Četri vienā laivā
Viņi bija pirmie,
kuri lielās starptautiskās sacensībās izmēģināja Pekinas airēšanas kanālu. Tā
jau ir tradīcija, ka pasaules jaunatnes čempionāts risinās nākamā gada
olimpisko spēļu mājvietā. No Ķīnas Latvijas sportisti Lauris Šīre, Uldis Odiņš,
Dairis Adamaitis un Mārtiņš Pēterfelds, kā zināms, mājās pārveda bronzas
medaļas.
Par ūdenim, kam nav gadalaiku
No rītiem aiz loga
jau skaļi klauvē spelgonis. Daudzviet lidinās sniega pārslas. Taču vēl novembra
sākumā tās nespēja piespiest airētājus un viņu treneres palikt krastā. Agrā
rīta stundā laiva slīdēja Lielupes ūdeņos. Puiši krastā nāca izmirkuši, vēja
izpūsti. Un jau pēc mirkļa steigšus devās uz Majoriem, uz Murjāņu Sporta
ģimnāzijas filiāli, kur mācās vidusskolas pēdējās klasēs.
Viņu treneres Sandra
Bremze un Gunta Rotšteina ne jau izrāda drakonisko varu un izspiež pēdējo sulu no saviem audzēkņiem. Cits
trešo, cits ceturto gadu darbojoties airēšanā, lieliski zina, ka jāķer ikviens
mirklis pirms ziemas iestāšanās, lai aukstajos mēnešos nezustu ūdens izjūta.
Arī tādēļ vienam īrienam seko nākamais, līdz galu galā, gribi negribi, nāksies
vien kādu laiku samierināties ar treniņiem sporta zālē un airēšanas baseinā.
Tas ir garlaicīgi vai tomēr arī interesanti?
Mārtiņš Pēterfelds: „Man liekas, ka airēšanā ir maz interesantu
lietu, toties daudzas – patīkamas, piemēram, disciplīna un muskuļu sāpes. Ja
patīk paša izvēlētā nodarbe, nekas nešķiet garlaicīgs."
Lauris Šīre: „Interesanti, kad
brauc uz sacensībām ārvalstīs, jo zini, – būs daudz lielāka konkurence, arī
distances labākas. Latvijā pat nav nevienas distances ar bumbuļiem. Garlaiko
tas, ka ir apjoma treniņi: jāairē daudz kilometru, un tas nav aizraujoši."
Dairis Adamaitis: „Aizraujoši, ka vari sevi pierādīt un braukt ar
laivu pa ūdeni. Garlaiko, ka visu ziemu cītīgi jātrenējas un nav daudz
sacensību."
Uldis Odiņš: „Interesantākais ir sacensības, kā arī bieži
vien pirmstreniņu lekcijas. (Te laikam domāti treneru padomi.-Aut.). Bet kad
jābrauc kilometri trīsdesmit, tas gan garlaiko."
Par sākumu un zelta mirdzumu tālumā
Cēsis, Dobele,
Saldus, Ogre. Trenerēm ierasts maršruts un tomēr allaž atšķirīgs. Ik gadu viņas
brauc ne tik uz šīm pilsētām, meklējot aizvien jaunus talantus. Reizēm ceļojumi
ir veiksmīgāki, citreiz – ne tik daudzsološi. Taču tieši šajās četrās pilsētās
tika atrasti puiši, kuri pēc vairākiem gadiem pārveda mājās pasaules jauniešu
bronzu.
Katram no viņiem savs
stāsts, taču galamērķis bija airēšana.
Dairis: „Pēc astotās klases beigšanas man bija iespēja mācīties Murjāņu
Sporta ģimnāzijas handbola nodaļā, tomēr nonācu Jūrmalā, kur sāku nodarboties
ar airēšanu."
Lauris: „Kad uz Saldu atbrauca abas treneres un aicināja izmēģināt spēkus
airēšanā, es pat nezināju, kā izskatās tās laivas. Sākot mācīties Jūrmalā, pat
nedomāju, ka reiz tikšu uz pasaules čempionātu, ka izcīnīsim tik augstu vietu."
Mārtiņš: „Ogrē sporta stundā es tā īsti nesapratu, kas tā tāda airēšana.
Iedomājos, ka varēšu izvēlēties – braukt kajakā vai smailītē. Tagad redzams,
kur esmu nonācis."
Tā nu viņi sāka,
patiesībā īsti nenojaušot, ko nozīmē trenēties airēšanā. Nevar apgalvot, ka
bronzas četrinieks jau paspējis apēst pudu sāls. Tomēr sportā vērtību skalu jau
paspējuši izprast. Pirms pasaules čempionāta viegli nebija ne trenerēm, ne
airētājiem. Kad līdz sezonas svarīgākajam startam bija atlicis vien mēnesis,
komanda bija uz izjukšanas robežas. Trenerēm Sandrai un Guntai katrai ir savs kopjamais lauciņš ar vienotu mērķi.
Viena ir stipra taktikā un stratēģijā, otra – tehnikā un vēl miljons niansēs.
Izdevās četrinieku dabūt uz ķepām, un
pasaules jauniešu bronza tika Latvijai.
Uldis: „Kad finišējām finālā, pirmā doma bija: vai tiešām bronza ir
mūsu?.. Konkurentu laivas gāja blakus viena otrai. Biju laimīgs par sasniegto.
Tiesa, ja būtu ieguldījuši vēl vairāk darba, mēs finišētu pirmie. Ja startētu
ar savu laivu nevis ķīniešu paštaisīto, kas bija nesalīdzināma ar Latvijā
esošo, arī rezultāts būtu cits. Bet tagad jau var gudri spriest…"
Dairis: „Līdz pirmajai vietai mums pietrūka sekunde, līdz otrajai – puse
no tās. Mēs vien šovasar sākām startēt kopā pārairu četriniekā. Citas komandas
bija vairāk saskaņotākas."
Mārtiņš: „Varbūt citi apgalvos, ka neuzvarējām, jo vainīga bija īrētā
laiva. Bet varbūt ar savu laivu mēs zaudētu. Vēl citi apgalvos, ka visu
sabojāja neparasti karstie laika apstākļi. Taču arī pārējiem bija karsti, ne
jau mums vienīgajiem. Mēs ieguvām trešo vietu, un pārējās varbūtības paliek
vien varbūtības."
Par sapratni un svarīgāko
Uz ūdens viss ies kā
pa augstiem viļņiem, ja vienā laivā sēdīsies airētāji, kuri ikdienā nespēj
viens ar otru tā īsti sadzīvot, kuru dzīves uztvere tik krasi atšķiras no
pārējiem, ka tā jau traucē kopējo mērķu sasniegšanā. Tomēr katram virsotne
nereti atrodas atšķirīgos augstumos. Un kur viens izjūt diskomfortu, tur otrs,
iespējams, jūtas kā zivs ūdenī.
Uldis: „Man ir svarīgi, kurš numurs esmu laivā. Neprotu aizairēt, stūrēt
arī ne. Baidos iestūrēt ne tur, kur vajag vai vēl trakāk – sasist laivu."
Mārtiņš: „Savstarpēju sapratni var panākt tikai tad, ja ir kopējas
intereses un viens mērķis. Un komandas dalībniekiem pēc iespējas jādzīvo
atsevišķi, jo agri vai vēlu apnīk redzēt vienas un tās pašas personas pat
brīvajā laikā."
Lauris: „Es trenerēm
uzticos, tāpēc piekrītu viņu domām, kuram kādā numurā jāairē. Jābūt labiem
draugiem, lai sasniegtu kopējus mērķuys. Pēc iespējas vairāk vajag ieklausīties
trenerēs un labot kļūdas, lai nenogurdinātu pārējos. Un kopā daudz jāairē."
Dairis: „Lai panāktu lielisku saskaņu četriniekā, jābūt pašam labam
airētājam un jābūt savstarpējai saskaņai dzīvē."
Par pacietību un uzņēmību
Nezinātājs, izlasot
bronzas laureātu vizītkartes, varbūt nodomās, skat, pietiek ar pāris treniņu
gadiem, lai jau mājās vestu medaļas. Tas ir malds. Viss sākas ar treneru
audzēkņu pareizu atlasi. Ne katrs spēj jauniešos saskatīt nākotnes potenciālu,
un neviens jau nav pasargāts no kļūdām. Treneres Bremze un Rotšteina, kad
pienāk laiks, savus audzēkņus ved uz Latvijas Olimpiskās vienības medicīnas
centru, lai skrupulozi izpētītu katra veselību.
Vien tā izdevās
atklāt, ka Dairim Adomaitim sirdī ir… caurums. Tika veikta operācija. Ja tās
nebūtu, puisim dzīvē šīs veselības problēmas it kā netraucētu, taču sportam
noteikti nāktos teikt ardievas. Atveseļošanās bija gana ilga, un Dairis no
treniņu biedriem vienubrīd atpalika par vienu sezonu. Tieši grūtākajos brīžos
parādās cilvēka spilgtākās rakstura iezīmes. Treneres saka, – Dairis ir
mērķtiecīgs, vien nereti netiekot galā ar dumpīgajām
domām. Ja reiz esot bijis tik pacietīgs pret treneru skarbo raksturu un ticējis
viņām, nav šaubu, ka tiks sasniegtas jaunas virsotnes. Viņš atguva zaudēto, un
šo pavasari jau sagaidīja līdzvērtīgā sportiskajā formā kā pārējie komandas
dalībnieki. Par galveno rezultātu mūsu lasītājs jau zina.
Par kurioziem un mērķiem
Katram dzīvē sanācis
nonākt paradoksālās, arī smieklīgās situācijās. Airētāji nav izņēmums.
Lauris: „Reiz ākstoties pirms starta apgāzos. Iekāpu atpakaļ laivā un
turpināju distanci. Rezultāts, protams, bija slikts. Šīsvasaras čempionāts
Pekinā pastiprināja domu, ka gribētu tikt uz olimpiskajām spēlēm. Tuvāks mērķis
ir nākamvasar pasaules U-23 čempionātā arī iegūt kādu no medaļām, vien nezinu,
kurā laivu klasē."
Mārtiņš: „Sportā nav kuriozu, tikai veiksmes un neveiksmes. Man svarīgi ir
nokārtot visus eksāmenus un iestātiesRīgas Tehniskajā universitātē. Protams,
turpināšu airēt. Gribu arī pabeigt savu grāmatu. Pēc pāris gadiem varētu domāt
par kopdzīvi ar draudzeni."
Uldis: „Vismaz pagaidām man lielākais kuriozs bija Pekinā. Domājām, ka
iesildoties apbrauksim vēl kādu aplīti līdz tā tālākajam galam. Tiesnesis
pēkšņi izsauca Latvijas laivu uz startu. Mēs pilniem spēkiem steidzāmies. Un
tad izrādījās, ka līdz startam vēl… astoņas minūtes. Arī pēc čempionāta domas
galvenokārt saistās ar airēšanu. Noteikti gribētu uzvarēt kādā no pasaules
čempionātiem."
Dairis: „Katru dienu jau tā nenotiek, bet reiz es un vēl viens airētājs no
četrinieka nostājāmies laivā uz… galvas. Par mērķiem? Noteikti gribu labi
pabeigt vidusskolu, lai pēc tam iestātos kādā prestižā augstskolā. Ja fiziski
un finansiāli būs iespējams, turpināšu airēt. Paliekot sportā, gribētu mērķēt
uz 2012. gada olimpiskajām spēlēm Londonā."
Par komandas biedriem
Ne jau katrreiz viens
otram sit uz pleca un dzied slavas dziesmas. Ikdienas steigā ne jau vienmēr
uzmundrinājumi ir prātā. Varbūt tagad pienācis īstais laiks pateikt, ko viens
par otro domā?
Dairis: „Lauris – viņā netrūkst cīņasspara. Uldis – pirmais iespaids par
viņu: ļoti kluss un mierīgs, cenšas sasniegt paša izvirzītos mērķus.
Mārtiņš – cīnās līdz
galam, sevi nežēlojot. Treniņos patīk izdzīt sevi līdz pēdējam spēku izsīkumam."
Mārtiņš: „Mūsu komandā visi ir cīnītāji. Ja arī dažreiz ir nesaskaņas, vien
– laika apstākļu dēļ. Turklāt visas laivu klases ir labas, vien jāprot mācīties
airēt."
Uldis: „Viņi ir baigie malači, ka piekrita airēt pārairu četriniekā.
Lauris ir ļoti labs aizairētājs. Dairis ir ļoti spēcīgs. Mārtiņš ir labs
stūrmanis. Viņš zin, kur labāk un taisnāk var izbraukt. Man patika strādāt kopā
ar viņiem. Bija interesanti, lai arī neiztikām bez ķildām."
Lauris: „Dairis – diezgan ietiepīgs, bet kad vajag saņemties, viss arī
notiek. Uldis – mierīgs, strādīgs, ar lielu cīņassparu. Mārtiņš – arī mierīgs,
centīgs un liels cīnītājs. Atdos visus spēkus. Par to pārliecinājāmies Ķīnā,
kad pēc apbalvošanas ceremonijas viņš spēku izsīkumā zaudēja samaņu."
Par vēl nepateikto
Gunta Rotšteina un
Sandra Bremze pēc šīs sezonas ir cieši pārliecinātas, ka arī turpmāk četriniekā
viņu puišiem var izdoties daudzsološi starti. Tomēr daudz kas var mainīties,
absolvējot vidusskolu. Viņas uzstāj, ka noteikti jāturpina mācīties. Un tad,
iespējams, studijas ne vienmēr varētu iet vienā solī ar airēšanu. Turklāt arī
pieaugušo kārtā nonākušam jaunietim svarīgs ir arī finansiālais pamats. Bet
kamēr pēdējais skolas zvans vēl nākotnē, tikmēr treneres vēl pāris vārdos
pasaka nepateikto, par saviem bronzas puišiem: „Lauris – godīgs. Nekad nemānīsies. Nodūris galvu, labāk paklusēs
nekā teikts nepatiesību. Viņš izvairās no ekstremālām situācijām, cenšas iztikt
bez asumiem un nekašķējas. Strādīgs, vien reizēm attieksmē ar komandas biedriem
trūkst despotiskuma šā vārda pozitīvā nozīmē. Uldis – mierīgs un strādīgs.
Dairis – vēl nepateicām, ka bieži atgādinām: ikviens ir talantīgs, vien dotības
ir filigrāni jāizkopj. Apzinās savu vērtību. Nereti šķiet, ka vieniniekā viņam
būtu vieglāk. Mārtiņš – interesants airētājs, interesants cilvēks. Necenšas lekt acīs, jebkurā situācijā atradīs
diplomātisku risinājumu. Viņam ir konkrēti mērķi dzīvē."
Nāks pavasaris, un
tiklīdz ledus būs aizgājis līdz jūrai, airētāji ar nepacietību sagaidīs īsto
mirkli, lai pirmoreiz izietu uz ūdens. Latvijas jauniešu bronzas četrinieks
ziemā būs izkaluši jaunus plānus. Atliks vien tos realizēt.
Māra JURŠEVICA
Vizītkartes
Lauris Šīre
airētājs
Dzimis 1989. gada 11.
jūlijā Saldū
Augums, svars 1,98
m, 85 kg
Mācījies un mācās Rubas
pamatskolā, Murjāņu Sporta ģimnāzijā
Airēšanā no 2004. gada, kad
mācījās 9. klasē
Treneres Sandra Bremze un
Gunta Rotšteina
Nozīmīgākie sasniegumi 2007.
gada pasaules jauniešu čempionātā 3. vieta
Vaļasprieks auto
Dairis Adamaitis
airētājs
Dzimis 1989. gada 4.
martā Dobelē
Augums, svars 1,96
m, 100 kg
Mācījies un mācās Auces
vidusskolā, Murjāņu Sporta ģimnācijā
Airēšanā no 9. klases
Treneres Sandra Bremze un
Gunta Rotšteina
Nozīmīgākie sasniegumi pasaules
jauniešu čempionāta bronzas medaļa, Baltijas čempiona tituls
Vaļasprieks dziedāšana, rokasbumbas
spēlēšana
Uldis Odiņš
airētājs
Dzimis 1989. gada 29.
decembrī Cēsīs
Augums, svars 1,98
m, 97 kg
Mācījies un mācās Naukšēnu
vidusskolā, Murjāņu Sporta ģimnāzijā
Airēšanā kopš 2005. gada 1. septembra
Treneres Gunta Rotšteina un
Sandra Bremze
Nozīmīgākie sasniegumi pirmajā
treniņu gadā 19. vieta pārairu divniekā pasaules jauniešu čempionātā
Amsterdamā, 3. vieta pārairu četriniekā pasaules jauniešu čempionātā Pekinā, 1.
vieta divus gadus Baltijas čempionātā
Vaļasprieki ļoti patīk braukt ar
motociklu
Mārtiņš Pēterfelds
airētājs
Dzimis 1989. gada 30.
novembrī Ogrē
Augums, svars 1,90
m, 84 kg
Mācījies un mācās Ogres 1.
vidusskolā, Pumpuru vidusskolā, Murjāņu Sporta ģimnāzijā
Treneres Sandra Bremze un
Gunta Rotšteina
Nozīmīgākie sasniegumi 3.
vieta 2007. gada pasaules jauniešu čempionātā
Vaļasprieki lasīt ļoti vecas grāmatas
