Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Ovālās bumbas Livonijas bruņinieki

Šogad mūsu regbijā sevi pilnā balsī pieteicis jauns spēks — regbija klubs Livonia, kas bāzējas Garkalnes novada Upesciema stadionā. Pagājušajā nedēļas nogalē Livonia pirmo reizi vēsturē izcīnīja Latvijas čempionu titulu regbijā 7, arī klasiskajā regbijā livoniešiem ir labas izredzes pirmo reizi tikt pie medaļām — pēc valsts meistarsacīkšu pirmā posma Garkalne/Livonia ieņem otro vietu. Ar livoniešu ambiciozajiem plāniem iepazīstina kluba prezidents Vigo Valdavs seniors (viņa dēls Vigo Valdavs juniors ir Livonia spēlētājs).

CERĪBU SEZONA

Jau labu laiku Latvijas regbijā toni noteikuši trīs klubi, kuri gadu pēc gada savā starpā sadalīja visas mūsu regbija prestižākās trofejas — RK Miesnieki, SK Kalve (agrāk pazīstami ar nosaukumu Ādažu čipsi) un RK LMT/Eži. Tieši šie trīs klubi allaž izcīnījuši Latvijas čempionātu medaļu komplektu klasiskajā regbijā — iepriekšējās divas sezonas Garkalne/Livonia finišēja ceturtajā vietā. Savukārt regbijā 7 Livonia iepriekšējos trīs gadus pēc kārtas tika pie sudraba godalgām, vienmēr palaižot priekšā miesniekus. Šogad beidzot vecā kārtība ir iedragāta.

Latvijas čempionātā regbijā 7 komandas Autowelt/Livonia pārākums neradīja šaubas — livonieši uzvarēja visos trīs posmos, atstājot miesniekus otrajā vietā. Regbijā 15 visa cīņa vēl ir priekšā — vispirms astoņas komandas aizvada viena riņķa sacensības, bet tad tās sadalās divos četriniekos, izspēlējot vēl divus riņķus. Turklāt otrajā posmā komandas cīņu atkal sāks no nulles, neņemot līdzi pirmā posma punktus. Pirmajā posmā vislabāk veicās RK Miesnieki, kas uzvarēja visas septiņas spēles, sagādājot pagaidām vienīgo zaudējumu arī Garkalnei/Livonia (8:16). Livonieši ar sešām uzvarām ir otrie, turklāt pieveikti arī pagājušās sezonas medaļnieki LMT/Eži (48:31) un Kalve (32:13).

BIZNESA CILVĒKI

„Būtībā šim pasākumam ir desmit gadu. Pirmsākumā bija rūpnīcas Laima regbija komanda, kas vēlāk pārveidojās par klubu Livonia. Sākumā tas bija biznesa projekta turpinājums — lai vairāk saliedētu kolektīvu, tirdzniecības komandai vajadzēja kaut ko darīt ārpus darba. Futbols vai basketbols likās pārāk triviāli, tāpēc piedāvāju divreiz nedēļā uzspēlēt regbiju. Izņemot mani, neviens no viņiem pirms tam nebija spēlējis regbiju,” Vigo Valdavs seniors atceras kluba pirmsākumus.

„Sākumā spēlējām tikai septītnieku, bet pamazām sapratu, ka ir jāveido normāls klubs. Šo klubu esam dibinājuši mēs divi — es un Jānis Zuments. Būtībā tā bija viņa ideja. Mēs abi esam biznesa cilvēki, tāpēc nolēmām, ka jāpamēģina uztaisīt tā, kā vajag, nevis tā, kā sanāk. Lai vismaz kaut kas paliek arī pēc mums, lai var teikt, ka esi izdarījis kaut ko vairāk nekā vidēji statistiskais latvietis, jo Latvijā ar regbiju naudu neviens nepelna. Spēlēt pašam vairs negribējās, bet zināšanas bija, tāpēc nolēmu pamēģināt.

Oficiāli klubs Livonia dibināts 2007. gada janvārī. Šajos gados no komandas, kas līderiem zaudēja ar diezgan nopietniem rezultātiem, esam izveidojušies par komandu, kas ir jārespektē. Paskatīsimies, kā vēl šogad viss beigsies — domāju, ka mums vajadzētu pacīnīties par pirmo vietu arī lielajā regbijā. Pamazām, lēnām, ieliekot savus līdzekļus, viss pareizi attīstās. Veiksmes formula — pareizi cilvēki pareizās kombinācijās, ar labu plānu un stingru pieeju lietām. Galvenais ir disciplīna. Arī citās komandās ir pamanījuši, ka mūsu klubā ir disciplīna.”

Regbijs Latvijā ir amatieru sporta veids, kur neviens nepelna lielu naudu, bet spēlē no darba brīvajā laikā, tāpēc saglabāt disciplīnu nav nemaz tik vienkārši. Kā livoniešiem tas izdodas?

„Pirmkārt, mums visi treniņi ir interesanti un profesionāli sagatavoti. Viens no kluba lielajiem ieguvumiem ir treneris velsietis Marks Džeimss Alens. Viņš prot tos džekus aizraut. Turklāt mums tagad arī septītniekā ir lietuviešu treneris Edmunds Ščavinsks. Mums ir profesionāli treniņi, kur spēlētāji jūt ne tikai fizisko slodzi, bet arī to, ka viņi ir kaut ko apguvuši. Disciplīna ir arī spēlētāju atsijāšana — tie, kuri nenāk uz treniņiem, vairs netiek sastāvā, pasēž uz soliņa un, ja neizdara secinājumus, ka kaut kas ir jādara ar sevi, tad aiziet prom. Vēl ir svarīga konsekvence — ja mēs esam vienojušies kaut ko izdarīt, tad tā arī darīsim. Nevis tā, ka šodien darīsim, bet rīt atkal nedarīsim. Pie mums nāk cilvēki, kuri grib augt, kuri ir gatavi sevi ieguldīt, un viņi zina, ka šeit ir tā vieta, kur viņiem arī iedos to izaugsmi. Plus vēl šie ārzemju speciālisti palīdz veidot sakarus ar ārzemēm. Izskatās, ka jau nākamgad mums beidzot izdosies sākt virzīt savus spēlētājus stažēties uz ārzemju klubiem,” atklāj Valdavs seniors.

DUCIS LIETUVIEŠU

LivoniaLatvijas regbijā izceļas ar to, ka kluba rindās ir ne tikai ārzemju treneri, bet arī vairāki leģionāri — šosezon laukumā dodas trīs francūži (pagājušajā sezonā Simons Fuko tika atzīts par kluba vērtīgāko spēlētāju), bet īpaša sadarbība livoniešiem izveidojusies ar Lietuvas klubu Baltrex no Šauļiem — Latvijas čempionātā Livonia sastāvā lielajā regbijā un septītniekā šogad spēlējuši jau 12 lietuviešu (īpaši ir jāizceļ Toms Zibolis, Vaidots Gaubs un Vitars Blošķis, kuri gan kļuva par Latvijas čempioniem septītniekā, gan arī aizstāv kluba krāsas klasiskajā regbijā).

„Pirmais ārzemnieks mums bija Austrālijas latvietis Mārtiņš Kvīns, kurš pats pieteicās. Treneris Alens pie mums parādījās visai interesantā veidā. Mans draugs anglis Džons Sleids, kurš ir Tallinas tīģeru treneris, atsūtīja elektronisko vēstuli, ka kaut kāds velsietis ar sievu pārceļas dzīvot uz Latviju un grib uzspēlēt, bet tur visu sajaukuši un aizsūtījuši ziņu uz Igauniju. Es uzreiz atbildēju, ka vienmēr esam atvērti. Vēlāk komandā parādījās francūži, tūlīt arī gaidām spāni,” saka Valdavs.

„Sakari ar ārzemēm ir nepieciešami. Piemēram, ja es aizbraucu no Latvijas uz Velsu un mēģinu stāstīt, ka mums ir regbijs, tad man netic, bet, ja atbrauc cilvēks, kas tur ir spēlējis augstākajā līgā, un saka — Latvijā ir normāls regbijs, tad viņam tic. Notiek daudz vieglāka komunikācija. Vēl kāda lieta, kas laikam nostrādāja šajā piesaistē, bija tas, ka mēs pirmie uztaisījām salīdzinoši ļoti labu interneta mājaslapu, kas ir arī angļu valodā. Izņemot lietuviešus, kuri šogad pie mums spēlē, visi pārējie ir atbraukuši uz šejieni strādāt. Piemēram, Simons Fuko jau trīs gadus ir šeit, gatavojas precēties un būtībā jau varētu spēlēt Latvijas izlasē. Protams, ja viņš grib. Tad vēl bija trīs franči, kuri atbrauca uz Latviju Erasmus studentu apmaiņas programmā. Vēl ir pluss, ka mums ir sava bāze, labs stadions. Ne velti, kad pagājušajā gadā bijušais Eiropas Regbija federācijas (FIRA-AER) prezidents Žans Klods Bakē viesojās Latvijā un atbrauca uz Upesciemu, tad viņš uzreiz teica, ka šeit ir jārīko Eiropas čempionāts.”

ZELTA ŠEFI

Latvijas regbijam neierastie leģionāri nav vienīgais, ar ko izceļas Livonia — klubs ir padomājis par iespaidīgu atribūtiku, bet izrādās, ka livoniešiem ir arī sava stingra kārtība.

„Līdz 2007. gadam mēs bijām Laimas regbija komanda, bet tad klubam domājām jaunu nosaukumu. Nonācām pie Livonijas, pie bruņiniekiem. Pēc tam sākām apspēlēt šo ideju, jo Livonija ir nopietni — tai bija savs karogs, savas krāsas. Arī kluba atribūtika ir īstā bruņinieka ķivere, īstais zobens, arī autentisks vairogs. Visas šīs lietas speciāli mums izkala Polijā. Tās izmantojam jauno iesvētīšanā,” klāsta kluba prezidents.

„Klubā ir savas gradācijas, mums ir tādi kā armijas žetoni. Pirmām kārtām vismaz gads ir jāspēlē klubā, tad veco padome lemj, vai tu esi noderīgs klubam vai ne. Pagaidām vēl neviens nav izsvilpots. Tad tiek piešķirts member (dalībnieka — angļu val.) statuss. Tas nozīmē, ka esi pieņemts — ar zobenu tiec iesvētīts. Katru gadu var dabūt jaunu statusu — sudrabs, zelts vai chief (šefs). Lai dabūtu chief statusu, ir ilgi un īpaši jāstrādā — tādi mums ir tikai trīs (Valdavs seniors, Zuments un Alens — K. G.). Kad notiek statusa maiņa, tad iedod jaunu žetonu. Ja kāds no kluba iet prom, tad viņš to žetonu atdod, bet pagaidām no kluba prom uz citu komandu ir aizgājis tikai viens spēlētājs. Sanāca pat tā, ka mans bijušais spēles partneris Vilmārs Sokolovs pārnāca pie mums no Miesniekiem kā treneris, bet arī viņš sāka no member statusa.”

DIVĀS FRONTĒS

Šogad livoniešiem izdodas visai veiksmīgi apvienot klasisko regbiju ar septītnieku, kur Livonia Latvijas čempionātā pat startēja ar divām komandām (otrā vienība palika ceturtajā vietā).

„Mēs vienā brīdī ar Jāni Zumentu sadalījām atbildību — viņš vairāk uzņēmās regbija 7 attīstību klubā, bet es vairāk atbildu par klasisko regbiju. Mums jau arī septītniekā ir dažādi gājis. Vairākus gadus visu laiku bijām otrie. Domājām, kā pietrūkst, lai būtu pirmie. Sākumā jau otrā vieta bija labi, bet ceturtajā gadā tomēr vajadzētu būt pirmajiem. Tāpēc visi zaudējumi vai uzvaras tiek analizēti, lai saprastu, ko mēs izdarījām labi vai slikti, kas nestrādā un kas ir jādara citādi. Arī pēc zaudējuma Latvijas kausa pusfinālā (jūlija beigās Livonia sensacionāli zaudēja Valmieras FēniksamK. G.) klubā notika būtiskas izmaiņas. Mums bija kluba sapulce, kurā cilvēkiem vēlreiz tika pateikts, kādi ir nosacījumi, kas ļoti strikti lika visiem padomāt. Tad jau arī būs rezultāts. Vienīgi lielajā regbijā tas rezultāts nav tik ātri panākams. Komandā jau ir arī dažāda līmeņa veči — vieni jau ir gatavi ņemt to čempionu titulu, bet viņiem vajag vēl klāt palīdzību. Tāpēc mums ir ļoti laba sadarbība ar lietuviešu komandu Baltrex. Lietuviešu treneris Edmunds Ščavinsks mums vada septītnieku, bet lielajā regbijā viņš ir kā spēlētājs, mums palīdz arī daži leģionāri no Lietuvas. Tas mums ir liels ieguvums. Tas ir ieguvums tiem, kuri grib kaut ko sasniegt, jo līdz ar to viņiem ir blakus līdzvērtīgi spēlētāji, gan arī tiem, kuri grib kaut ko iemācīties,” uzskata Valdavs.

„Viena no smagākajām lietām bija savienot abus regbija veidus. Tāpēc daudz runājam ar spēlētājiem, mums ir ļoti pārdomāts treniņu plāns. Ja vari treniņa ietvaros pārslēgties no viena uz otru, tad arī spēlē nebūs problēmu. Vienu laiku mums bija tā, ka džeki tik ļoti aizrāvās ar septītnieku, ka nespēja pārslēgties uz lielo regbiju. Tad bija ziepes, bet šogad viss ir sakārtots.”

LIELS UN MAZS

Lai klubs attīstītos un paliktu uz ilgiem laikiem, svarīgs jautājums ir jaunās maiņas sagatavošana, taču šobrīd Livonia nepiedalās jauniešu mačos.

„Tas varbūt ir stāsts, kas mums līdz galam nav izdevies. Sākuma posmā mums bija pāris jauniešu grupas un viss notika. Taču sanāca tā, ka trenerim bizness pārcēlās no Rīgas uz laukiem. Jauniešu komandās trenera loma ir ļoti būtiska. Mēs tajā brīdī nesajutām, ka kaut kas varētu mainīties, bet puikas ar jauno treneri kaut kā neatrada kontaktu un vienkārši izklīda. Plānojam ziemā vismaz vienu vai divas grupas atjaunot, jo arī tagad ir dažādu vecumu puiši, kuri nāk uz treniņiem. Pagaidām es viņiem mācu individuālās iemaņas, bet, kad izveidosies komanda, tad tur ir jābūt atsevišķam trenerim. Mums arī ir doma akreditēt programmu un mēģināt radīt trenerim oficiālu štata vietu pašvaldībā vai sporta skolā,” atzīst livoniešu prezidents, kurš uzskata, ka regbijs jauniešiem ir ļoti piemērots sporta veids.

„Ar diezgan lielu pārliecību varu teikt, ka regbiju spēlē personības. Šajā sporta veidā esmu iekšā jau no astoņdesmitā gada, un tā statistika nemainās — no desmit atnākušajiem labi ja viens paliek. Patīk, kā teicis Juris Straume (LMT/Eži treneris — K. G.), ka regbiju nevar uzspēlēt — tas ir jāspēlē. Pilnībā viņam piekrītu. Regbijā nevar vienkārši pamētāt bumbu, bet te no jaunieša tiešām izveido personību. Regbijs ir kontakta sporta veids, bet šim kontaktam spēlētāji ir sagatavoti. Futbolists vai basketbolists zemapziņā saprot, ka pret viņu nedrīkst pielietot spēka paņēmienu, tāpēc tas lielākoties ir negaidīts, bet te jau zini, kas būs un ko var darīt, lai nebūtu. Tāpēc regbijs nepavisam nav traumatisks. Regbijā jebkurš var atrast savu vietu — liels, mazs, garš vai resns.”

PUSPROFESIONĀĻI

Mūsdienu sportā arvien lielāku nozīmi spēlē nauda, tāpēc, lai konkurētu ar citiem, arī mums ir jāmeklē risinājumi, kā Latvijas regbijam kļūt profesionālākam. Livonia jau domā šajā virzienā.

„Tas ir mūsu kluba stratēģiskais plāns. Izskatās, ka mēs radīsim šādu iespēju. Nevis reizi uz reizi, jo tagad jau arī esam iekārtojuši pāris cilvēkus labos klubos Īrijā, bet uz tādiem regulāriem pamatiem. Ir tāds liels profesionālais klubs kā Ospreys. Mums ir plāns, ka Livonia varētu būt viņiem kā tāds māsas klubs (sister club), kur pirmām kārtām vietējos labākos jauniešus varētu trenēt pēc viņu metodikas, iespējams, ar viņu treneriem, un tad labākos sūtīt uz turieni. Tāpat varbūt viņiem ir kaut kādi jaunie spēlētāji, kuriem tur pietrūkt spēļu prakses, tad viņi var spēlēt Latvijas čempionātā, kur kādas pirmās četras piecas komandas spēlē normālā līmenī. Ir doma par profesionālu klubu, un domāju, ka mēs kaut kad līdz tam nonāksim. Ospreys ir ļoti nopietns pasākums. Augustā viņi būs šeit, tad mēs runāsim. Vienkārši parunāt nav jēgas, tā ka tam jebkurā gadījumā būs kaut kāds turpinājums,” saka Valdavs.

„Mēs jau tagad esam pusprofesionāls klubs. Uzskatu, ka amatieri ir tad, kad vīri sanāk kopā, samet naudu un kaut kur spēlē, bet mums, spēlētājiem, viss ir nodrošināts. Pilnībā viss un pietiekami augstā līmenī. Iespējamas arī kādas prēmijas. Tā ka viņi vairs nav amatieri, viņi ir pusprofesionāļi. Tāpēc arī tajā mūsu sapurināšanās pasākumā vēlreiz atgādinājām, ka tiem, kuri uzskata sevi par pusprofesionāļiem, arī jābūt citai attieksmei. Tiem, kuri sevi uzskata par amatieriem, arī būs iespēja spēlēt, bet visdrīzāk tad mēs veidosim kādu komandu, kura spēlēs kādos zemākas raudzes mačos.”

 

LATVIJAS ČEMPIONĀTS REGBIJĀ 15

Miesnieki 7 – 7 – 0 – 0 – 289:66 – 34

Livonia7 – 6 – 0 – 1 – 492:86 – 30

LMT/Eži7 – 5 – 0 – 2 – 322:106 – 25

Kalve6 – 2 – 0 – 4 – 141:115 – 11

Fēnikss6 – 2 – 0 – 4 – 160:207 – 10

RK Baldone 5 – 1 – 0 – 4 – 80:230 – 5

LLU 6 – 1 – 0 – 5 – 44:411 – 4

Vikingi4 – 0 – 0 – 4 – 16:326 – 0

LATVIJAS ČEMPIONĀTS REGBIJĀ 7

Kopvērtējums

1. Autowelt/Livonia

2. RE-Fort/Miesnieki

3. RK Baldone/LSPA

4. Garkalne/Livonia

5. RTU/Miesnieki

6. LMT/Eži

7. LLU/Telms

8. Beverīna/Fēnikss

9. Piekūni