Dzelzs Ivana mantinieki
Latvijas kanoe un
smaiļošanas sporta vēsture ir panākumiem bagāta, bet vai tā tāda turpina būt
arī mūsdienās? Sports to mēģināja
noskaidrot sarunā ar Vladimiru Bļinovu, kas ir šī sporta veida federācijas
prezidents mūsu valstī, kā arī ar Ivetu Aglenieci, kas ir Latvijas kanoe un
smaiļošanas federācijas ģenerālsekretāre.
– Kādas šosezon ir
kanoistu un smaiļotāju galvenās sacensības?
V. Bļinovs: – Sacensības ir
tradicionālas – Pasaules kausa izcīņas posmi, kā arī Eiropas un pasaules čempionāti.
Mūsu sporta veidā diemžēl nedarbojas tā sauktā punktu atlases sistēma
olimpiskajām spēlēm. Galvenais kvalifikācijas turnīrs ir pasaules čempionāts,
kur noteikts finālistu skaits saņem licences, bet pēc tam ir vēl reģionālās
atlases sacensības. Diemžēl vietu skaits ir ļoti ierobežots. Izcīnot vietu
vieniniekos, vēl pastāv iespēja to pašu izdarīt divniekos vai četriniekos.
Tāpat jāņem vērā, ka olimpiskajās spēlēs ir divas distances – 500 un 1000
metri. Līdz šim Latvijas kanoe un smaiļošana ir bijusi pārstāvēta visās
olimpiskajās spēlēs kopš neatkarības atgūšanas. Ivans Klementjevs ir pārvedis
mājās sudraba medaļu, bet pagājušajā reizē 2004. gadā Atēnās Dagnis Vinogradovs
izcīnīja sesto vietu. Diemžēl konkurence paliek arvien asāka. Iekļūšana olimpiskajās
spēlēs būs visnotaļ sarežģīta. Cerēsim uz papildu reģionālajām sacensībām. Taču
arī tajās ir daudz spēcīgu sportistu.
– Kas kopumā izskatās
cerīgāki – kanoisti vai smaiļotāji?
V. Bļinovs: – Līdz šim lielāks
akcents bija uz kanoe airētājiem. Savukārt smaiļotājiem ar olimpiskajām spēlēm
ir bijušas problēmas. Mēs mēģinājām lielās
laivas, taču četriniekam pagājušajā gadā gāja grūti. Amerikā viņi gan iekļuva
finālā, bet ne olimpiskajā distancē. Tāpēc mēs smaiļošanā pamēģināsim
divniekus. Tomēr arī tur nebūs viegli. Notiek arī paaudžu maiņa. Citas valstis
arī koncentrēsies startiem. Tāpēc šobrīd runāt par to, kā mēs izskatīsimies
kopumā, ir grūti. Kanoistiem lielākā problēma ir Dagņa Vinogradova veselības
problēmas, kuru dēļ viņam nācās divas sezonas izlaist. Viņš pamazām atjaunojas,
taču atgūt nokavēto ir ļoti grūti.
I. Agleniece: – Kanoe divnieks Gatis
Pranks/Andrejs Šudeiķis pagājušajā gadā U-23 vecuma grupas čempionātā izcīnīja
sudraba medaļas. Šogad viņi jau ir startējuši Pasaules kausa izcīņas pirmajā posmā.
Puiši gatavojas, un tad jau pasaules čempionāts parādīs, uz ko varam cerēt. Ja
neizdosies, vēl paliek nākamā gada Eiropas čempionāts, taču no šīm sacensībām
tiesības braukt uz olimpiādi iegūs tikai pirmo divu vietu ieguvēji.
– Kā Latvijas kanoe un smaiļošana
izskatās uz citu sporta veida fona?
V. Bļinovs: – Konkurence divniekos
kanoistiem var būt nav tik spēcīga, taču smaiļotājiem tā ir ļoti liela.
Lielajām valstīm ir lielākas iespējas izveidot lielās komandas. Savukārt mazās
valstis, kāda ir arī Latvija, galvenokārt domā par individuālajiem sportistiem.
Tomēr kanoe un smaiļošana Latvijā nevar konkurēt ar sporta spēlēm finansiālā
atbalsta ziņā. Protams, labākie sportisti saņem Latvijas olimpiskās vienības
finansiālo atbalstu, taču to nevar salīdzināt ar līdzekļiem, kādi apgrozās,
piemēram, basketbolā, hokejā vai futbolā. Sponsoru atbalsts mūsu sporta veidiem
pagaidām ir tikai klubu līmenī, taču vajadzības ir arvien lielākas. Lai augstā
līmenī nodarbotos ar šo sporta veidu, nepieciešama iespēja trenēties siltajās
valstīs. Mainās arī laivas, inventārs un apģērbs. 90. gadu vidū Ivans
Klementjevs, piemēram, piedalījās sacensībās ar koka laivu, kuru bijām
nopirkuši Dānijā. Tagad laivas ir pavisam citādas, bet viena maksā ap pieciem
tūkstošiem. Nerunājot nemaz par lielajām laivām. Vēl viena īpatnība – no katras
valsts katrā distancē kanoe un smaiļošanas sacensībās olimpiādē var startēt
tikai viens sportists. Jefimijs Klementjevs savulaik vieniniekos nevarēja
startēt tāpēc, ka vienmēr priekšā bija Ivans. Ja sportists netiek apritē, kāda
jēga viņam trenēties. Jefimijs bija spiests gaidīt, kamēr Ivans beidza startēt.
Tāpēc tagad mēģinām kombinēt lielās laivas, lai arī citi tiktu pie vārda.
Citādi, netiekot uz starptautiskajām sacensībām, zūd stimuls nopietnam treniņu
darbam.
I. Agleniece: – Runājot par sportistu
konkurenci, arī mēs Latvijā pēdējo gadu laikā esam izveidojuši sistēmu, kā
kvalificēties pasaules un Eiropas meistarsacīkstēm. Ir noteiktas sacensības,
kuras kalpo kā kvalifikācijas turnīri. Latvijas čempionāts šogad risināsies no
13. līdz 15. jūlijam Limbažos. Mums ir izdevies iegādāties automātiskā starta
sistēmu, kura tiks uzstādīta sacensību vietā. Tas ir būtiski, lai sasniegtu
augstus rezultātus.
V. Bļinovs: – Daudziem no malas
liksies, ka šādas ierīces iegāde ir lieka greznība. Taču mūsu sporta veidā tas
ir visnotaļ būtiski. Automātiskā starta sistēma palīdz sportistiem bez liekas
nervozēšanas doties distancē un izvairīties no pāragra starta. Ja mūsu rīcībā
ir šāda ierīce, viss var notikt daudz mierīgāk, bez lieka stresa.
– Kādas ir šīs sezonas
galvenās sacensības, kurās piedalīsies Latvijas kanoisti un smaiļotāji.
I. Agleniece: – Bez pasaules
čempionāta būtiskas ir arī Eiropas jaunatnes sacensības. Eiropas junioru U-23
vecuma grupas čempionāts šogad diemžēl notiks ļoti vēlu – augusta beigās,
septembra sākumā. Tomēr mūsu jaunieši tam nopietni gatavosies, jo pēc šīm
sacensībām tiek noteikti sportisti, kas būs Latvijas Olimpiskās vienības
sastāvā. Šogad no mūsu veidiem LOV finansējumu saņem astoņi airētāji, kas
pagājušajā gadā piedalījās Eiropas čempionātā. Paši esam izstrādājuši reitinga
sistēmu Latvijas čempionātiem un Latvijas kausa izcīņas posmiem. Tas stimulē
sportistus piedalīties šajās sacensībās. Šajā nedēļas nogalē Limbažos notiks
Latvijas kausa izcīņas pirmais posms, kurā uzrādītie rezultāti tiks summēti
kopējā ieskaitē.
– Cik posmu ir Latvijas
kausa izcīņā un cik Pasaules kausa izcīņā?
I. Agleniece: – Latvijas sacensībās ir
divi posmi, bet Pasaules kausā – trīs.
– Vai Latvijas sportisti
piedalīsies visos Pasaules kausa posmos?
I. Agleniece: – Visos diemžēl nē.
Pirmajā posmā piedalījās kanoe divnieks un Jefimijs Klementjevs vieniniekos.
Rezultāti sezonas iesākumam bija viduvēji. Maija beigās jūnija sākumā
smaiļotāji dosies uz Franciju, bet jūnija beigās jūlija sākumā notiks Eiropas
čempionāts Spānijā, kur piedalīsies visi smaiļotāji un kanoe airētāji.
V. Bļinovs: – Pasaules kausa posmiem
ir īpatnība – tie notiek ne tikai Eiropā. Tāpēc pat vadošās valstis ne vienmēr
brauc piedalīties sacensībās otrā zemeslodes malā.
– Cik populārs Latvijā
šobrīd ir jūsu sporta veids?
V. Bļinovs: – Mēs cenšamies, lai
kanoe un smaiļošana aptvertu visu Latviju. Dažās vietās gan mums radušās
problēmas. Viena no tādām ir Daugavpils. Tagad tiek daudz darīts, lai tomēr
šeit būtu kanoe un smaiļošana. Lai sekmīgi attīstītu šo sporta veidu,
nepieciešams ūdens. Turklāt tas nevar būt tekošs. Tātad – vai nu mākslīgā
ūdenskrātuve vai ezers. Ezeri savukārt bieži vien ir saistīti ar īpašuma
tiesībām.
I. Agleniece: – Līdz šim federācijas
prioritāte bija pieaugošo un junioru izlašu starti. Taču tagad nodarbojamies
arī ar jaunatnes sacensību rīkošanu. Tādējādi varam teikt, ka mūsu pārziņā ir
visas šī sporta veida sacensības valstī.
Jānis ERENBERGS
Latvijas kanoe un
smaiļošanas sporta vēsture ir panākumiem bagāta, bet vai tā tāda turpina būt
arī mūsdienās? Sports to mēģināja
noskaidrot sarunā ar Vladimiru Bļinovu, kas ir šī sporta veida federācijas
prezidents mūsu valstī, kā arī ar Ivetu Aglenieci, kas ir Latvijas kanoe un
smaiļošanas federācijas ģenerālsekretāre.
