Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Meistaru dienas Laurā

Vankūveras olimpiskajās spēlēs Alūksnes biatlonista Andreja Rastorgujeva lielākais sasniegums bija kvalificēšanās iedzīšanas sacensībām, kurās no sprintā gūtās 50. vietas viņš noslīdēja par astoņām pozīcijām zemāk. Tolaik mūsu komandas jaunākais dalībnieks (21) lielajā biatlonā vēl bija tikai māceklis. Vidēji katrā Vistleras šautuvē no pieciem šāvieniem divus Andrejs raidīja garām mērķiem. Uz Sočiem Rastorgujevs brauca jau kā meistars no pasaules reitinga labāko trīsdesmitnieka, kas spēj būt gan precīzs, gan viens no ātrākajiem, nereti pat visātrākais slēpotājs distancē. Divas reizes jau viņš bija nostājies Pasaules kausa (PK) izcīņas pjedestālam cieši blakus, iegūstot ceturtās vietas — pirmo reizi pirms gada tieši Sočos 20 km distancē, otro reizi mēnesi pirms spēlēm Oberhofā iedzīšanā. Iedvesmai kļuvis par Eiropas U-26 čempionu, Andrejs Rastorgujevs savās otrajās olimpiskajās spēlēs ieradās ar klusībā sevī uzvilktu lielmeistara ambīciju atsperi.

No Latvijas olimpiešiem Rastorgujevam šajās spēlēs bija visgarākā individuālā programma — četras cīņas par medaļām. Turklāt divas iespējas (12,5 km iedzīšanā un 15 km ar kopējo startu) tajās piedalīties bija jānopelna turpat Sočos.

PĒDĒJAIS TRENIŅŠ. NEDRĪKST PAT DEGUNU NOŠŅAUKT

Spēļu atklāšanas dienā biatlonistiem risinās pēdējais oficiālais treniņš. Distanču slēpošanas un biatlona kompleksā Laura, kas atrodas plato vairāk nekā 1440 m virs jūras līmeņa, valda ideāla kalnu ziema. Spodri balts, trasē teicami nolīdzināts sniegs, spilgta saule pastkartīšu zilās debesīs, gaiss jūtamos plusos, bet ne tik lielos, lai kustu sniegs, tas ir ciets un stingrs. Vienīgā nelaime — sacensības risināsies vakarā, degot prožektoru saulēm, salam vairāk stindzinot sniegu. Tāpēc Rastorgujeva treneris Intars Berkulis priecājas, ka Andreju 10 km sprinta distancē izdevies ievilkt otrajā starta grupā. Vakarā sniegs vairāk kristalizēsies, to mazliet apraus sasalums, vēlākiem slēpotājiem trase var kļūt nedaudz ātrāka.

"Izbraucu distanci — ideāla," šautuvē priecājas Intars Berkulis. Bet kā Andrejam? "Ja man ir labi, viņam vēl labāk," smej treneris. "F-1 trase. Ātrums milzīgs. Jāstrādā visu laiku, nedrīkst pat degunu nošņaukt. Salīdzinot ar pērno gadu, nobraucieni padarīti vienkāršāki, bet katra virāža jāņem pa ideālo trajektoriju ar maksimālu ātrumu. Te visu izšķir sekundes simtdaļas."

Berkulis savam kolēģim, mūsu eksbiatlonistam Ilmāram Bricim, kas tagad ir Lietuvas olimpiešu galvenais treneris, apvaicājas, vai viņa audzēkņi te šāvuši vakarā? Ilmārs mierina, ka vakarā šautuvē esot tikpat gaišs kā dienā, nekas nemainoties.

"Strādājam," Berkulis raksturo situāciju treniņā. "Treniņā Andrejs šauj mazliet ātrāk un lodes drusku mētā pa labi, pa kreisi, bet visas ir mērķī. Patlaban šāvienus šķir 1,3—1,5 sekundes. Vairāk pie katra šāviena jāpiestrādā. Pietiktu ar atstarpi līdz 2 sekundēm. Nevajag pārtēmēt trīs sekundes, bet no 1,8 līdz 2 sekundēm būtu okei."

Treniņā vispirms tiek šauts ar mazu slodzi, tad pilni divi sacīkšu apļi. Piešaudei iztērētas 20 patronas, tad 12 šautuves, kopā 80 šāvieni. Tāda ir pirmssacīkšu dienas pulvera deva. Plus būtībā ātruma treniņš uz slēpēm.

Andrejam nekrīt trešais šāviens guļus. Lode lido ārā uz vieniem (lai raksturotu trāpījuma vietu, izmanto nosacītu pulksteņa ciparnīcu). Jau otro reizi. Lai izprastu kļūdu, Andrejs pēc slodzes vairākkārt šautuvē plinti izknikšķina pa tukšo, bez patronām, kad nav atsitiena un pats ar aci var kontrolēt, vai šāviens netiek norauts. Lauras šautuvē mērķi izvietoti mazliet augstāk nekā citur. Pie tā jāpierod. Stāvus gan visas lodes iet pa centru.

Laurāšāvieni atbalsojas tik skaļi kā nekur citur. Līdz pat tribīnēm. Kāda būs Andreja atbalss? Cik tālu tā skanēs?

10 KM. SEPTĪTAIS ZELTS UN SEPTIŅPADSMITĀ VIETA

Rastorgujevs startē, kad, bez soda apļiem tiekot cauri arī otrajai šautuvei, ar pagaidām labāko rezultātu finiša aplī aizjoņo Morāvecs, brīdinot, ka čehi šajās spēlēs būs nopietni pretendenti. Bet sprinta karuselī vēl nav iesaistījusies pat puse dalībnieku. Pēc pirmās ugunslīnijas līdera pozīciju ieņēmis norvēģu dižais vecmeistars Bjerndālens, otrais — Morāvecs, trešais — zviedrs Lindstrems, ceturtais… lietuvietis Kaukēns. Viņiem priekšā vēl divas trešdaļas distances, Andrejam — visa.

Līdz pirmajai šautuvei Rastorgujevs nav pats ātrākais, slēpo aptuveni Bjerndālena tempā, bet aizlaiž garām mērķim to pašu liktenīgo trešo lodi. "Lejā uz septiņiem, turpat blakus gabarītam, bet ārā," neprecizitāti raksturo Berkulis.

Otrajā aplī Andrejs slēpo ātrāk, bet stāvus šauj lēnāk. Lai būtu ar garantiju. Tas atmaksājas, un distances beigu daļā Rastorgujeva vārds no trīsdesmitajām vietām tablo strauji kāpj uz augšu, līdz finišā apstājas septiņpadsmitajā.

Fantastiski un gluži neticami! Sprintā uzvar titulētākais un vecākais — četrdesmitgadīgais norvēģis Ūle Einārs Bjerndālens izcīna septīto olimpisko zeltu, šajā ziņā vairs tikai par vienu atpaliekot no sava tautieša leģendārā distanču slēpotāja Bjērnu Dēli. Turklāt Ūle pēc pirmās šautuves, kur nekļūdās, ir tikai trešais, otrajā nopelna soda apli, bet finiša aplī ieslēdz neizskaidrojamu ātrumu. Pēc pēdējās šautuves līderis ir čehs Soukups. Līdz tai — krievs Šipuļins, kuram jādodas pa Bjerndālena pēdām soda aplī. Nekļūdīgais austriešu milzis Landertingers ātrumu kāpina pakāpeniski un finišē kā viesulis. Bet Bjerndālens uz slēpēm slido aiz viņa un, tautiešu dzīts, 1,3 sekundes atvinnē.

"Esmu nedaudz saguris," ceturtdaļstundu pēc finiša atzīst Rastorgujevs, par kuru tiešām var teikt — bālā ģīmī. "Jau testējot slēpes, jutu, ka brīžiem pēkšņi pierauj, it kā uz sniega kaut kas būtu uzbērts. Kaut gan kopumā slīdamība bija laba."

Mandrāžas nebija? "Nebija, nebija mandrāžas, jutos normāli," Andrejs steidz atbildēt. Tad jau tagad esi normāli iesildījies pirms iedzīšanas?! "Jā," šim jokam seko īsa atbilde un pēc pauzes kluss secinājums: "Pasmagi, pasmagi… Kad atlidojām, vakarā bija pirmais oficiālais treniņš, uz kuru nepaspējām. Otrais notika vakar un divos dienā."

Septiņpadsmitā vieta, 46,7 sekundes aiz līdera iedzīšanai… Tik maz Andrejam vēl nekad nav bijis. Hohfilcenes posmā viņš startēja 1:25 pēc līdera, atvinnēja 40 sekundes un finišēja devītais. Oberhofā no 28. pozīcijas (+1:35) aizslēpoja līdz ceturtajai, tiesa, atgūstot tikai 23 sekundes. Bet iedzīšana ir spēle, kurā kārtis katru reizi izkārtojas citādāk.

12,5 KM IEDZĪŠANA. NO LATVIJAS PIRMAIS DESMITNIEKĀ

Visaizraujošākajā biatlona disciplīnā, kurā piedalās 60 labākie pēc sprinta sacensībām, pirmie zaudējumi tiek piedzīvoti jau pa ceļam uz šautuvi — dažs straujajā nobraucienā izlido no virāžas un kūleņodams pazūd aiz tās uzbēruma.

Pirmajā šautuvē Andrejs ienāk sešpadsmitais. Šauj palēni, bet precīzi. Tādā pašā pozīcijā un ar tādu pašu atstarpi (+ 47 s) viņš cīņu turpina. Vadību saglabā Bjerndālens, otrajā pozīcijā izvirzās Šipuļins, trešajā — kanādietis Legeleks, turpat arī Landertingers, Soukups, PK līderis Martēns Furkads, kurš pēc 3,4 km pārņem vadību, bet Andrejs paceļas uz 13. pozīciju.

Pēc otrās šautuves nedaudz atraujas Legeleks, Landertingers, Soukups un Furkads. Bjerndālens izmet soda apli — sestā pozīcija. Rastorgujevs atkal ir precīzs, bet ne ļoti ātrs šāvējs, 14. pozīcija (+45).

Pēc 5,3 km Legeleks neiztur kvarteta tempu, toties tam pēc soda apļa tuvojas Šipuļins. Rastorgujevs jau divpadsmitais, bet atstarpe dilst ļoti lēni (+43).

Trešajā ugunslīnijā Furkads reizi kļūdās, bet paliek līderos, jo neprecīzs ir arī Landertingers un Šipuļins, Soukups — pat divreiz. Toties čehu krāsas vadošo trijniekā aizstāvēt paceļas Morāvecs. Rastorgujevs nesatriec ceturto mērķi, bet nekļūdīgo ar katru ugunslīniju paliek mazāk, un sportists noslīd līdz 15. vietai (+42,5). "Sasteidzu šāvienu," savu vainu vēlāk atzīs Andrejs.

Ceturtajā ugunslīnijā visiem jau līdzi ir pamatīga pārpūles nasta. Furkads un Morāvecs ar to tiek galā sekmīgi, tūlīt viņiem pievienojas vēl viens francūzis — Beatrikss. Bjerndālens trešo reizi pēc kārtas saņem soda apli, Šipuļins tāpat. Krievu ērgļa cerības paša Valsts prezidenta Putina klātbūtnē cenšas attaisnot Ustjugovs, kas startēja no 16. pozīcijas, bet kam augstāk par piekto vietu pacelties neizdodas.

Rastorgujevs, saprotot, ka nav ko zaudēt, lodes ber tempā un ir precīzs! Šautuvi viņš pamet divpadsmitais (+52), bet pie 10,9 km atzīmes jau ir devītais. Augstāk tikt līdz finišam neizdodas. Līdz zelta medaļai paliek tieši tās pašas 47 sekundes, kas startā. Šaujot nevainojami, kas šajā mačā bija pa spēkam tikai diviem, Andrejs nepārprotami cīnītos par bronzu, kuru iegūst Beatrikss. Attaisnojot savu pēdējo triju sezonu PK līdera godu, pirmo reizi olimpisko zeltu izcīna pieckārtējais pasaules čempions Martēns Furkads, sudrabu atvēlot nekļūdīgajam čeham Ondržejam Morāvecam.

Rastorgujeva devītā vieta tobrīd šajās spēlēs Latvijai ir augstākā.

Pēc finiša Andreja sejā acīmredzams sarūgtinājums. "Es katrā mačā eju cīnīties par uzvaru," viņš aprauti paskaidro. Rastorgujevs atkal attaisno iepriekšējo sacensību statistiku, kas apliecina, ka četrās iedzīšanas šautuvēs spēj būt precīzāks nekā divās sprinta.

20 KM. KAD JĀSTEIDZAS LĒNĀM

Tieši šajā disciplīnā un tieši šeit pirms gada Andrejs pirmo reizi Pasaules kausa izcīņā nostājās cieši blakus pjedestālam. Labu laiku viņš pat uz tā nosacīti stāvēja. Tablo viņa vārds mirguļoja trešajā pozīcijā līdz pašām sacensību beigām, kad finišēja pēdējais 96. dalībnieks, bet tas bija uzvarētājs Martēns Furkads, kas visus pabīdīja par vietu zemāk, un Andrejs palika ceturtais.

Nu šī smagā trase, kurā nu jau kūstošo sniegu nobraucienu asajās virāžās daudzmaz cietā kondīcijā trases strādnieki cenšas noturēt, spaiņiem kaisot īpašu cietinātāju, gaida jaunu cīņu. Andreja apņemšanās — būt nekļūdīgam visās četrās šautuvēs. Pirms gada vienu kļūdu viņš pieļāva, tāpēc palika ceturtais. Biatlona klasikā jeb 20 kilometru distancē katrs neprecīzs šāviens maksā visdārgāk — minūti rezultātam klāt. To var atvinnēt tikai ar ļoti, ļoti ātru slēpojumu, ko šajā kompānijā spēj tikai daži.

Ar pirmajiem pieciem mērķiem Rastorgujevs tiek galā nevainojami. Ar nākamajiem četriem, šaujot arī stāvus, bet pēdējā piektā mūžam liktenīgā lode aizlido milimetru virs mērķa. Viņš ir kļūdījies, to nedrīkstēja pieļaut! Šī doma iesēžas galvā un nedod vietu alternatīvai — konkurenti šajā smagajā trasē arī kļūdīsies. Tomēr muskuļi godam dara savu darbu, pēc trešās nevainojamās sērijas guļus šautuvē Rastorgujevs atgriežas labāko desmitniekā. Nu vairs nav ko zaudēt. Bet — steidzies lēnām! Ugunslīnijā šis senais biatlona zelta princips tiek aizmirsts. Otrais šāviens mērķim garām atkal pa augšu, ceturtais — turpat. Finišā 33. rezultāts.

"Žēl, ļoti žēl," nopūšas Intars Berkulis, šautuvē vācot nost savu trenera tālskati. "Divdesmitnieks bija viņa disciplīna." Tiesa, tāpat treneris izteicās par sprintu, bet Andrejs veiksmīgāks bija iedzīšanā. Tagad Rastorgujevu gaida disciplīna, kurā startē tikai pasaules biatlona izlase — 30 labākie vīri pēc Pasaules kausa izcīņas un olimpisko spēļu rezultātiem — 15 km ar kopējo startu un četras šautuves. Pēc divdesmitnieka drūms un nerunīgs Andrejs tik izsaka bažas par gaidāmās sacensības pirmā apļa ātro nobraucienu bīstamajām virāžām, kurās masu kritieni, šķiet, būs neizbēgami.

Divdesmitniekā Bjerndālens trīs apļus sev līdzi velk Martēnu Furkadu, par to samaksā ar soda minūti ik šautuvē un finišā paliek vietu aiz mūsu Andreja. Bet Furkads, septiņkārtējā olimpiskā čempiona ēnā atsēdējies, pēdējā aplī pieliek tā, ka pat otrajā šautuvē nopelnītā soda minūte viņam netraucē kļūt par divkārtēju spēļu čempionu.

No 89 vīriem nekļūdīgi ir tikai trīs. Vācietis Eriks Lesers ar to nopelna olimpisko sudrabu, bet austrietis Dominiks Landertingers, kura vairāk nekā 80 kilogrami ir pārāk smagi mīkstajam sniegam, izcīna piekto vietu. Bronzu ar vienu soda minūti iegūst krievs Jevgeņijs Garaņičevs. Līdz pēdējai ugunslīnijai uz tablo labāko trijniekā mirguļo Ilmāra Briča audzēkņa Toma Kaukēna vārds. Viņš ceturtajā šautuvē rezultātam uzreiz pieliek trīs minūtes klāt, tomēr no baltiešiem finišē visaugstākajā 23. vietā.

Pirms četriem gadiem Rastorgujevs tik tikko iekļuva piecdesmitniekā. Tagad viņš cīnās par desmitnieku, ar viņu rēķinās jebkurš grands… Nav iemesla būt drūmam. Olimpiskajā Vistlerā viņš varēja tikai sapņot, ka Bjerndālens būs aiz viņa. Uz pašu augstāko virsotni jākāpj ilgāk par četriem gadiem… Bet Andrejs neklausās šajos mierinājumos, iet tik drūms un nerunīgs tālāk savu gaitu.

15 KM. MILŽI NEBIJA TIK STIPRI

Sacensības 15 km distancē ar kopējo startu noslīkst miglā — ne tikai uz stundu vai divām, bet uz pusotru dienu, un tad arī neko labāku par biezi krītošu slapju sniegu nesagaida. 30 pasaules labākie biatlonisti, muskuļus iesildījuši, jau dīžājas starta nožogojumā, kad migla ar sniegu vēl paķircinās, paslēpjot ne tikai mērķus, bet pat tablo no tribīnēm padarot nesaskatāmu.

Pēc 15 minūtēm savus nepatīkamos darbus turpina darīt tikai slapjums un sniegs. Mērķi ir saskatāmi. Pirmajā rindā pa pirmajām divām sliedēm distancē metas šo spēļu čempioni Ūle Einārs Bjerndālens un Martēns Furkads. Andrejs Rastorgujevs (21. numurs), kam šādā sabiedrībā šajā disciplīnā šī ir trešā cīņa karjerā, startē pa pirmo celiņu trešajā rindā.

Lielajā nobraucienā ar vairākām virāžām arī biezajā sniegā ātrums sasniedz 60 km/h, tomēr biatlonisti līdz tam jau izretojušies virtenē un masu kritieni netiek piedzīvoti. Individuāli sniega mīkstumu pārbauda Jevgeņijs Ustjugovs un kanādietis Neitans Smits, kam ar salauztu slēpi nākas brist malā. Tādējādi Kanāda šajā cīniņā paliek ar diviem karotājiem, tāpat kā Čehija, Itālija, Zviedrija un ASV. Viens vīrs ir Latvijai, Slovākijai un Slovēnijai, trīs — Norvēģijai, Francijai, Austrijai un Vācijai, bet krievi šajā biatlona mačā spēlē skaitliskā vairākumā — četratā.

Pēc milzu nobrauciena seko vēl milzīgāks kāpums — 800 metri, kuros ar slēpēm jāuzslido augšup 60 vertikāles metri (priekšstatam — šoseja Siguldā no Gaujas tilta līdz pilsētai) līdz 1470 m virs jūras līmeņa. Un tā piecas reizes. Pirmajā aplī norvēģi Bjerndālens, Svensens un Bē, pa kārtai mainoties, velk grupu kā riteņbraukšanā. Trio pieslēdzas arī Martēns Furkads, Rastorgujevs sēž astē — 26. pozīcijā (+12 s).

Pirmā šautuve noved ekstāzē krievus — Šipuļins un Garaņičevs ir nekļūdīgi un metas distancē līderos kopā ar Svensenu, slovāku Kazāru, Soukupu, Morāvecu, slovēni Faku, Lindstremu, Landertingeru… Turpat arī Rastorgujevs — 13. pozīcija (+12 s). Toties goda aplī dodas Bjerndālens (divreiz) un Martēns Furkads.

Otro reizi milzu kāpumu šturmē 13 vīru grupa, Rastorgujevu ieskaitot, Martēns Furkads atpaliek par 30 sekundēm, bet viņa vecākais brālis Simons no sacensības izstājas. Kalna galā pirmie ir Svensens, Šipuļins, Faks, Soukups, Morāvecs… Rastorgujevs pacēlies līdz 11. pozīcijai (+10 s). Tikai pēc 20 sekundēm sāk parādīties krievs Mališko un pārējie.

Dažiem par šīm pārcilvēciskajām pūlēm nākas samaksāt. Otrajā šautuvē apli saņem Šipuļins, Faks, Soukups… arī Rastorgujevs. Toties Svensens nostiprinās līdera pozīcijās, kuras ar viņu cenšas dalīt Legeleks, Beatrikss, Morāvecs un Lesers. Viņiem seko 10 vīru grupa, un Andrejs joprojām ir 11. pozīcijā (+29).

Dūšīgajam Svensenam mitrajā sniegā, kas kļūst arvien biezāks, slidot ar slēpēm ir daudz grūtāk nekā par kādu kartupeļu maisu vieglākajam Furkadam, kas spurto no aizmugures. Trešo reizi pievarot Lauras likteņkalnu, norvēģu milzim garām aizslīd Morāvecs. Arī Rastorgujevs nezaudē ņiprumu — 7. pozīcija (+15 s). Pirms ugunslīnijas Andreju no līdera vairs šķir tikai 10 sekundes!

Trešajā šautuvē sniegam vēl piebiedrojas migla. Tomēr Svensens un Morāvecs atkal ir nekļūdīgi, ar precizitāti abiem pievienojas Furkads. Līderiem tuvojas Bjerndālens. Pirmajā šāvienā kļūdās Rastorgujevs, bet no vadošajiem sportistiem precīzi ir tikai kādi seši, un Andrejs distancē dodas 13. pozīcijā (+40).

Ceturtā apļa kāpumā līderiem tuvāk lielu grupu, kurā ir arī Rastorgujevs, velk Garaņičevs. Virsotnē pirmie uzslido Furkads, Svensens un Morāvecs. Izskatās, ka Bjerndālens par pirmās šautuves diviem soda apļiem tūlīt būs visu samaksājis. Viņa elšana jau jūtama trio pakaušos. Garā sekotāju virtenē Rastorgujevs atstarpi nodeldējis līdz 30 sekundēm, atgriežoties labāko desmitniekā.

Stadionā četrdesmitgadīgais Bjerndālens nodemonstrē savu sprintera talantu un ugunslīnijā nostājas vienlaikus ar līderu trio. Tik dižens vecmeistars un tik jauneklīga pārsteidzība! Acīmredzami Ūles pulss šaušanai ir pārāk liels — četras lodes garām! Toties līderu trio ir nekļūdīgs. Visātrāk ar mērķiem izrēķinās Furkads un Morāvecs, pēc mazliet ilgākas šaušanas trešais ceļu uz finišu sāk Svensens. Šie vīri jau ir medaļnieki, tagad tikai visprincipiālākais jautājums, kāda kuram tiks. Tas jāatrisina ar slēpēm kājās. Pārējie vēl tikai šauj vai dodas soda aplī, kur atkal reizi jāciemojas arī Andrejam.

Ceļu uz finišu Rastorgujevs turpina četrpadsmitais minūti un divas sekundes aiz līderiem, bet labā kompānijā, no kuras varbūt var izrauties vietas četras piecas augstāk. Nereti Andrejs finiša aplī darījis brīnumus. Garajā kāpumā lielākais un smagākais Svensens ieslēdz turbodīzeli, cenšoties aizbēgt no abiem mazākajiem un vieglākajiem sekotājiem. Furkads nepadodas, Morāvecs sāk atpalikt, un tālāk jau risinās divcīņa par zeltu. Kalna virsotnē pirmais izsprāgst Furkads. Būs trešais Soču zelts?! Nobraucienā Svensens sēž francūža aizvējā un kaļ savu norvēģu plānu. Stadionā abi ielido blakus, un Svensens sāk kārtējo spurtu, Furkads turas līdzi, gatavojoties pēdējā mirklī uzbrukt no aizmugures, ko arī dara, bet īstais mirklis jau nokavēts, francūža uz priekšu izmestā kāja ir par īsu. Fotofinišs pierāda — pirmais mērķa līniju šķērsojis Ēmils Hegle Svensens!

Rastorgujevs kalna galu sasniedz vienpadsmitais (+1:18) vairāku vīru pulciņā. Labāko desmitnieks vēl ir tepat degungalā. Vēl stadionā Andrejs ieslēpo cieši aiz Šipuļina, bet pēdējiem pārsimts metriem spēka vairs nav tik daudz, kā gribētos. Šipuļins izrauj 11. vietu, Andrejs finišē četrpadsmitais. Arī tas šajā disciplīnā ir augsts sasniegums. Bet alūksnietim tas nav mierinājums.

Rit ziedu ceremonija, Andrejs ar žurnālistiem runā tik skābu ģīmi, it kā visi no viņa būtu gaidījuši tikai zelta medaļu, bet viņš savu darbu nav izdarījis līdz galam, pievīlis sevi un citus.

"Ar ko man būt apmierinātam?" ar pretjautājumu atbild Rastorgujevs. "Ar to, ka olimpiskās spēles beigušās?" Par slēpēm, slīdamību un šauteni viņš nesūrojas, tikai par sevi un šaušanu. Jā, pēdējā aplī gājis visgrūtāk, jāmaļas pa svaigā sniega putru, nobraucienos virāžās izbraukti grāvji. Sacensību atlikšana un neziņa par starta laiku Andreja kaujinieciskumu neesot ietekmējusi. Fiziskā forma bijusi laba un iespējas arī. "Līdz trešajai šautuvei," uzsver alūksnietis.

"Sākums bija labs. Tie milži nemaz nebija tik stipri. Visi bija līdzīgi," sacensību vērtē Intars Berkulis. "Viss izšķīrās pēdējā šautuvē, varbūt sāka izšķirties jau trešajā. Ja Andrejs tajā nebūtu kļūdījies, viņam psiholoģiski būtu vieglāk, jo visu laiku nācās dzīties pakaļ līderiem. Cīnoties distancē, varbūt mazliet par šaušanu aizmirsa. Pats viņš jutās labi, arī slēpes slīdēja labi. Katrā ziņā pēdējos divus kļūdainos šāvienus viņš ilgi nevarēs aizmirst. Tie bija turpat blakus mērķim, viens uz pieciem, otrs uz astoņiem."

"Nekas nav izdevies," sportists patiesi nav dabūjams nost no minora toņkārtas. Vai mērķis bija olimpiskā medaļa? "Mērķis vienmēr ir visaugstākais!" Šādus vārdus bija ierasts dzirdēt no iepriekšējā Latvijas biatlona līdera Ilmāra Briča. "Jātrenējas tālāk un jāstartē tālāk," programma nākotnei arī ir tikpat šķietami vienkārša.

KARAĻU TRIO UN KARALIENE

Šajās spēlēs biatlonam nav viena karaļa, bet ir karaliene. Par tādu kļūst baltkrieviete Darja Domračeva, kura izcīna olimpisko zeltu iedzīšanas sacensībās, 12,5 km ar kopējo startu un 15 km klasiskajā biatlonā. Pēc norvēģu uzvaras jauktajā stafetē kungiem par divkārtējiem Soču čempioniem kļūst Ēmils Hegle Svensens un Ūle Einārs Bjerndālens. Francūzis Martēns Furkads abus savus zeltus nopelna individuālās cīņās.

Bjerndālenam ir reāla iespēja kļūt par vēl lielāku ūnikumu ziemas sporta vēsturē un izcīnīt devīto olimpisko zelta medaļu. 4 x 7,5 km stafetes pirmajā posmā Terje Bē norvēģus izvirza vadībā, viņa brālis Juhanness šo pārsvaru pār tuvākajiem sekotājiem vāciešiem palielina līdz 20 sekundēm, arī Bjerndālenam izdodas savu posmu veikt pirmajam, bet vairs tikai ar divu sekunžu pārsvaru. Diemžēl Svensens pēdējā ugunslīnijā no perfektas kaujas mašīnas pārvēršas uz mīnas uzskrējušā vrakā — viens soda aplis norvēģus aizmet aiz labāko trijnieka. Pašā stadiona taisnē vācieši zeltu atdod krieviem.

Dāmām 4 x 6 km stafete, kurā sīvā cīņā ar Krievijas, Čehijas, Norvēģijas un Itālijas biatlonistēm pirmās zelta medaļas ziemas spēlēs Ukrainai izcīna māsas Vita un Valentīna Semerenko, kā arī Jūlija Džima un Aļona Pidgrušna, risinās nākamajā dienā pēc visasiņainākajiem notikumiem Maidana masu protesta akcijās Kijevā, kurā gājuši bojā vairāk nekā 70 Janukoviča režīma opozicionāri.

"Mēs devām Ukrainas iedzīvotājiem pozitīvas emocijas," pēc uzvaras saka Oļena Pidgrušna. "Pateicoties uzvarai, varam vienot valsti," viņa cer. Līdzīgu viedokli pauž Ukrainas Olimpiskās komitejas prezidents Sergejs Bubka: "Tribīnēs atbalstījām biatlonistes ar sēru lentēm un karodziņiem, uz kuriem rakstīts "Par mieru! Par Ukrainu!" Ticu, ka šajos grūtajos laikos zelta medaļa vienos un nesīs mieru."

NEIEBETONĒTAIS OPTIMISMS

Kā bārenīte… Tā savās otrajās spēlēs jutās 24 gadus vecā Žanna Juškāne. Aizvadītajā četrgadē viņai bija krietni izdevies uzlabot slēpošanas ātrumu, bet ne precizitāti šaušanā, kas lielākoties visas pūles distancē padarīja veltas.

Tiesa, biatlona pasaules otrās līgas sacensībās — IBU kausa izcīņā — gada sākumā, duelējoties par vienīgo ceļazīmi uz Sočiem ar cēsnieci Baibu Bendiku, Žanna pēkšņi apliecināja, ka spēj būt arī absolūti precīza.

Diemžēl šis optimisms 7,5 km dāmu olimpiskajā sprintā sāka zust divos soda apļos pirmajā šautuvē un izzuda pavisam četros otrajā. Ar sešām kļūdām Žanna bija visneprecīzākā olimpiete, tomēr piecas konkurentes viņa spēja apsteigt un izcīnīja 79. vietu — tādu pašu kā Vankūveras spēlēs, kur šajā disciplīnā bija divreiz precīzāka.

"Izgāzos pēc pilnas programmas," skumji atzina sportiste. "Sadegu," viņa precizēja, atzīstot, ka tik lielās sacensībās trūkst psiholoģiskās noturības.

Izmisīga vēlme apliecināt sevi, smagā trase un augstkalne, kam nebija iespēju speciāli sagatavoties, Žannu Juškāni galīgi piebeidza 15 km klasiskajā biatlonā. Katrā ugunslīnijā nopelnot divas soda minūtes, pārtērējusi spēkus distancē, pēc trešās šautuves Žanna no cīņas izstājās.

TIKAI VEIKSME PIEMIRSA…

"Labi," trenera Intara Berkuļa vērtējums par Andreja Rastorgujeva sniegumu kopumāir daudz pozitīvāks nekā audzēknim.

— Vispirms izcīnīta 17. vieta sprintā, pēc tam ar devīto rezultātu 12,5 km iedzīšanā iekļūts labāko desmitniekā, kur iepriekšējo reizi Latvija bija pirms astoņiem gadiem, 33. vieta 20 km un četrpadsmitā — 15 km. Bjerndālens, lai arī šajās spēles kļuva par čempionu, abās garākajās distancēs palika aiz Rastorgujeva…

— Gan Andrejs, gan es pārdzīvojam soda apli sprintā. Bez tā iedzīšanā būtu bijis daudz vieglāk cīnīties. Šajā disciplīnā visas četras reizes būt nekļūdīgam ir ļoti grūti, tas izdodas retajam, spēlēs tikai trim vīriem no 60. Pats viņš jutās ļoti labi, slēpes slīdēja labi, šaušana arī bija normāla. Protams, bez tā vienīgā soda apļa spīdētu pjedestāls.

Visneveiksmīgākais bija klasiskais 20 km biatlons, trīs soda minūtes, un arī slēpes īsti labi neslīdēja. Andrejs bija noskaņojies nullei, bet otrajā šautuvē vienu aizšāva garām, bija morāli jāsaņemas, lai distancē turpinātu cīnīties tikpat aktīvi. Pēdējā vēl divas soda minūtes.

15 km izdarīja visu, ko varēja. Vairākkārt grupu atvilka līdz vadošo sešniekam. Viņš noteikti riskēja, nāca šautuvē ar pārāk lielu pulsu. Bet neko nevaru pārmest, tā arī bija jārīkojas, tikai veiksme par Andreju mazliet piemirsa.

— Vai viņš vienmēr sacensībās ir tik koncentrējies un noslēgts?

— Pasaules kausa izcīņā ir citādi. Šodien sacensības beidzas, un pēc trim dienām jau sākas nākamā kārta. Olimpiskās spēles notiek reizi četros gados. Tas mainīja Andreja attieksmi.

Cerēsim, ka Andrejam būs ne tikai nākamās, bet arī aiznākamās spēles. Fiziski un psiholoģiski viņš ir tam gatavs. Jāsaliek kopā pārējie it kā sīkumi, lai mēs varētu kvalitatīvi strādāt nākamos četrus gadus.

— Tagad galvenā uzmanība būs pievērsta šaušanas precizitātei?

— Sprintā un iedzīšanā viņš kļūdījās reizi, 20 km un masu startā — trīs. Vidēji tas nav nekas traks. Bjerndālens šajās disciplīnās kopā garām aizšāva 13 reizes, Furkads katrā pa reizei. Precīzi šaut Andrejs māk. Svarīgi ir palielināt šaušanas ātrumu, nezaudējot precizitāti. To arī slīpēsim.

LEĢENDAS VĒRTĒJUMS

"Domāju, ka šis ir viens labākajiem biatlona stadioniem pasaulē," tā Lauru vērtē vairākkārtējais olimpiskais čempions, septiņdesmito gadu biatlona leģenda Aleksandrs Tihonovs, kurš ilgus gadus bijis IBU viceprezidents. Uz jautājumu, kurš tad ir labākais pasaulē, Tihonovs atbild ar smaidu un diplomātiski: "Ja šis atrastos Latvijā, es teiktu, ka ir pats labākais. Bet, ņemot vērā, ka šeit esmu saimnieks, teikšu — viens no labākajiem." Lielmeistara ieteikumi ņemti vērā, veidojot trašu konfigurācijas un profilus. "Te ir vissarežģītākās trases, kurās nemitīgi jāstrādā, elpu atvilkt nav kur. Nobraucieni ātri, asi. Te var uzvarēt tikai tie, kas ieradušies pašā labākajā sagatavotības formā."

BJERNDĀLENS SOK KOMISIJĀ

Balsošanā, kas triju dienu laikā notika visos trijos olimpiskajos ciematos, no deviņiem kandidātiem ar pārliecinošu balsu vairākumu par SOK Atlētu komisijas locekļiem ievēlēts Ūle Einārs Bjerndālens un kanādiešu hokejiste Heilija Vikenhaizere. Balsošanā piedalījās 80,87 procenti olimpiešu, par Bjerndālenu balsoja 1087. Atlētu komisijā locekļus ievēlē uz astoņiem gadiem un tajā darbojas 22 sportisti ar nevainojamu reputāciju, kas piedalījušies vai joprojām piedalās olimpiskajās spēlēs.

Pēc norvēģu komandas uzvaras jauktajā stafetē Bjerndālens kļuva par medaļām bagātāko sportistu ziemas olimpisko spēļu vēsturē. Četrdesmitgadīgais Ūle Einārs piecās spēlēs izcīnījis 13 olimpiskās godalgas, no tām astoņus olimpiskā čempiona titulus. Viņa rēķinā ir sešas spēles, pirmajās no tām 1994. gadā savās mājās Lillehammerē Bjerndālens vēl neizcēlās ne ar ko. Lai tas kalpo iedvesmai debitantiem!

Ūle Einārs Bjerndālens 19 reizes kļuvis par pasaules čempionu, bet Pasaules kausi gan viņam ir tikai pieci — tikpat, cik mūsu skeletonistam Martinam Dukuram.

 

BIATLONS

Dāmas. 7,5 km sprints. 84 dalībnieces

1. Anastasija Kuzmina (Slovākija) 21:06,8 (0+0)

2. Olga Viļuhina (Krievija) +19,9 (0+0)

3. Vita Semerenko (Ukraina) +21,7 (0+0)

4. Karīna Oberhofere (Itālija) +27,9 (0+0)

5. Anaī Beskona (Francija) +29,9 (1+0)

6. Doroteja Vīrere (Itālija) +30,6 (0+0)

48. Johanna Taliherma (Igaunija) +2:02,5 (0+0)

51. Diāna Rasimovičūte (Lietuva) +2:11,8 (1+1)

67. Darja Jurlova (Igaunija) +2:54,3 (1+1)

69. Kadri Lehtla (Igaunija) +3:06,5 (2+2)

71. Grete Gaima (Igaunija) +3:11,4 (1+1)

79. Žanna Juškāne (Latvija) +4:29,7 (2+4)

Dāmas. 10 km iedzīšana. 57 dalībnieces

1. Darja Domračeva (Baltkrievija) 29:30,7 (0+0+0+1)

2. Tūra Bergere (Norvēģija)  +37,6 (0+0+0+1)

3. Teja Gregorina (Slovēnija) +42,0 (0+0+1+0)

4. Gabriela Soukalova (Čehija) +47,6 (0+0+0+1)

5. Valentīna Semerenko (Ukraina) +52,9 (1+0+0+0)

6. Anastasija Kuzmina (Slovākija) +58,4(0+1+0+1)

43. Diāna Rasimovičūte (Lietuva) +4:36,4 (0+0+0+2)

55. Johanna Taliherma (Igaunija) +8:21,8 (2+0+0+3)

Dāmas. 12,5 km ar kopējo startu. 30 dalībnieces

1. Darja Domračeva (Baltkrievija) 35:25,6 (0+0+0+1)

2. Gabriela Soukalova (Čehija) +20,2 (0+0+0+1)

3. Tīrila Ekhofa (Norvēģija)  +27,3 (0+1+0+0)

4. Teja Gregorina (Slovēnija) +39,4 (0+0+0+0)

5. Monika Hojniša (Polija) +54,9 (0+0+0+0)

6. Kaisa Makarainena (Somija) +1:01,5 (0+0+1+1)

Dāmas. 15 km. 82 dalībnieces

1. Darja Domračeva (Baltkrievija) 43:19,6 (0+1+0+0)

2. Selīna Gasparina (Šveice) +1:15,7 (0+0+0+0)

3. Nadežda Skardino (Baltkrievija)  +1:38,2 (0+0+0+0)

4. Gabriela Soukalova (Čehija) +1:57,5 (0+1+0+1)

5. Anaī Beskona (Francija) +2:14,4 (0+2+0+0)

6. Veronika Vitkova (Čehija) +2:26,4 (0+0+0+1)

42. Diāna Rasimovičūte (Lietuva) +6:12,9 (1+1+0+1)

44. Kadri Lehtla (Igaunija) +6:25,2 (1+0+1+0)

58. Grete Gaima (Igaunija) +8:08,9 (0+0+0+2)

73. Johanna Taliherma (Igaunija)  +11:56,9 (2+1+0+3)

74. Darja Jurlova (Igaunija) +11:58,4 (0+2+2+2)

Žanna Juškāne (Latvija) nefinišēja

Kungi. 10 km. 87 dalībnieki

1. Ūle Einārs Bjerndālens (Norvēģija) 24:33,5 (0+1)

2. Dominiks Landertingers (Austrija) +1,3 (0+0)

3. Jaroslavs Soukups (Čehija) +5,7 (0+0)

4. Antons Šipuļins (Krievija) +6,4 (0+1)

5. Žans Filips Legeleks (Kanāda) +9,7 (0+0)

6. Martēns Furkads (Francija) +12,4 (1+0)

17. Andrejs Rastorgujevs (Latvija) + 46,7 (1+0)

48. Toms Kaukēns (Lietuva) +1:52,7 (0+2)

50. Daniils Stepčenko (Igaunija) +2:07,0 (1+1)

53. Indreks Tobreluts (Igaunija) 2:13,0 (0+3)

54. Kauri Koivs (Igaunija) +2:13,6 (2+1)

66. Rolands Lesings (Igaunija) +2:32,8 (0+3)

Kungi. 12,5 km. 59 dalībnieki

1.  (6.) Martēns Furkads (Francija) 33:48,6 (0+0+1+0)

2.  (8.) Ondržejs Morāvecs (Čehija) +14,1 (0+0+0+0)

3.  (14.) Žans Beatrikss (Francija) +24,2 (0+0+1+0)

4.  (1.) Ūle Einārs Bjerndālens (Norvēģija) +25,9 (0+1+1+1)

5.  (16.) Jevgeņijs Ustjugovs (Krievija) +36,7 (0+1+0+0)

6.  (15.) Simons Šemps (Vācija) +39,1 (0+0+0+1)

9.  (17.) Andrejs Rastorgujevs (Latvija) +48,3 (0+0+1+0)

40.  (48.) Toms Kaukēns (Lietuva) +3:01,2 (1+0+0+2)

45.  (53.) Indreks Tobreluts (Igaunija) +4:11,9 (0+0+2+1)

46.  (54.) Kauri Koivs (Igaunija) +4:21,6 (1+0+0+2)

59.  (50.) Daniils Stepčenko (Igaunija) +7:03,4 (1+1+1+4)

Kungi. 15 km ar kopējo startu. 30 dalībnieki

1. Ēmils Hegle Svensens (Norvēģija) 42:29,1 (0+0+0+0)

2. Martēns Furkads (Francija) (fotofinišs) +0,0 (1+0+0+0)

3. Ondržejs Morāvecs (Čehija) +13,8 (0+0+0+0)

4. Jakovs Faks (Slovēnija) +28,1 (0+1+1+0)

5. Jevgeņijs Garaņičevs (Krievija) +56,2 (0+1+1+1)

6. Frēdriks Lindstrems (Zviedrija) +1:01,4 (0+1+0+1)

14. Andrejs Rastorgujevs (Latvija) +1:24,0 (0+1+1+1)

Kungi. 20 km. 89 dalībnieki

1. Martēns Furkads (Francija) 49:31,7 (0+1+0+0)

2. Eriks Lesers (Vācija) +12,2 (0+0+0+0)

3. Jevgeņijs Garaņičevs (Krievija) +34,5 (0+1+0+0)

4. Simons Eders (Austrija) +37,8 (0+1+0+0)

5. Dominiks Landertingers (Austrija) +42,5 (0+0+0+0)

6. Žans Beatrikss (Francija) +43,8 (0+0+0+1)

23. Toms Kaukēns (Lietuva) +3:07,2 (0+0+0+3)

29. Indreks Tobreluts (Igaunija) +3:30,8 (0+1+0+1)

33. Andrejs Rastorgujevs (Latvija) +3:47,2 (0+1+0+2)

62. Daniils Stepčenko (Igaunija) +6:42,7 (1+2+0+0)

70. Kalevs Ermits (Igaunija) +7:32,8 (1+1+0+0)

78. Kauri Koivs (Igaunija) +8:45,6 (1+2+2+2)

Kungi. 4×7,5 km

1. Krievija (Aleksejs Volkovs, Jevgeņijs Ustjugovs, Dmitrijs Mališko, Antons Šipuļins) 1.12:15,9 (0+8)

2. Vācija (Eriks Lesers, Daniels Bēms, Arnds Peifers, Simons Šemps) +3,5 (0+2)

3. Austrija (Kristofs Zūmanis, Daniels Mezotičs, Simons Eders, Dominiks Landertingers) +29,8 (0+7)

4. Norvēģija +54,4 (1+5)

5. Itālija +59,6 (0+11)

6. Slovēnija +1:27,2 (0+5)

17. Igaunija (Daniils Stepčenko, Kalevs Ermits, Kauri Koivs, Rolands Lesings) par apli (3+12)

Dāmas. 4×6 km

1. Ukraina (Vita Semerenko, Jūlija Džima, Valentīna Semerenko, Aļona Pidgrušna) 1.10:02,5 (0+5)

2. Krievija (Jana Romanova, Olga Zaiceva, Jekaterina Šumilova, Olga Viļuhina) +26,4 (0+4)

3. Norvēģija (Fanija Hurna, Tīrila Ekhofa, Anna Kristina Flatlanna, Tūra Bergere) +37,6 (0+5)

4. Čehija +1:23,2 (0+14)

5. Baltkrievija +1:30,9 (1+8)

6. Itālija +1:40,8 (1+9)

16. Igaunija (Kadri Lehtla, Grete Gaima, Darja Jurlova, Johanna Taliherma) par apli (1+13)

2×6 km + 2×7,5 jauktā stafete

1. Norvēģija (Tūra Bergere, Tīrila Ekhofa, Ūle Einārs Bjerndālens, Ēmils Hegle Svensens) 1.09:17,0 (0+2)

2. Čehija (Gabriela Soukalova, Veronika Vitkova, Ondržejs Morāvecs, Jaroslavs Soukups) +32,6 (0+7)

3. Itālija (Karina Oberfohere, Doroteja Vīrere, Lukass Hofers, Dominiks Vindišs) +58,2 (0+6)

4. Krievija +1:47,4 (1+8)

5. Slovākija +1:47,7 (0+10)

6. Francija +2:47,3 (1+8)

16. Igaunija (Kadri Lehtla, Darja Jurlova, Kauri Koivs, Daniils Stepčenko) par apli (6+17)