Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Pēkšņie rallija čempioni

Latvijas autorallija čempionātā vēl atlicis viens posms — rallijs Latvija 2013 septembra beigās. Tomēr nesen aizvadītā priekšpēdējā sacīkste Liepājas pusē rallijs Kurzeme 2013 sarūpēja pārsteigumu: sacīkstes rezultāti ļāva uzzināt absolūti visus klašu čempionus un kausa ieguvējus.

Tas gan nenozīmē, ka pēdējais posms, kas septembrī notiks Cēsu un Jūrmalas apkārtnē, būs mazāk aizraujošs, jo visās klasēs jānoskaidro pārējie medaļnieki. Taču Liepājas rallija pārsteigums īsti nebija gaidīts.

Divās ieskaitēs čempioni bija zināmi pat pirms Kurzemes posma. Mārtiņš Svilis/Ivo Pūķis bija neaizsniedzami A Plus ieskaitē, bet Edgara Baloža ekipāža bija labākā 2WD Latvijas kausa izcīņā. Tas, ka priekšpēdējā posmā var kļūt zināmi vēl pāris klašu uzvarētāji, šķita pašsaprotami. Tuvu titulam R4 klasē bija lietuvietis Roks Kvaraciejus, R2 klasē visai dominējošs šķita Ralfa Sirmača/Māra Kulša duets. Abas vienības šos titulus tik tiešām izcīnīja ar uzvaru Kurzemes rallijā.

Tas, kas pārsteidza, bija N4 klases intrigas pēkšņais atrisinājums. Pirms šīs sacīkstes uz titulu teorētiski pretendēja pat četras ekipāžas ar pilotiem Aivi Egli, krievu Alekseju Lukjaņuku, igauņiem Timo Kirgi un Raulu Jētsu. Kopvērtējumā vienības bija minētajā secībā, turklāt valdīja uzskats, ka līderi Aivis Egle/Andis Dauga nav šīs sezonas ātrākie, kopvērtējuma vadībā noturoties dēļ stabilitātes un prasmes finišēt. Lai cik ļoti par visiem finišētajiem posmiem (bez uzvarām, bet ar zemāko rezultātu — ceturtā vieta) ekipāža būtu apsveicama, šķita, ka ātrākie braucēji ar krievu raķeti Lukjaņuku priekšgalā apspēlēs Egli ja ne Kurzemē, tad pēdējā posmā noteikti.

Tomēr salīdzinoši jaunie censoņi Lukjaņuks, Kirge un Jēts, šķiet, sezonas laikā bieži jauca sporta veidus, kuros piedalās. Rallijs ir ne tikai ātruma, bet arī izturības un stratēģijas sporta veids. Visas trīs ekipāžas šāgada septiņos posmos trīs reizes izstājušās, gan avāriju, gan tehnikas problēmu dēļ.

Tikmēr Aivis Egle, kurš klasiski rallijus sāk ar šķietami bezcerīgiem sekunžu zaudējumiem attiecībā pret līderim, apbrauc pa krūmiem izmētātās konkurentu mašīnas, krāj punktus un… astoņu posmu sezonā, negūstot nevienu uzvaru, jau sacīksti pirms sezonas beigām ir čempions! Apbrīnojami.

Aivim Eglem šis ir jau sestais čempiona tituls, kas seko panākumiem 2003., 2004., 2005., 2008. un 2009. gadā. Tiesa, pēc iepriekšējā čempiontitula vairs nešķita, ka Eglem vēl kas tāds būs pa spēkam. Aivis cītīgi startēja, cīnījās, brauca līdz finišam, pa reizei kāpa uz pjedestāla, taču nu jau bija uzradušies brašāki censoņi, kas lidoja pa ātrumposmiem. Latvijas sportistu N4 klasē kļuva arvien mazāk — pagaisa brāļi Andis un Māris Neikšāni, vēl pa kādam —, bet Latvijas čempionātu forsēja kaimiņvalstu līderi no Igaunijas un Krievijas. Turklāt spēks, ar kuru allaž jārēķinās, bija Jānis Vorobjovs, lai cik ļoti kāds lāsts Jānim traucētu izcīnīt čempiontitulus.

Egle šosezon gan trasē, gan ārpus tās šķiet ļoti relaksēts, ļoti dzīvespriecīgs, atraisīts. Ar visu savu panākumu bagāžu un milzīgo pieredzi tieši šāgada intervijas medijos šķiet visbrīvākās un nepiespiestākās. Egle joko, pasmejas par savām retajām neveiksmēm, nesatraucas par to, ka pirmajā rallija dienā Lukjaņukam zaudē jau minūti — viss ir vienkārši! Acīmredzot tieši tā izpaužas pieredze un īsta meistarība.

Protams, var teikt, ka paveicās, jo, ja ātrie konkurenti finišētu par pāris sacīkstēm vairāk, bet Vorobjovs ātrāk tiktu pāri rezultātu krīzei, Eglem/Daugam pat medaļa nespīdētu. Taču kaut kādā mērā konkurentu likstas bija paredzamas. Dzirdēta zobošanās, ka Lukjaņukam laiks uz autokrosu — viņš ir mežonīgi ātrs, bet īsā distancē. Krosā lieti noderētu šāds savienojums. Lielu daļu problēmu Lukjaņuks, kurš startē Latvijas ASRT komandas sastāvā un jau sen uzskatāms par mūsējo, sarūpēja pats. Lielais ātrums atņēma punktus avārijās, arī mašīna salauzta. Kurzemē Aleksejs izstājās tehnisku problēmu dēļ, taču grūti pārmest komandai, kurai pāris nedēļās bija jāatjauno iepriekšējā rallijā praktiski iznīcinātā mašīna.

Ar igauņiem līdzīgi — viņi ir ātri, tomēr pārāk regulāri izstājās. Vorobjovs? Šķiet, rallija spilgtāko zvaigzni apsēdis nelabais. Pirms sezonas tieši viņš tika saukts par galveno favorītu uz šāgada titulu, tiesa, jau brieda aizdomas, ka Lukjaņuks var izrādīties spēcīgs duelants. Taču vēl pirms diviem posmiem Vorobjovs ar niecīgu punktu krājumu bija ap 9.—12. vietu. Pilnīga katastrofa. Uzvarējis Lietuvas un Kurzemes rallijos, Jānis gan ir pacēlies uz kopvērtējuma ceturto pozīciju un, ja igauņi un Lukjaņuks turpinās izstāties, teorētiski pat pretendē uz vicečempiona titulu.

No citām klasēm atzīmēšanas vērts ir Ralfa Sirmača/Māra Kulša sniegums R2. Ne tāpēc, ka pārējo klašu uzvarētāji būtu sliktāki, bet tāpēc, ka Ralfs salauza ļoti sīvu pretestību, kas bija vērojama čempionāta sākumā. Sezona sākās ar skarbiem Ralfa un komandas biedra Emīla Blūma dueļiem, turklāt cienījamu ātrumu demonstrēja cits jaunais braucējs — Mārcis Ķenavs. Taču sezonas vidū Sirmacis ieguva vecākā brāļa cienīgu pārliecību — lai sīkie plosās, es tāpat dabūšu savu!