Vientuļā vilka sindroms

Pirms četriem gadiem Vankūverā izmēģinājis ātrslidošanu un šorttreku vienā spēļu dienā, šajā olimpiskajā ciklā Haralds Silovs pilnībā pārkvalificējās par ātrslidotāju un darīja to visnotaļ sekmīgi. Pērn Pasaules kausa posmā Erfurtē 1500 m viņš bija otrais tūdaļ aiz poļa Zbigņeva Brudkas, bet citā posmā Incelē finišēja otrais jaunajā un vēl neolimpiskajā disciplīnā — 20 apļu slidojumā ar kopējo startu. Sočos Brudka ieguva zelta medaļu…

Tiesa, šis ceļš nebūt nebija rozēm kaisīts un ir labs piemērs, cik grūti būt vientuļajam vilkam. Citu ātrslidotāju mūsu valstī nav, ātrslidošanas celiņa — jau sen, treneru arī, tāpēc viss, sākot no treniņprocesa un beidzot ar lidmašīnu biļetēm, jāorganizē pašam.

VISIEM LIEKS

„Pirmais trieciens bija drīz pēc Vankūveras spēlēm, kad Jeruns Oters pēkšņi paziņoja, ka viņa plāni mainās, līdz ar to ātrslidošanā pie viņa trenēties nevarēšu,” Haralds stāsta apcerīgā pastaigā pa Olimpisko parku, kur gar ledushallēm gozējas palmu rindas. „Četras dienas bija tāda sajūta, it kā būtu miris tuvs cilvēks, jo ar Oteru bija ļoti labs cilvēcisks un profesionāls kontakts. Viņš bija kā otrs tēvs. Pirms šīs sezonas pārtrūka sadarbība ar kanādieti Džeremiju Voterspūnu, kurš pats kā sportists cerēja kvalificēties Sočiem. Taču plāns olimpiskajai sezonai bija — sākumā trenējos ar šorttrekistiem, ar kuriem veidoju labu pamatu sezonai, bet vēlāk par kopēju sadarbību bija vienošanās ar nīderlandiešiem. Diemžēl tikai mutiska.

Nīderlandē ātrslidošanā ir līdzīga sistēma kā riteņbraukšanā. Ir kādi seši vadošie klubi, un labākie tos pārstāv sacensībās. Izlases vienojošais elements ir tikai treniņtērps. Man pat nav īsta skaidrojuma, kāpēc, taču kopā ar viņiem trenēties nevarēju. Varbūt pēc diviem pērnajiem pjedestāliem Corendon komanda un tās līderis Jans Blokheisensmani uzskatīja par pārāk bīstamu konkurentu? Līdz ar to treniņlaikos, kad slidoja labākie, halles durvis man bija slēgtas, bet citā laikā sparingpartneru un arī padomdevēju nebija.

Jutos, kā no laivas izmests. Vajadzēja trenēties, bet pēkšņi uz galvas bija uzkritusi gūzma organizatorisku problēmu. Nezināju, no kura gala sākt. Kuru katru treneri nenolīgsi, bet labākie bija aizņemti. Turklāt šajā tirgū arī pārāk neorientējos un pats neesmu tik zinošs, lai varētu izstrādāt labu treniņplānu. Esmu apzinīgs un pēc plāna varu trenēties. Mani treniņā ar pātagu nav jādzen. Tāpēc arī sezonas pirmā puse bija ļoti samocīta.”

RŪGTA, BET NODERĒS

Pasaules kausa izcīņas posmos savās kroņa distancēs 1000 un 1500 m Haralds Silovs retu reizi iekļuva labāko piecpadsmitniekā. Rezultāti nevis progresēja, bet regresēja. Trenēšanās problēmu izdevās atrisināt tikai pirms jaunā gada, kad viņu savā paspārnē paņēma norvēģi, taču vērtīgas intensīvu un mērķtiecīgu treniņu nedēļas bija palaistas vējā. Mēneša laikā līdz startiem Adler Arena, kas pēc spēlēm kļūs par izstāžu paviljonu, izdevās spert soli uz priekšu, taču citi bija spēruši divus. „Sadarbība ar norvēģiem bija izdevīga abām pusēm — es varēju trenēties grupā, bet viņi no manis pamācīties slidošanu aplī. Man kā bijušajam šorttrekistam šis elements tiešām padodas labi, un ar norvēģiem varēju padalīties pieredzē.”

Spītējot sagatavošanās grūtībām, pirms spēlēm Haralds Silovs bija optimisma un apņēmības pilns: "Gribu cīnīties par medaļu. Patiesībā būšu ļoti apmierināts arī ar bronzu." Sočos viņam bija iespēja startēt pat četrās distancēs — 5000 m, 500 m, 1000 m un 1500 m. Haris akcentu lika uz trumpjiem — 1000 un 1500 m un kā iesildīšanos un ieslidošanos izmantoja 500 m. Sprintā ne vieta, ne rezultāts viņu neapmierināja, taču tam pārāk liela vērība netika pievērsta. Galvenās bija nākamās distances. Pēc 24. vietas 1000 m Haralda tonis jau bija visai bēdīgs: „Bija laba izloze, parocīgs pretinieks, taču šīs priekšrocības nespēju izmantot. Cerēju uz pusotru sekundi labāku rezultātu, bet nebija iekšā. Pēdējā pusaplī biju mīksts. Palicis tikai rūgtums. Ir ieguldīts daudz darba un līdzekļu.”

Izcīnītā 14. vieta 1500 m noskaņojumu nedaudz uzlaboja, taču ne jau šāda rezultāta dēļ viņš bija braucis uz Sočiem un četrus gadus trenējies. „Gandarījumu šis rezultāts man nesagādāja, tikai mazu mierinājumu. Ne tāpēc četrus gadus trenējos. Turklāt to darīju ar lielu pašatdevi, jo bija mērķis. Joprojām uzskatu, ka ar kvalitatīvu gatavošanos bija visas iespējas cīnīties par medaļu. Šoreiz viss aizgāja greizi. Jūtos emocionāli un fiziski iztukšots, vīlies, ka neizdevās sasniegt savus mērķus un attaisnot atbalstītāju cerības. Taču arī tā ir pieredze. Tikai pareizi jāizmanto.”

VARBŪT… RIO?

Sezona Silovam vēl nav galā. Līdz pat spēļu beigām viņš turpināja treniņus Adler Arena, lai pēc tam dotos uz sezonas pēdējiem mačiem, pasaules daudzcīņas čempionātu ieskaitot. Sadarbība ar norvēģiem turpināšoties — Haraldam no šorttreka esot ļoti laba tehnika virāžās, savukārt pašam sportistam jāpilnveido slidojums taisnē. Ieguvumi var būt abpusēji, jo norvēģi Sočos palika bez medaļām.

Par turpmāko Haraldam pilnīgas skaidrības nav. Pazibējušo ideju pamēģināt spēkus riteņbraukšanā un gatavoties vasaras spēlēm Rio Haralds pagaidām nopietni neizskata. „Ja treka programmā būtu klasiskais 1 km hīts no vietas, tad varētu par to domāt. Tagad būs jauna disciplīna sprinta omniums, un tajā man ir mazāka pieredze. Tomēr pilnīgi neatmetu šo domu. Vispirms jātiek skaidrībā, kur un pie kā gatavoties nākamajai sezonai — trenēties Nīderlandē, Kanādā vai kur citur. Tas visvairāk nodarbina manu prātu. Bet esmu optimists un ticu, ka visu izdosies atrisināt un tādu krīzes situāciju kā šajā sezonā vairs nebūs. Un man vēl izdosies realizēt savus sapņus arī ātrslidošanā.”

ĀTRSLIDOŠANA

Kungi

500 m. 39 dalībnieki

1. Mišels Mīlders (Nīderlande) 69,312 (34,63 un 34,67)

2. Jans Smēkenss (Nīderlande) 69,324 (34,59 un 34,72)

3. Ronalds Mīlders (Nīderlande) 69,46 (34,969 un 34,49)

4. Mo Tēbums (Dienvidkoreja) 69,69 (34,84 un 34,85)

5. Dzjodzi Kato (Japāna) 69,74 (34,966 un 34,77)

6. Keiičiro Nagasima (Japāna) 70,040 (34,79 un 35,25)

37. Haralds Silovs (Latvija) 72,44 (36,12 un 36,32)

1000 m. 40 dalībnieki

1. Stefans Grotheiss (Nīderlande) 1:08,39

2. Denijs Morisons (Kanāda) 1:08,43

3. Mišels Mīlders (Nīderlande) 1:08,74

4. Niko Īle (Vācija) 1:08,86

5. Zāmuels Švarcs (Vācija) 1:08,89

6. Kīns Vervejs (Nīderlande) 1:09,09

24. Haralds Silovs (Latvija) 1:10,29

1500 m. 40 dalībnieki

1. Zbigņevs Brudka (Polija) 1:45,006

2. Kīns Vervejs (Nīderlande) 1:45,009

3. Denijs Morisons (Kanāda) 1:45,22

4. Deniss Juškovs (Krievija) 1:45,37

5. Marks Tuiterts (Nīderlande) 1:45,42

6. Hovars Boko (Norvēģija) 1:45,48

14. Haralds Silovs (Latvija) 1:46,79