Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Medaļu vilni gaidot

Ziņas no smaiļotāju Pasaules
kausu izcīņas posmiem – mūsējiem vietas finālā, fotofinišs nosaka trešās vietas
ieguvējus, Latvijas smaiļotāji sezonu sākuši uz panākumu viļņa. Uz īsu brīdi
iegriezušies savos dzimtajos ūdeņos Lucavsalā, mūsu sportisti pošas jaunām
sacensībām.

 

 

Iesēžoties
trenera Aigara Aglenieka trenera laivā, sekojām sportistiem un pārrunājām dažas
šīssezonas aktualitātes.

– Vai, gatavojoties jaunajai
sezonai, izdarījāt visu, kas bija ieplānots?


Dižas ķibeles nebija, paldies par atbalstu LOV vienībai un mūsu ilggadējiem
sponsoriem. Pateicoties viņiem, mēs janvārī aizvadījām slēpošanas treniņus
Austrijā, kur bieži uzturas un trenējas arī slavenais norvēģu biatlonists Bjerndālens
(viņam tur ir māja). Pēc tam divas treniņnometnes martā un aprīlī Spānijā, kur
jau agrā pavasarī spējām airēt siltos ūdeņos, bez tiem grūti iesākt sezonu, jo
pats zini, kad mums sākas pavasaris…

Lielākais
pārbaudījums mums ir ar automašīnu aizbraukt līdz Seviļai – turp vien aptuveni
4000 km, turklāt ar laivām uz jumta. Braucām četratā – smaiļotāji Krists
Straume un Aleksejs Rumjancevs, kā arī kanoe airētājs Miķelis Ežmalis.

– Par pirmajiem posmiem: tikko
trešā posma sacensībās Vācijā tikai fotofinišs noteica, ka mūsu divnieks –
Straume un Rumjancevs – palicis ceturtais. Kā pietrūka līdz medaļām?


Neilgi pirms starta ar angīnu saslima Rumjancevs, un, tikai pateicoties LOV
ārstu pūlēm, varējām iziet uz starta, tā ka par neiegūto trešo vietu daudz
nesūkstāmies. Toties posmu iepriekš Ungārijā Aleksejs bija ceturtais vieniniekā
200 metros. Vēl jau startu daudz.

– Kas noticis ar kanoe
airētāju Miķeli Ežmali? Kāpēc mūsu olimpietis vēl nav startējis?


Miķelis šogad beidza vidusskolu, un mācības bija pirmajā vietā, jo šovasar
puisis grib iestāties RTU, turklāt eksāmenu laiks sakrita tieši ar sacensībām.

Tas
nenozīmē, ka viņš nav trenējies, tagad ar pilnu atdevi Miķelis gatavojas
startiem Eiropas un pasaules čempionātam pieaugušajiem, kā arī Eiropas U-23
junioriem. Ja izdosies iestāties augstskolā, tad viņš piedalīsies arī Pasaules
studentu spēlēs. Tas pats attiecas arī uz Alekseju Rumjancevu, kurš arī domā
par augstāko izglītību.

Arī
mūsu labākā smaiļotāja Lāsma Liepa lielos mačos vēl nav startējusi. Viņa šogad
beidz Rīgas Stradiņa universitāti, taču trenējas un tāpat startēs pasaules,
Eiropas U-23 un pasaules studentu spēlēs. Jāsaka godīgi, ka pasaules kausu
izcīņā Lāsma nepiedalījās arī finansiālu apstākļu dēļ, jo mums visi līdzekļi
sarēķināti līdz sezonas beigām.

Ceru,
ka nākamais gads varētu būt raženāks un arī Lāsma varētu startēt visos Pasaules
kausu posmos. Katrā ziņā meitene būtu to pelnījusi.

– Tavi audzēkņi vēl ir
junioru vecumā vai tikko to pārsnieguši. Kur saskati viņu izaugsmi?


Itin visā. Vispirms jau esam uzlabojuši un dažādojuši viņu fizisko
sagatavotību, tāpat pilnveidojām tehniku. Iepriecina, ka visi viņi ir apņēmības
pilni, nav jāskubina treniņos un cer startēt olimpiskajās spēlēs Londonā. Tas
prasa lielu darbu un atdevi, jo atlases principi kļūst aizvien sarežģītāki, un starp
tik daudziem spēkos līdzvērtīgiem sāncenšiem nebūs viegli izcīnīt olimpiskās
ceļazīmes.

Savas
korekcijas ienesa arī starptautiskās federācijas lēmums, ka olimpiskās
distances turpmāk būs 200 un 1000 metri. Mums līdz šim labāk veicies zelta
vidusceļā – 500 metros. Lai startētu sprintā un 1000 metros, krietni jādažādo
treniņu process.

– Vienās sacensībās atkal
kopā startēja olimpiskais divnieks – tavs Krists Straume un limbažnieks
Kristaps Zaļupe. Kas tam bija par iemeslu?


Doma tāda, ka jāpamēģina, vai olimpiskajās spēlēs Krists varētu startēt divos
divniekos? Ar secinājumiem vēl nesteidzamies, jo laika vēl daudz, olimpiskā
atlase sāksies tikai nākamgad.

Katrā
ziņā mūsu airētāji sadzīvo draudzīgi, un laiks ienesīs korekcijas mūsu plānos.
Protams, ka konkurence un cīņa par vietu izlasē vispārējo līmeni var tikai
celt.

Kaut
arī mani stiprākie puiši vēl ir pietiekami jauni, trenēju arī jauniešus. Man ir
kādi seši 16-17 gadus veci puiši, kuri nākotnē varētu līdzināties (gribu cerēt,
ka apsteigt) mūsu šobrīd labākajiem.

Pirmās
no lielās sacensību tūres sākas jau 2. jūlijā, kad Spānijas pilsētā Trasonē
notiks Eiropas čempionāts.

Juris
BĒRZIŅŠ-SOMS