Studiju raža divos apcirkņos
Cik smagas vai — gluži otrādi — vieglas ir Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas (LSPA) durvis? Atbilde uz šo jautājumu tuvākajā nākotnē interesēs daudzus Latvijas Jaunatnes olimpiādes dalībniekus. Tieši vasaras vidū akadēmijā ir gan pļaujas, gan… sējas laiks.
Pirms Jāņiem nosvinēta izlaiduma balle, jūlija vidū sākas nākamo studētgribētāju pieteikšanās. Kāda ir LSPA šāgada raža? Ar šo jautājumu Sports sāk sarunu ar LSPA rektoru, profesoru Jāni Žīdenu.
— Šovasar raža proporcionāli augsta. Diplomus saņem tie, kas par studentiem kļuva 2009. gadā — laikā, kad valstī sākās krīze un augstskolām finansējums tika samazināts par 60 procentiem. Tomēr toruden mēs uzņēmām tik daudz studentu kā nekad iepriekš — mums bija vairāk nekā 300 pirmkursnieku.
— Kāpēc? Pēkšņi parādījās totāla sporta mīlestība?
— Tajā gadā daudzi izvēlējās profilējošas augstskolas. Studentu skaits palielinājās, piemēram, arī Jūras akadēmijā, Nacionālajā Aizsardzības akadēmijā… Iespējams, viens no iemesliem bija tas, ka sākās lielais bezdarbs un vecāki savus bērnus mudināja — ja nav darba, ej mācīties! Tolaik svaigie vidusskolu absolventi vēl nebija gatavi uzreiz doties uz ārzemēm. Arī augstākā izglītība nebija aplieta ar mēsliem. Tagad brīnāmies, ka jaunieši pēc vidusskolas brauc projām strādāt. Bet paši vien esam likuši noprast, ka mums nav vajadzīga izglītība. Par laimi, izskatās, ka šis nepārdomāto izteikumu un neapdomīgo darbību laiks ir beidzies.
— Kas no tiem 300 pirmskursniekiem ir iznācis?
— Bakalaura diplomu pirms Jāņiem saņēma 123…
— … kur tad pārējie?!
— Lielākais atbirums parasti ir pēc pirmā kursa. Budžeta vietas bija simts, pārējie studēja par savu naudu. Šie līdzekļi mums ļāva iegūt laiku, lai pārstrukturētu gan mācību procesu, gan savu saimniecisko darbību. Bet lielajam atbirumam ir vairāki iemesli. Viens no tiem — nespēja maksāt par studijām. Valsts galvoto studiju kredītam ir limits, atrast privātos galvotājus nebūt nav vienkārši.
Otrs atbiruma iemesls — nepareiza izpratne par mūsu akadēmijas būtību. Daži iedomājas, ka, iestājoties LSPA, nu tik sportos, trenēsies un kļūs par čempioniem. Protams, arī tas ir iespējams, mēs pat cenšamies gādāt, lai treniņu iespējas būtu maksimāli nopietnas, jo uz paša ādas gūtā pieredze ir ļoti noderīga, kļūstot par sporta speciālistu. Bet tiem, kas tēmē tikai uz rezultātiem, tā maizīte var izrādīties diezgan sūra. Piemēram, šopavasar no kādiem 170 pirmkursniekiem eksāmenu fizioloģijā nenokārtoja 40. Protams, daudzi to nokārtos ar otro vai pat trešo reizi. Bet atbirums būs. Un tas ir signāls. Arī par vidējās izglītības kvalitāti. Daudziem, kas mācījušies humanitārajās klasēs, stundu sarakstā nemaz nav bijusi bioloģija.
Arī ar valsts eksāmenu šogad netika galā lielāks skaits nekā parasti — trīspadsmit studentiem pēc pusgada to vajadzēs kārtot vēlreiz. Neapšaubāmi — ir problēmas.
— Ierasti LSPA platākais eksāmenu grāvis ir fizioloģija…
— Arī anatomija, bioķīmija, biomehānika. Dažkārt pat tie, kas nopietni trenējas, neizprot, kāpēc viņiem nepieciešamas zināšanas šajos priekšmetos. Treneri viņiem par to neko nav stāstījuši. Šie priekšmeti pirmajā otrajā kursā ir lielākie klupšanas akmeņi.
Katrā ziņā 123 bakalauri ir rekords. Parasti LSPA beidz aptuveni 80 absolventu. Uzņemam par kādu simtu vairāk.
— Vēl vienu ražu jūs ievācat ziemā, kad studijas beidz maģistri.
— Esam pārgājuši uz profesionālo maģistrantūru, un studentu skaits šajā programmā palielinās. Šogad ar diplomiem varējām sveikt 18 maģistrus, bet pērn maģistrantūrā uzņēmām jau 47 studentus. Domāju, ka šogad būs apmēram tikpat.
— LSPA piedāvā triju līmeņu profesionālo augstāko izglītību. Kādas ir to būtiskākās atšķirības?
— Pirmajā līmenī tiek apgūti pedagoģijas, psiholoģijas, terorijas pamati, lai varētu sākt strādāt par izglītības un sporta darba speciālistu. Būtībā tie ir pirmie divi bakalaura studiju gadi.
Bakalaura studiju programma iemāca strādāt ar bērniem un jauniešiem. Turklāt tā, lai viņu spējas un prasmes pilnveidotu, nenodarot pašiem pāri. Maģistra programma palīdz sagatavoties darbam ar pusprofesionālām un profesionālām komandām, ar jauniešu un junioru izlasēm. Ļoti sekmīgi maģistrantūrā patlaban studē modernās pieccīņas meistars Deniss Čerkovskis, kas izceļas ar savām analītiķa spējām.
Vēl mums ir akadēmiskā doktora augstākās izglītības programma, kuru nopietniem treneriem arī derētu apgūt. Piemēram, Lietuvā aizstāvēts doktora grāds ir VEF Rīga galvenajam trenerim Ramūnam Butautam. No pazīstamiem sportistiem pie mums doktorantūrā patlaban studē kamaniņu braucēju trenere, olimpiskās bronzas laureāte Ingrīda Amantova un diska metējs Oskars Vaisjūns. Bez šajā programmā gūtām atziņām treneru audzēkņiem augsto sasniegumu sportā biežāk pietrūkst izšķirošā centimetra, punkta vai sekundes desmitdaļas.
— Vairāk runājam par to, cik grūti šo studiju ražu izaudzēt. Bet kāds tad ir šāgada iekūlums?
— Starp bakalauriem pirmais laikam jāmin Latvijas biatlona izlases līderis Andrejs Rastorgujevs. Reti kad tik augstas klases sportisti, kam turklāt sacensību periods sakrīt ar intensīvāko mācību laiku, studijas beidz bez liekiem pagarinājumiem. Olimpietis Kaspars Dumbris studēja desmit gadus, toties pēdējos divus tik nopietni, ka par savu bakalaura darbu saņēma desmitnieku — tik augsta atzīme nemaz negadās bieži. Par bakalauriem kļuva vēl divi biatlona izlases dalībnieki — Rolands Pužulis un Toms Praulītis. Slēpošanas katedra, kuru vada profesore Daina Krauksta, šogad bija plaši un labi pārstāvēta. Bakalaura studiju programmu sekmīgi pabeidza arī distančnieku līderis Arvis Liepiņš.
Šādu diplomu saņēma arī kamaniņu braucējs, olimpietis Kaspars Dumpis, kas jau iepriekš strādāja īpašā starptautiskās federācijas programmā. No pazīstamiem sportistiem jāmin arī Latvijas handbola izlases kandidāti Andis Ērmanis un Egils Politers.
Pie sava pirmā līmeņa augstākās izglītības ticis olimpiskais vicečempions Vadims Vasiļevskis un hokejists Aleksandrs Kerčs. Iespējams, ka viņi studijas turpinās tālāk — bakalaura programmā.
— Cik sporta veidu pārstāvji studē LSPA?
— Kādus piecdesmit saskaitīsim. Katru gadu šī pārstāvniecība mainās.
— Vai pie jums ir iespējams kļūt par treneri, teiksim, lakrosā, BMX frīstailā vai kādā citā jaunā vai Latvijā mazizplatītā sporta veidā?
— Ļoti patīkami, ka tieši mazās federācijas nāk pie mums, jo saprot, ka, sagatavojot profesionālus trenerus, tās var kļūt lielākas, stiprākas un varenākas. Mēs slēdzam sadarbības līgumu, kurā apņemamies studentam sniegt bāzes pamatizglītību, bet speciālās attiecīgā sporta veida treniņu metodikas apmācību nodrošina federācija.
— Cik vērtīgs ir LSPA diploms, ar to var braukt strādāt, piemēram, uz Vāciju, Angliju, Somiju?
— Tas ir starptautiski atzīts dokuments un ar to var braukt uz visurieni. Tikai, pirms sākt strādāt, katrā valstī jāiziet attiecīgā pielīdzināšanas procedūra. Arī pie mums ārzemniekam ar savu diplomu vispirms jāiet uz Akadēmiskās informācijas centru.
— Karsts kartupelis Izglītības un zinātnes ministrijas mutē ilgu laiku bija augstākās izglītības studiju virzienu akreditācija. Kā šajā ziņā ir LSPA?
— Beidzot pielikts patīkams punkts. Uz pilnu termiņu — sešiem gadiem akreditētas visas mūsu studiju virziena Izglītība, pedagoģija un sports programmas. Tās ir: pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programma Izglītības un sporta darba speciālists; bakalaura augstākās izglītības programma Pedagoģija; otrā līmeņa profesionālā augstākās izglītības programma Izglītības un sporta darba speciālists; profesionālā bakalaura augstākās izglītības programma Sporta zinātne; profesionālā maģistra augstākās izglītības programma Sporta zinātne; akadēmiskā doktora augstākās izglītības programma Sporta zinātne.
Uz diviem gadiem akreditēta profesionālā augstākās izglītības programma Fizioterapija, jo studiju virzienu Veselības aprūpe uzsākām tikai pirms diviem gadiem, mums vēl nav neviena izlaiduma.
— Cik studentu gatavojaties uzņemt šogad?
— Bakalaura studijām parasti piesakās 300—400 reflektantu. Varam uzņemt aptuveni divsimt. Pērn pirmajā kursā bija 180 studentu. Pirmā līmeņa profesionālāko augstāko izglītību jeb koledžas programmu grib apgūt 40—60. Tā sākotnēji tika izveidota tiem, kuri ieguvuši augstāko izglītību kādā citā nozarē, bet visu mūžu sportojuši un vēlas strādāt par treneriem. Tagad programma mainīta un tajā piesakās tūlīt pēc vidusskolas, kaut gan viņiem, lai kļūtu par nopietniem treneriem, vajadzētu studēt četrus, nevis divus gadus. Pretējs piemērs ir Kerčs, kas ilgstoši trenējies, spēlējis hokeju augsta līmeņa komandās. Uz tādas pieredzes bāzes tiešām varētu pietikt arī ar divu gadu studijām.
— Studijas LSPA nav gluži medusmaize. Līdz diplomam nereti netiek pat vairāk nekā puse. Kāpēc jūsu augstskola tomēr ir populāra?
— Pie mums nāk tie, kas grib būt treneri, sporta skolotāji, menedžeri vai rekreācijas speciālisti, jo Latvijā esam vienīgā šajā jomā specializētā augstskola. Tagad daudzi, ieguvuši vienu augstāko izglītību, iet studēt uz otro vai pat trešo augstskolu. Tas ir normāli. Cilvēks, strādājot savā specialitātē, jūt vajadzību pēc papildu zināšanām vai arī viņam vienkārši mainās intereses.
LSPA lielākais pluss, ka, pabeidzot četru gadu bakalaura studijas, tiek iegūtas divas kvalifikācijas jeb profesijas. Piemēram, sporta skolotājs un treneris vai rekreācijas speciālists un treneris, vai sporta skolotājs un menedžeris. Iespējamas arī citas kvalifikāciju kombinācijas. Mūsu absolvents darba tirgū ienāk daudzpusīgāks, konkurētspējīgāks. Ja viņš turpina studijas maģistrantūrā, tad pēc gada un septiņiem mēnešiem var iegūt vēl vienu kvalifikāciju.
— Kuras kvalifikācijas ir vispopulārākās?
— Treneri un fizioterapeiti. Arvien vairāk grib apgūt sporta menedžera profesiju. Mazāka interese pagaidām ir par rekreācijas speciālista kvalifikāciju, kas vienkārši ir jauna un pie mums ne pārāk plaši pazīstama profesija. Rekreācijas speciālisti gādā par aktīvu fizisko un garīgo darba spēju atjaunošanu ne tikai pēc sacensībām vai treniņiem, bet arī nogurdinošas darba dienas. Viņi ir tie, kas dažādu profesiju pārstāvjiem, aktīva dzīvesveida piekritējiem izstrādā individuālos treniņu plānus. Rietumeiropā tā ir ļoti pieprasīta kvalifikācija.
Jānis ŽĪDENS
LSPA rektors, pedagoģijas zinātņu doktors, profesors
Dzimis: 1970. gada 14. janvārī Ludzā
Izglītība: Ludzas vidusskola (1988. g.), LSPA (1993. g.), LU Pedagoģijas un psiholoģijas institūta doktorantūra (1996. g.), stažējies vairākās ārzemju augstskolās
Darba pieredze: Rīgas JHSK handbola treneris (1989.—1996. g.), RPIVA sporta katedras vadītājs (1995.—1997. g.), Latvijas junioru handbola izlases galvenais treneris (2004.—2008. g.), Latvijas vīriešu handbola izlases galvenais treneris (2002.—2003. g.), kopš 1992. gada docētājs LSPA Sporta spēļu katedrā, LSPA Studiju daļas vadītājs (2000.—2009. g.), vairāk nekā 50 publikāciju autors, četru grāmatu līdzautors
Ģimenes stāvoklis: precējies, divu meitu tēvs
Vaļasprieks: fizisks darbs laukos
LSPA BAKALAURA STUDIJAS
Absolventi iegūst profesionālā bakalaura grādu sporta zinātnē, kā arī specialitāti ar divām kvalifikācijām:
— sporta skolotājs un vadītājs (menedžeris) sporta jomā;
— sporta skolotājs un rekreācijas speciālists;
— sporta veida vecākais treneris un vadītājs sporta jomā;
— sporta veida vecākais treneris un sporta skolotājs;
— sporta veida vecākais treneris un rekreācijas speciālists
(Neklātienē — pēdējās trīs specialitātes)
Studiju ilgums4 gadi klātienē, 4,5 gadi neklātienē
Dokumentu pieņemšanano 15. līdz 26. jūlijam, neklātienes studijām — no 19. līdz 29. augustam
Iestājeksāmensfiziskajā sagatavotībā (tikai klātienes studiju uzsākšanai). Konkursā vērtē centralizēto eksāmenu latviešu valodā un literatūrā, kā arī svešvalodā
Studiju maksaLs 950 akadēmiskajā gadā, neklātienē — Ls 800
Budžeta vietas 3—4 pretendenti uz vienu vietu
Sīkāka informācijawww.lspa.lv
