Metalurgu lietaskoks

Jaunā Latvijas
futbola čempionvienība Liepājas metalurgs šogad lika uzsvaru uz pašmāju
futbolistiem, kas arī deva cerēto rezultātu. Viens no metalurgu
galvenajiem balstiem ir 26 gadus vecais aizsargs Oskars Kļava, kurš visu karjeru
spēlē Liepājas klubā. Šogad Oskars ir arī galvenais pretendents uz Latvijas čempionāta
labākā aizsarga titulu. Bez viņa vairs nav iedomājama Latvijas valstsvienība,
kur iekarota stabila vieta starta vienpadsmitniekā.

Pirms
sezonas liepājnieki netika uzskatīti par galvenajiem favorītiem uz zelta
medaļām. Šī loma tika atvēlēta iepriekšējo triju gadu čempioniem FK Ventspils.
Kad sezonas vidū Liepājas komanda palika bez vairākiem pamatsastāva spēlētājiem
(Ģirts Karlsons, Deniss Ivanovs un Genādijs Soloņicins devās uz ārzemēm, bet
Pāvels Surņins guva smagu traumu), kuru vietā netika pirkti nekādi aizstājēji,
bet galvenie konkurenti no Ventspils papildināja savas rindas gan ar vietējām
zvaigznēm, gan arī daudziem leģionāriem, liepājnieku izredzes uz pirmo vietu
šķita apdraudētas. Tomēr vācieša Rīdigera Abramčika trenētā komanda pārvarēja
visas grūtības un pārliecināja skeptiķus. Sezonas smagumu uz saviem pleciem
iznesa arī Oskars Kļava, kurš šajā čempionātā aizvadījis 27 no 30 spēlēm,
turklāt vienmēr laukumā devies sākuma sastāvā. Vai liepājniekiem neradās šaubas
par savu uzvaru?

"Šaubas
bija. Lai gan mums bija spēlētāji, nezinājām, cik labi jaunajiem izdosies
aizstāt aizgājušos līderus. Neaizvietojamu spēlētāju nav. Jaunie izmantoja
izdevību par visiem simts procentiem. Uzbrukumā lielisks bija Deniss Rakels,
laukuma vidū pārliecinoši darbojās Kuzja,
kā mēs saucam Igoru Aleksejevu. Zinājām, ka ventspilnieki iepirkuši daudz labus
spēlētājus, taču tas vēl nenozīmē, ka uzreiz būs laba komanda. Mums pat bija
labāk, ka par favorītiem uzskatīja citus. Lai gan mēs to plaši nereklamējām,
treneris visu laiku uzsvēra, ka viņu interesē tikai pirmā vieta. Kad trešajā
riņķī uzvarējām Ventspilī, kur tikko sāka strādāt jaunais treneris, noticējām,
ka varam būt čempioni. Tas bija sezonas lūzuma punkts," stāsta Oskars Kļava.

Kuri
komandas biedri pelnījuši īpašu uzslavu par šo sezonu?

"Es
kā aizsargs īpaši gribētu uzteikt vārtsargus – Viktoru Spoli un Pāvelu
Šteinboru, kā arī centra pussargus – Maksimu Rafaļski un Kuzju. Grebis? Viņš ir sliņķis. Ja
saņemtos, varētu iesist vēl vairāk," smejas Kļava, kurš arī nosauc uzbrucējus,
ar kuriem Latvijas čempionātā aizsargiem visgrūtāk tikt galā. "Labākie Latvijas
čempionāta uzbrucēji bija Karlsons un Vits Rimkus. Nejaukšos citu darīšanās, bet
mēs tikai ieguvām, ka Rimkus vairs nespēlēja čempionāta beigās. Par labu
uzbrucēju var kļūt Rakels."

Kas
šogad bija Liepājas komandas galvenie trumpji?

"Pirmkārt,
galvenais treneris. Viņš lieliski tika galā ar saviem pienākumiem. Abramčikam
ir rietumu domāšana, nav tā kā citiem, kam palikušas padomju īpatnības, ka
nedrīkst smaidīt vai pēc spēles iedzert aliņu. Viņš nesūtīja spiegus uz bāriem,
bet drīzāk pats atnāca pasēdēt kopā ar komandu. Katrs atbild par sevi, tāpēc
var darīt to, ko vēlas. Galvenais, lai tas netraucē labi spēlēt. Sākumā dažas
lietas gan bija neierastas. Piemēram, Abramčiks kategoriski bija pret kolas dzeršanu,
sakot, ka tad jau labāk aliņu. Viņš arī lieki neturēja spēlētājus bāzē.
Rīdigers zina, kad var pajokot, kad jāpasaka kāds skarbāks vārds. Viņš ir gan
diktators, gan demokrāts, prot atrast zelta vidusceļu. Otrkārt, noteikti
jāuzslavē visa komanda. Var būt labi spēlētāji, bet bez komandas gara nekas
neizdosies. Mums visiem bija viens mērķis," atklāj liepājnieku aizsargs.

Pagājušajā
ziemā presē Abramčiks aizrādīja Latvijas valstsvienības galvenajam trenerim
Aleksandram Starkovam, ka viņš izlases mačos neļaujot Oskaram iet pāri centram.
Kas tad īstenībā toreiz notika?

"Viss
sākās pēc pagājušā gada spēles ar Grieķiju (0:2), kad es pieslēdzos uzbrukumam,
zaudēju bumbu un mēs ielaidām vārtus. Pēc tam man teica, ka nevajag iet pāri
centram, jo izlases mačos pretinieki soda par katru kļūdu. Abramčikam tas
nepatīk – viņš ir uzbrukuma futbola piekritējs, bet izlasē ir citas prasības nekā
Liepājā. Taču neradās nekādas problēmas – Starkovs ir profesionālis, viņš
saprot, ka katram trenerim ir savi uzskati," saka Kļava, kurš šajā pasaules
čempionāta atlases ciklā izgāja laukumā 9 no 10 mačiem, izlaižot tikai vienu
spēli diskvalifikācijas dēļ.

Latvijas
futbola līdzjutējiem vēl labā atmiņā ir šīs rudens izlases cīņas, kur mēs bijām
ļoti tuvu, lai iegūtu tiesības piedalīties pārspēlēs par vietu pasaules
čempionāta finālturnīrā. Izšķirošā neveiksme tika piedzīvota Grieķijā, kur
diemžēl lielu lomu nospēlēja arī norvēģu tiesnesis Toms Ovrebo, kurš izdomāja
noteikumu pārkāpumu Oskara divcīņā ar grieķu uzbrucēju Georgasu Samarasu.

"Vienpadsmitnieks
bija smieklīgs. Samarass ir lielāks par mani, mēs saskrējāmies ar pleciem un nokritām,
bet tiesnesis iedeva pendeli. Tas mūs salauza, jo kļuva skaidrs, ka mums nav izredžu. Tik daudz vārtu
mēs vēl nekad nebijām salaiduši (2:5). Bijām tik tuvu mērķim, bet visu izšķīra
viena spēle. Objektīvi gan grieķi ir stiprāki par mums, bet futbolā viss ir
iespējams. Ja jau Latvijas izlase tika uz Euro 2004, tad varam to
izdarīt vēlreiz. Bet veiksme vēl ir jānopelna. Nākamajā ciklā vairs negribētu
spēlēt ar spāņiem, pirms diviem gadiem mums pret viņiem klājās smagi, bet ceru,
ka beidzot mūsu grupā varētu ielozēt Angliju vai Itāliju," saka Kļava.

Visi
Latvijas futbolisti sapņo spēlēt ārzemēs, bet Kļava visu laiku ir uzticīgs
Liepājai.

"Mājās
nav nemaz tik slikti, bet skaidrs, ka kādreiz jau būs jābrauc prom. Līdz šim ir
bijuši dažādi varianti, bet vienmēr kaut kas nav sanācis. Arī tagad nav
konkrētu piedāvājumu, viss ir tikai runu līmenī. Man vēl uz vienu sezonu ir
līgums ar Liepājas metalurgu, tad varēšu domāt," atzīst Kļava.

Kristiāns GIRVIČS

Oskars Kļava

Dzimis: 1983. gada 8. augustā Liepājā

Augums, svars: 1,88 m, 82 kg

Klubs: Liepājas metalurgs

Pozīcija: aizsargs

Debija
valstsvienībā: 2005. gada 24.
decembrī (Taizeme 1:1, pārbaudes spēle)

Spēles izlasē: 36 (1 gūtie vārti)