Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Rekordkārais skolnieks Artūrs

Atēnu olimpisko spēļu vicečempionam svarcelšanā Viktoram
Ščerbatiham 6. oktobrī palika 35 gadi. Par viņa tradīciju turpinātāju varētu
kļūt Artūrs Plēsnieks, kurš ir divreiz jaunāks un šosezon pirmo reizi izpildīja
starptautiskās klases sporta meistara normu, Izraēlā izcīnot Eiropas čempiona
titulu junioriem svara kategorijā virs 94 kilogramiem.

 

17 gadu vecumā Ščerbatihs cēla mazāk nekā tagad Plēsnieks.
Viktora progress sākās divus gadus vēlāk. Ar interesi turpināsim salīdzināt abu
panākumu grafikus. Viktors patlaban nopietni gatavojas pasaules čempionātam,
kas nākammēnes risināsies Dienvidkorejā, bet Artūrs treniņos jau strādā
nākamajai sezonai, lai iespējami stiprāks debitētu pasaules U-23 čempionātā.

 

Trīs no Kroņauces

Kroņauces pusē, kur dzimis Artūrs, svarcelšana nekad nav
bijusi īpaši populāra, taču trīs vietējo puišu ausīs nonāca ziņa, ka Dobelē
jaunos svarcēlājus trenējot brāļi Juris un Eduards Andruškeviči. Puiši jau
zināja, ka šajā pilsētā dzīvo un trenējas mūsu dižākais vīrs Viktors
Ščerbatihs, arī spēka atlēti Juris Cīrulis un Raivis Vidzis.

Tā Vitālijs Kovtuns, Iļja Meņšikovs un Artūrs Plēsnieks kļuva
par Andruškeviča treniņgrupas audzēkņiem. Toreiz gan treniņi notika lielā
šaurībā. Tikai pirms dažiem gadiem, kad Dobelē durvis vēra jaunā sporta halle,
tajā atradās arī plašas telpas svarcelšanai. Tagad Artūrs lepojas, ka var
trenēties plecu pie pleca ar pašu Ščerbatihu, un tas nekas, ka gan kroņauciešu
trio, gan viņu elks jau trešo gadu ir ventspilnieki, mitinās šīs pilsētas
olimpiskā centra viesnīcā, skolojas Ventspils mācību iestādēs un trenējas
olimpiskā centra lieliskajos apstākļos. Dzimtajās mājās viņi ierodas tikai
piektdienu pēcpusdienā un tūdaļ dodas uz vakara treniņu (pirmais bijis no rīta
Ventspilī). Nākamajā rītā atkal treniņš.

No Kroņauces trijotnes sportā visaugstāk ticis Artūrs, kam
Eiropas un pasaules čempionātu medaļu kolekcija ir visprāvākā. Vitālijam un
Iļjam spožuma pagaidām mazāk, toties tieksme uz valsts rekordiem tāda pati.

Vairāk nekā gadu Artūrs nodarbojās Jura Andruškeviča vadībā,
pēc tam nonāca viņa brāļa Eduarda uzraudzībā.

 

Bez respekta

Unikālāks svarcēlājs par Plēsnieku, šķiet, ir tikai bulgārs
Naims Šalamanovs, kuram 16 gadu vecumā piederēja visi augstākie tituli,
startējot svara kategorijā līdz 56 kilogramiem. Mazliet vēlāk viņš pārgāja
musulmaņu ticībā, kļūdams par Suleimanovu, bet – kad kļuva par Turcijas
pilsoni, viņu sauca par Suleimanoglu. Viņš bija viens no tiem dažiem Bulgārijas
kādreizējās izlases dalībniekiem, kuri neiekļuva dopinga skandālos, un ir
pamats domāt, ka viņa daudzie pasaules rekordi sasniegti godīgā cīņā.

Plēsniekam līdz tādiem tituliem vēl augstā kalnā jākāpj. Bet,
zinot Artūra potences un milzīgo trenētiesgribu, eksplozijas brīdis rezultātu
izaugsmē var iestāties piepeši un negaidot, jo – kā mēdz teikt –
viens sportists atveras agrāk, cits – vēlāk. Pagaidām viss norit pēc
Andruškeviča izstrādātās sistēmas un plāna, proti, treniņos nedrīkst pārforsēt.
Taču, startējot Eiropas jauniešu un junioru čempionātos, viņš apsteidzis
daudzus gados vecākus dalībniekus un stājies uz pjedestāla.

„Pēdējo
trīs gadu laikā Artūra strauji progresējis rezultātu ziņā un pieņēmies svarā,"
stāsta treneris. „Eiropas
jaunatnes un pasaules rekordu viņam vēl nav, tomēr Arča ir Latvijas rekordists,
sākot ar svara kategoriju līdz 85 kg jauniešiem – 293 kg (128 un 165) -,
junioru rekordists līdz 94 kg – 343 kg (150 un 193) -, junioru rekordists
virs 94 kg – 371 kg (166 un 207) – un ar tādiem pašiem rezultātiem arī
kategorijā līdz 105 kilogramiem. Optimismu vieš arī Artūra šogad Eiropas
čempionātos iegūtās divas lielās sudraba un viena zelta medaļa."

„Neesmu mehānisks robots, kas visu dara
tikai pēc trenera pavēles," norāda jaunais censonis. „Man ir arī savs viedoklis, un treneris to
uzklausa. Viņam nav iebildumu, ja gandrīz katrās sacensībās laboju valsts
rekordus, kādu startu dažreiz arī izlaižot. Tikai
cenšos treneri pielauzt, lai atļauj kārtējam cēlienienam pieteikt lielāku svaru,
nekā viņš iesaka. Vienojamies gan par sākuma svaru, gan turpmākajiem diviem.
Pateicoties trenerim, esmu sapratis, ka mans jaunības maksimālisms var radīt nevēlamas
sekas veselībai. Organisms vēl nav gatavs kalnu gāšanai. Jāpalielina fiziskā
bāze, jānostiprina kaulu sistēma un plecu muskulatūra. Tāpēc atteicos no vēl viena
izaicinājuma – jau šoruden debitēt Eiropas U-23 čempionātā. Svarīgākais ir
pakāpenība attīstībā.

Ikdienā sveru 102-103 kilogramus. Nav
nekāda lielā problēma svaru nedaudz arī nomest,
lai varētu startēt kategorijā virs 94 kilogramiem. Ēšanas ziņā man sapas ar
Ščerbatihu – mums abiem ļoti garšo saldie ēdieni. Laikam esmu caurbira, jo
tauku slānis man tāds ļoti plāns. Ar treneri esam nolēmuši, ka ar pāriešanu uz
supersmago svaru (virs 105 kg) pagaidām neaizrausimies, jo nav vēl izsmeltas
visas iespējas pašreizējā kategorijā."

 

Briedināšana
Londonai

Treneris piebilst, ka audzēkņa fiziskā sagatavotība šādam
vecumam ir atbilstoša, arī kāju darbība vingrinājumu izpildes laikā apmierina.
Artūrs izdara pietupienus ar 275 kg smagu svaru stieni uz pleciem, ja uz krūtīm
ir 220 kg, arī tad pietupiens izdodas. Artūra augums ir 178 cm, derētu vēl par dažiem
centimetriem paaugties. Pirmsolimpiskajā gadā, ne agrāk, svaru vajadzētu
palielināt līdz 107 kilogramiem. Uz muskuļu masas rēķina.

„Mana veiksmīgākā disciplīna ir grūšana,"
stāsta Artūrs. „Jābūt gatavam
uzgrūst 225 kilogramus. Ja startētu kategorijā līdz 105 kg, tas būtu labs
rezultāts, ja virs 105 kg, tad nekā izcila. Londonas spēļu laikā man būs 20
gadu un varēšu piedalīties arī pasaules U-20 čempionātā. Ceru – kādās no abām
sacensībām man veiksies."

Artūrs mācās Ventspils 6. vidusskolas 10. klasē. Var teikt –
strādā divās vietās, jo arī nākamajā sezonā būs ļoti daudz svarīgu sacensību.
Aprīlī – Eiropas čempionāts pieaugušajiem Minskā, pēc tam – pasaules
meistarsacīkstes U-20 Bulgārijas pilsētā Plovdivā, septembrī – pasaules čempionāts
pieaugušajiem Turcijā, Antaljā. Visur gaidāma Plēsnieka līdzdalība, tāpēc
skolas zinību apguvē klāsies grūtāk. Tiesa, Artūram galva laba, lai mācībās
iekavēto pēcāk atgūtu.

Interesanti, ka šajā akcelerācijas laikmetā Artūrs nav
visiespaidīgākā auguma skolēns un viņam prātā ir ne tikai svarcelšanas stieņa
čuguna pankūkas. Patīk gan patusēt ar draugiem – tiesa, šo procesu
kontrolējot trenerim -, gan hokeja ripu padzenāt, gan pasērfot internetā. Īsi sakot,
stingras disciplīnas grožos mums aug un briest vēl viens olimpietis
svarcelšanā.

Gatis ĶĪSIS

 

Artūrs Plēsnieks

svarcēlājs, Ventspils 6. vidusskolas 10. klases skolnieks

Dzimis: 1992. gada 21. janvārī
Dobeles rajonā

Augums, svars: 1,78 m, 103 kg

Svarcelšanā: kopš 9 gadu
vecuma

Pirmais treneris: Juris
Andruškevičs, tagad Eduards Andruškevičs

Svara kategorijas: līdz 94 kg,
virs 94 kg, līdz 105 kg

Panākumi sportā: Eiropas
junioru čempions, divkārtējs Eiropas jauniešu vicečempions, pasaules junioru
čempionāta bronzas laureāts, daudzkārtējs Latvijas jauniešu un junioru
rekordists svara kategorijās līdz 85 kg, līdz 94 kg, virs 94 kg un līdz 105 kg

Vaļasprieks: svarcelšana
un hokejs