Dievinot deju un mūziku

Sporta deju klubam Dzintars tagad ir savi pasaules vicečempioni. Valts Liepnieks un
Daniela Diure no Spānijas mājās pārveduši sudraba godalgas.– Pasaules junioru čempionātā viss notika vienā
dienā?Valts: – Sacensības sākas agrā rītā, beidzas vēlā vakarā. Šoreiz bija 65
pāri no 34 valstīm.
– Cik reižu nācās izpildīt visu programmu?Valts: – Mums ir piecas dejas. Bija pieci raundi. Tātad – 25 dejas.– Un cik daudz laika bija paredzēts atelpai?Valts: – Minūte starp dejām. Starp pusfinālu un finālu bija desmit
minūtes, starp pirmo un otro kārtu – trīs stundas.– Cik ilgi dejojat kopā?Daniela: – Piecarpus gadus.– Partnerus esat paspējuši bieži mainīt?Daniela: – Valts man ir otrais pastneris.
Valts: -Daniela man ir ceturtā deju partnere.– Kāpēc tā notiek? Meitene izaug, puisim
apnīk, ir strīdi, vecākiem nepatīk, vecmāmiņai krīt uz nerviem?Valts: – Es nepatiku vienas savas partneres vecākiem, savukārt cita
partnere man bija augumā par īsu.– Tu gribēju un vai spēji iebilst pārmaiņām?Valts:
– Vecākiem, kuri nevēlējās, lai viņu meita dejotu kopā ar mani, neko īpašu
neteicu.Daniela: -Svarīga ir pastneru auguma saskanība, daudz ko izjauc partneru
ģimenes, arī strīdi. Man svarīgi, cik nopietni katrs grib trenēties. Valta
iepriekšējā partnere, piemēram, negribēja daudz braukt uz sacensībām.

– Gribēšana ir viena lieta, taču nauda
braukšanai arī vajadzīga.

Valts: – Protams. Bet vecāki mūsu dejošanā iejaucas ļoti maz. Visas
privātstundas, treniņus mēs paši sarunājam ar skolotājiem. Vecāku ziņā,
protams, ir materiālā puse un konsultācijas mūsu tērpu šūšanā.

Daniela: – Viņi pieņem galīgo lēmumu. Piemēram, mēs izdomājam, kur
braukt, bet vecāki tomēr pasaka – jā
vai nē.

– Cik izmaksā viens deju gads?

Valts: – Kopā ar treniņiem, nometnēm privātstundām, braucieniem uz
sacensībām mums abiem sanāktu nepilni desmit tūkstoši.

– Šosezon atbildīgākajā startā pasaules
junioru čempionātā pirms iziešanas laukumā ļoti satraucāties, nerunājāt viens
ar otru?

Valts: – Nevaru pateikt, kāpēc, bet todien Spānijā manī valdīja
absolūts miers, tāpat kā apbalvošanas laikā, stāvot uz goda pjedestāla.

Daniela: – Spānijā finālā pirmo reizi man ļoti patika dejot. Dievināju
deju, Dievināju mūziku, dievināju visu, kas mums apkārt. Tas taču bija pasaules
čempionāta fināls! Sajūtas bija ļoti labas.

– Jums katram sava deja ir vismīļākā?

Valts: – Man visas ļoti patīk, bet fokstrots un kviksteps vislabāk.

Daniela: – Viss atkarīgs no noskaņojuma, bet ļoti patīk tango.

– Kāpēc priekšroku dodat standartdejām?

Daniela: – Atnākot uz Dzintaru,
zinājām, ka te standartdejas ir lielā cieņā un te ļoti labs treneris. Mēs vēl
dejosim arī Latīņamerikas dejas. Bet kā būs turpmāk, laiks rādīs.

Valts: – Gadu noteikti vēl dejosim abas programmas.

– Savā skolā neesat uzstājušies?

Valts: – Manā skolā kādreiz bija pat deju klubs, bet nu jau vairs nav.
Man šķiet, ka attieksme ir vienaldzīga.

Daniela: – Pēc jaunā gada nomainīju skolu. Manas tagadējās skolas direktoram
patīk sports, arī citi skolotāji ir  pretimnākoši.

– Kāds ir jūsu režīms?

Valts: – Dejojam katru dienu vismaz pusotru stundu.

– Ir bijušas reizes, kad Valtam ļoti patikusi
Danielas kleita un kādreiz – ne visai?

Valts: – Gadās visādi, taču es skaļi nesaku. Man latīņos patika Danielas melnā kleita un tagadējā standartkleita,
kas viņai ļoti piestāv.

Daniela: – Viņš vienmēr priecājas par manām kleitām.

– Kad noejat no deju laukuma, uzreiz jūtat,
kas nav sanācis, kā gribēts, vai pie tā nonākat pēc kāda laika?

Valts: – Starp dejām, noeejot no laukuma, mēs īpaši nerunājam, esam
iegrimuši sevī. Es sacensībās ļoti maz runāju, jo man ir problēmas ar elpošanu.
Ja vēl tērēšu enerģiju runājot, būs pavisam slikti.

– Ja kaut kas tehniski neizdodas, ar emocijām to
var nomaskēt?

Valts: -Noteikti glābj.

Daniela: – Ja nav atstrādātas emocijas, sejā var redzēt visu, kas sanācis
un kas ne. Dejojot to tiesneši redz, īpaši ja kāds saminstinās.

Valts: – Lielākā daļa emociju ir mākslīgi veidotas, lai gan daļa tomēr
nāk arī no sirds.

Daniela: – Bet to ir
ļoti maz.

– Visas dejas atstrādātas līdz automātismam?

Valts: – Kad dejojam, nedomājam par nākamo figūru, kādi soļi sekos.
Kājas pašas dejo.

– Cik bieži tiek mainīta un uzlabota katra
jūsu dejas kompozīcija?

Daniela: – Tā ir mūsu izvēle. Ja vecā apnikusi, ja gribam kaut ko
sarežģītāku, lūdzam skolotāju deju mainīt. Bet varam arī dejot vienkāršas
kompozīcijas.

Valts: – Vienkāršas figūras skaitās grūtāk dejot, jo tiesneši rūpīgi skatās
tehniku, kā viss precīzi atstrādāts.

– Jūsu dejas tehniski atšķiras no
pieaugušajiem?

Valts: – Pieaugušajiem māca citādāk, nopietnāk. Ja mums skaidrotu kā
pieaugušajiem, mēs no teiktā saprastu procentus četrdesmit. Viņiem viss ir
sarežģītāk.

– Tagad jūs varētu izdejot pieaugušo dejas?

Daniela: – Kāpēc gan ne?

Valts: – Soļus vienai
dejai var iemācīties pusotrā stundā,. bet lai labi nodejotu, vajadzīgi mēneši.

– Ar ko atšķiras latviešu dejotāji?

Valts: – Viņi ir noslēgtāki. Piemēram, krievu dejotāji iziet laukumā ar
daudz lielāku pārliecību.

– Kurā brīdī sapratāt, ka varētu tikt pasaules
čempionāta laureātu vidū?

Valts: – Pirms pusfināla. Trenerim arī tā šķita. Mums bija iedvesma, sapratām,
ja ir iespēja, kāpēc to neizmantot. Šogad pēdējoreiz dejojām junioros, bet jauniešos
varam dejot trīs gadus.

– Nokāpāt Spānijā no pjedestāla un?..

Valts: – Bija atvieglojums un ļoti, ļoti liels prieks. Apziņa, ka esam
otrie pasaulē.  Sapratu, ka vēl vairāk
jātrenējas, lai būtu pirmie. Tas ir mans mērķis. Būt labākajam ne tikai vienu,
bet vairākus gadus pēc kārtas.

Daniela: – Valts grib dejot līdz četrdesmit gadiem un mācīt to darīt
citiem. Man ir divas izvēles. Pieļauju, ka pasniegšu privātstundas. Ja man tas
iepatiksies, varbūt visu dzīvi ar to nodarbošos. Ja ne, studēšu žurnālistiku.

Valts: -Es gribētu citiem mācīt dejot Latvijā un arī citur. Esmu
mācījis ne tikai trīsgadīgiem, bet arī četrpadsmitgadīgiem. Man un viņiem ļoti
patika.

Valts Liepnieks

pasaules junioru vicečempions sporta dejās

Dzimis           1993. g. 23.jūlijā
Rīgā

Augums, svars        1,72
cm, 65 kg

Dejo   kopš piecu gadu vecuma

Deju skolotāji          pirmais
– Vilmārs Ivuškāns, tagad – Raimonds Piševs un Ņina Salgale

Mācās            Rīgas 3. vidusskolas 8. klasē

Lielākie sasniegumi           Latvijas
junioru čempions standartdejās, pasaules junioru vicečempions standartdejās,
starptautiskajās Blekpūles sacensībās starts pusfinālā

Daniela Diure

pasaules junioru vicečempione sporta dejās

Dzimusi         1994. gada 25.
martā Rīgā

Augums, svars        1,64
cm, 48 kg

Dejo   kopš sešu gadu vecuma

Deju skolotāji          pirmais
– Vilmārs Ivuškāns, tagad – Raimonds Piševs un Ņina Salgale

Mācās            Rīgas 49. vidusskolas 7. klasē

Lielākie sasniegumi           Latvijas
junioru čempione standartdejās, pasaules junioru vicečempione standartdejās,
starptautiskajās Blekpūles sacensībās starts pusfinālā

Māra JURŠEVICA

Foto

Par lauriem vēl nedomā. Valts un Daniela nesen sākuši kopīgo karjeru

Pasaules laureātu deja. Šie soļi nes pretī panākumam