Viss sākās ar pastmarku krāšanu

Cīņas federācijā par
veterānu kustību atbildīgais Aleksejs Kostirevs pērn Rīgā kļuva par pasaules
senioru čempionu brīvajā cīņā. Šogad Turcijas pilsētā Stambulā izcīnīja bronzas
medaļu, bet pavisam nesen  Sombathejā
(Ungārija)  ieguva augstāko veterānu
titulu arī grieķu-romiešu cīņā, šajā laušanās veidā uz lielā starptautiskā
paklāja kāpjot pirmoreiz.

Aleksejs par
notikumiem Sombathejā: „Uz
paklāja devos atcerēdamies, ka tas tomēr nav mans īstais cīņas veids. Tikai
ieklausoties draugu un trenera padomos, nolēmu, ka jāpamēģina izdarīt paņēmieni
bez kāju palīdzības, kā tas grieķu-romiešu cīņā pieņemts. Izdevās. Startējot
ierastajā svara kategorijā (līdz 69 kg), jau pirmajā cīņā noliku trīskārtējo
pasaules čempionu Andreju Savihu. Sākums nebija viegls, jo pēc pirmā perioda
zaudēju, taču turpmākajos divos zaudēto atguvu ar uzviju. Nākamajā kārtā ar
irāni Hoseinu Kalašeri notikumus uz paklāja jau diktēju es, abos periodos uzvarēju
pārliecinoši. Lielisks bija fināls ar poli Pjotru Dombrovski, jo viņš
kapitulēja cīņas 20. sekundē. Latviju Sombathejā pārstāvēja vēl trīs cīkstoņi –
5. vietā balvēnietis Titorenko (līdz 85 kg), septītais šajā pašā svarā – Andris
Kāposts, kategorijā līdz 97 kg astotais bija Jurijs Semjonovs. Sombathejā četrās
vecuma grupās startēja 300 cīkstoņu."

Aleksejs Kostirevs

Brīvā un grieķu-romiešu cīņa

Dzimis           1964. gada 16.
martā Tverā (Krievija), kopš 1970. gada dzīvo Bauskas rajonā

Pirmais treneris      Haims
Drīziņš, turpmāk Gunārs Grantiņš un Jānis Indārs

Brīvajā cīņā              kopš 1975.
gada

Izglītība         nepabeigta augstākā
(LVFKI)

Ģimenes stāvoklis             precējies,
sieva Jekaterina, dēls Anatolijs (22 g.), meitas Kristīne (15) un Sofija (6).

Nodarbošanās        uzņēmējs
celtniecībā, veterānu kluba Lāči
prezidents

Vaļasprieks              kolekcionēšana
(tēma – cīņas sporta vēsture Latvijā un pasaulē)

Panākumi                 vissavienības
skolēnu spartakiādē 6. vieta, desmitkārtējs Latvijas jauniešu un junioru
čempions, PSRS Bruņoto spēku čempions, sporta meistars, PSRS izlases kandidāts
1981. gadā, pasaules veterānu čempionātos brīvajā cīņā 1999. gadā 3. vieta,
2003. gadā 2. vieta, 2004. gadā 3. vieta, 2006. gadā (Rīgā) 1. vieta, 2007.
gadā 1. vieta, grieķu-romiešu cīņā 2007. gadā 1. vieta.

Mājas muzejs

Aleksejs Kostirevs
dzīvo Purvciemā. Dzīvokļa darba kabinets pārtapis par unikālu muzeju, kura
eksponāti un daudzveidīgās relikvijas ir liecinieki Latvijas cīņas sporta
vēsturei kopš cirka cīņu pirmsākumiem un līdz mūsdienām. Latvijā tā ir
vislielākā un bagātāka kolekcija, kuras izveidošanā Aleksejam palīdzējuši
leģendāri cīkstoņi, viņu tuvinieki un atvases. Interesanti eksponāti patapināti
no Berlīnes olimpieša Krišjāņa Kundziņa meitas Ritas, daudz devusi arī
ilggadējā sadarbība ar ārzemju kolēģiem.

„Ar kolekcionēšanu sāku
aizrauties 15 gadu vecumā, krājot pastmarkas tikai par cīņas sportu. Ekspozīcija
joprojām tiek papildināta. Manā kolekcijā par šo tēmu klāt nākusi marka no I
olimpiskajām spēlēm, bet viens no jaunākajiem eksponātiem ir Pekinas olimpisko
spēļu monēta," ekskursiju sāk Aleksejs. „Kopš
1986. gada kolekciju sāku dažādot, vācot slavenu cīkstoņu biogrāfijas,
literatūru, fotogrāfijas, diplomus. Esmu apbraukājis visu Latviju, meklējot
veco cīkstoņu radiniekus. Nesen viesojos pie Amsterdamas olimpisko spēļu
dalībnieka Kārļa Vilciņa kundzes Lūcijas. Man ir Jāņa Krauzes medaļas un
fotogrāfijas, Jāņa Poļa, Rūdolfa Roņa, Jāņa Burmeistera (pseidonīms – Ivans
Romanovs) slavas laiku bildes, programmas un plakāti no 1902. un 1903. gada
pasaules čempionātiem (pirms 104 gadiem tas notika Rīgā, Salomonska cirkā).
Katram kolekcijas eksponātam ir sava vēsture, ko esmu smalki izpētījis. Iegūta un
apkopota informācija par daudzajiem kausiem. Esmu sistematizējis Latvijas
čempionātu statistiku grieķu-romiešu vai franču cīņā (dažos laika posmos
izmantoja pirmo nosaukumu, citos – otru) kopš pagājušā gadsimta divdesmitajiem
gadiem. Brīvā cīņa Latvijā parādījās jau 1939. gadā, bet Latvijā oficiāli šī
cīņa tika ieviesta 1952. gadā.

Kolekcionāra sapņi un vīzijas

Aleksejs Kostirevs
izbraukuma izstādes pagaidām nav rīkojis, jo tā ir diezgan ķēpīga padarīšana.
Ej nu pēc tam atkal visu saliec savās vietās, bet viņa darba kabinets plašākai
publikai par šauru. „Kolekcionēšana
man ir kā narkotikas – gribas vēl un vēl. Sarakstos ar Amerikas, Francijas,
bijušo sociālisma valstu muzejiem un amata brāļiem citās zemēs. Viņi vēlas no
manis iegūt Jāņa Krauzes foto ar visām medaļu lentēm. Šis tas man, protams, ir,
bet oriģinālus nemūžam neatdošu. Maiņas procesā kādu kopiju gan esmu nosūtījis,
saņemot pretī kādu citu interesantu eksponātu," turpina kolekcionārs. „Žēl, ka šajā kolekcionēšanas nozarē nav
kataloga. Par Ivanu Poddubniju uzrakstīts daudz, uzņemta pat kinofilma, bet man
nav šī slavenā cīņas lielmeistara fotogrāfijas, kurā viņš attēlots ar izcīnīto medaļu
lentu uz pleca. Man ir izcilā igauņu cīkstoņa Georga Hekenšmita bilde ar
autogrāfu, bet nav tādas, kurā viņš redzams ar visām relikvijām. Turpināšu
meklējumus. Varbūt tas notiks pasaules sporta kolekcionāru kārtējā saietā."

Jābūt 
formā

Aleksejs turpina
nopietni trenēties – divreiz nedēļā nodarbības uz paklāja, skriešana gandrīz
katru dienu, netiek smādēts arī klasiskais basketbols, bet ir arī grozabumbas
paveids – cīkstoņu basketbols (bez īpašiem noteikumiem), kurā Latvijā trenējas vienīgi
cīņas veterāni.

Gatis ĶĪSIS