No Bangkokas dārgumu lādes
Latvijas taibokseru izcīnītās divas sudraba medaļas pasaules čempionātā Taizemes galvaspilsētā Bangkokā par sensāciju gluži nevarētu dēvēt, jo Latvijas šā sporta veida federācija produktīvi strādājusi kopš gadsimta sākuma, par ko liecina 2008. gadā Denisa Tjubina pasaules sudrabs un 2007. gadā Artjoma Mironceva bronza. Tagad šiem vīriem var pievienot vēl divus — Rinaldu Tēru un Kristapu Zīli.
Šis panākums ir nopietns un cildināms, jo gūts čempionātā, kurā piedalījās tūkstotis sportistu (pieaugušo un junioru) no 97 valstīm. Turklāt sporta veidā, kas gluži neatbilst latvieša raksturam.
AR LIEPĀJAS VĒJU
Taizemes bokss ir sporta veids, kurā jāienāk fizisku briedumu sasniegušam interesentam, kam kaulu sistēma jau nostiprinājusies, iepriekš nodarbojoties kaut vai ar brīvo cīņu. Tāpēc arī abi Bangkokas sudraba laureāti muay thai (tā oficiāli dēvē šo cīņas veidu) ienāca pavēlu — Rinalds tikai pirms trim gadiem, Kristapam pieredze gan mazliet lielāka. Kas vēl abiem kopējs? Saiknes ar Liepāju. Zīle tur dzimis, dzīvo un trenējas joprojām, iemēģinājis roku arī kikboksā, valsts čempionātā izcīnot pat bronzas godalgu.
Rinaldam dzimtā puse ir Cēsis. Mitinājies arī Siguldā, kur pabeidzis pamatizglītībai nepieciešamās deviņas klases, tagad dzīvo Rīgā, bet tieksme pēc izglītošanās turpināšanas aizvedusi viņu uz Liepāju, kur, mācoties Jūrniecības koledžā, iegūta laba profesija. Interesanti, ka abi puiši pirms taibokseru karjeras bijuši savu mācību iestāžu izlašu dalībnieki basketbolā un volejbolā. Bumbu spēles tagad viņiem palikušas vaļaspriekam, jo treniņi taiboksā aizņem daudz laika, spēka un enerģijas. Šī Āzijas eksotiskā cīņa, par kādu eiropieša izpratnē uzskatāms taibokss, tagad viņiem kļuvusi par dzīvesveidu.
JŪRNIEKS RINGĀ
„Bumbu spēles basketbols un volejbols ilgu laiku bija mani mīļākie sporta veidi. Lai gan nebiju ne tuvu divmetrinieka augumam, spēlēšana sekmējās tīri labi, tāpēc šķita, ka neko jaunu vairs nemeklēšu,” skaidro Rinalds Tērs. „Ar bumbu spēlēm sāku aizrauties, kad mācījos Siguldas valsts ģimnāzijā. Turpināju to darīt arī Liepājā, Jūrniecības koledžā. Tur gan laika tik daudz nebija, jo mācījos par kuģu inženieri. Gāju jūrā reizi uz pusgadu, divas — uz četriem gadiem. Esmu iepazinis pasauli un visus jūrnieka darbus.
Taibokss manā dzīvē ienāca nejauši — atgriežoties no tālas kuģošanas, kāds draugs uzaicināja līdzi uz taiboksa treniņu. Nevarētu apgalvot, ka iepatikās uzreiz, bet ne arī vienaldzīgi. Pēc pusgada pārtraucu. Pauzēšana nāca par labu, atgriezos pie sava trenera Alberta Kuksenoka. Strādāju kuģniecībā un vakaros sešas reizes nedēļā devos uz treniņiem. Divus gadus trenējos arī klasiskajā boksā klubā Latvijas cimdi pie Vladimira Korovina. Tur iegūtais noder arī taiboksā, lai gan abās cīņās noteikumi ir atšķirīgi.
Manā galvenajā sporta veidā ļoti svarīga loma ir sparingpartneriem. Latvijā vidējos un smagākos svaros tādu mums ar Kristapu netrūkst, vienīgā nelaime — viņi nav pārāk padevušies augumā. Taizemē mūsu svara kategorijās visi pretinieki bija augumā garāki. Slaidāks augums — garākas rokas. Lai ringā tādam tiktu klāt un izdarītu rezultatīvus sitienus, jālien sāncensim gandrīz zem paduses. Grūtāk arī izdarīt sitienus pa konkurenta kājām, kas ir viens no efektīvākajiem uzbrukuma veidiem.
Bangkokā finālā boksēju ar pasaules čempionu no Zviedrijas (ISKA versijā) Sadibu Saju. Nekāds briesmonis viņš nebija. Spēkojāmies līdzīgi. Vien taktiski viss iecerētais neizdevās. Parasti savus pretiniekus cenšos turēt distancē. Tomēr trešajā raundā, izdarot lov kick sitienu, pretiniekam ar kāju trāpīju pa ceļgalu, laužot abus mazākos pirkstiņus. Tās bija atvadas no uzvaras.”
PRIEKS UN SĀPES
„Kad smagsvari turnīru bija beiguši, par sacensību iznākumu pārsteigti bija gan vācieši un spāņi, gan rumāņi un Āzijas valstu pārstāvji, jo neviens negaidīja, ka sudraba medaļu kategorijā līdz 91 kg iegūs latvietis,” Kristapa Zīles panākumu komentē viņa treneris Genādijs Čikomasovs. „Ar Kristapu saistām lielas cerības nākotnē, jo viņam ir tikai 23 gadi, bet jau daudzveidīga sportiskā biogrāfija. Kad Kristaps pirmo reizi atnāca pie manis uz treniņu klubā K–Sports, viņam bija 16 gadu, īstais laiks, kad sākt, — ne par jaunu, ne par vecu. Sportisks zēns. Pirms tam izspēlējies basketbolu un volejbolu. Bija jūtams, ka veidojas daudzsološs sportists, jo fanātisma bija pārpārēm.
Rezultāti auga pamazām, bet nemitīgi. 2007. gadā pirmā uzvara Klaipēdā, gadu vēlāk pirmā bronza Latvijas čempionātā kikboksā, tad viņš kļuva par divkārtēju Lietuvas čempionu, pērn Eiropas meistarsacīkstēs izcīnīja ceturto vietu. Un tagad — pasaules sudrabs, kas gan nāca ar lielām ciešanām. Ļoti svarīgā cīņā pieveicis amerikāni, finālā Kristaps samēroja spēkus ar Uzbekistānas čempionu Samedovu. Kādā no sadursmēm ar aziātu Zīle spēcīgi savainoja ceļgalu. Ļoti sāpēja, bet nedrīkstēja to izrādīt, citādi tiesnesis viņam liegtu turpināt cīņu. Izcieta, saņemot aplausus par izturību.”
Gatis ĶĪSIS
Vizītkartes
Rinalds TĒRS
Taibokseris
Dzimis: 1985. gada 10. jūnijā Cēsīs
Pirmais treneris: Alberts Kuksenoks
Svara kategorija: līdz 86 kg
Klubs: Muay Thai akadēmija
Izglītība: Liepājas vidusskola un Liepājas Jūrniecības koledža
Panākumi sportā: pasaules 2011. gada meistarsacīkšu sudraba laureāts Vaļasprieks: cīņas sporta veidi, futbols un volejbols
Kristaps ZĪLE
Taibokseris
Dzimis: 1987. gada 5. janvārī Liepājā
Pirmais treneris: Genādijs Čikomasovs
Klubs: Liepājas K–Sports
Izglītība: Liepājas vidusskola
Vaļasprieks: datorspēles
