Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Lepni par šādu izlasi

Sočos Latvijas hokeja izlase finišēja astotā, izcīnot savu augstāko vietu olimpiskajos turnīros. Lūk, kā tas notika.

Visi 25 Latvijas Hokeja federācijas spēlēm pieteiktie hokejisti bija sveiki un veseli. 23 6. februāra rītā sēdās lidmašīnā un nākamajā dienā gāja atklāšanas parādē, bet divi (Zemgus Girgensons un Kristers Gudļevskis) kopā ar galveno treneri Tedu Nolanu, NHL zvaigznēm un arī Ainaru Treigutu, kas bija viens no ASV izlases masieriem, Sočos ieradās 10. februārī.

ŠĪS 8 SEKUNDES!

Diemžēl arī neoficiālā treniņspēle ar Austriju izjuka, jo pretinieki esot nobijušies no traumām. Līdz ar to gandrīz visiem Latvijas izlases hokejistiem spēle pret Šveici bija pirmā pēc divu nedēļu pārtraukuma. Tas atstāja savu zīmogu, taču Latvijas izlase to kompensēja ar prātīgu taktiku, kuras pamatā bija organizēta aizsardzība un asi pretuzbrukumi, ar spēles disciplīnu, pašaizliedzību un cīņassparu. Lielisks piemērs mūsējo motivācijas līmenim bija komandas kapteinis Sandis Ozoliņš. Saņēmis divu minūšu noraidījumu, uz sodīto soliņa viņš sēdēja labi ja 20 sekundes. Visu pārējo laiku Sandis stāvēja kājās un bija spēlē.

Lielisks vārtos bija Edgars Masaļskis, kas 59 minūtēs un 52 sekundēs bija atvairījis 38 metienus. Mūsējie Jonasu Hilleru apdraudēja daudz mazāk — 21 reizi, taču neizšķirtu pamatlaikā bija pelnījuši. Ja vien 15 sekundes pirms pamatlaika beigām aiz Hillera vārtiem pa rokām nebūtu dabūjis Lauris Dārziņš, paliekot guļam uz ledus, ja Miķelis Rēdlihs no vairākiem variantiem nebūtu izvēlējies sliktāko un zaudējis ripu, dodot iespēju pretuzbrukumam. Šveiciešiem sanāca vairākums, bet ar visu to spēles likteni izšķīra kuriozs — Mozera mestā ripa atsitās pret Georgiju Pujacu, kam šī patiešām nebija labākā spēle, un viņš to ar ķermeni burtiski ienesa vārtos… 0:1 un atlikušajās sekundēs kaut ko mainīt vairs nebija reāli.

Mārtiņš Karsums: „Ir gaužām nepatīkami tā zaudēt. Bet varēja būt arī 0:6, ja ne vārtos Edža. Jāizdara secinājumi, jo daži noraidījumi bija galīgi nevietā. Tomēr tagad tas jāaizmirst, jāprot saņemties un piecelties. Spēles tikai sākas.”

Latvija—Šveice 0:1 (0:0, 0:0, 0:1)

Vārtus guva:59:52 (0:1) Mozers

Soda minūtes: 10:6

Metieni: 21:39

Latvija:Masaļskis; Reķis—Ozoliņš, Dārziņš—Sprukts—M. Rēdlihs; Kulda—Bārtulis, Vasiļjevs—Daugaviņš—Karsums; Sotnieks—Pujacs, Indrašis—Girgensons—Ķēniņš; K.Rēdlihs—Freibergs, Cipulis—Pavlovs—Štāls

AR PUSAIZMIGUŠIEM TIESNEŠIEM

Pirms spēles ar Čehiju treniņā čehu žurnālisti no mūsējiem visvairāk izķēra nevis vienīgo NHL vīru Zemgu Girgensonu, bet… Kobu Jasu, kas pret Šveici pat nespēlēja. Toties viņš gana labi runā čehiski, jo spēlē šajā līgā, no kuras nāk arī veterāns Petrs Nedveds, kas olimpiskajās spēlēs bijis arī… Kanādas izlases sastāvā (1994.).

Tika cerēts, ka agrajai spēlei, kas notika Bolshoy Arena, kurā mūsējie ne reizi nebija trenējušies, čehi no NHL vēl nebūs pamodušies, taču gulēja tiesneši. Šis mačs ilga 60 minūtes 9 sekundes. Un viss tikai tāpēc, ka pirmajā trešdaļā tiesneši nepamanīja, ka Jānis Sprukts guva vārtus — ripa atsitās pret pārliktni un atgriezās spēlē. Tikai tad, kad epizode tika parādīta arēnas kubā, tai pievērsās arī tiesneši. 9 sekundes jau bija nospēlētas un pulksteni atgrieza atpakaļ…

Mūsu otrajā maiņā kopā ar Daugaviņu un Karsumu darbojās Girgensons, un gandrīz pusi spēles Latvija uz pretinieku vārtu guvumu atbildēja ar savējo. Taču šoreiz vairs ne tik spožs bija Masaļskis, kura virzienā atkal tika raidīti 39 metieni, un jau otro maču pēc kārtas nevarīgs bija vairākums (atskaitot Sprukta vārtus), ieskaitot 57 sekundes, kad varējām spēlēt piecatā pret trim. Čehi brīnumus nerādīja, taču paņēma uz pieredzi un meistarību (kaut vai Jaromīra Jāgra vārti). Pēdējā bija sausā trešdaļa, jo abas komandas kopā pa vārtiem meta tikai 12 reizes (Latvija tikai 4).

Pēc mača mixed zone, kurā spieto žurnālisti, Sandis Ozoliņš izbrāzās gandrīz kā viesulis: „Jūs manus puikas neaiztieciet!” Tēvišķā aizstāvības runa liecināja, ka komanda strādājusi ar maksimāliem apgriezieniem un, šādi turpinot, ir pamats optimismam.

Čehija—Latvija 4:2 (2:1, 2:1, 0:0)

Vārtus guva:10:10 (1:0) Erats, 13:05 (1:1)Sprukts (K. Rēdlihs, Dārziņš, vair.), 19:29 (2:1) Jāgrs, 22:45 (2:2)Vasiļjevs (Pujacs), 27:06 (3:2)Vorāčeks, 37:02 (4:2)Židlickis

Soda minūtes:8:8

Metieni:39:20

Latvija:Masaļskis; Reķis—Ozoliņš, Dārziņš—Sprukts—M.Rēdlihs; Kulda—Bārtulis, Girgensons—Daugaviņš—Karsums; Sotnieks—Pujacs, Indrašis—Vasiļjevs—Ķēniņš; K.Rēdlihs—Freibergs, Cipulis—Pavlovs—Štāls

ZVIEDRUS BRĪŽIEM PASPAIDĪJĀM

Grupu turnīru Latvija pabeidza ar maču pret Zviedriju, kas jau bija garantējusi pirmo vietu. Tomēr punkti arī viņiem bija vajadzīgi labākam kopējam reitingam. Vārtos pirmo reizi publikai savu ķiveri atrādīja Kristers Gudļevskis (rezervē bija Ervīns Muštukovs). Pusotri vārti gan viņam noteikti kremta — vienreiz ripa izspurdza caur padusi, otrreiz viņš uz mirkli pazaudēja no gala apmales atlēkušo ripu…

Taču tieši pret zviedriem Latvija pirmo reizi spēlēs izvirzījās vadībā — Jānis Sprukts pielaboja Krišjāņa Rēdliha metienu — 2:1. Tomēr šādu pārsvaru saglabāt liedza zviedru lieliskā spēle vairākumā, kas nepiedeva gandrīz nevienu mūsējo noraidījumu. Tika saņemta laba mācība, kāda spēlēs ir noraidījumu cena. Tiesa, arī Latvija divus vārtus šoreiz guva, izspēlējot lieko. Arī metienu attiecība vairs nebija tik nomācoša — 23:30. Turklāt pēdējā trešdaļā, kad Zemgus Girgensons bija panācis 3:4, vairakkārt zviedri tika pamatīgi iespiesti savā zonā un ne bez pūlēm nosargāja pārsvaru. To sekmēja arī zviedru vārtsarga Vezina Trophy ieguvēja Henrika Lundkvista stabilā spēle.

„Tikāmies ar pasaules hokeja līderiem, tāpēc cīņa mums bija ļoti smaga. Komanda spēlēja uz savu spēju robežas — ļoti labi. Esmu priecīgs un lepns par to, kā cīnījāmies,” arī pēc mača ar zviedriem galvenais treneris Teds Nolans gandrīz vai atkārtoja iepriekš dzirdēto.

Latvija—Zviedrija 3:5 (1:1, 1:3, 1:1)

Vārtus guva:15:50 (1:0)Bjerlunds, 18:48 (1:1)Dārziņš (Sprukts, Sotnieks), 21:22 (1:2) Sprukts (K. Rēdlihs, Karsums, vair.), 22:45 (2:2)Kārlsons, 36:14 (3:2)Alfredsons, 38:47 (4:2)J. Eriksons, 41:28 (4:3)Girgensons (Daugaviņš, Freibergs, vair.), 52:20 (5:3)Edlers

Soda minūtes:12:12

Metieni: 30:23

Latvija:Gudļevskis; Reķis—Ozoliņš, Dārziņš—Sprukts—M. Rēdlihs; Kulda—Bārtulis, Girgensons—Daugaviņš—Karsums; Sotnieks—Pujacs, Cipulis—Indrašis—Ķēniņš; K. Rēdlihs—Freibergs, Pavlovs—Bērziņš—Jass

SALDĀ ATRIEBĪBAS GARŠA

Pēc šīs spēlēs visreālākais šķita Vankūveras scenārijs, kad izslēgšanas spēļu pirmajā kārtā tikāmies ar čehiem, ar kuriem jau bijām spēlējuši (un zaudējuši) apakšgrupā. Tomēr teju vai Molotova kokteili samaisīja sākumā neveiksmīgi spēlējošā Slovākijas izlase ar Rīgas dinamieti Marcelu Hosu sastāvā, kas pēkšņi apspēlēja Krieviju. Tādējādi slovāki mums atņēma čehus, bet Krievijai laupīja tiešo iekļūšanu ceturtdaļfinālā. Bet Latvija pretī dabūja citu savas grupas komandu — Šveici. Mūsējiem (arī Šveicei) pirms spēles bija divas brīvas dienas, lai atjaunotu spēkus, kas bija ļoti svarīgi.

Kad bija spēlētas 8 minūtes 38 sekundes, Oskars Bārtulis kļuva par pirmo, kam Soču olimpiskajā turnīrā izdevās atslēgt Jonasa Hillera vārtus. Vēl pēc trijām minūtēm Lauris Dārziņš eleganti realizēja vairākumu un — 2:0. Tomēr spēle daudz neatšķīrās no iepriekšējās tikšanās ar pasaules vicečempioniem, kas bija ātri un atlētiski — biežāk pirmie nokļuva pie ripas, bija pārāki divcīņās, līdz ar to arī daudz biežāk meta pa vārtiem. Tomēr tajos atkal bija Edgars Masaļskis un atkal lielisks, ieskaitot dažus fantastiskus seivus. Protams, ar visas komandas pašaizliedzīgu palīdzību. 36. minūtē Martinam Plisam starpību izdevās samazināt, tomēr arī šoreiz vairāk par vienu ripu Masaļska vārtos Šveices izlase iemest nespēja. Arī tāpēc, ka mūsējie darbojās ļoti disciplinēti un nopelnīja tikai vienu noraidījumu. Līdzīgos sastāvos bija vieglāk noturēt pretinieku ofensīvas uzliesmojumus — pēdējā trešdaļā metieni pa vārtiem 12:5 viņu labā. Nelīdzēja arī Hillera aizstāšana ar laukuma spēlētāju. Vēl vairāk — minūti pirms mača beigām Masaļska piespēli tālāk pāradresēja Vitālijs Pavlovs un Dārziņš guva otros vārtus šajā vakarā — 3:1. Ilgi gaidītais olimpiskais pārsteigums bija noticis! Pēdējo uzvaru spēlēs mūsējie bija guvuši 2000. gadā Solteiksitijā pret Ukrainu. Der piemetināt, ka Masaļskis divās spēlēs pret Šveici no 72 metieniem atvairīja 70!

Kaspars Daugaviņš, kas maizi pelna Šveices klubā Servette: „Tas ir patiešām vēsturisks notikums — Latvija pirmo reizi olimpiskajā turnīrā spēlēs ceturtdaļfinālā. Tikai retais tam ticēja, bet mēs to paveicām!” Zemgus Girgensons: „Ja tu ej laukumā un neceri uz uzvaru, tad arī neuzvarēsi. Mūsu mērķis bija uzvara, un mēs to izcīnījām. Kopš komandu trenē Teds Nolans, viņš ir ļoti uzlabojis mūsu motivāciju, mūsu pārliecību par saviem spēkiem, tāpēc var teikt, ka tā ir pēdējo gadu labākā Latvijas izlase. To mēs tagad arī parādījām laukumā.”

Šveice—Latvija 1:3 (0:2, 1:0, 0:1)

Vārtus guva: 8:38 Bārtulis (0:1) (Daugaviņš, Girgensons), 11:19 (0:2)Dārziņš (M. Rēdlihs, vair.), 35:01 (1:2)Pliss, 59:00 (1:3) Dārziņš (Pavlovs, Masaļskis, tukšos vārtos)

Soda minūtes: 4:2

Metieni:33:23

Latvija: Masaļskis; Kulda—Bārtulis, Daugaviņš—Girgensons—Karsums; Reķis—Ozoliņš, Dārziņš—Sprukts—M. Rēdlihs; Sotnieks—Pujacs, Cipulis—Pavlovs—Ķēniņš; K. Rēdlihs—Freibergs, Jass—Vasiļjevs—Indrašis

VISA KANĀDA GRAUZA NAGUS

Iepriekšējā vakarā kanādieši atpūtās, bet Latvijai bija smags mačs ar Šveici, kas prasīja daudz spēka. Taču daži faktori bija arī mums par labu — lielie Eiropas laukumi, kanādiešiem šī bija viena no aklimatizācijas nepateicīgākajām dienām — desmitā, dažas stundas iepriekš spēles bija beigušās Krievijas izlasei, tāpēc vairums krievu atbalstīja Latviju, saucot „Šaibu! Šaibu!” Brīžiem arī „Rossija! Rossija!” Latvijas vārtus šoreiz sargāja Kristers Gudļevskis, kas pusgada laikā jau bija labi pieradis pie kanādiešu spēles stila. Diemžēl malā pēdējā brīdī palika Kaspars Daugaviņš, kuru bija skāris Rota vīruss, un izjuka jau saspēlējusies otrā maiņa.

Par pārsteigumu, spēles sākumā ziemeļamerikāņi spieda mazāk nekā Šveice. Līdz ar to arī mūsējiem radās pa pretuzbrukuma iespējai. Pirmie pie panākuma tika kanādieši — Patriks Šārps. Taču tūdaļ visa Kanāda dabūja aukstu dušu — Arturs Kulda iedeva tik elegantu piespēli no soliņa izskrējušajam Laurim Dārziņam, kurš netraucēts izgāja viens pret vienu ar Keriju Praisu. Klasisko bullīti Lauris realizēja perfekti — to vēl ilgi var rādīt hokeja mācību video. 1:1 palika arī pēc otrās trešdaļas.

Tāds rezultāts uz tablo bija arī trešās trešdaļas vidū. Gan pēc daudziem kanādiešu metieniem, gan pēc tam, kad izgājienā divi pret viens Girgensona piespēle neuzgūla uz Mika Indraša nūjas. Vēl vairāk — Miks neveiksmīgi ietriecās apmalē un laukumu atstāja klibodams (pirms tam malā jau bija Arvīds Reķis — kā vēlāk izrādījās — ar lauztu roku).

51:09 noraidījumu nopelna Georgijs Pujacs. Gudļevskis raujas vairāk nekā vaiga sviedros. Izskatās, ka sviedri vairs netek — viņš ir galīgi sauss. Palikušas tikai 3 sekundes līdz soda laika beigām, kad cauri spēlētāju burzmai iziet spēcīgs NHL vislabāk apmaksātā spēlētāja Šī Vēbera tālšāviens — 1:2. Ar to cīņa vēl nav galā, Teds Nolans Gudļevski maina ar sesto laukuma spēlētāju, un Latvija iespiež kļavlapainos zonā. Izdevības bija, taču Praisu vairāk pārspēt neizdevās. Varonīgs zaudējums, ko daudzi hokeja eksperti pielīdzināja uzvarai.

Pēdējā trešdaļā metienu attiecība bija 22:5, visā mačā viens pats Džefs Kārters pa vārtiem meta sešas reizes. Tomēr pēc soģu pēdējā svilpiena gan Soču arēnā, gan visā Kanādā iestājās liels atvieglojums — gūta laimīga uzvara. Gan arī ciests viens zaudējums — pēc sadursmes sezona bija beigusies vienam no izlases līderiem Džonam Tavaresam.

Lauris Dārziņš: „Cīnījāmies kolosāli, taču zaudēt vienmēr ir sāpīgi. Mums bija lielisks kolektīvs, un esmu lepns, ka biju šī kolektīva daļa.” Teds Nolans: „Esmu lepns par savu komandu un par to, kā mēs nospēlējām pret Kanādu. Komanda bija noticējusi sev un līdz pat pēdējai sekundei saglabāja cerības uz uzvaru. Gudļevskis vārtos rādīja brīnumus, visa komanda spēlēja fantastiski. Tagad mazo Latviju pasaulē zina daudz labāk, un man ir prieks, ka es biju kopā ar šo komandu. Man tā pavēra ceļu uz olimpiskajām spēlēm.”

Pēc šādas spēles 8. vieta hokeja rangā pat nešķita īsti godīga, jo virs mums bija Slovēnija. Taču tas nemazināja pašu un citu lepnumu.

Dažas dienas vēlāk skatījos pusfinālu Kanāda—ASV. Pēkšņi otrajā pārtraukumā klāt nāca CBC TV operators un sita uz pleca: „Jūs varat būt lepni par tādu izlasi. Mēs visu spēli grauzām nagus kaut nu nezaudētu. Viss beidzās laimīgi, taču jūsu puiši pelnījuši vislielāko uzslavu — tikai viens no NHL, jums ir 17 ledus halles, mums…” Un te es nedaudz pakoriģēju: „Jums ledus haļļu ir vairāk nekā mums reģistrēto spēlētāju…” Nu jau sitot viens otram uz pleca, smaidot atvadījāmies, bet man pēc tam no saviļņojuma bija miklas acis. Tādēļ vien vērts braukt uz olimpiskajām spēlēm!

Kā vēlāk izrādījās, Lauris Dārziņš kļuva par pēdējo hokejistu, kas Soču turnīrā spēja iemest ripu Kerija Praisa vārtos. Kanādieši otro reizi pēc kārtas kļuva par olimpiskajiem čempioniem — savu hokeja ienaidnieku krievu rīkotajās spēlēs.

Kanāda—Latvija 2:1 (1:1, 0:0, 1:0)

Vārtus guva:13:37 (1:0)Šārps, 15:41 (1:1) Dārziņš (Kulda, Sprukts), 53:06 (2:1)Vēbers

Soda minūtes:6:6

Metieni:57:16

Latvija: Gudļevskis, Kulda—Bārtulis, Indrašis—Girgensons—Karsums; Reķis—Ozoliņš, Dārziņš—Sprukts—M. Rēdlihs; Sotnieks—Pujacs, Cipulis—Pavlovs—Ķēniņš; K. Rēdlihs—Freibergs, Jass—Bērziņš—Štāls

DIVAS DARVAS KAROTES

Spēles vēl turpinājās, bet Latvijas izlase jau bija mājās Latvijā, Krievijas izlase mājās Amerikā, kad mūsu hokejs saņēma pirmo triecienu — dopings. Arī B prove hokejistam Vitālijam Pavlovam izrādījusies pozitīva. Tiesa, šoreiz draudēja tikai individuālas sankcijas — iespējama Pavlova diskvalifikācija. Pēc nedēļas vēl viens trieciens — aizdomas krīt arī uz otru hokejistu. Viņa uzvārds gan netika nosaukts.

Sākās spekulācijas, jo divi jau ir vairāk nekā 7,2% un tad sankcijas var tikt vērstas ne tikai pret spēlētāju individuāli, bet jau pret komandu kopumā. Ļaunākais — izlases diskvalifikācija, visiem tās dalībniekiem anulējot akreditāciju. It kā Latvijas hokeja izlases Sočos nebūtu bijis… Tiesa, tas bija ļaunākais variants, kura varbūtību mazināja baumas, ka otrs dopinga negadījums atgadījies arī Zviedrijas izlasē. Zviedriem tas varētu draudēt ar sudraba medaļu konfiscēšanu, taču zviedriem ir gana liela ietekme IIHF. Glābjot skandināvus, arī Latvija tiktu noturēta virs ūdens… Cerams, ka tās nebūs tikai baumas un ka IIHF nebūs dubulto standartu — sak’, medaļniekus pasaudzēsim, bet pastarīšus pabāzīsim vēl dziļāk zem ledus…

Vainīgo hokejistu vārdi agrāk vai vēlāk būs zināmi arī oficiāli, taču nākotnei ir svarīgi izanalizēt visus apstākļus, kā tas varēja notikt, jo delegācijā ārstu bija gana daudz. Izanalizēt un veidot drošāku sistēmu, lai šādas lietas minimizētu. Jo tieši dopinga nedienas patraucēja, lai, liekot roku uz sirds, par Latvijas sniegumu XXII ziemas olimpiskajās spēlēs mēs varētu teikt The best ever. Tagad rūgtumiņš tomēr paliks…

 

HOKEJS

1. Kanāda

2. Zviedrija

3. Somija

4. ASV

5. Krievija

6. Čehija

7. Slovēnija

8. Latvija

9. Šveice

10. Slovākija

11. Austrija

12. Norvēģija