Samanta ir zirgā!
Samanta Josta ir dzimusi Lāčplēša dienā un savos 16 gados jau paguvusi nogalināt sešus motociklus un kļūt par divkārtēju Latvijas čempioni motokrosā. Gaišmatainā alūksniete šosezon debitēja pasaules čempionātā sievietēm, un Samantas saceltos putekļus bieži vien nākas gremot arī vīriešu kārtas braucējiem.
Samantai ir gari, spilgti blondi mati. Viņai patīk ķīniešu virtuve. Piesēžoties pie datora, viņa vispirms atver tviteri vai draugiem.lv. Lai gan Samanta nodarbojas ar motokrosu, viņai īsti nepiestāv dziesma Kad man vairs nebūs sešpadsmit… Jā, rudenī Samantai paliek 17, taču meitene izklausās neraksturīgi pieaugusi savam vecumam, vienlaikus saglabājot romantisku, sievišķīgu trauslumu.
DEBITĒ PASAULES ČEMPIONĀTĀ
Ar Samantu runājamies uzreiz pēc viņas atgriešanās no pasaules čempionāta 7. posma, kas notika Anglijā. Talantīgā motobraucēja no Vinčesteras pārveda četrus punktus un par šo rezultātu ļoti nepriecājas. „Kvalifikācija neizdevās, arī pirmais brauciens nebija īpaši veiksmīgs. Otrajā braucienā uzsmaidīja veiksme un izcīnīju 17. vietu. „Konkurence ir diezgan laba,” kautrīgi atzīst Samanta, bet nopietnā balsī teic, ka Latvijā šīs meitenes mierīgi varētu gāzt pa priekšu MX1 un MX2 vīriešu sacensībās.
Pasaules čempionāta posmi pulcē aptuveni 30 dāmas katrā etapā. Tas nepavisam nav zemē metams skaitlis.
Samanta ir piedalījusies trijos meistarsacīkšu posmos: Holandē, Slovēnija un Anglijā. Lai iespējami labi sagatavotos lielajai debijai, Samanta pirms sezonas trenējās Beļģijā un startēja Honda sieviešu meistarsacīkstēs, kurās piedalās gandrīz viss pasaules čempionāta zieds. Pasaules čempionātā Samanta šobrīd spēkojas par iekļūšanu otrajā desmitā. Līdzjutējiem jāsaprot, ka visam ir savs laiks — jau tas vien ir notikums, ka mums pasaules apritē ir sava dalībniece arī dāmu konkurencē.
„Vēl plānoju aizbraukt uz sezonas pēdējo etapu septembra beigās Vācijā,” nākotni ieskicē Samanta.
Samantai ir trīs lieli sponsori, kas palīdz mērķus pārvērst rezultātos. Loģistikas, būvniecības un tēva kokapstrādes uzņēmums.
LATVIJAS MOTOKROSA TROŅMANTINIECE
Samanta trenējās pie Āvo Leoka (viņš ir pazīstamā igauņu braucēja Tanela Leoka onkulis) kopā ar igauņu, lietuviešu un vēl citu valstu motokrosistiem.
„Viņi brauc ar 85 kubikcentimetru klases močiem vai — kā es — ar 125 kubikcentimetru divtaktniekiem,” sportiste norāda, ka savus sparinga partnerus var raksturot nevis ar meistarības raudzi, bet — motociklu jaudu un ātrumu. „Viņi ir MX2 klases braucēji,” piebilst Samanta. Pati vago trases ar KTM spēkratu.
Ziemā Samanta treniņus aizvada slavenajā igauņu motokrosa hallē.
Latvijā Samantai motokrosā lāgā nav ko darīt, lai gan viņai te ir piecas konkurentes. „Viņām savā starpā cīnīties ir interesantāk,” teic 2011. gada Latvijas sieviešu motokrosa čempione Samanta Josta. Interesanti, ka pirms pāris gadiem portāls apollo.lv Ingu Pīlādzi nodēvēja par Latvijas motokrosa princesi. Nu, viņai ir jauna troņmantniece.
„Nu… laikam viņa vairs nav mana konkurente,” bijīgi, taču nepārprotami norāda Samanta. „Viņa vairs nedomā braukt.” Pīlādze pa retam uzlec uz moča iztrakoties, bet regulāri vairs netrenējas.
Samanta priecājas, ka nesen pie viņas atbraukusi Krievijas sportiste, kurai pogas šoreiz nav izdevies izgriezt. Igaunijā arī ir piecas braucējas, Lietuvā — pāris, taču kaimiņiem nav sava sieviešu čempionāta, tāpēc mači jātaisa pašām savā starpā: „Parasti jau tikai dažas savācamies.”
IZGRIEŽ POGAS ARĪ PUIŠIEM
Personīgi par savu lielāko sasniegumu viņa uzskata iekļūšanu Latvijas junioru motokrosa izlasē. Tajā meitenēm speciāla vakance nav paredzēta. „2008. gadā mani uzaicināja un vajadzēja braukt kopā ar puišiem. Jā, izkonkurēju citus puikas. Tolaik, braucot Latvijas čempionātā astoņdesmitpieciniekos, starp 20 puišiem biju 7.—10. vietā. Zēniem tas īpaši nepatika, ka viņi palika aiz manas muguras,” Samanta liek iesmieties arī šo rindu autoram.
Pērn iegūtais Latvijas čempiones tituls Samantai ir īpašs. Tad vēl Pīlādze atdevās motokrosam ar pilnu klapi un trasē valdīja sīva konkurence, kas klusībā stiprinājusi gandarījumu Samantai pašai.
IELIEŠU BENZĪNU, NOMAINĪŠU FILTRU
Kad vaicāju, ko Samanta pati zina par moču tehnisko specifiku, no viņas sāk velties smieklu lavīna: „Nē, es tikai protu nomainīt filtru, ieliet benzīnu, — neko daudz no tā nesaprotu.” Par Samantas dzelzs rumakiem rūpējas viņas tētis. Viņš pats kādreiz nodarbojies ar motokrosu, neviļus iekārdinot uz trakulīgo hobiju savu meitu.
Atskatoties pār plecu, aiz Samantas nokauti palikuši seši motocikli. „Man ir bijuši divi KTM 65 kubikcentimetru, trīs Suzuki 85 kubikcentimetru un 125 kubikcentimetru TM mocis,” saka Samanta. „Tagad man ir divi KTM. Astoņi moči!” ar smaidu uzskatei galus savelk meitene.
Tādā vīrišķīgā sporta veidā kā motokross gadās arī neplānoti lidojumi… „Protams, ir adrenalīns, taču es par to īpaši nedomāju,” Samanta atzīst, ka viņai nebija bail no kritieniem līdz pirmajām traumām. „Pēc tam sāku braukt prātīgāk, cenšos nepieļaut tik daudz kļūdu, neriskēju.”
TĒTIS NETICĒJA, KA ATSĀKŠU BRAUKT…
Samanta atceras, ka pirmo kritienu piedzīvojusi vēl ar maziņo 65 kubikcentimetru mocīti, riņķojot pa apli ap divām riepām. „Es skrējos ar kādu puisi. Trase bija izdangāta, un viņš, protams, bija stabilāks un ātrāks. Man jau arī vajadzēja tikt viņam līdzi,” Samantas balsī iezogas ironisks tonis, „centos izturēt tikpat ilgi gāzi, un mani sameta.” Meitene nokritusi uz pleca un lauzusi atslēgas kaulu.
„Tētis neticēja, ka vēl kādreiz braukšu, taču es diezgan ātri atsāku trenēties,” patiesībā pēc kritiena Samanta nevienu brīdi nav šaubījusies, ka varētu nebraukt — tāda doma netika pat pieļauta. „Ka tik ātrāk uz moča un atpakaļ trasē!”
„Tā bija tikai man pirmā trauma. Trakākā trauma bija abu krustenisko saišu pārraušana, abus meniskus savainoju,” trīs gadus senus notikumus rekonstruē Samanta. Kritiens nepavisam nav bijis tik briesmīgs. Vienkāršs ceļa sasitums, kas gadījies sezonas sākumā. Samanta pēc tam vēl visu atlikušo sezonu nobraukusi, ik pa laikam uzplaiksnot sāpēm, un tikai sezonas beigās viņa devās pie ārstiem, kas konstatēja abu ceļgala priekšējo krustenisko saišu plīsumu un abu menisku bojājumus. „Tas viss nonāca līdz tādai stadijai, ka, kāpjot pa trepēm, ceļgals ļodzījās. Tad sekoja garš atveseļošanās process.”
BŪTU LABĀK MĀKSLAS SKOLĀ IESTĀJUSIES…
Samanta par mērķiem izsakās pieticīgi vai neitrāli. Viņa grib nosargāt savu divkārt iegūto Latvijas čempiones titulu un vienkārši sasniegt pēc iespējas augstākus rezultātus starptautiskajā arēnā. „Pasaules čempiones tituls sapņos jau ir, bet pagaidām esmu nedaudz reāla,” atzīst Samanta. „Tam ir jāpieiet nopietnāk. Man ikdienā motokrosam vajadzētu veltīt vairāk laika.”
Kaut gan Samantai mocis piestāv tāpat kā gaišais matu krāsas tonis, jāatzīst, ka viņa nodarbojas ar drosmīgu un sievietēm neraksturīgu sporta veidu. „Puiši parasti saka — neticu! Nevar būt!” Samanta raksturo puišu reakciju, kad viņai jāatbild uz jautājumu — ar ko nodarbojies? „Pēc tam sākam runāties un viss kārtībā. Attieksme pozitīva.”
Samanta pavasarī pabeidza Alūksnes pamatskolu un šoruden turpina mācības vidusskolā. Skolā zina, ka viņa nodarbojas ar motokrosu. „Ziemā arī ir jātrenējas, ātri paliek tumšs, bet skolotāji īpaši nepalīdz. Daudzi saka: motokross — tas nav meitenei, būtu labāk mākslas skolā iestājusies.” Viedokļi ir dažādi, un Samanta tos caur sirdi nelaiž. „Man patīk, un es braucu,” saka Samanta.
TRENIŅI UN 7,7 BALLES
Samanta atzīst, ka viņa ir pakļāvusi sevi kārtīgam režīmam. Sešpadsmitgadīgā sportiste trenējas faktiski katru dienu, gan braucot ar motociklu, gan fiziskās sagatavotības nodarbībās. „Man pirmdienās ir fiziskais treniņš, kurā es skrienu 10 km krosu, otrdienās, trešdienās, ceturtdienās — braukšanas treniņi pie Āvo, piektdienās mierīgs krosiņš. Sestdienās un svētdienās — sacensības.” Ja brīvdienās mači izpaliek, Samanta ar degunu mākoņus nestumda, bet rāpjas atkal virsū uz sava KTM rumaka. „Jātrenējas ir,” paskaidro meitene.
Mācības apvienot ar treniņprocesu nav viegli. „Uzreiz pēc skolas dodos uz Igauniju, pēc treniņa atpakaļ uz mājām. Sanāk mācīties pa vakariem,” taču tas nav šķērslis teicamām atzīmēm — Samantai vidējā atzīme skolā ir 7,7. „Nav tā, ka mācības man būtu otrajā vietā!”
KĀ KENS ROKCENS
Samantai ir divi elki. Viens sieviešu, otrs — vīriešu motokrosā. „Tā kā es šogad pirmo reizi piedalos pasaules čempionātā, beidzot redzu, kā tās meičas brauc,” iesāk Samanta. „Man ļoti patīk, kā brauc itāliete Kjara Fontanezi, un viņa šobrīd ir čempionāta līdere. Starp vīriešu braucējiem mans elks, protams, ir Kens Rokcens.”
Vaicāju Samantai, kur slēpjas Kena Rokcena panākumu atslēga? „Viņš brauc pārliecināti un mierīgi, tajā pašā laikā ir agresīvs. Gan jau arī kaut kas viņam vairāk ir no dabas dots.” Mocis ir jāizjūt, un jābūt arī veiksmei.
Vācu brīnumbērns startē MX2 klasē. Īpaši 2011. gada vasarā, kad šajā klasē startēja arī mūsu Matīss Karro un līdzjutēji, elpu aizturējuši, sekoja līdzi mūsu sportista startam Ķeguma Zelta zirga trasē, kā uz delnas varēja redzēt Rokcena ātrumu un harismu.
„Es gribētu labāk lēkt tramplīnos, jo stipri baidos,” Samanta atklāj savu vājo vietu — kritieni viņai radījuši psiholoģisko barjeru. „Kad tikšu tam pāri, viss būs baigi labi.”
SOLIS UZ AUGŠU
Aizputes Misiņkalna trase ir Samantas mīļākā vieta. „Man tur bija pirmās sacensības ar pirmo mocīti, man tur patīk. Tālu uz citām trasēm nebraukāju. Ja ir apkārt bariņš, tad ir jautri. Man vienai nepatīk braukt.”
Kā zināms, bērniem jau mazotnē katram ir sava vīzija, par ko viņš vēlas kļūt. Kad Samanta bija pavisam maza, skatījusies filmas par ārstiem. „Iespējams, medicīnu arī studēšu, iespējams, tas būs kaut kas saistībā ar sportu.”
Samantas mīļākā filma ir Step Up (Solis uz augšu). „Tev iet slikti, slikti, bet tad tu saņemies un parādi citiem, kas īstenībā esi,” filmas sižetu apraksta Samanta. Jā, šai meitenei iet pie sirds rakstura cīņas. Teātris un opera nepiesaista Samantas uzmanību. „Es pat nezinu, kāpēc — labāk aizeju uz Prāta vētras koncertu.”
Savukārt internetā — bez minētajiem favorītiem twitter.com un draugiem.lv — Samanta daudz laika pavada YouTube. Gluži atbilstoši jaunākajiem pētījumiem par jauniešu paradumiem internetā. „Skatos motokrosu. Es varu atvērt arī kādu dziesmu jūtubē un klausīties to visu dienu. Man patīk Pink. Šī mūzika mani pacilā, un to es vienmēr klausos pirms sacensībām.”
Samanta JOSTA
Motokrosiste, Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas 10. klases skolniece
Dzimusi: 1995. gada 11. novembrī Alūksnē
Augums, svars: 165 cm, 55 kg
Sportā: kopš 10 gadu vecuma
Lielākie sasniegumi: 2011. gada Latvijas čempione, 2012. gadā debitējusi Pasaules čempionāta posmos sievietēm, iekļuvusi Latvijas junioru motokrosa izlasē (puišu konkurencē)
Hobijs: snovbords
Iecienītākā mūzika: Pink, klausās arī Capital FM un Radio Valmiera
Mīļākā filma: Step Up
