Matemātiķis ģeometriskā progresijā

Kad Kims bija deviņus gadus vecs, daudzi apkārtējie sprieduši — no šī puiša nekas neiznāks. “11 gadu vecumā man pašam likās, ka nav man talanta daiļslidošanā. Taču mainās sportista domāšana, parādās fiziskais spēks. Vecāki man lika nodarboties ar daiļslidošanu, un gribu pateikt viņiem par to paldies, citādi nebūtu šādu sasniegumu!” intervijā pēc treniņa Zemgales ledus hallē stāsta Kims Georgs Pavlovs.

— Vai tā ir taisnība, ka tu nonāci daiļslidošanā, jo cīnījies ar nepārejošām iesnām?

— Jā, man bija izvēle starp hokeju un daiļslidošanu. Man nepatīk komandu sporta veidi, man svarīga ir individualitāte, tādēļ izvēlējos daiļslidošanu. Taču tas nebija vienīgais sporta veids, ar ko bērnībā nodarbojos — trenējos arī tenisā, peldēšanā un sporta dejās.

— Hmm… tavā profilā Starptautiskās Daiļslidošanas federācijas (ISU) mājaslapā kā viens no vaļaspriekiem minēts futbols, kas ir komandu sporta veids…

— Tas ir joks. Vienkārši tāpat to ierakstīju.

— Tātad vecāki tevi uz ledus sporta veidiem veda dziednieciskos nolūkos?

— Sākumā tie bija dziednieciski nolūki, kas pārvērtās profesionālā sportā.

— Vai atceries savus pirmos lielos panākumus un saviļņojumu? Kad saprati, ka pieliksi visas pūles, lai tiktu augstāk?

— Šķiet, tas bija pirms diviem gadiem, kad pirmo reizi startēju Grand Prix sacensībās, kas ir grandiozi starptautiski mači. Kopš tā laika strādāju treniņos cītīgāk un smagāk, lai sasniegtu ko vairāk. Pirms tam vēlējos tikai sasniegt ko Latvijas līmenī, bet tagad gribu gūt starptautiskus panākumus.

— Kas tevi iedvesmoja?

— Redzēju, kā startē Japānas, ASV, Ķīnas un citu valstu sportisti. Sapratu, ja strādā, ne ar ko nebūšu sliktāks par viņiem. Nav pareizi domāt, ka Latvija nav sportiska valsts — viss ir atkarīgs no katra paša ieguldītā darba: kā cilvēki strādā, tāds arī būs rezultāts. Ticu, ka ne tikai mēs, daiļslidotāji, varam gūt visaugstākos panākumus, bet arī, piemēram, hokejisti un basketbolisti. Galvenais ir strādāt.

— Vai ļoti pārdzīvo neveiksmes? Gadās taču arī tādas — kā kritiens, sāpīgi sasisties un sabojāt sacensību rezultātu.

— Kritieni treniņā — tā ir ikdiena, par to neskumst. Gadās vairāki neveiksmīgi starti pēc kārtas, tad svarīgi ir saprast, kas notiek, sakoncentrēties un saņemties. Palīdz arī neliela atpūta — aiziet uz kino, izvēdināt galvu. Un sākt visu no jauna — kā no baltas lapas.

— Kāds ir tavs treniņu grafiks?

— Katru dienu eju uz skolu Rīgā. Pēc skolas trīs reizes nedēļā dodos uz treniņu Jelgavā, pa ceļam paēdu automobilī. Reizi nedēļā trenējos Ozolniekos un vēl reizi nedēļā — patstāvīgi Mārupē. Brīvdienās ar treneri Romānu Panteļejevu individuāli pastrādāju Rīgā kādā no ledushallēm. Ieskaitot sausos treniņus un horeogrāfijas treniņus, aktīvajā sezonā nedēļā trenējos 12 stundas, vasarā nometnēs — 20 līdz pat 35 stundām, aizvadot līdz pieciem treniņiem dienā.

— Kāds ir tavs lielākais piedzīvojums, prieks sportā?

—  Eiropas jaunatnes Ziemas olimpiskais festivāls Sarajevā. Tas ir mans karjeras augstākais sasniegums un iedvesmo strādāt ar jaunu sparu, viss festivāls bija iedvesmojošs.

— Sarajevā tevi pārspēja tikai Krievijas, Igaunijas un Baltkrievijas sportisti, no kuriem pēdējais tevi apsteidza par nieka trim punktiem. Pēc īsās programmas atradies pat bronzas medaļas pozīcijās!

— Man ir prieks, ka izcīnīju 4. vietu. Sākumā bija nožēla, jo varēju izcīnīt medaļu, bet saprotu, ka izdarīju visu, kas ir manos spēkos, un par šādu rezultātu tik liela mēroga sacensībās arī ir jāpriecājas.

— Kā pietrūka, lai aizsniegtos līdz medaļai?

— Pārliecības par sevi. Īso programmu noslidoju labi — gan no horeogrāfijas viedokļa, gan lēcieni padevās labi, viss bez lielām kļūdām. Atrodoties 3. pozīcijā, nāca klāt stress, jo visa Latvijas sportistu delegācija no manis gaidīja medaļu. Tobrīd biju palicis Latvijas komandā vienīgais pretendents uz godalgu, visi man nāca klāt… Bija liels spiediens un atbildība. Bet delegācijas vadītājs Juris Titovs pirms izvēles programmas man pateica: “Mēs negaidām no tevis rezultātu: vienkārši izbaudi savu priekšnesumu un noslido labi pats sev!” Tas man ļoti palīdzēja atbrīvoties no stresa, un izvēles programmu izdevās veikt tiešām labi. Pietrūka precīzu un pārliecinošu lēcienu, kas būtu devuši tos trūkstošos trīs punktus…

— Kāda ir sajūta par to, ka biji labākais starp Latvijas atlētiem?

— Bija patīkami, ka pēc starta pie manis nāca klāt un apsveica citi sportisti no Latvijas komandas. Tāpat skolā — apsveic, saka, ka lepojas. Tiešām prieks!

— Diāna Ņikitina paralēli trenējās Krievijā, Denisam Vasiļjevam treneris ir francūzis, Angelīnai Kučvaļskai ir franču horeogrāfs. Vai tev arī ir kāds ārzemju treneris?

— Vasarā Ventspilī trenējos pie vairākiem Krievijas treneriem, tostarp pie Jevgēņija Rukoviceva, kurš trenē Eiropas vicečempionu Dmitriju Aļijevu. Tāpat jau sešus gadus šajās nometnēs trenējos pie Valentīnas Čebotarevas — pie viņas ir pavisam cita treniņu atmosfēra, man ļoti patīk.

—  Citi tevi raksturo kā puisi ar labu galvu, kurš zina, ko grib dzīvē. Kam tu dosi priekšroku — mācībām vai daiļslidošanai?

— Pagaidām cenšos savienot abus — gan mācības, gan daiļslidošanu. Taču, ja izvēlēšos daiļslidošanu, profesiju klāsts, ar ko nākotnē varu nodarboties, būs stipri šaurs. Slidot nevar visu mūžu, tādēļ nākotni saistu nevis ar sportu, bet ar mācībām.

— Tu atteicies startēt pasaules junioru čempionātā šā gada martā, lai varētu piedalīties matemātikas olimpiādē. Kādēļ šāds lēmums?

— Jā. Abi notikumi ir vienā laikā. Piedalīšos Valsts matemātikas olimpiādē, jo mērķis ir tikt uz starptautisko matemātikas olimpiādi. Daiļslidošanā pasaules junioru čempionātā reiz jau biju, tagad gribu sevi pamēģināt otrā sfērā.

— Treneri minēja, ka tev matemātikas zināšanas lieti noder arī daiļslidošanā.

— Spēja domāt un ātri analizēt noder daiļslidošanas sacensībās. Bijuši gadījumi, kad, slidojot programmu, kas nesanāk. Uzreiz galvā veicu aprēķinu, kā punktus varu atgūt. Saskaitu un izdaru. Un pēc tam treneri ir neizpratnē — kā viņš tos punktus dabūja…

— Kas tev visvairāk patīk daiļslidošanā?

— Akrobātiskā puse — lēcieni. Pēdējā laikā sāku izbaudīt tieši slidojumu un programmu kopumā — man patika, kā Sarajevā publika mani uztvēra un atbalstīja: sapratu, ka skatītājiem svarīgs ir viss mans priekšnesums un horeogrāfija.

Kims Georgs PAVLOVS

Daiļslidotājs, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 9. klases skolnieks

Dzimis: 2002. gada 7. oktobrī Valmierā

Lielākie sasniegumi: 4. vieta Eiropas jaunatnes Ziemas olimpiskajā festivālā Sarajevā (2019. g.), 1. vieta Sofijas kausa izcīņā Bulgārijā (2018. g.), 6. vieta Tallinas trofejas izcīņā (2018. g.), 7. vieta Volvo kausa izcīņā Rīgā (2018. g.), 13. vieta ISU JPG Armēnijas kausa izcīņā Armēnijā (2018. g.)

Citi sporta veidi: basketbols, teniss, peldēšana, sporta dejas

Vaļasprieki: mācības — vid. atzīme skolā 9,2 balles. Piedalīties matemātikas, fizikas un ķīmijas olimpiādēs

Treneris Romāns PANTEĻEJEVS: “Cilvēks, kurš grib lēkt, — tā var raksturot Kimu kā daiļslidotāju. Sarajevā izcīnītā 4. vieta ir objektīvs rezultāts, jo baltkrievs, kam Kims piekāpās par trim punktiem, bija sagatavojis tiešām labu priekšnesumu. Kims pārvarēja pats sevi un izdarīja vairāk, nekā no viņa tika gaidīts. Šīs sezonas sākums viņam izvērtās negaidīti smags — psiholoģiski sarežģītākā sezona, bet Sarajevā Kimam sanāca tikt ar to visu galā. Domāju, viņa trumpis ir tieši viņa labā galva. Filmēju viņa lēcienus, un Kims allaž lūdz, lai aizsūtu viņam uzņemtos materiālus. Viņš pēc tam analizē pēc paša iniciatīvas.”

Treneris Andrejs BROVENKO: “Kims kā daiļslidotājs pilnīgs pretstats Denisam Vasiļjevam. Vakar treniņā viņš pirmo reizi pārvarēja sevi, lai mēģinātu četrkāršo lēcienu. Viņam nepatīk strādāt ar horeogrāfiju, plastiskām un muzikālām detaļām, pagriezienu tehniskajām detaļām. Viņam ir ļoti svarīgs tehniskais aspekts, tādēļ viņš visu savu uzmanību ilgu laiku pievērsa tikai lēcieniem. Rupji izsakoties, lēcieni veido 30% no rezultāta, 10% — griezieni, piruetes, 10% no tehniskās atzīmes ir soļu virknējumi, savukārt visi pārējie komponenti veido atlikušo pusi vērtējuma. Līdz ar to var teikt, ka Romānam patīk viena trešdaļa no daiļslidošanas, taču viņš mēģina mainīt attieksmi — neko pārmest viņam nevar, jo viņš cenšas. Viņam ir jādod laiks un informācija — viņš to apdomā, izanalizē, aprēķina un nākamajā dienā viņš atnāks ar rezultātu.”