100 iespēju
Phjončhanas olimpisko tērpu cenšas pielaikot divi vai pat trīs Latvijas šorttrekisti. Konkrētus uzvārdus vēl minēt pāragri, jo vietas spēlēs sportisti izcīna valstīm, bet — kas tieši kļūs par olimpiešiem, to izšķir nacionālās federācijas. Spēlēm kvalificēsies pa 32 šorttrekistiem 500 un 1000 m distancēs, bet 36 – 1500 metros. Tātad 100 iespēju… Ja vienai valstij labāko sarakstā būs vairāk par trim sportistiem, ceļazīmi iegūs ranga nākamie labākie citu valstu slidotāji.
Šobrīd Latvijā individuālajās distancēs līderi ir Roberto Puķītis, Roberts Zvejnieks, brāļi Kārlis un Roberts Krūzbergi. Vēl izlasē trenējas Tomass Bakevics un Reinis Bērziņš. Mūsu komanda ar vidējo vecumu 17,5 gadi ir visjaunākā pasaulē, bet pasaules rangā atrodas devītajā vietā. Tiesa, atsevišķi trenējas Roberto Puķītis, kas olimpiskajām spēlēm gatavojas ārzemēs.
Šorttrekistus satieku Jelgavas ledus hallē īsi pirms izbraukšanas uz pēdējiem diviem Pasaules kausa izcīņas posmiem Šanhajā un Seulā, kur novembra beigās izšķirsies olimpisko ceļazīmju liktenis.
OLIMPISKĀS SOLIDARITĀTES SPĒKS
Kopā ar sportistiem uz ledus ir Latvijas izlases trenere, mūsu Turīnas olimpiete Evita Krievāne un britu speciālists Stjuarts Horspūls, kurš mūsu šorttreka izlasei piesaistīts SOK olimpiskās Solidaritātes programmas ietvaros. Horspūls gan kā sportists, gan kā treneris piedalījies sešās olimpiskajās spēlēs, pats izcīnījis astoņas medaļas pasaules un Eiropas čempionātos.
Stjuarts Horspūls atklāj, ka viņa un mūsu sportistu 2016. gada 1. maijā sāktās sadarbības galvenais mērķis ir olimpiskās spēles pēc četriem gadiem un četriem mēnešiem. Angļu speciālists ir patīkami pārsteigts par mūsu jaunās treneres Evitas Krievānes grandiozo darbu, īsā laikā izveidojot jaunu, bet ļoti mērķtiecīgu un talantīgu komandu, no kuras nākotnē var gaidīt augstus rezultātus. Anglis uzteic Evitas prasmi ielikt pareizos šorttreka tehnikas pamatus. Pagaidām mūsu trenerei kopā ar komandu pietrūkst starptautisko cīņu pieredzes, bet tā ir laika gaitā labojama lieta. Katrā ziņā viņš mūsu komandu uzskata par ļoti daudzsološu, kurai pasaulē šobrīd nav daudz līdzīgu. Kā pozitīvu piemēru Stjuarts min to, ka labākie valsts šorttrekisti var trenēties un dzīvot vienā centrā, par kuru ar LOK un Jelgavas domes atbalstu tapusi Jelgavas ledus halle. Tieši tā par savu šorttrekistu nākotni rūpējoties vadošajās šā sporta veida valstīs.
Interesanti, ka Jelgavas ledu kopā ar mūsu sportistiem izmanto arī Lietuvas un Zviedrijas šorttrekisti.
Tāpat starptautiskais eksperts augstu vērtē kaujiniecisko noskaņojumu mūsu izlasē, tehnisko nodrošinājumu, fizioterapeita Artūra Ķirpa ieguldījumu, arī psiholoģisko stabilitāti, kas mūsdienu sportā ir ļoti nozīmīga. Pasaules labāko divdesmitniekā, pat desmitniekā no simtās vietas var nokļūt daudzi un salīdzinoši ātri, bet cīņā par medaļām iesaistās ne tikai tehniski un fiziski labākie, bet raksturā un garā stiprākie.
Ļoti svarīgs ir komandas mikroklimats. Veselīga konkurence rezultātus tikai veicina. Visiem jāsaprot, ka uz galvenajām sacensībām aizbrauks tobrīd labākie, nevis kāds, kurš kādreiz kaut ko labu izdarījis. Stjuarts domā, ka jau šajās olimpiskajās spēlēs varētu startēt divi vai pat trīs mūsu sportisti. Tas būtu labs sešu gadu sadarbības cikla (2016.–2022. g.) iesākums.
JAUNIE LATVIEŠI ŠORTTREKĀ
Ikdienā ar mūsu sportistiem vairāk strādā Evita Krievāne, kura kopš 2016. gada janvāra kļuvusi par Latvijas šorttreka izlases galveno treneri. Kopš 2010. gada Evita strādāja (un turpina to darīt) par Jelgavas Ledus sporta skolas treneri. Tagad lielāko laiku aizņem izlases gatavošana olimpiskajām spēlēm.
Krievāne stāsta, ka mūsu straujā šorttreka attīstība nav palikusi arī ārzemju speciālistu nepamanīta. Pat nīderlandieši, ar kuriem mums ir laba sadarbība, brīnās, kur radušies šie jaunie latvieši, kuri, neņemot vērā padsmitnieku vecumu, strauji ienākuši starptautiskajā apritē. Evita smej, ka daudz ēdot rupjmaizi.
Pirmo reizi Latvijas šorttreka vēsturē izveidota stafetes komanda, kas savā debijas sezonā Pasaules kausa izcīņā ieguva desmito vietu. Eiropas rangā esam pat piektie. Tas ir pārsteidzoši, jo tikai pasaules astoņas labākās komandas izcīna tiesības startēt olimpiskajās spēlēs. Šorttrekā pat valda uzskats: ja valstij nav stafešu komandas, tad arī individuāli grūti cerēt uz medaļām.
Kad pērn Evita sāka darbu SOK Solidaritātes programmā, šīs olimpiskās spēles pat īsti nebija plānā, taču darbs deva tik straujus augļus, ka mērķis par Phjončhanu ieguva reālas aprises. Starptautiskā programma nāca īsti laikā, jo tādas pieredzes kā Stjuartam Horspūlam (vairāk nekā 50 viņa audzēkņi guvuši medaļas pasaules nozīmīgākajās sacensībās) Evitai nebija un nevarēja būt, jo trenerei tikai šogad palika trīsdesmit gadi.
Par galveno Evita uzskata to, ka Stjuarts izveidojis pareizu sistēmu, kurā šorttreka attīstību vada viens centrs, kurš izveidojies Jelgavas ledus hallē. Tikai visus spēkus sakopojot vienuviet, var racionāli attīstīt tādu nelielu sporta veidu kā šorttreks.
Olimpiskā atbilde gaidāma jau 5. decembrī, kad tiks apkopoti rezultāti un sadalītas vietas katrai valstij. Evita pieļauj, ka Stjuartam viss būs skaidrs jau agrāk, jo viņš esot skaitļu cilvēksun ātri visusarēķinās.Lai kā arī beigtos olimpiskā atlase, paveiktais darbs ir pamatīgs stūrakmens nākotnei.
ŠORTTREKA SEZONA
Novembris
16.—19. PK 4. posms, Seula
Janvāris
12.—14. EČ, Drēzdene
Februāris
10.—22. OS, Phjončhana
Saīsinājumi
PK — Pasaules kausa izcīņa
EČ — Eiropas čempionāts
OS — olimpiskās spēles
