Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Jelgavas ledus zelta gabaliņi

Eiropas jaunatnes Ziemas olimpiskajā festivālā Latvijas sportistu delegācijā labāko rezultātu sasniedza Jelgavas Ledus sporta skolas daiļslidotājs un Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas izcilnieks Kims Georgs Pavlovs, kurš izcīnīja 4. vietu. Šī jau ir trešā reize pēdējo astoņu gadu laikā, kad olimpiskajos mačos iemirdzas Zemgales pilsētas ledus sporta skolas audzēkņi, tādēļ devāmies uz Jelgavu meklēt panākumu atslēgu un arī pašu talantīgo sporta skolas audzēkni.

“Tiec galā ar mācībām, un pēc tam mēs tevi gaidām uz treniņu!” Jelgavas Ledus sporta skolas daiļslidošanas sekcijas filozofiju sarunā ar žurnālu Sports skaidro sporta skolas pieredzējušākie treneri Romāns Panteļejevs un Andrejs Brovenko.

SPORTA SKOLA AIZSTĀJ KLUBUS

2001. gada rudenī durvis vēra Jelgavas ledus halle, kas ir sporta kompleksa Zemgale sirds. Parādoties mākslīgajam ledum, Jelgavā parādījās arī pirmie daiļslidotāji. Tomēr par vērā ņemamu sporta dzīves sastāvdaļu pirmā Latvijas prezidenta Jāņa Čakstes dzimtajā pilsētā daiļslidošana kļuva, sākot ar 2008. gadu. Vietējā pašvaldība nodibināja Jelgavas Ledus sporta skolu, nomainot klubus, kas pulciņu veidā lika labus pamatus jaunajiem slidotājiem, bet nenesa tālākus rezultātus.

“Pirmie audzēkņi Ledus sporta skolā bija Jelgavas 3. pamatskolas skolēni, kuri fizkultūras nodarbības aizvadīja uz ledus,” 11 gadus senos skolas pirmsākumus atceras Brovenko. Sākotnēji Jelgavas Ledus sporta skolā pirmajā daiļslidošanas treniņu grupā darbojās 10 audzēkņi. Taču daiļslidotāju skaits sporta skolā strauji pieauga un drīz vien šajā muzikāli akrobātiskajā sporta veidā tas nostiprinājās 70 līdz 90 daiļslidotāju robežās.

JĀTRENĒJAS STUNDU LAIKĀ

Ledus daiļslidotājiem Jelgavā ir pieejams sešas dienas nedēļā, dienā — trīs līdz četras stundas. Mazāko grupu audzēkņi (no četru gadu vecuma) trenējas trīs reizes nedēļā, bet vecāko — uz ledus meistarību var slīpēt pat septiņas reizes nedēļā, divreiz nedēļā aizvadot divus ledus treniņus dienā. “Vēl ir arī horeogrāfijas un fiziskās sagatavotības treniņi,” piebilst Panteļejevs. “Protams, vienmēr pastāv cīņa par ledu ar hokejistiem un šorttrekistiem. Sports Jelgavā ir ļoti pieejams, un tā gandrīz ir kā otra galējība,” nosmej Brovenko. Tādēļ treniņi sporta skolas audzēkņiem notiek arī mācību stundu laikā. “Ja iet uz rezultātu un grib ko sasniegt, kaut kas ir jāupurē. Cita lieta, ja nespēj mācīties tā, lai skolotājs skolēnu atbrīvotu no mācību stundām, labāk ir iet uz skolu un mācīties,” godīgi pasaka treneris Brovenko, “tiec galā ar mācībām un pēc tam mēs tevi gaidām uz treniņu — tāda ir mūsu pozīcija.”

Jelgavas Ledus sporta skolā darbojas pieci treneri. “Strādājam kā komanda, cits citu papildinot. Audzēkņus savstarpēji nedalām. Sistēma ir veidota tā, ka jebkurš audzēknis var strādāt un braukt uz sacensībām ar jebkuru treneri.” 

ZELTA GABALIŅI

Gan Romāns, gan Andrejs ir labi zināmi daiļslidošanas aprindās, jo ar to nodarbojas visu dzīvi. Pavlova galvenais treneris Panteļejevs pats sācis slidot četros gados, bet par daiļslidošanas treneri strādā kopš 17 gadu vecuma, vēlāk ieguvis trenera izglītību LSPA. Savukārt Brovenko daiļslidošana sākusies tādā pašā vecumā, tikai istabā uz skrituļslidām. Kopā ar Olgu Boguslavsku startējis pāru slidojumos Eiropas un pasaules čempionātos, paralēli iegūstot sporta trenera izglītību Sanktpēterburgā. Abi treneri ir vienisprātis, ka arī mūsdienās jāsāk slidot no četru gadu vecuma, lai gūtu panākumus: “Ja nav īpaša talanta, sākt sešu vai septiņu gadu vecumā var izrādīties par vēlu.”

Jelgavas Ledus sporta skola var lepoties ar tādiem audzēkņiem kā Diāna Ņikitina, Alīna Fjodorova un Kims Georgs Pavlovs, kuri likuši par sevi runāt starptautiskajā arēnā. Ņikitina pērn startēja Phjončhanas ziemas olimpiskajās spēlēs (tiesa, šobrīd viņas karjera traumas dēļ ir uz jautājuma zīmes, jo Diānu gaida sarežģīta operācija). Savukārt trīskārtēja Latvijas čempione Fjodorova 2011. gadā izcīnīja 5. vietu Eiropas jaunatnes Ziemas olimpiskajā festivālā Liberecā, bet Pavlovs izcīnīja 4. vietu 2019. gada festivālā Sarajevā.

“Negribas zaudēt nevienu sportistu — katrs ir kā zelta gabaliņš. Veselību Diānai!” nopūšas treneri.

PIENESUMS NO KRIEVIJAS TELEVĪZIJAS

Atbildot uz jautājumu, kas ir Jelgavas daiļslidošanas panākumu stūrakmens, treneri teic, ka tie ir… Krievijas televīzijas daiļslidošanas šovi. No 2006. līdz 2009. gadam Krievijas televīzijas kanālos demonstrēja raidījumus Zvaigznes uz ledus, Dejas uz ledus un Ledus laikmets. Šovos piedalījās virkne olimpisko čempionu, kā arī baleta, teātra, kino un estrādes zvaigznes. “Šo šovu iespaidā ievērojami pieauga daiļslidošanas popularitāte, Ledus laikmetā piedalījās arī Latvijas sportisti, vecāki atveda daudz bērnu uz daiļslidošanu,” piezemēts ir Brovenko.

Par nākotnes perspektīvu daiļslidošanā Brovenko izsakās skeptiski. “Nezinu, kas būs tālāk. Mēs Latvijā paliekam mazāk, un mēs to jūtam. Rīgas rajonā ir četri lieli klubi, kas sajūtu līmenī darbojas uz izdzīvošanas robežas, vēl darbojas klubi Valmierā, Daugavpilī un Ventspilī,” Brovenko norāda uz iedzīvotāju skaita samazināšanos. Kādreiz Latvijā ar daiļslidošanu nodarbojās pustūkstotis sportistu, šobrīd šis skaitlis sarucis līdz aptuveni 300 daiļslidotājiem.

KATRS PUISIS KĀ IZŅĒMUMS

Katrs puisis daiļslidošanā ir kā baltais zvirbulis jeb patīkams izņēmums. Un tikai tā iemesla dēļ, ka nodarboties ar daiļslidošanu visbiežāk izvēlas daiļā dzimuma pārstāves. “Caurmērā 90 līdz 95% audzēkņu ir meitenes, taču sacensībās pieaugušo konkurencē bieži vien startē vairāk vīriešu nekā sieviešu,” treneri svara kausos konfrontē meiteņu masveidību pret puišu mērķtiecību. “Laikam pastāv priekšstats, ka daiļslidošana ir meiteņu sports,” Panteļejevs pieļauj, ka valda aizspriedums. Vienlaikus viņš piebilst, ka pašam, kādreiz trenējoties daiļslidošanā Sporta pilī, bijušas lieliskas attiecības ar hokejistiem un ar savām darba spējām iekarojis hokejistu autoritāti. “Malacis, motorčiks!” — viņi mani uzrunāja,” nosmej Panteļejevs.

Pavelkot vīrus uz zoba, ko treneri domā par žurnālista Matuļa teicienu, ka “hokejs bez alus ir daiļslidošana”, viņi veselīgi nosmejas. “Nu, es hokeju bez alus neskatos,” atjoko Andrejs. Runājot par hokeju, treneri nav pārliecināti, ka mazais hokejists vispirms būtu noteikti jāskolo daiļslidošanā. Jelgavā daiļslidošanas treneri palīdz arī HK Zemgale jaunajiem hokejistiem. “Tiesa, hokeja treniņos bērniem ir citi spēles komponenti, kas acīmredzami novērš uzmanību, bet daiļslidošanas nodarbībā audzēkņi var koncentrēties tikai un vienīgi uz slidošanu,” teic Panteļejevs. “Daiļslidošana vispusīgi attīsta ķermeni — pēc tam var nodarboties ar jebkuru sporta veidu. Viens no mūsu audzēkņiem Deniss Fjodorovs spēlē HK Rīga, taču nepastāv tāda problēma, ka hokejs aizvilinātu daiļslidotājus.”

Kims ir vienīgais juniors Latvijā, kurš ir nodrošinājis iespēju startēt pasaules junioru čempionātā. Taču viņš tajā nestartēs, jo iecerējis piedalīties tajā pašā laikā notiekošajā Latvijas Valsts matemātikas olimpiādē ar mērķi tikt uz starptautisko olimpiādi. “Grūti viņu nosodīt par tādu izvēli, jo tā var būt laba perspektīva nākotnē,” atzīst treneri.

Kristaps Zaļkalns
Kristaps Zaļkalns