Jāņa Ronča spraigais grafiks

Pekinas olimpiskajos
brīvās un grieķu-romiešu cīņas turnīros sacensības vadīja 60 tiesneši. Viņu
vidū arī Latvijas arbitrs Jānis Rončs. Vīriešu konkurencē katrā svara
kategorijā vidēji bija 20 dalībnieku, dāmām – vēl mazāk. Brīvajā cīņā
dāmas sacentās četrās svara kategorijās, kungi (tāpat kā grieķu-romiešu cīņā) –
septiņās, un arbitri apkalpoja visus šos cīņas veidus.

„Sākumā bija grūti
pierast pie darba ritma. Katru dienu tiesāju divas vai trīs cīņas, nezinot, kad
būs nākamais izgājiens, tāpēc vajadzēja būt gatavam jebkurā brīdī doties
paklāja centrā vai sānos," atceras Jānis Rončs. „Pavisam olimpiskajā turnīrā tiesāju 16 cīņas, no tām divas
galvenās par zelta medaļām brīvajā cīņā vīriešiem un vienu mazo finālu (par
bronzu) sievietēm. Šajās cīņās, no arbitra viedokļa raugoties, grūtāks bija
smagsvaru fināls, kurā sacentās Krievijas un Uzbekistānas lauzēji. Manu
vērtējumu, ka otrais periods beidzies bez rezultāta, neatzina galvenais arbitrs
no… Uzbekistānas, ieskaitot punktu savam tautietim, kurš paņēmienu izpildīja,
jau būdams aiz paklāja apļa līnijas. Viņam taču galavārds. Spriedzes ziņā man
grūtākā tomēr izrādījas pusfināla cīņa kategorijā līdz 96 kg, kas bija ļoti asa
un nopietniem pārkāpumiem pārsātināta . Kazahstānas sportists ar maskētu
sitienu no apakšas trāpīja gruzīnam jau pa traumēto uzaci. Vainīgajam iedevu
lielo piezīmi un punktu gruzīnam. Turpinājumā abi rīkojās nesportiski, bet ar
piezīmi pārmaiņas pēc sodīju gruzīnu. Beigu beigās uzvara tika Vidusāzijas
pārstāvim, kurš kļuva par sudraba laureātu, gruzīnam – bronza.

Katras sacensību
dienas izskaņā cīņas turnīra galvenais arbitrs sapulcēja tiesnešus uz 20 minūšu
sarunu, norādīja uz neprecizitātēm vai citām sīkām kļūmītēm amata brāļu
darbībā, bet ar uzslavām skopojās.

Bija arī kāds
nesmukums. Kad zviedram Abrahamjanan
piešķīra zaudējumu cīņā ar itāli Manguci, apbalvošanas ceremonijā ziemeļu
armēnis savu bronzas medaļu nolika uz pjedestāla, pats nokāpjot no tā, jo
uzskatīja, ka bija pelnījis Pekinas zeltu. Arī man šķita, ka amata brāļi izlēma
nepareizi. Šis tomēr bija viens no retajiem gadījumiem Pekinā, kad cīņas
iznākumu ietekmēja tiesnešu lēmums.

Kad turnīrs visos
trīs cīņas veidos bija beidzies, tiesnešu kolēģija atkal mūs pulcēja kopā uz analīzi,
mūsu konkrēti izdarīto tā arī neizvērtējot, taču piebilstot, ka FILA tiesnešu
ranga nolikums tuvākajā laikā tikšot izstrādāts, nosakot katra arbitra konkrētu
vietu labāko sešdesmitniekā."

Gatis ĶĪSIS