:62 – 14
Preiļu BJSS – 25 – 2
– 5 – 18 – 25:82 – 11
JRC/JRSS – Jēkabpils
– 25 – 2 – 5 – 18 – 25:71 – 11
Rezultatīvākie
spēlētāji: Igors Avanesovs (Kauguri/PBLC)
– 23, Niks Savaļnieks (Jaunība) – 14,
Aleksandrs Gospodarjovs (Jēkabpils), Vjačeslavs Kondakovs (Tukums) – 13.
