Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Sarajeva – otro reizi olimpiska

Pēc 35 gadiem, kuros piedzīvotas arī kara šausmas, olimpiskais karogs, aicinot uz mieru, sapratni, izaugsmi un godīgu cīņu sportā, atkal plīvoja Sarajevā, kur februārī notika Eiropas Jaunatnes ziemas olimpiskais festivāls (EYOF), saukts arī par olimpiādi. 1984. gadā Zintis Ekmanis uz Latviju atveda bobslejā pirmo olimpisko bronzas medaļu, 2019. gadā Latvijai augstāko ceturto vietu izcīnīja daiļslidotājs Kims Georgs Pavlovs.

EYOF ir lielākais kompleksais sporta forums jauniešiem Eiropā. Olimpiskajās idejās balstītais sarīkojums notika jau 14. reizi, un jaunos atlētus no visas Eiropas šoreiz uzņēma Bosnijas un Hercegovinas galvaspilsēta Sarajeva un Austrumu Sarajeva. Gan pēc sporta veidu klāsta, gan pēc formāta Eiropas Jaunatnes ziemas olimpiāde līdzinās olimpiskajām spēlēm. Tiek izmantota olimpiskā simbolika un atribūtika, kā arī ievērotas olimpisko spēļu tradīcijas.

1600 ZVAIGZNĪTES

Kopš 1984. gada ziemas olimpiskajām spēlēm Sarajeva piedzīvojusi dažādus laikus, arī militāru konfliktu starp serbu bruņotajiem spēkiem un bosniešu kaujiniekiem. Kauja par Sarajevu ar dažādu intensitāti turpinājās gandrīz četrus gadus. Pilsēta cieta no serbu armijas apšaudes, kura notika no apkārtējiem kalniem, kā arī no snaiperu uzbrukumiem.

2019. gadā Bosnijas un Hercegovinas galvaspilsētā Sarajevā un Austrumu Sarajevā olimpiskā gaisotne atgriezās. EYOF savu sportisko meistarību pārbaudīja 1600 jauno ziemas sporta veidu atlētu no 46 Eiropas valstīm vecumā no 14 līdz 18 gadiem.

Latvija šajā jauniešu ziemas sporta festivālā bija pārstāvēta ar 19 sportistiem, kuri piedalījās piecos no astoņiem sacensību programmā iekļautajiem sporta veidiem — biatlonā, distanču un kalnu slēpošanā, šorttrekā un daiļslidošanā.

Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Aldons Vrubļevskis akcentē, ka jauniešiem ir svarīgi sajust šo burvīgo gaisotni, kas valda olimpiskajos pasākumos, un viņš cer, ka tas būs palīdzējis jaunajiem talantiem izvēlēties pareizo ceļu turpmākajā dzīvē. „Vēlos, lai jaunie sportisti ziemas olimpiādē pierāda sevi, dara visu iespējamo pēc labākās gribas, sasniedz savus labākos rezultātus un mājās atgriežas apmierināti un iedvesmoti turpmākiem darbiem,” pirms XIV EYOF atklāšanas teica LOK prezidents.

Savukārt Latvijas delegācijas vadītājs Juris Titovs norādīja, ka šis jauniešiem ir pirmais solis uz daudz augstākiem mērķiem: „Katrs no viņiem jau tagad ir neliela zvaigznīte, un dalība šāda mēroga sacensībās viņus padara tikai stiprākus.”

Daļa no olimpiādes sacensībām norisinājās 1984. gada spēļu celtnēs un trasēs. Arī EYOF atklāšanas ceremonija notika tajā pašā stadionā, kurā pirms 35 gadiem izsoļoja Sarajevas ziemas olimpisko spēļu dalībnieki. Tas bija krāšņs priekšnesums, kurā gan bija iekļautas vairākas visai garas amatpersonu uzrunas, ko diemžēl olimpiādes dalībnieki nesaprata, jo tulkojums angļu valodā netika nodrošināts. Neraugoties uz to, Latvijas jaunatnes olimpiskās komandas Sarajeva 2019 dalībnieki izbaudīja pasākumu, jo īpaši kalnu slēpotāja Betija Burkovska, kura pēc visu treneru lēmuma tika izraudzīta par Latvijas delegācijas karognesēju atklāšanas parādē.

Olimpiādes organizētāji bija izsludinājuši, ka atklāšanas ceremoniju var apmeklēt ikviens interesents bez maksas, taču nebija plānojuši tik lielu interesi par šo pasākumu, un Sarajevas olimpiskajā stadionā vietu pietrūka, vairāki tūkstoši skatītāju palika vienkārši aiz stadiona vārtiem.

LEJUP UN PRET KALNU

Sarajevu pirmajā sacensību dienā pārsteidza pamatīgs sniegputenis, kas ne tikai uz 24 stundām pārtrauca starptautiskās lidostas darbību, bet veica korekcijas arī kalnu slēpošanas sacensībās. Milzu slaloma vietā meitenēm nācās sākt ar slalomu. Mīkstajā sniegā 1984. gada olimpiskā Jahorinas kalna trases kļuva īpaši sarežģītas, bet mūsu meitenes tajās cīnījās godam. 99 dalībnieču konkurencē Betija Burkovska finišēja 29. vietā. Savukārt Laura Aleksandra Bišere — 38., Elīna Zalāne — 43., diemžēl Rēzijai Krastiņai pirmajā braucienā nācās izstāties.

Dienu vēlāk, kad slalomā sacentās puiši, laikapstākļi bija kļuvuši vēl skarbāki. Turklāt mūsu Mārcim Klāvam Beitānam un Laurim Opmanim nācās startēt beigu daļā, kad trases segums jau bija krietni izdangāts. Ar to abi mūsu puiši netika galā jau pirmajā braucienā.

Trešajā sacensību dienā sniegs pārstāja snigt un varēja norisināties milzu slaloma sacensības. Diemžēl veselības likstu dēļ uz starta nedevās Betija Burkovska. Šoreiz labākā no Latvijas meitenēm bija Rēzija Krastiņa — 53. vieta, 58. — Elīnai Zalānei, bet Laura Aleksandra Bišere finišu nesasniedza pirmajā braucienā. Puišiem Mārcis Klāvs Beitāns divu braucienu summā ierindojās 71. vietā, bet Laurim Opmanim pieļautās kļūdas dēļ otrajā braucienā nācās izstāties.

“Laikapstākļi bija izaicinoši, bet tāda ir kalnu slēpošana, kurā tam jābūt gataviem un jāspēj tiem adaptēties,” atzina kalnu slēpošanas trenere Anna Bondare. “Šī bija lieliska iespēja sajust olimpisko gaisotni, iegūt jaunus draugus un neaizmirstamu pieredzi.”

Arī distanču slēpotāji sacentās 1984. gada olimpiskajās trasēs Igmanā, kur bija jāpārvar nopietni kāpumi. 7,5 km distancē klasiskajā stilā Latvijas pārstāve Kristīne Brunere ierindojās 72. vietā, uzvarētājai Anjai Vēberei no Šveices zaudējot 11:48,9 minūtes. Marta Klēra Priede finiša līniju sasniedza 77.

Zēniem 10 km klasikā visu goda pjedestālu aizņēma Francijas jaunie distanču slēpotāji, par čempionu kļūstot Florianam Perezam. No latviešiem visātrāk finiša līniju sasniedza Aleksandrs Artūrs Ļūļe, kurš ierindojās 67. vietā, uzvarētājam zaudējot 6 minūtes un 19 sekundes. 71. — Niks Saulītis, bet 76. — Bruno Strupulis.

Brīvajā stilā 7,5 km distancē no mūsējiem visaugstāk tika Aleksandrs Artūrs Ļūļe, kurš ierindojās 55. vietā, tūlīt aiz viņa — 56. vietā — Niks Saulītis, 84. Bruno Strupulis, 85. Uvis Akmentiņš. Meitenēm 5 km distancē Kristīne Brunere finišu sasniedza 68. vietā, 78. Marta Klēra Priede.

Aizraujošajās sprinta disciplīnas sacensībās neviens no Latvijas pārstāvjiem diemžēl tālāk par kvalifikācijas kārtu netika. Kristīne Brunere kopvērtējumā ieņēma 64., Marta Klēra — 73 vietu. Arī puišu konkurencē Niks Saulītis finišēja kā 64. ātrākais, 73. Aleksandrs Artūrs Ļūļe ieņēma 73. vietu, 75. vietā Uvis Akmentiņš, 84. — Bruno Strupulis.

Vēl distanču slēpošanas sacensību programmā bija iekļautas jauktās stafetes sacensības, kurās vienai meitenei un vienam zēnam bija jāveic 5 km distance klasiskajā stilā, bet otram pārim 5 km distance brīvajā stilā. Latviju pārstāvēja Aleksandrs Artūrs Ļūļe, Kristīne Brunere, Niks Saulītis un Marta Klēra Priede. Mūsu kvartets spēja apsteigt tikai vienu valsti un finišēja 21. vietā, aiz sevis atstājot vienīgi Bulgārijas jaunos slēpotājus. Uzvara tika Norvēģijas sportistiem, kam sekoja Krievijas un Šveices distanču slēpotāji.

MĒRĶIS AIZ MĒRĶIEM

Biatlona sprintā mūsu līderi alūksniete Sandra Buliņa un talsinieks Renārs Birkentāls, šaujot nekļūdīgi, ko gan spēja retais, varētu cīnīties par vietu labāko desmitniekā. Sandra 6 km distanci pagarināja par diviem soda apļiem un finišēja 22. pozīcijā, bet viņas dvīņumāsa Sanita kļūdījās sešas reizes un izcīnīja 60. vietu. Uzvaru šajās sacensībās svinēja Hanna Boerve no Norvēģijas (viens soda aplis).

Puišiem 7,5 km distancē Renārs Birkentāls ar trim soda apļiem izcīnīja 30. vietu, uzvarētājam Ērikam Perotam no Francijas zaudējot 2:23,2 minūtes. Otrs Latvijas pārstāvis Kirils Matjuhins pieļāva četras kļūdas un finiša līniju sasniedza 51. vietā.

Arī 12,5 km biatlona klasikā no mūsējiem labākais bija Renārs Birkentāls, kurš četrās šaušanas reizēs pieļāva pat septiņas kļūdas, taču izcīnīja 37. vietu. Kirils Matjuhins kļūdījās sešas reizes un ierindojās 42. vietā. Dubultuzvaru svinēja Vācijas biatlonisti Hanss Kelners un Ēriks Benjamins Mencs, bet 3. vietā ierindojās Ukrainas pārstāvis Stepans Kinašs, kuri katrs pieļāva pa vienai kļūdai.

Arī 10 km distancē no māsām Buliņām veiksmīgāk klājās Sandrai, kura neaizvēra sešus mērķus un izcīnīja 36. vietu. Sanita Buliņa kļūdījās astoņas reizes, un viņai 53. pozīcija. Uzvaru svinēja Noemī Remonē no Francijas ar pieļautu vienu kļūdu šautuvē, sudraba medaļu izcīnīja Šveices pārstāve Lea Meijere ar divām kļūdām, bet bronza tika Krievijas biatlonistei Sofijai Cipluhinai, kura kļūdījās divas reizes.

Aizraujošās jauktās stafetes sacensības (2×6 km meitenēm plus 2×7,5 km zēniem) Latvijas komandai sākās ne visai sekmīgi, jo abas māsas šautuvē neaizvēra vairākus mērķus, kas mūsējos nobīdīja līdz pat 17. vietai 19 vienību konkurencē. Abiem puišiem klājās sekmīgāk, un finiša līniju Latvija šķērsoja kā 15. komanda. Tūlīt aiz mums palika Austrijas, Slovākijas, Rumānijas un Turcijas jaunie biatlonisti. Uzvaru svinēja Norvēģija, kas aiz sevis atstāja Franciju un Somiju.

VISAUGSTĀKĀ — VISNEĒRTĀKĀ VIETA

Šorttrekā Latviju pārstāvēja jaunā slidotāja Anna Jansone, kura startēja visās sacensību programmā iekļautajās distancēs. Viss sākās ar 1500 m slidojumiem, kuros mūsu sportiste, cīnoties ar satraukumu, kvalifikācijas kārtu diemžēl nespēja pārvarēt un sacensības noslēdza 23. vietā. Turpmāk Annai Jansonei klājās krietni labāk — gan 500 m, gan 1000 m mūsu sportiste tika līdz sacensību ceturtdaļfināliem, kuros cīņu noslēdza attiecīgi 12. un 11. vietā. Šie rezultāti bija vieni no augstvērtīgākajiem Latvijas jaunatnes olimpiskajā komandā.

Vēl labākus rezultātus sasniedza vien daiļslidotājs Kims Georgs Pavlovs, kurš palika tūlīt aiz goda pjedestāla, lai gan pēc pirmās dienas atradās trešajā pozīcijā, kā arī Anete Lāce, kura kopvērtējumā ierindojās 11. vietā.

Īso programmu Kims noslidoja godam, nepieļaujot rupjas kļūdas, ar 59,80 punktiem labojot personisko rekordu, kas viņu izvirzīja medaļu pozīcijās — 3. vietā. Meiteņu daiļslidošanas sacensībās Anete Lāce ar 39,59 punktiem ierindojās 17. pozīcijā.

Arī nākamajā dienā izvēles programmā Kims Georgs Pavlovs savu uznācienu veica stabili, bez rupjām kļūdām, taču pēc ilgākas tiesnešu apspriedes mūsu sportists tika pie 112,33 punktiem, kas kopsummā (172,13 p.) mūsējo ierindoja uzreiz aiz goda pjedestāla — visneērtākajā, ceturtajā, vietā. Labāko trijniekam Kims Georgs Pavlovs zaudēja mazāk kā trīs punktus. Uzvaru ar 211,62 punktiem izcīnīja Krievijas daiļslidotājs Iļja Jablokovs.

Anetei Lācei izvēles slidojums padevās veiksmīgāk nekā īsā programma, un ar 124,82 punktiem no 17. vietas viņa spēja pakāpties līdz vienpadsmitajai.

“Konkurence olimpiādē bija ļoti spēcīga,” atzina Latvijas delegācijas vadītājs Juris Titovs. “Taču man ir prieks, ka mūsu jaunie talanti bez sportiskajiem startiem izmantoja vienreizējo iespēju mācīties un iegūt pieredzi, kādu nekur citur nav iespējams dabūt. Ceru, ka mājās viņi atgriezušies ar motivāciju pilnveidoties un turpināt attīstīties.”

Pēc diviem gadiem Eiropas labākos jaunos ziemas sporta veidu sportistus uzņems Somijas pilsēta Vuokati, kur EYOF notiks jau otro reizi.

Mārtiņš Mālmeisters
Mārtiņš Mālmeisters