Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Kur pazuda punkti

Iepriekšējo reizi Latvija olimpiskajā daiļslidošanā bija pārstāvēta gandrīz pirms ceturtdaļgadsimta, kad Lillehammerē Jeļena Berežnaja un Oļegs Šļahovs izcīnīja astoto vietu pāru slidojumos. Arī pirms Phjončhanas spēlēm lolojām klusas cerības. Jo sevišķi tāpēc, ka īsi pirms tām Deniss Vasiļjevs finišēja ceturtais Eiropas čempionātā. Daugavpilieša trenera olimpiskā vicečempiona Stefana Lambjēla (Šveice) vadībā debijai zem piecapļu karoga gatavojās arī Latvijas delegācijas jaunākā sportiste septiņpadsmitgadīgā Diāna Ņikitina. Bet Phjončhanas ledus veiksmei neļāva lidot, un stingā konkurences atmosfēra — atraisīties spējām. Vasiļjevam cerēto vietu labāko desmitniekā nācās nomainīt ar aizķeršanos divdesmitniekā (19. rezultāts), Ņikitina īsajā programmā palika 26. vietā, nekvalificējoties izvēles programmai.

No 13 tiesnešiem, kas gatavojas sacensībām un kas iepriekš nedrīkst kontaktēties ne tikai ar treneriem un sportistiem, bet kam arī savstarpējās attiecībās jābūt atturīgiem, 45 minūtes pirms to sākuma izloze nosaka deviņus, kam jāieņem vietas pie laukuma apmales. Savukārt no viņu vērtējuma augstāko un zemāko neieskaita, no pārējiem izrēķina vidējo. Starptautiskās Slidošanas savienības (ISU) augstākās kategorijas tiesnesei LSPA profesorei Agitai Ābelei šie noteikumi dāvāja iespēju sportistus vērtēt četrās sacensībās, arī tajās, kurās piedalījās abi Latvijas daiļslidotāji. Lūdzām viņas viedokli par mūsējo sniegumu:

Deniss Vasiļjevs par savu izvēles programmu saņēma 155,06 punktus, ASV daiļslidotājs Neitans Čens — 215,08 par vienādā laikā izpildītiem daiļslidošanas elementiem un to virknējumiem. Atņemot no lielākās summas mazāko, iegūstam to starpību, kura Denisu šķīra no līdera, kas pirmo reizi sacensībās spēja veikt sešus četrapgriezienu lēcienus.

Deniss startēja labi — bija lēcieni un elementi, kurus varēja novērtēt arī ar +2 vai +1. Kopumā programma bija laba, plusos. Bet bija arī trīsarpus apgriezienu aksels, ko viņš parasti izlec, bet šoreiz no diviem veiksmīgi tika galā tikai ar vienu, otrajā nokrita. Bija divapgriezienu aksels, kurš absolūti nesaprotamā veidā Denisu paklupināja. Acīmredzot sportists piezemējās uz papēža un nokrita. Tas bija galīgi negaidīti, jo šis lēciens ir vienkāršāks. Bet dažkārt tā gadās — koncentrējoties uz sarežģītāku elementu, liekas, ka vienkāršākais izdosies pats no sevis. Vēl vienā trīsapgriezienu flipā kaskādē nebija pilnībā piegriezts lēciens. Kopumā programma patīkama, komponentes pietiekami augstas. Denisam, nobriestot un apgūstot četrapgriezienu lēcienu, ir labas izredzes nākotnē iesaistīties visnopietnākajās cīņās.

Tas attiecas arī uz īso jeb obligāto programmu, kura bija diezgan akurāta, tika izpildīts arī trīsarpus apgriezienu lēciens, bet tā nevar konkurēt ar tiem, kuri kvalitatīvi izpilda četrapgriezienu lēcienus.

Lēcieniem īsajā programmā jāatbilst noteiktiem kritērijiem. Ir jābūt nevis vienkāršiem lēcieniem, bet lēcieniem, kas izpildīti pēc dažādiem soļiem bez pauzes pirms tiem. Tieši tas neizdevās Diānai Ņikitinai. Viņa pirms lēciena izpildīja vienu pagrieziena soli, kuram sekoja sagatavošanās un gaidīšana. Vienkāršāk ir veikt lēcienu, kuram velta īpašu gatavošanos, nekā to savirknēt ritmā ar citiem soļiem vai elementiem. Diānas slidojumā bija jūtama milzīga atbildība, redzams, ka viņa ļoti akurāti, mierīgi, lēni iet uz katru lēcienu, bet tas nenozīmē, ka skaisti izpildīja programmu ar lēcieniem. Kaskādē viens lēciens nebija līdz galam piegriezts — tas nebija trīs apgriezienu, bet nedaudz mazāk — ceturtdaļas pietrūka. To pašu tehnisko ekspertu grupa, kas vienīgā pēta videoatkārtojumus palēninājumā, fiksēja divarpus apgriezienu akselī, kuru Diāna parasti lec ļoti augstu un skaisti, bet kas šoreiz sanāca zems un tāpēc arī kļūdains. Bet vissliktāko vērtējumu viņa saņēma par kombinēto pirueti, kurā nebija divu apgriezienu pilnā pietupiena pozā. Plānotās trīs pozu ceturtā līmeņa piruetes vietā iznāca divu pozu otrā līmeņa piruete. Ar to arī viņas tālākā dalība spēlēs bija izšķirta, jo Diānas tuvākās konkurentes šoreiz piruetes grieza ļoti labi. Kaut gan Eiropas čempionātā ar šādu slidojumu Ņikitina noteikti būtu iekļuvusi starp tām 24 labākajām, kas cīņu turpina izvēles programmā, bet šoreiz viņa neieguva tiesības arī piedalīties pasaules čempionātā.”

Mēnesi vēlāk pasaules čempionātā Milānā Deniss Vasiļjevs pārsteidza, sensacionāli izcīnot sesto vietu. Nē, viņa izvēles programmā joprojām nebija neviena četrapgriezienu lēciena, Deniss vienkārši izcili izpildīja to pašu, ko centās paveikt Phjončhanā, šoreiz nopelnot 170,61 punktu (5. rezultāts), īsajā programmā viņš bija labāks par 4,73 punktiem (9. rezultāts). Starp citu, Neitans Čens, kas spēlēs palika tikai piektais, par pasaules čempionu kļuva galvenokārt tāpēc, ka krietni uzlaboja sniegumu tieši īsajā programmā (spēlēs tikai 17. rezultāts — 82,27, Milānā — 101,94, tiesa, vairāk spēts arī izvēles programmā — 219,46). Divkārtējais olimpiskais čempions Judzuru Hanju (Japāna) Milānas turnīrā nepiedalījās.

 

DAIĻSLIDOŠANA

Dāmas

1. Aļina Zagitova (OAR) 239,57

2. Jevgēnija Medvedeva (OAR) 238,26

3. Keitlina Osmonda (Kanāda) 231,02

4. Satoko Mijahara (Japāna) 222,38

5. Karolīna Kostnere (Itālija) 212,44

6. Kaori Sakamoto (Japāna) 209,71

26. Diāna Ņikitina (Latvija) 51,12

Kungi

1. Judzuru Hanju (Japāna) 317,85

2. Šoma Uno (Japāna) 306,90

3. Havjērs Fernandess (Spānija) 305,24

4. Bojans Dzjiņs (Ķīna) 297,77

5. Neitans Čens (ASV) 297,35

6. Vinsents Žou (ASV) 276,69

19. Deniss Vasiļjevs (Latvija) 234,58