Dzīve bez ģenerālmēģinājuma

Biljarda
fani Inesi Kažoku, nu jau Lukaševsku, pazīst kā labāko Latvijas snūkeristi,
kura ar panākumiem startējusi arī Eiropā. Pārējā sabiedrības daļa par sportisti
izdzirdēja šoruden, kad viņu izslēdza no Latvijas Biljarda federācijas un
neļāva startēt Latvijas čempionātā.

Smalkā un
glītā sieviete mūsu tikšanās reizē ir atvērta un dzirkstoša. Pazīstu Inesi kopš
1994. gada, kad, būdama vēl skolniece, viņa ienāca TV Kanālā 4, kur
tolaik strādāja Ērika Šmeļkova, Ilmārs Roķis, Rolands Laķis un citi pazīstami
mediju cilvēki. Inese mācījās intervēt, organizēja filmēšanas, vēlāk strādāja
arī tiešraidēs. Jāsaka, ka uzreiz nemaz tik gludi negāja, tomēr viņa nebēdāja
un prom nemuka, bet sparīgi turpināja iesākto.

"Vairākus
gadus biju pārņemta ar žurnālistiku, pēc Kanāla 4 vēl veidoju
televīzijas raidījumu Stils un mode, un, ja man kāds tolaik teiktu, ka
lielu dzīves daļu veltīšu sportam, tad es to cilvēku uzskatītu par
jocīgu," Inese uzplaukst atmiņu smaidā. "Bet tāpēc jau dzīve ir
interesanta, ka nekad nevar zināt, kas būs aiz nākamā līkuma. Ja man kāds
atļautu dot padomus, es teiktu – dzīvojiet tagad, jo dzīve nav
ģenerālmēģinājums, kurā var teikt, ka pa īstam būs pēc brīža."

Ineses
turpmākā profesionālā rosība lielākoties bija saistīta ar modes un kultūras
pasauli, kurā viņa lika lietā savu komunikabilitāti, bieži organizējot dažādus
pasākumus.

Pagātne
rada neveiksmes

Kur gan šajā
radošajā dzīvesveidā radās vieta snūkeram? "Man bija draugu kompānija, kas
katru vakaru spēlēja biljardu. Skatījos vienu nedēļu, skatījos otru, bet cik
ilgi tā var izturēt? Vienā brīdī teicu – tagad es sākšu spēlēt!"

Taču pirmais
mēģinājums bijis ar blīkšķi, – norāda Inese: "Piegāju pie galda, noliecos
un ar pirmo sitienu izsitu visas lampas virs spēles laukuma. Tā gadās
iesācējiem, kas netrāpa bumbai pa vidu, bet vairāk virs bumbas, un kija aiziet
uz augšu." Ar šādu traci un klubam nodarītu skādi sākās Ineses Kažokas
sportistes karjera.

"Ilgus
gadus spēlēju pool, kas ir cits biljarda paveids. 2001. gadā piedalījos
pirmajā Latvijas čempionātā sievietēm un pirmo reizi vinnēju." Snūkerā
vajadzīga spēja koncentrēties, tāpēc interesanti, kur viņa ņem dzelzs nervus,
lai rokas netrīcētu. "Rokas trīc, vienmēr trīc," atsaka Inese.
"Nav svarīgi, cik liels satraukums. Ir sporta veidi, kuros var izpaust
savas emocijas, kaut vai – hokejs, teniss un citi. Tie ir fiziski aktīvi. Pie
snūkera galda tā nevar, tad tas ir bonuss pretiniekam, kurš redz, ka tu
nervozē. Mazākie emocionālie pārdzīvojumi par zaudētu freimu (partiju)
vai neiesistu bumbu var ļoti ietekmēt spēles rezultātu."

Inese uzskata,
ka snūkers ir sarežģīta spēle – jābūt ne tikai fantastiskai tehnikai, bet arī
labai taktikai un intuīcijai, ideālā variantā pat jāspēj paredzēt pretinieka
nākamais gājiens. Tomēr visgrūtāk esot kontrolēt balto bumbu, iemanoties to
nolikt ar milimetra precizitāti tieši tur, kur vajadzīgs. "Svarīgi ir
aizmirst kļūdas," piebilst Inese. "Pieejot pie galda, nedrīkst dzīvot
savās kļūdās un atmiņās – pagātne traucē un rada jaunas neveiksmes."

Uzvarai
jābūt galvā

Snūkerā esot
dažādu taktiku, stila un temperamenta spēlētāji. Tā vien jau esot māka –
salauzt pretinieka spēles tempu, ātram spēlētājam likt spēlēt lēnāk vai otrādi.
Spriežu, ka tā ir loģikas spēle, kur vajag būt labam matemātiķim, rēķinot
līdzi, cik ar kuru bumbiņu var punktus savākt, bet Inese enerģiski papurina
galvu un nosaka, ka viņa esot simtprocentīgi radošs, emociju cilvēks.
"Būtībā esmu ļoti emocionāla. Savulaik centos mainīties, cīnīties ar savu
emocionalitāti, bet ar laiku sapratu, ka nemaz nav slikti būt īstam un izpaust
to, ko domāju."

Snūkeriste
norāda, ka lielākoties cilvēki mēģina būt tādi, kādus viņus grib redzēt citi,
vai arī pakļaujas sabiedrības vērtējumam un kritērijiem. Tāpēc, ka tā ir
pareizi. Bet kurš pateicis, kas ir pareizi?

Varētu domāt,
ka emocionālā Inese Kažoka pēc pirmās neveiksmes varētu sabrukt. Bet tā
nenotiek, viņā ir liels iekšējais spēks. Inese secinājusi: "Pēc jebkura
zaudējuma vajag izanalizēt kļūdas un iet uz priekšu. Sportā ir divu tipu
cilvēki – zaudētāji un uzvarētāji. Zaudētāji sēž un grimst bēdās, bet
uzvarētāji iet uz priekšu. Svarīgi, lai vēlme uzvarēt būtu daudz stiprāka par
bailēm zaudēt. Kaut gan uzvarēt grib visi, tomēr tajos otrajos nav čempiona
gara, un aiz bailēm zaudēt viņi arī zaudē…. Uzvarai jābūt domās, galvā."
Ne psihologa, ne psihoterapeita palīdzību Inese gan nekad neesot izmantojusi,
kaut lielo valstu izlasēm līdzi braucot treneris, masieris un psihologs. Inesei
nav neviena no šiem trijiem.

Laiks
meklēt treneri

„Trenējos pēc darba desmitos vakarā divas
reizes nedēļā, bet kādu mēnesi pirms sacensībām – katru dienu. Braucu uz
biljarda klubu Champions Club, kur man patīk gan atmosfēra, gan jaunie
un kvalitatīvie galdi. Es strādāju, bet citur pasaulē ir profesionāli snūkeristi,
kuri tāpat kā mēs ejam uz darbu, iet uz septiņu astoņu stundu treniņu. Tas
nozīmē, ka viens pats esi pie galda, trenē tehniku, sitienu pozīcijas,
kombinācijas, bumbas izjūtu, bumbas ātruma izjūtu."

Tomēr vai
snūkera spēlētājs tiešām var visu sasniegt pašmācības ceļā, kā to izdarījusi
Inese Kažoka? Viņa apstiprina, ka būtu vajadzīgs treneris, bet sasniegtajā
līmenī Latvijas treneri viņai neko vairs nevarot dot. „Iet
tālāk un sasniegt labāko vairs nevaru pašas spēkiem, ir jāmeklē augstākas
raudzes speciālisti citās valstīs. Raugos uz Lielbritāniju, snūkera dzimteni,
kur augsti kotējas gan sportisti, gan treneri. Treneris ietilpst manos
tuvākajos plānos, jo, piemēram, ir varbūt kādi sīkumi tehnikā, kuri ir jāmaina,
bet pati to neredzu. Ir ārkārtīgi daudz lietu, kuras nezinu pietiekami labi. To
es apzinos."

Negaidīti –
aizliegums spēlēt

Klausoties
sportistes apņēmīgajos plānos, ir skaidrs, ka Inesi Kažoku morāli nav sagrāvis
Latvijas Biljarda federācijas paziņojums par valsts labākās snūkeristes izslēgšanu
no federācijas un līdz ar to liegums piedalīties jebkādos turnīros. Viņa ir
pārliecināta, ka atgriezīsies pie starptautisku turnīru snūkera galda. Turklāt,
zinot, ka sportiste ikdienā ir ļoti aizņemta, būdama prestižas
juvelierizstrādājumu tirdzniecības kompānijas mārketinga direktore, liekas
nereāli, ka viņai būtu laiks vērpt kādas intrigas. Tā arī Inese pati neesot
īsti sapratusi, kas ir viņas nelojalitāte pret federāciju. "Parasti saka,
ka taisnībai ir divas puses, es gan domāju, ka tikai viena, jo taisnība ir
tikai viena. Iespējamas dažādas notikumu interpretācijas, bet fakti ir tādi,
kādi tie ir."

Inesei augustā
bija kāzas un pirms došanās kāzu ceļojumā 12. augustā viņa sazvanīja Biljarda
federācijas ģenerālsekretāru (nu jau bijušo) Gati Taubi, kurš bija galvenais
plānotā Latvijas čempionāta organizators, un informēja par aizbraukšanu, lūdza
pieteikt sacensībās, bet dot iespēju nespēlēt pirmajā dienā, jo viņa vēl
nebūšot atgriezusies. Reglaments to atļauj.

"Atceļā
no Kopenhāgenas, kur bija pārsēšanās, aizsūtīju draudzīgu īsziņu: "Kā iet,
cik mūsu meitenes pieteikušās?" bet atbildes nebija," par notikušo
stāsta Inese. "Kad ielidoju Rīgā un ieslēdzu telefonu, tajā bija Gata
Taubes īsziņa, kuru nedzēšu un glabāju kā kāzu dāvanu: „Čau, diemžēl nāksies Tev sabojāt noskaņojumu,
Latvijas Biljarda federācija pieņēmusi dažus lēmumus, kas Tev neļauj
piedalīties turnīrā…"

Man nebija ne
mazākās nojausmas, ka kaut kas tāds var notikt. Citas nianses nestāstīšu. Tikai
to, ka uz sacensībām ierados divu lielāko televīziju sabiedrībā, lai būtu
liecinieki, ka man neļauj spēlēt. Ir daži spēlētāji, kas uzrakstījuši vēstuli
par manu it kā nekorekto rīcību Eiropas čempionāta laikā, bet ne man, ne
medijiem to nerāda. Ja es būtu tajā čempionātā pārkāpusi reglamentu, tad man
neļautu spēlēt. Savukārt, ja būtu kādi ievērojamāki pārkāpumi, tad turnīra
organizētāji sastādītu oficiālu dokumentu, kuram jāiziet Eiropas un Pasaules
biljarda federāciju gaiteņi, tad arī es tiktu iepazīstināta. Bet nekas tāds nav
bijis, viss ir tikai tukši apmelojumi," stāsta Inese.

Lojalitāte
vai lišķība

Aģentūras LETA
ziņā kāds sportists uztraukts, ka viņa spēlējot vestē, nevis blūzē. Kad Inesei
par to pajautāju, viņa sāka smieties, jo tieši tā esot forma: bikses, blūze un
veste. Aizliegums turpināt sportista gaitas un piedalīties jebkurās, arī
starptautiskās sacensībās vēl tiek pamatots ar to, ka viņa kaut kur atļāvusies
uzvilkt kurpes, ka viņai esot zvaigžņu slimība, kādu neesot pasveicinājusi…

"Biljarda
federācijas statūtos ir punkts, ka, ja federācijai ir pretenzijas pret kādu
spēlētāju, tad viņš tiek izsaukts uz sēdi, kur var vismaz sevi aizstāvēt,
izrunāties. Nekas tāds nav noticis," norāda Inese Kažoka.

Viņai nav
konkrēta skaidrojuma, kas izraisījis incidentu: "Man ir tikai minējumi, –
vai nu federācijai ir nepatika pret mani, vai arī ir vadībai tuvu stāvoši
spēlētāji izmantoja brīdi, lai tiktu vaļā no spēcīga konkurenta."

Ja federācija
būtu ieguldījusi lielus līdzekļus sportistē, tad vēl būtu saprotams, ka mēģina
savējos padarīt paklausīgus, bet Inese pati par saviem līdzekļiem  veicinājusi savu izaugsmi, uz visām
sacensībām braukusi par savu naudu, nodrošinot dzīvošanu, maksājot dalības
maksu. Izņemot 2007. gada Eiropas čempionātu Īrijā, kad viņai tika apmaksāts
ceļš.

"Esmu
otrais upuris, tāpat no federācijas izslēdza Vladimiru Siņicinu, kurš ir Eurosport
snūkera komentētājs un daudzus gadus bijis viens no izcilākajiem Latvijas
spēlētājiem. Viņš arī esot nelojāls. Kādu brīdi bez iemesla klubā neielaida
labāko krievu biljarda spēlētāju Māri Vartiku," atgādina Inese Kažoka.
"Šobrīd ir informētas dažādas institūcijas, un pieļauju, ka būs arī tiesa.
Man šķiet, ka sabiedriskai organizācijai vajadzētu ievērot statūtus un
likumību, jo tā nav privāta bodīte, bet ne tērēt enerģiju, cīnoties pret
labākajiem snūkeristiem. Ir citas svarīgākas lietas, piemēram, veicināt šī
sporta veida attīstību Latvijā, piesaistīt jaunus cilvēkus."

Divas
laimes

Zinot, ka
snūkeristiem vajadzēs pamazām atradināties no vārdu salikuma Inese Kažoka un
pierast pie uzvārda Lukaševska, rodas aizdomas, ka izveidojusies snūkeristu
ģimene. "Tā arī ir," atzīst sportiste. "Mans vīrs ir bijušais
Biljarda federācijas viceprezidents, starptautiskās kategorijas tiesnesis un
zina snūkeru kā piecus pirkstus, tomēr viņš nespēlē. Jānis mani atbalsta un
pārdzīvo. Tāpat kā es pārdzīvoju, kad viņš spēlē hokeju – tiesa gan tas ir
vaļasprieks, bet vienalga jūtu līdzi."

Inesei dikti
patīk arī teniss, kādu laiku to pat mācījusies spēlēt un nav atmetusi domu
turpināt. "Neatkarīgi no tā, ar kādu sporta veidu cilvēks nodarbojas, tas
viņu attīsta. Ja vēlas kaut ko sasniegt, ir jābeidz sevi žēlot, sūkstīties, un
tas, protams, veido raksturu un atšķir sportistus no citiem."

Un tad Inese
sāk runāt par laimes sajūtu, kas cilvēkam nevarot būt katru dienu, bet tikai
īpašos brīžos. "Iespējams, ka dzīvoju tāpēc, lai maksimāli bieži izbaudītu
šīs emocijas. Pēdējo reizi tas bija šīgada Eiropas čempionātā, kad
astotdaļfinālā spēlēju ar ļoti spēcīgu francūzieti Anželiku Vilāru. Mēs
spēlējām līdz trim uzvarām. Kad biju vadībā ar 2:0, sapratu, ka man viņa
jāpiebeidz, kamēr nav attapusies no šoka par notiekošo. Es viņu vinnēju ar 3:1
un iekļuvu ceturtdaļfinālā. To sajūtu, kad asaras mijas ar smiekliem un ir
neaptverams prieks, to es saucu par laimi. Tad ir vienalga, cik nav gulēts, cik
laika pavadīts treniņos. Šādu brīžu dēļ vien ir vērts spēlēt. Gūt var arī no
bēdīgiem brīžiem. Esmu uzzinājusi, cik daudz ir cilvēku, kas mani atbalsta. Arī
tas ir jānovērtē."

Starp citu, ar
snookers apzīmē pretiniekam radītu pozīciju, kurā viņam ir faktiski
neiespējami trāpīt pa atļauto bumbu. Bet profesionāli sportisti prot izdarīt
trāpīgu borta sitienu…

Iveta DAINE

Ielauzumā

Svarīgi, lai vēlme
uzvarēt būtu daudz stiprāka par bailēm zaudēt. Kaut gan uzvarēt grib visi, tomēr
tajos otrajos nav čempiona gara, un aiz bailēm zaudēt viņi arī zaudē

Inese
Kažoka-Lukaševska

Latvijas vadošā snūkeriste

Dzimusi         1976. gadā
Rīgā 

Izglītība         Rīgas 47.
vidusskola, Latvijas Uzņemējdarbības un menedžmenta akadēmija

Darba gaitas            raidījumu
vadītāja Kanālā 4 un citās TV, mārketinga direktore SIA Streiča

Lielākākie sasniegumi snūkerā  3.
vieta Francijas atklātajā čempionātā (2004.), 5. vieta Eiropas čempionātā
(2006., 2007.), divkārtēja Latvijas čempione (2001., 2006.), četrkārtēja Rīgas
kausa ieguvēja (2002., 2003., 2005., 2006.)

Vaļasprieks autobraukšana

Ģimenes stāvoklis kopš 2007. gada 11. augusta precējusies