Vairāk nekā cerības
Haralds Silovs paliks ziemas olimpisko spēļu vēsturē kā pirmais sportists, kurš vienā dienā startējis divos sporta veidos — šorttrekā un ātrslidošanā. To viņš paveica 2010. gadā Vankūverā. Kopš 2012. gada Haralds pievērsies tikai ātrslidošanai un savās trešajās olimpiskajās spēlēs cer debitēt arī tās jaunajā disciplīnā — slidojumā ar masu startu.Tajā sezonas pirmajā Pasaules kausa izcīņas posmā Hērenvēnā viņš finišēja astotais.
Ceļā uz Phjončhanu Haralds Silovs Pasaules kausa posmos ātrslidošanā vairākkārt izcīnījis vietas labāko trijniekā, bet 2015. gada pasaules čempionātā Hērenvēnā slidojumā ar kopējo startu viņš finišēja augstajā ceturtajā vietā. Olimpiski tik nozīmīgajā Dienvidkorejā — Pasaules kausa izcīņas posmā Seulā — latvietis ilgu laiku bija pat līderis un finišā izcīnīja otro vietu. Tas gan notika jau patālajā 2014. gadā, kad ātrslidotāji tikai sāka gatavoties šīs disciplīnas olimpiskajai debijai. Novembra sākumā Haraldu Silovu satieku Jelgavas ledus hallē ar… īsā celiņa slidzābakiem kājās, trenējoties kopā ar Latvijas šorttreka izlasi.
— Tomēr gatavojies arī startam šorttrekā?
— Noteikti nē. Šorttrekā ir elementi, kas palīdz ātrslidošanā. Piemēram, īsie pagriezieni mazajā aplī, kas ļauj labāk iemācīties izmantot centrbēdzes spēku, palīdz nostiprināt tam vajadzīgos muskuļus. Vairāki valstu ātrslidotāji treniņu nolūkos velk kājās īsās slidas. Labprāt šorttreku izmantotu vairāk, bet trenējoties kopā ar norvēģiem, kuri ar šorttreku neaizraujas, man jāpakļaujas viņu plāniem.
— Kāda ir tava fiziskā sagatavotība trīsdesmit viena gadu vecumā?
— Viss kārtībā, traumu nav, jūtos labi, varu gatavoties ar pilnu spēku. Protams, tagad nevaru atļauties to, ko jaunībā, jo spēki vairs tik ātri neatjaunojas. Tomēr daudz ko nosaka tava domāšana. Ja jutīsies, ka esi baigi nogurušais veterāns, tad tāds arī būsi. Jādomā pozitīvi un racionāli, maksimāli jāizmanto visas iespējas, un gadus nav ko skaitīt. Vairāk jāiesildās, arī pēc treniņiem nevar visu nomest un aizskriet, ķermenim slodze jānoņem pakāpeniski, vairāk jāatpūšas. Daudzi sportisti manā vecumā un pat vecāki joprojām ir labā formā un gatavi cīnīties par medaļām.
— Kā tavs trešais mēģinājums iekarot olimpiskās virsotnes atšķiras no pirmajiem diviem?
— Ar stabilitāti darbā un domās. Pirms Sočiem bieži mainījās sagatavošanās plāni. Toreiz trenējos ar holandiešiem un brīžiem jutos kā piektais ritenis. Īsi pirms spēlēm pat iznāca trenēties vienam pašam. Šoreiz esmu kopā ar norvēģiem. Par savu treneri uzskatu francūzi Tristanu Luā (Loy), ar viņu jau biju kopā pirms vairākiem gadiem, kad Vācijā trenējos KIA šorttreka akadēmijā. Viņš mani pavada uz Pasaules kausiem, būs arī olimpiskajās spēlēs. Protams, es viņu nevaru noalgot tikai sev, bet mums ir laba sadarbība, viņš mani labi pazīst, zina manas iespējas.
Gatavošanos nevar nosaukt par ideālu, jo līdzekļu visam nepietiek, bet būšu gatavs. Paldies norvēģiem, kas man visādi nāk pretim, pat neprasa naudu par treniņiem Norvēģijā. Saprotu, ka esmu viņiem konkurents, taču tas viss ceļ kopējo līmeni. Viņiem šosezon ir ļoti spēcīga komanda, uz vietu izlasē kandidē desmit, piecpadsmit slidotāji.
— Vai olimpiskā ceļazīme tev jau kabatā?
— Vēl nav, novembra vidū ar sacensībām Hērenvēnā tikai sākas Pasaules kausa izcīņa.
Man ir divas iespējas tikt uz spēlēm — gan pēc vietas kopvērtējumā, gan pēc rezultāta. Vispiemērotākajā distancē — 1500 metros — man jāiekļūst starp 40 ātrākajiem. Domāju, ka pirmajā divdesmitniekā man jātiek bez īpašām problēmām.
Lielas cerības saistu ar jauno olimpisko disciplīnu — masu startu, kurā 30 sportisti sacenšas 16 apļu (aptuveni seši kilometri) cīņā, starpfinišos vācot punktus. Temps ir augsts, jābūt ļoti labai taktiskajai domāšanai, asai domāšanai, gatavam vajadzīgajā brīdī eksplodēt. Tas prasa arī ļoti labu fizisko sagatavotību, jo atšķirībā no parastajām distancēm te neko nevar īpaši prognozēt un visu var izšķirt pareiza rīcība pareizajā laikā.
Vienīgais mīnuss, ka man nav pagājušā gada rangu tabulas iestrādes un viss jāsāk no B grupas. Pagājušo sezonu es praktiski izlaidu brāļa (arī 33 gadus vecais Helmuts bija viens no Latvijas šorttreka pionieriem) pāragrās nāves dēļ, un tagad man viss ātri jāatgūst.
— Kad beigsies olimpiskā kvalifikācija?
— Pirms Ziemassvētkiem. Ceru, ka būšu ieguvis tiesības cīnīties 1500 metros un distancē ar masu startu. Savās pēdējās olimpiskajās spēlēs Phjončhanā gribu izdarīt vairāk, nekā pats no sevis gaidu.
Haralds SILOVS
Ātrslidotājs
Dzimis: 1986. gada 7. aprīlī Rīgā
Augums, svars: 176 cm, 76 kg
Izglītība: Rīgas 94. vidusskola, Ventspils Augstskola, vadības zinātņu bakalaurs
Sportā: kopš piecu gadu vecuma (BMX), vēlāk šorttrekā un ātrslidošanā
Pirmie treneri: Karīna Palasius, Lāsma Kauniste, Jana Migliniece, Edvīns Silovs (tēvs), tagad — Tristans Luā
Lielākie sasniegumi: pieckārtējs Eiropas čempions šorttrekā (divreiz daudzcīņā), trīs sudraba, viena bronzas medaļa šorttrekā EČ, olimpiskajās spēlēs Vankūverā ātrslidošanā 5000 metros — 20. vieta, šorttrekā 1500 metros — 10. vieta, Sočos (2014. g.) ātrslidošanā 1500 metros — 14. vieta
Ģimenes stāvoklis: neprecējies, ir draudzene
Hobiji: riteņbraukšana, kalnu slēpošana, literatūra, kino
ĀTRSLIDOŠANAS SEZONA
Novembris
17.—19. PK 2. posms, Stavangera
Decembris
1.—3. PK 3. posms, Kalgari
8.—10. PK 4. posms, Soltleiksitija,
Februāris
10.— 24. OS, Phjončhana
Saīsinājumi
OS — olimpiskās spēles
PK — Pasaules kausa izcīņa
