Slidošanas demokrātija

Pateicoties
tehnoloģijām, par vispastāvīgāko ziemas prieku kļūst slidošana. Ledus haļļu
bumam sekot grasās atklātās mākslīgā ledus slidotavas, kuru ar katru gadu kļūst
arvien vairāk. Tādējādi  palielinās arī
slidotgribētāju skaits un katrs jaunpienācējs meklē atbildes uz klasiskiem
jautājumiem, dodot darbu mūsu ekspertam, slidotājam ar vairāku gadu desmitu
stāžu Andrim KRAUJAM.

Randiņam,
veselībai, priekam
Slidošana ir ļoti
demokrātiska nodarbošanās, jo nav pat obligāti jāvelk treniņtērps. Galvenais
saģērbties tā, lai justos ērti. Slidot var sporta tērpā, arī ielas drēbēs, ne
gluži minisvārkos vai pārāk apspīlētās biksēs. Cik kurš aktīvi
slido? Viens to dara kā traks, cits – mierīgi atpūšoties, paelpojot svaigu
gaisu, pārdomājot dzīvi. Kādam patīk tēlot pašnāvnieku – slidot pārējiem
pretējā virzienā. Slidotava ir arī lieliska vieta randiņiem. Pie slidotavām
parasti ir kafejnīcas, kur pēc sportošanas var iedzert tēju. Sava romantika ir
arī slidošanai hallē. Vēl pirms stundas tur cīnījušies hokejisti, tagad slido
tu pats. Starp citu, nav atšķirības – slidot pa dabīgo vai mākslīgo ledu. Slidošana ir
pieejamāka nekā slēpošana. Slēpošanai vajadzīgs transports, ir vairāk mantu,
kalns arī atrodams vismaz pāris desmit kilometru attālumā. Slidas var ielikt
somā un ar tramvaju doties turp, kur ir ledus. Slēpot uz Siguldu ar vilcienu
vairs neviens nebrauc.

Istabā uz
paklājiņa

Ikviens slidošanas
iesācējs nonāk izvēles priekšā – pirkt slidas vai arī tās iznomāt slidotavā.
Pieaugušam cilvēkam, kuram vairs neaug kāja un ir vēlme sākt slidot biežāk nekā
pāris reižu gadā, ieteiktu slidas pirkt. Ja rudenī uznāk kailsals, var paslidot
pa ezeru vai dīķi, tagad ir arī daudz atklāto slidotavu, visas ledus halles
piedāvā sestdienās un svētdienās doties slidot. Neapjumtās slidotavas darbojas,
līdz gaisa temperatūra sasniedz pat +10 grādus.

Nopērkot slidas,
var izvairīties arī no daudzām problēmām. Piemēram, slidotavā dažreiz 50
cilvēki stāv rindā, lai iznomātu slidas. Tas var sabojāt visu prieku. Nomā slidas
jau ir novalkātas, arī no higiēnas viedokļa nekā laba tur nav. Vajadzīgs arī
laiks, lai pielāgotos slidām. Nomājot, tas jādara katru reizi.

Iesācējiem pirmajās
reizē noteikti būs līdzi draugi, kas palīdzēs. Pirmās iemaņas var gūt,
skatoties, kā slido citi. Bērniem ir pieejami stumjamie pingvīniņi. Ja
iet galīgi švaki, pirmos soļus var spert, pieturoties pie apmales.

Iepriekš mājās uz
grīdas var nolikt paklāju un pamēģināt pastaigāt pa to ar slidām.

Slidas, kas
vilina

Slidu iegāde nav
īpaši dārgs prieks. Nav nepieciešamības pirkt ļoti dārgas slidas, pietiks ar 30
– 50 latiem. Augstākās klases slidas nopērkamas par 300 latiem, bet tās vairāk
domātas hokejam, nopietnākai sportošanai. Par 70 latiem jau var iegādāties itin
smalkas slidas. Protams, kopā ar visiem zābakiem.

Svarīgi, lai
zābaciņa apakšdaļa (pēdas daļa) būtu cietāka, lai tā saturētu pēdu, kāja justos
stabila. Lētajiem modeļiem viss ir mīksts, tādos apavos arī kāja ļurkājas, kas
nu galīgi nav vēlams.

Slidām ir paliekoša
vērtība. Ja būs lētas un sliktas slidas, slidosiet reizi gadā. Ja tās būs
labas, radīsies slidotprieks, būs vēlme slidot katru nedēļu.

Daiļslidošana
vai hokejs

Pērkot slidas
(būtībā slidzābakus), nonākam izvēles priekšā – daiļslidošanas vai hokeja
slidas? Kungs ar baltām daiļslidošanas slidām izskatīsies mazliet īpatnēji.
Savukārt meitenes, it sevišķi tās, kuras vasarā sastopamas uz skrituļslidām,
izvēlas tieši hokeja slidas. Neesmu slidojis ar daiļslidotāju slidām, tāpēc
nevaru pateikt, kādas ir izjūtas. Zābakam ir atšķirīgs papēdītis, slidai
sliecīte ar zobiņiem. Daži šos zobiņus trin nost, jo tie nepieciešami
daiļslidošanas tehnisko elementu izpildīšanai.

Pirms slidzābaku
pirkšanas, tie noteikti jāpielaiko, jo dažādiem modeļiem ir atšķirīgas liestes.
Tas ir tāpat kā ar kalnu slēpošanas zābakiem. Piemontēto slidu garums jau ir
atbilstošs kājas izmēram.

Vecāki saviem
pusaudžiem nereti grib nopirkt slidas vairākiem gadiem uz priekšu. Bet jāņem
vērā, ka pārlieku brīvā slidzābakā viegli var traumēt pēdu, izmežģīt potīti.

Nazis vai
grāvītis

Iesākumā
nevajadzētu pārcensties ar zābaku stingru savilkšanu. Mazliet paslido, tad
zābakus pāršņorē. Ja uzreiz savelk ļoti stingri, pēdā var iemesties krampji.
Jāļauj, lai kāja pierod pie cietajiem apaviem.

Bērniem iesaku
lietot riteņbraucēju vai skrituļslidotāju aizsargķiveri. Daži izmanto arī
skrituļslidotāju aizsargus, jo ledus nav mīkstāks par asfaltu. Turklāt uz tā
sastopami kamikadzes, kuri slido pārējiem pretējā virzienā. Slidotavās
sastopami arī instruktori un kārtības sargi.

Būtiska darbiņš ir
slidu asināšana, ko labāk uzticēt speciālistiem. Bieži vien slidas uztrin tik
asas, ka vairs nemaz nevar normāli paslidot. Slidām ir jaslīd, bet tās nedrīkst
izslīdēt. Ja slidas griež kā naži, zūd manevrēšanas spēja, un ir apgrūtināta
bremzēšana. Neiesaku tā saucamo dziļo grāvīti. Labi braucēji var
izveidot mazu grāvīti, bet iesācējiem iesaku slidas asināt taisnā leņķī bez
grāvīšiem.

Savukārt, ja slidas
ir neasas, uz ledus esi kā pīlēns Tims.

Ja ziemā slidots uz
ledus, vasarā var droši pāriet uz skrituļslidām. Otrādi ir grūtāk. Atbalsta
laukums uz ledus slidām ir pussprīža garumā, bet skrituļslidām tas ir trīs
reizes garāks, un visa tā lieta ir stabilāka. Lai pēc skrituļslidām pārietu uz
ledus slidām, vajadzīgas kādas 20 minūtes. Un pēc tam slidot var, kamēr vien
kalendārs rāda, ka jābūt ziemai.

Kristiāns GIRVIČS