Lai interesantāk dzīvot!
Lionā pasaules paralimpiešu čempionātā vieglatlētikā sacentās vairāk nekā 1100 atlētu no 99 valstīm. Latvijas sportisti izcīnīja pilnu medaļu komplektu — zelts Aigaram Apinim lodes grūšanā un bronza diska mešanā, sudrabs Dmitrijam Silovam šķēpmešanā. Tas mūsu septiņu sportistu delegācijai deva 38. vietu kopvērtējumā.
Paralimpiskais sports strauji attīstās. Pirmsākumos tas bija rehabilitācijas ceļš ar sportisku ievirzi, tagad visaugstākā ranga sacensībās uzvar patiesi profesionāli sportisti. Ne velti gandrīz katrās sacensībās tiek laboti pasaules rekordi.
Latvijas Paralimpiskās komitejas prezidente Daiga Dadzīte norāda, ka reti visaugstākās raudzes sacensībās uzvarētāju vidū ir sportisti, kas blakus sportam nodarbojas vēl ar ko citu. Arī abi mūsu medaļnieki trenējas profesionāli.
Prezidente ar nožēlu piebilst, ka daudzi joprojām paralimpiešiem piemēro veselo cilvēku sporta mērauklas, ieskaitot rezultātus. Cilvēkiem ar invaliditāti ir savu iespēju griesti, līdz kuriem var tikt ar tikpat neatlaidīgu un mērķtiecīgu darbu, kā tas iespējams veselajiem. Tas, kas pasaules čempionātā mūsu Apinim ir 8—10 sāncenšu, neliecina par konkurences trūkumu, bet par augstajām kvalifikācijas normām, kas atsijā simtiem līdzīgu sportistu.
Arī tīri fiziski vairāk sportistu finālsacensībās nevarētu startēt, jo speciālo krēslu uzstādīšana prasa 10—15 minūtes. Arī tad sacensības ilgst četras piecas stundas. Varat iedomāties, ko tas nozīmēja Lionā, kur temperatūra svārstījās ap 35 grādiem Celsija.
Pēdējos gados strauji attīstās arī sportistu lietoto palīglīdzekļu tehniskie rādītāji. It sevišķi tas attiecas uz kāju sporta protēzēm (tautā sauktas par atsperēm, dzelzs kājām), kuras izmanto skrējēji un lēcēji, arī metēji ar amputētām kājām. Daudzi jau pamanījuši Dienvidāfrikas 400 m skrējēju Oskaru Pistoriusu, kurš olimpiskajās spēlēs Londonā startēja kopā ar veselajiem sportistiem. 2011. gadā pasaules čempionātā veselajiem sportistiem viņš ieguva sudraba medaļu 4×400 m stafetē.
Sporta eksperti vēl diskutē, vai skrējējam ar kāju protēzēm ir savas priekšrocības vai nav, taču kopš 2008. gada viņiem atļauts startēt arī parastajās sacensībās. Tas veicina sporta protēžu attīstību, taču visi tehniskie jauninājumi tiek stingri reglamentēti, ievērojot katra sportistu auguma dotumus.
Nestartējot Pistoriusam (viņš tiek apsūdzēts draudzenes slepkavībā), Lionā trīsreiz uzvarēja brazīlietis Alans Oliveira — 100, 200 un 400 metros. 100 m viņš skrien 10,57, 200 m — 20,66 sekundēs. Ar šiem rezultātiem viņš varētu kļūt par Latvijas čempionu veselajiem sportistiem.
Latvijā šādu paralimpisko sprinteru mums vēl nav. Šādas kāju protēzes mēs pagaidām nevaram atļauties, jo tās maksā desmitiem tūkstošu latu… Toties tas neliedz Latvijā gatavoties ar mūsu rīcībā esošajiem līdzekļiem — vieglatlētiem nākamgad būs Eiropas meistarsacīkstes. Sacensībās piedalās arī citu sporta veidu pārstāvji. Tā Francijā Daiga Dadzīte ieradās no Austrijas, kur mūsu ratiņbasketbolisti pirmo reizi iekļuva Eiropas meistarsacīkšu B grupā.
Paralimpiešiem rodas arī jauni sporta veidi. Ziemā rakstījām par bobslejistu un skeletonistu pirmajiem soļiem, tagad Latvijā nopietni sacensībām gatavojas tenisisti, paukotāji, loka šāvēji, sēdvolejbolisti, slidas asina stājhokejisti.
Daiga Dadzīte prāto, ka mēs varētu nodarboties arī ar regbiju, kas ir ļoti dinamisks un aizraujošs sporta veids ratiņkrēslos sēdošajiem. Diemžēl potenciālo sportistu netrūkst — paskatieties statistiku par tiem, kas pārgalvīgi lec ūdenī…
Jebkurā gadījumā sports ir viens no veidiem, kā visdažādāko likstu piemeklētiem cilvēkiem savu dzīvi darīt interesantāku.
Lionā vēl startēja Taiga Kantāne (6. v. lodes grūšanā, 7. v. diska mešanā), Liene Gruzīte (8. v. lodes grūšanā), Andis Ozolnieks (6. v. diska mešanā), Pēteris Lācis (11. v. 1500 m), Edgars Kļaviņs (6. v. 100 un 200 m priekšskrējienos).
