Knīpas un knauķi uz tatami
Džudo kluba Lido
rīkotais turnīrs bērniem izvērtās par grandiozu pasākumu, kurā piedalījās 650 sportistu
no septiņām valstīm. Tikai klātienē vērojot 7-12 gadu veco džudistu cīniņus,
varēja pārliecināties par bērnu apņēmību, cīņas sparu, patiesa sportiskā azarta
pārpilnajām cīņām. Bija arī emocijas, kuras lielajās sacensībās ne tik bieži
var vērot – asaras bira vai pēc katra zaudēta cīniņa, tāpat kā bērnu un vecāku
neviltotu prieku par katru uzvaru.
Viens no sacensību
galvenajiem rīkotājiem, olimpiskais medaļnieks Aleksandrs Jackevičs (kurš šajās
dienās svinēja savu piecdesmit gadu jubileju, – apsveicam!) bērnu agrīno
aizrautību vērtē ar dalītām jūtām. Protams, mazajai sirsniņai nav viegli
samierināties ar zaudējumu, bet, ja atņemsi puikam spēļu mašīnīti, viņš arī
raudās.
Oficiālas cīņas,
iespējams, vajadzētu aizvadīt gadus piecus vēlāk, bet tirgus ekomomika darbojas
arī sportā – nebūs sacensību, zudīs intriga (arī vecākiem), un jaunos džudistus
pārvilinās citi sporta veidi, teiksim, hokejs. Tāpēc jāmeklē kompromiss. Sacensties
var no septiņu gadu vecuma, ierobežoti ir veselību traumējoši paņēmieni, jaunatnes
treneriem jābūt patiesiem sava darba speciālistiem un arī labiem psihologiem.
Tad aina nebūs tik satraucoša, un šodienas zaudētājs nākamreiz uz tatami jau
izies sagatavotāks īstām cīņām, kas katra bērna sportiskajā karjerā būs gana
daudz. Lido šefs Gunārs Ķirsons
uzsvēta, ka šā pasākuma rīkotāju mērķis ir viens – lai sacensības izvēršas par
jauno džudistu svētkiem.
Juris BĒRZIŅŠ-SOMS
