Viktoram ceturtā Viktorija

Gatis Ķīsis

Pirmais Latvijas sportists, kam individuālajos
sporta veidos izdevās kļūt par četrkārtēju Eiropas čempionu, bija šķēpraidis
Jānis Lūsis. Tas notika pagājušajā gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos
gados. Toreiz Jānis startēja zem PSRS karoga, jo citādi jau nevarēja.

Par 21. gadsimta pirmo izcilnieku izvirzījies
svarcēlājs Viktors Ščerbatihs, kuram pārliecinošā uzvara Francijas pilsētā
Strasbūrā arī nodrošināja kontinenta četrkārtēja čempiona goda titulu. Pirmo
viņš ieguva 2001. gadā, nākamos trīs — aizpērn, pērn un šogad.

Oāze veidojas, bet zaļuma vēl par maz

Latvijā vieglatlētika
un svarcelšana var lepoties ar bagātām tradīcijām. Šķēps joprojām ir mūsu
vieglatlētikas karalis, toties svarcelšanā aiz līdera Ščerbatiha muguras
gandrīz vai tuksnesis izpleties. Tieši šajā pirmsolimpiskajā gadā pēc ilgāka
pārtraukuma tuksnesī sāk veidoties oāze. Tas kļuva iespējams, sakārtojot
Latvijas Svarcelšanas klubu apvienības (LSKA) organizatoriskās un
administratīvās lietas. Valsts čempionāta laikā notikušajā konferencē par
apvienības prezidentu ievēlēja Ēriku Jēkabsonu, kurš šajā amatā atgriezies pēc
ilgāka pārtraukuma. Līdz brīdim, kad oāze lekni sazaļos, vēl gan vajadzēs daudz
pūliņu un enerģiskas rīcības, jo pirms gadiem pieciem, kad toreizējā
Svarcelšanas federācija visu bija nolaidusi līdz kliņķim, atjaunošanu vajadzēja
sākt no nulles.

„ Vēl ziemā situācija izskatījās nepievilcīga, jo
progresa nebija. Latvijas izlase – tas nozīmēja – Ščerbatihs, „ skaidroja LSKA valdes priekšsēdētājs Aivars
Ritenieks. „ Trūka līdzekļu, lai
sakārtotu Latvijas svarcelšanas struktūru. Tomēr atradās cilvēki, kas palīdzēja
mums atrisināt problēmas. Un tagad jau var rezumēt, ka esam izveidojuši
Latvijas pieaugušo izlasi, kuras sastāvā iekļauti smagsvars Viktors Ščerbatihs
(Dobele/Ventspils), Oksana Mihailova (līdz 63 kg, BK Brāļi), Dmitrijs Artamonovs (līdz 69 kg, Ogre), Anatolijs Daškevičs
(līdz 77 kg, Daugavpils), Deniss Žuļins (līdz 85 kg, Ludza) un Dmitrijs
Usovskis (līdz 94 kg, Ogre). Vecākais treneris – Eduards Andruškevičs.
Iespējams, ka trīs, četri no šī sastāva piedalīsies pasaules čempionātā, kas no
15. līdz 24. septembrim risināsies Taivānas pilsētā Čanmajā."

Eiropas
čempionātā Ščerbatihs viens pats,
izcīnot divas zelta un vienu sudraba godalgu, Latvijai medaļu vērtējumā
nodrošināja 11. vietu (visvairāk godalgu – 14 Francijā ieguva armēņi). Kāda
vajadzība uz Taivānu deleģēt tik lielu komandu? „ Olimpisko kvotu noteikšanā nekas nav mainījies jau ilgus gadus,
proti, katras valsts dalībnieku skaitu nosaka tās vieta pasaules čempionāta
komandu cīņā, „ turpina LSKA
valdes priekšsēdētājs.

„ Pats Ščerbatihs
ceļazīmi uz Pekinu jau nodrošinājis, taču Čanmajā spēju robežās nostartējot arī
pārējiem viņa kolēģiem, varētu izdoties savākt tādu punktu summu, lai
olimpiskajā turnīrā nākamgad varētu piedalīties vismaz divi Latvijas atlēti. „

Objektīvā statistika

Salīdzinot Eiropas un
Latvijas čempionātu uzvarētāju paceltos kilogramus, veidojas nepatīkama, bet
objektīva statistika. Divos vieglākajos svaros (līdz 56 un līdz 62 kg)
pieaugušo nominācijā pirmie numuri ir Daugavpils jaunie svarcēlāji Leonīds
Perminovs un Vitālijs Matvejevs, kuri savās svara kategorijās sasniedza
absolūti vienādu rezultātu – 185 kg (85 un 100). Puiši, protams, turpinās
progresēt, taču abas kategorijas mums Latvijā ir bez perspektīvas, jo Igors
Bours no Moldovas Strasbūrā Perminova
rezultātu divcīņā pārspēja par 85 (!) kg, bet Sergejs Petrosjans (Krievija)
Matvejevu apsteidza pat par 104 kilogramiem.

Otrs pieredzējušākais
atlēts Latvijas izlasē aiz Ščerbatiha ir ogrēnietis Dmitrijs Artamonovs, kurš
svarcelšanā atgriezies pēc vairāku gadu pārtraukuma un turpina startēt savā
ierastajā kategorijā – līdz 69 kg. Viņam ir 33 gadi un laba motivācija turpināt
celt stieni, jo, atgriežoties uz lielā paaugstinājuma, viņš pirmoreiz
izpildījis Latvijas sporta meistara normu. Latvijas junioru čempionātā,
startējot ārpus konkursa, Dmitrijs summā pacēla 265 kg (120 un 145).
Salīdzinājumam – francūža Venselasa Dabaijas rezultāts Strasbūrā bija par 66 kilogramiem
augstāks. Cerēsim, ka ogrēnietis labāko sportisko formu sasniegs jūlija sākumā,
kad Gdiņā risināsies Baltijas kausa izcīņa.

Kategorijā līdz 77 kg
par Latvijas čempionu kļuva 19 gadu vecais daugavpilietis Mihails Semjonovs,
summā fiksējot 285 kg. Eiropas čempiona Gevorga Davtjana (Armēnija) rezultāts
bija 363 kilogrami. Starpība aizas platumā, taču neaizmirsīsim, ka Miša strauji
uzlabo savus rezultātus.

Svarā līdz 85 kg mums
ir laba konkurence. Pieredzējušais ludzānietis Deniss Žuļins (25 gadi) nesen
starptautiskajās sacensībās Kohtlajervē summā pacēla 340 kg (155 un 185). Bet
par Latvijas čempionu, nepiedaloties Žuļinam, kļuva par pieciem gadiem
jaunākais dobelnieks Vitālijs Kovtuns – 321 kg (143 un 178). Rumānis Valeriu
Kalensija par kontinenta čempionu kļuva, divcīņā fiksējot 373 kilogramus.
Žuļins ar šādu rezultātu Čanmajā
Latvijas izlasei var dot diezgan daudz ieskaites punktu Nāciju
vērtējumā.

Svarā līdz 94 kg
līderis Latvijā joprojām ir daugavpilietis Anatolijs Daškevičš, taču par valsts
čempionu viņš kļuva ar ļoti pieticīgu rezultātu – 297 kg (137 un 160). Tā ir
tikai ēna, salīdzinot ar izlases ilggadējā saimnieka šajā kategorijā ludzānieša
Sergeja Lazovska varējumu, kas bija vairāk nekā par puscentneru augstāks.
Lazovskis aktīvās sporta gaitas beidzis. Strasbūrā polis Simons Koleckis pacēla
395 kg (177 un 218).

Kad sportot beidza
daugavpilietis Oļegs Jefimovs, Latvijā svara kategorija līdz 105 kg ilgi palika
dīkā stāvoša. Tagad var apgalvot, ka 17 gadus vecais jaunietis no Dobeles Iļja
Meņšikovs, turpinot nopietni trenēties, varētu ar laiku kļūt par Viktora
Ščerbatiha tradīciju turpinātāju, jo jaunekļa labākais rezultāts smagajā svarā
izaudzis līdz 340 kg (155 un 180). Atgādināsim, ka Eiropas čempionam slovākam
Martinam Tesovičam pakļāvās 411 kg (187 un 224). Pabeidzot šo pretstatīšanu –
par Latvijas čempionu supersmagajā svarā kļuva ogrēnietis Oļegs Jukovičs ar
paceltajiem 275 kilogramiem (120 un 155). Ščerbatihs Francijā jaudāja 447 kg
(202 un 245).

Jauniešu un junioru maršruti

Izveidota Latvijas
jauniešu izlase: Vtālijs Rutkovskis, Kristiāns Andžāns (abi 56 kg), Leonīds
Perminovs (līdz 62 kg), Marks Jakovļevs (līdz 69 kg), Toms Tomčiks (77 kg),
Artūrs Plēsnieks (līdz 85 kg), Katerina Zerkaļeva (53 kg). Treneri Igors
Afanasjevs un Jurijs Andruškevičs. Šai komandai sezonas galvenās sacensības būs
Eiropas jauniešu čempionāts, kas no 26. augusta līdz 9. septembrim risināsies
Itālijas pilsētā Pavijā.

Junioru izlasei,
kuras sastāvā iekļauti Mihails Semjonovs (77 kg), Vitālijs Kovtuns, Iļja Meņšikovs
un Uldis Bērzons (69 kg, Dobele), divi svarīgi notikumi. Trenera Eduarda
Andruškeviča vadībā viņi piedalīsies pasaules junioru čempionātā Prāgā (7.-
16.06.) un Eiropas jaunatnes
olimpiskajās spēlēs (7.- 14.09.) Tenerifē (Spānija).

Gatis ĶĪSIS