Viss mūžs lāsta noņemšanai

Iepriekšējā nedēļas nogalē notikušais Kurzemes
rallijs sarūpēja pirmos šā gada Latvijas čempionus autorallijā: posmu pirms
sezonas beigām par labāko ekipāžu N4 klasē kļuvusi Anda Neikšāna un Pētera
Dzirkala vienība. Grūti noticēt, ka Neikšāns, kurš gandrīz visu mūžu bijis
Latvijas autosporta līderu pulkā, tikai tagad guvis pirmo čempiona titulu.
Lāsts beidzot noņemts.

Vienkāršs
salīdzinājums, lai parādītu, cik Anda Neikšāna karjera bijusi dramatiska: pāris
gadus vecākais brālis Māris Neikšāns ir astoņkārtējs Latvijas čempions, ar
piebildi, ka abu karjeras ir gandrīz identiskas aizvadīto sezonu skaita ziņā,
kā arī sporta veidu un klašu izvēlē. Turklāt pastāv viedoklis, ka dabiskais ātrums
vairāk ir Anda pusē, Māris nav tik mežonīgs pie stūres un tik ļoti neiekarst
par katru iegūstamo sekundes desmitdaļu.

Autosports Neikšānu
ģimenē ir krietni sen pirms brāļu dzimšanas. Tēvs Pēteris Neikšāns bija
meistarīgs autokrosa un citu sporta veidu braucējs, titulēts, ar Eiropas līmeņa
panākumiem. Divu dēlu ienākšana ģimenē bija loģisks iesāktā darba turpinājums.
Māris un Andis Neikšāni sāka ar kartingu, turpināja vairākas sezonas autokrosā,
veica pa sezonai autošosejā, nonāca rallija vienas ass piedziņas klasēs, vēlāk
progresēja līdz pilnpiedziņas mašīnām, startēja Latvijas čempionātā, izauga
līdz pasaules čempionāta startiem. Šajos gados (Māris debitēja kartingā 1997.
gadā, Andis – 1998. gadā) Māris Neikšāns kļuvis par astoņkārtēju Latvijas
čempionu. Debijas sezonā Māris kļuva par čempionu kartingā. Pirmajā sezonā
autosportā 1998. gadā sasniegts tituls rallijkrosā. Arī nākamajos trijos gados
rallijkrosa tituli, 2001. gadā pirmais čempiontituls arī autokrosā. Kopš 2002.
gada panākumi rallijā, vienas ass piedziņas klasēs un junioru ieskaitē. Vienīgi
pilnpiedziņas klases nav nesušas panākumus – sasniegtas medaļas, bet ne
augstākā kaluma.

Anda ceļš bijis
krietni smagāks. Jau autokrosā un rallijkrosā tituli slīdēja no rokām pašā
pēdējā brīdī kādas avārijas vai sportiskas neveiksmes dēļ. Rallijā viss
turpinājās. Smagākais brīdis, šķiet, bija 2006. gads, kad Andis jau bija
noslēdzis sezonu N3 klasē, svinot sasniegto titulu, kad pēdējā posma finiša
tehniskā komisija atklāja pārkāpumu mašīnas sagatavošanā.

Taisnības labad gan
jāpiebilst, ka šajos lāsta darbības gados citi tituli bijuši iespējami – Andis
Neikšāns ir dažādu Baltijas čempionātu un kausu izcīņu uzvarētājs. Latvijā – nu
nekādi!

Atraktīvas personības

Autosportisti
Neikšāni – visi trīs – allaž bijuši atraktīvi, brīžiem, iespējams, pat pārāk.
Lielā mērā to veicināja arī objektīva atpazīstamība autosportā. Pēteris
Neikšāns bija viens no pirmajiem Latvijas sportistiem vēl PSRS laikos, kurš
pierādīja, ka latviešiem ir pa spēkam cīnīties ne tikai savienības robežās, kas
jau sen bija skaidrs, bet arī ārpus tām. Neikšāns seniors ar startiem autokrosā
atvēra acis – arī Latvijā var sagatavot tehniku, ar kuru sasniegt panākumus
Eiropā. Vēlāk, aizsvilies ar Eiropas autokrosa ideju, Pēteris daudzus gadus
bija galvenais čempionāta posma rīkotājs Mūsas trasē – visi deviņdesmitie gadi
un vēl nedaudz ir vairāk vai mazāk vecākā Neikšāna roku darbs. Vēlāk sporta
komplekss nonāca Maišeļu ģimenes īpašumā.

Skaidrs, ka šāda
darbošanās un panākumi, kā arī specifiska personība padarīja Pēteri Neikšānu
ļoti atpazīstamu. Līdz ar to dēliem tika zināma slavas deva jau avansā, jo tika
sekots līdzi tam, kā slavenā Neikšāna puikas darbojas trasēs. Taču šis avanss
tika atpelnīts jau ātri, jo jauniešu talants un tēva pieredze ļāva nekavējoties
gūt panākumus. Dēlu sasniegumi un karjera bija strauja, viņi, ja neņem vērā
kartingu, autosporta veidos ienāca pavisam jauni, krietni jaunāki, nekā
attiecīgajos seriālos ierasts. Jauni, ātri, ambiciozi, trenēti, turklāt ar vēlmi
izcelties – balināti mati, ausīs auskari… Skaidrs, ka atpazīstamība ilgi
nebija jāmeklē.

Tomēr, kas patīkami,
abi ne brīdi nav kļuvuši par uzpūtīgiem superstāriem, kuri izvēlētos tos, ar
kuriem runāt ir izdevīgi, un tos, ar kuriem parunājot nekas dzīvē nemainīsies.
Tā ir sportistam vajadzīga īpašība, un tieši tāpēc, iespējams, Neikšāniem ir
daudz līdzjutēju, gados jaunu cilvēku, kas ar brāļu palīdzību, iespējams, ir
iepazinušies ar autosportu.

Ar skandāla pieskaņu

Neikšāniem ir arī
dabisks talants ik pa brīdim iekulties lielākos vai mazākos skandālos. Protams,
nebūtu objektīvi, ja nepieminētu grautiņu Liepājā pēc 2008. gada Kurzemes
rallija, kas atstājis zināmas pēdas arī iesaistīto biogrāfijās. Taču arī sportā
skandāla ēna allaž bijusi blakus. Bijušas diskvalifikācijas, konflikti ar
tehnisko komisiju un titulu dalīšana LAF augstākajos līmeņos. Pat Somijā,
dodoties uz pasaules čempionāta posmiem, bijušas problēmas. Māris reiz izlidoja
cauri apdzīvotai vietai ar pamatīgu ātrumu, jo, lai nedabūtu sodu par kavējumu,
bija jāsteidzas. Tas beidzās ar aizturēšanu un atņemtām tiesībām. Arī Andim
bijušas saķeršanās ar starptautisko sacensību rīkotājiem.

Taču tas viss notiek
šķietami nevainīgi – brāļi nav neaudzināti bezkauņas, kuri atļaujas uzvesties,
kā ienāk prātā. Gluži kā Anda lāsts ar neiegūtiem tituliem, tā abus brāļus
izseko „neveiklas sagadīšanās".

Pareizās ambīcijas

Brāļu Neikšānu
karjera jau no kartinga laikiem tika būvēta pareizi, soli pa solim. Tāpēc ir
tikai loģiski, ka, nonākot izvēlētā virziena augstākajā punktā – šajā gadījumā
rallijā -, ambīcijas ir visaugstākās. Ne velti Andis Neikšāns 2009. gada sezonu
pavadīja Production WRC čempionātā,
bet Māris Neikšāns bija izcili tuvu uzvarai Pirelli
Star Drive konkursā, kas dotu iespēju PWRC
čempionātu aizvadīt nosacīti bez maksas.

Ambīcijas ir
pareizas, turklāt, lai cik mēs lepotos ar uzvarētām kaujām, kad Latvijas
rallijos startē ārzemnieki, Neikšāni ir (vismaz bija) vienīgie, kuri plāno
reālu starptautisko programmu. Latvijas rallijam bieži pārmet neuzdrošināšanos
braukt ārpus valsts un lūkoties tā paša WRC
virzienā. Turklāt, lai arī ir skaidrs, ka Latvijas N4 klases sportiskā kvalitāte ir augsta, šāda stratēģija, pareizāk,
tās trūkums, rada sajūtu, ka Latvijas līderi baidās sastapties ar skarbo
realitāti pasaulē. Protams, daudz diktē arī finanšu situācija. Nav noslēpums,
ka arī dažs no Latvijas līderiem sezonu noslēgs par savas ģimenes pēdējiem
līdzekļiem.

Neikšāni no
starptautiskajiem plāniem nebaidās, ko lielā mērā diktē laba sadarbība ar
ilggadējiem atbalstītājiem. Šķiet, drīz būs desmitgade, kopš Neikšāni ir kopā
ar LMT. Lielai daļai autosporta
auditorijas Andis un Māris ir uzņēmuma seja.

Kur ambīcijas, tur
arī vēlme visu uzlabot. Viņi aizvada kā braukšanas treniņus, tā fiziskās
sagatavotības pasākumus, par ko ne tuvu nevar slavēt lielu daļu Latvijas konkurentu.
Neikšāniem – ja sports, tad pa īstam.

Šā gada tituls

Zinot, cik Andis
Neikšāns un pēdējās sezonās arī stūrmanis Pēteris Dzirkals ilgi gāja pēc pirmā
čempiontitula, šķiet, ka šis gads sportisko rezultātu ziņā pat bijis vienkāršs,
ko statistiski parāda titula nodrošināšana vēl posmu pirms sezonas beigām.
Atceroties čempionātu dramatiskos finišus gan krosa laikos, gan rallijā, grūti
noticēt, ka čempiontituls šogad jau rokā. Pat jāatzīst – zināma pārsteiguma
sajūta. Kā, nebūs fināla drāmas?! Prieki un asaras?

Pēc izstāšanās
pirmajā posmā Lietuvā, kas principā nesolīja neko labu, sekoja divas otrās
vietas un trīs uzvaras. Jāpiebilst, ka visi pēdējo gadu konkurenti ir ierindā –
ir gan brālis Māris, kurš arī uz brīdi bija kopvērtējuma līderis, gan pēdējos
gados neuzvarētais Aivis Egle, gan allaž bīstamais Jānis Vorobjovs. Un tomēr
Neikšāns/Dzirkals un LMT Rallija komanda beidzot salika kopā
nepieciešamos elementus.

Viesturs SAUKĀNS

Andis NEIKŠĀNS

Dzimis: 1985. gada 12. maijā Bauskā, dzīvo Rīgā

Augums, svars: 192 cm, 82 kg

Autosportā: kopš 1998. gada

Augstākie panākumi:
2000. gadā Baltijas čempions
autokrosā, 2006. gada Baltijas kausa ieguvējs rallijā absolūtajā vērtējumā,
2010. gada Latvijas čempions rallijā N4 klasē

Ielas automobilis:
Mitsubishi
Lancer Evolution IX

Mīļākais ēdiens: šokolāde

Mīļākais dzēriens:
saldējuma kokteilis