Skeitbords — olimpisks?!
2020. gada Tokijas olimpisko spēļu organizatori septembrī paziņoja, ka programmā vēlas iekļaut piecus jaunus sporta veidus, kuru pulkā ir arī jauniešu vidū tik populārais skeitbords. Lai arī Starptautiskā Olimpiskā komiteja (IOC) galalēmumu par olimpisko spēļu programmas paplašināšanu pieņems tikai nākamā gada augustā, jau patlaban skeitborda pasaules pārstāvju diskusijās virmo ļoti atšķirīgi viedokļi. Vieni ir sajūsmā, otri prasa — kam tas mums vajadzīgs…
Skeitborda slaloma disciplīnas ir ļoti atbilstošas olimpisko spēļu sacensību garam, jo uzvarētājs tiek noteikts ar hronometra palīdzību. Tās ne ar ko būtisku neatšķiras no kalnu slēpošanas vai snovborda slaloma. Vienīgā atšķirība — skeitborda slaloms notiek uz asfalta.
Daudz sarežģītāk ir ar skeitborda ielu disciplīnām, kurās sportisti sacenšas īpaši veidotos skeitparkos, triku izpildē izmantojot dažādas konstrukcijas. Viņu sniegumu ar atzīmēm vērtē tiesnešu brigāde. Ar strītstailu ir vēl sarežģītāk nekā ar daiļslidošanu, jo nepastāv tāds triku kopums, kuru varētu nosaukt par obligāto programmu. Turklāt katrs skeitparks un tā konstrukcijas ir atšķirīgas. Tāpēc katrs triks, izpildot to atšķirīgos apstākļos, nav vienādi novērtējams. Ja tiesnesim jāvērtē trika izpildes stils, amplitūda un tehniskais izpildījums, tad subjektīvisms ir neizbēgams.
Pretenzijas vai arī gluži vienkārši vienaldzību pret skeitborda kļūšanu par olimpisko sporta veidu pauž skeiteri, kuriem šis sporta veids ir kā dzīvesveids, kā iespēja būt kopā ar citiem līdzīgi domājošajiem. Viņiem nav interesantas sacensības, kurās pārāk daudz kas atkarīgs no tiesnešu labvēlības, bet gan tusiņš kādā skeitparkā vai arī pilsētas vietā, kuru var pielāgot dažādu triku izpildei. Viņiem vārdu salikums 2020. gada Tokijas olimpiskās spēles visdrīzāk tā arī nenokļūs vienā teikumā ar vārdu skeitbords. Skaidrs, ka arī pēc iespējamās skeitborda olimpiskās debijas noteiktā sabiedrībā daudz augstāk tiks vērtēta nevis olimpiskā zelta medaļa, bet gan lokālās industrijas tradicionālo lielo maču čempionu tituls.
SKARAINE: „DARBS UN MIEGA BADS.”
„Pagaidām nav skaidrības par Starptautiskās Olimpiskās komitejas (IOC) sadarbības partneri,” komentē Latvijas Skeitborda federācijas (LSF) prezidente Lienīte Skaraine. „Skeitborda aktivitātes notiek trīs federāciju — FIRS (Federation International Roller Sports), ISF (International Skateboarding Federation) un WSF (World Skateboarding Federation) — ietvaros. Katra no šīm starptautiskajām organizācijām vēlas būt atbildīga par skeitbordu Tokijas olimpiskajās spēlēs. IOC vēl nav izdarījusi galaizvēli par labu kādai no tām. Latvijas Skeitborda federācija (LSF) ir FIRS un ISF biedru pulkā, tā kļūs arī par WSF biedru. Līdz šim visciešākā sadarbība mums izveidojusies ar FIRS, kur mūsu balsij un viedoklim ir zināms spēks. ISF ir vairāk amerikāniski orientēta organizācija, un šīs organizācijas ietvaros Eiropas federācijām ir mazāka ietekmēšanas iespēja.”
— Kā šī ziņa par skeitborda olimpisko nākotni varētu ietekmēt notiekošo Latvijas skeitbordā?
— Latvijā skeitbordam ir gara vēsture un daudz panākumu — it īpaši slaloma disciplīnās. Tāpēc LSF vēlme ir cīnīties par to iekļaušanu olimpiskajā programmā. Tad mums būtu patiešām reālas iespējas un potenciāls cīnīties par medaļām, jo mums ir gan pasaules, gan Eiropas čempioni slalomā. Izņēmums nav arī 2015. gads, jo pasaules čempionātā ASV Jānis Kuzmins izcīnīja trīs medaļas: zeltu speciālajā slalomā un sudrabu gan milzu, gan hibrīdslalomā. Savukārt Eiropas čempionātā Zviedrijā milzu slalomā triumfēja Edijs Jermačenko.
— Kādi ir aktuālie darbi, kurus var paveikt arī ziemā?
— Šobrīd ir jāapzina Latvijas skeitborda infrastruktūras stāvoklis. Jātiekas un jārunā ar pašvaldību pārstāvjiem par infrastruktūras izveidi, sakārtošanu, atjaunošanu un uzturēšanu katrā administratīvajā teritorijā. Jāapzina aktīvās personas, kas virza un uztur skeitborda dzīvi katrā vietā. Jāatjauno regulāras sacensības un Latvijas reitings gan street disciplīnā, gan slalomā. Jānotiek arī Latvijas čempionātam skeitparka disciplīnās. Prioritāte ir bērnu un jauniešu piesaiste skeitborda disciplīnām. Regulāri treniņi un dalība Latvijas un starptautiskās sacensībās ļaus izsijāt tos talantus, kas būtu pelnījuši un ir spējīgi cīnīties par ceļazīmēm uz olimpiskajām spēlēm.
— Iekļaušanās olimpisko sporta veidu saimē varētu atvieglot arī LSF darbību un attīstību?
— Šobrīd ir izveidojusies laba sadarbība ar Latvijas Sporta federāciju padomi, jūtams atbalsts, kas ir ļoti svarīgs sporta veida attīstībai gan Latvijā, gan starptautiskā līmenī. Izveidojusies laba sadarbība ar Rīgas, Jūrmalas un Olaines pašvaldībām skeitborda attīstības jautājumos. Priecē arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadības pozitīvā attieksme par skeitbordistu aktivitātēm pie Gaismas pils. LSF priekšā stāv milzīgs darbs un miega bads, taču tas noteikti ir tā vērts, lai daļu Latvijas jauniešu pievērstu tādam modernam sporta veidam kā skeitbords.
KUZMINS: „OLIMPIETIS VAI TRENERIS?”
„Ja pirms pieciem gadiem man jautātu — vai ir reāli tik ilgu laiku būt pasaules skeitborda virsotnē, es ļoti šaubītos. Tomēr realitāte ir iepriecinoša, jo šogad kļuvu jau par trīskārtēju pasaules čempionu,” saka 38 gadus vecais Latvijas slaloma meistars Jānis Kuzmins. „Pašreiz piesardzīgi skatos ne tikai uz šīm jaunajām olimpiskajām perspektīvām, bet arī uz katru nākamo sezonu. Skaidrs, ka dalība 2020. gada Tokijas olimpiskajās spēlēs man varētu būt jauns izaicinājums, bet kādā statusā — kā braucējam vai kā trenerim? Jau sesto gadu trenēju šobrīd astoņpadsmit gadus veco Arturu Liskovu, kurš jau ir izaudzis no junioru vecuma un paguvis pārsteigt skeitborda pasauli ar savu sniegumu starptautiskās sacensībās. Kopā ar viņu trenējos arī pats, tādēļ par manu statusu īstas skaidrības nav.
— Cik nozīmīga vieta varētu būt slalomam olimpiskajā programmā?
— Daudz būs atkarīgs no IOC lēmuma par skeitborda jumta organizāciju, kura būs atbildīga par sporta veida norisēm olimpiskajās spēlēs. Pēc tam jau notiks politiskās cīņas, daudz būs atkarīgs arī no biznesa interesēm, attiecīgo disciplīnu naudīgajiem lobijiem. Diemžēl slaloms nevar lepoties ar ietekmīgu aizmuguri, jo lielā nauda tomēr apgrozās skeitparka disciplīnās. Nav šaubu, ka būšu priecīgs par jebkuru skeitborda disciplīnu, kura tiks iekļauta spēļu programmā. Ja man kāds prasītu padomu, tad iestātos par paralēlo slalomu jebkurā no tā izpausmēm. Pats esmu bijis trīskārtējs pasaules čempions tehniskākajā no disciplīnām — speciālajā slalomā, bet medaļas izcīnītas arī milzu un hibrīdslalomā.
APSE: „ESMU GATAVS OLIMPISKAJAM IZAICINĀJUMAM!”
Ventspilnieks Madars Apse ir skeitborda profesionālis. Žurnāls Sports ar Apsi sazinājās laikā, kad viņš uzturējās ASV, lai filmētu apavu DC reklāmu, kā arī veidotu videomateriālus Element komandas nākamās sezonas projektam. 19. novembrī 26. dzimšanas dienu nosvinējušais Latvijas skeitbordists sadarbojas arī ar citiem pasaulslaveniem zīmoliem — Red Bull, Go Pro un Nixon.
„Protams, esmu dzirdējis, ka skeitbords varētu kļūt par olimpisko sporta veidu,” atzina Madars Apse. „Nav viennozīmīga viedokļa par šiem jaunumiem. Nešaubīgi, ka šis varētu būt jauns attīstības posms visai skeitborda industrijai, bet daudziem skeiteriem tas vispār nerūp. Šāds uzskats valda tajā sabiedrības daļā, kurā skeitbords vienmēr ticis uzskatīts par dzīvesstilu, nevis sporta veidu. Daudzi skeiteri lepojas ar to, ka nav populāri lielākajā sabiedrības daļā, kurai tā arī nav kļuvis skaidrs — ko gan pieaudzis cilvēks dara ar bērnu rotaļlietu — skrituļdēli. Tāds jēdziens kā profesionāls skeitbords ļoti daudziem ļaudīm ir svešs!”
— Esi viens no šiem skeitborda profesionāļiem. Vai dalība olimpiskajās spēlēs tev būtu pietiekams stimuls nedaudz mainīt savu dzīvi, atkal pievēršoties sacensībām un skrituļošanai ne tikai sava prieka pēc vai kāda reklāmas projekta ietvaros?
— Protams! Lai gan vairs neesmu klasisks un regulārs sacensību dalībnieks, taču esmu gatavs izmēģināt! Katrs skeitparks un tā konstrukcijas ir atšķirīgas, tādēļ grūti iedomāties, ka varētu izstrādāt obligāto triku sarakstu. Tiesnešiem būs grūts darbiņš, jo viss ir tik subjektīvi – triku izpildes stils, tehnika, to kreativitāte. Es iestātos par to, ka olimpiskās ceļazīmes tiktu dalītas pasaulē slavenākajās un nozīmīgākajās sacensībās. Skaidrs, ka konkurence būtu milzīga, jo skeitborda popularitāte ļoti strauji pieaug!
NESENBERGS: „OLIMPISKAIS KONCEPTS IR PRETRUNĀ AR RADOŠUMU.”
„Skeitborda sabiedrībā nav vienota viedokļa par sporta veida olimpisko nākotni,” uzsver Rīgas Skeitborda skolas vadītājs Dāvis Nesenbergs. „Braucēji, kuri pret skeitbordu attiecas atlētiski, regulāri piedaloties sacensībās, mērķtiecīgi pilnveidojot meistarību, noteikti atbalstīs skeitborda kļūšanu par olimpisko sporta veidu. Pretējās domās ir skeitborda kā dzīvesveida piekritēji. Skeitbords ir kā stāsts par brīvību — skeito, kad vēlies un ar ko vēlies, izpaužot savu radošumu ar triku palīdzību. Olimpiskais koncepts ir pretrunā ar šādu radošu dzīvesveidu.”
— Interesanti, ka arī snovbords savu olimpisko debiju piedzīvoja Japānā. Tas notika 1998. gadā Nagano. Vai šo sporta veidu var likt kā piemēru, runājot par skeitborda olimpisko ceļu?
— Snovbords tiešām ir ļoti labs piemērs. Olimpiskā zelta medaļa kādā no snovborda disciplīnām noteikti nav apliecinājums tam, ka konkrētais sportists ir labākais meistars šajā disciplīnā. Daļa pasaules labāko snovbordistu neiekļaujas olimpiskajā apritē. Gan snovbordā, gan skeitbordā ir attiecīgās industrijas veidotās sacensības, kurām ir daudz lielāka nozīme šo sporta veidu dzīvē.
— Kā olimpiskais statuss ietekmēs skeitbordu Latvijā?
— Nav šaubu, ka skeitborda olimpiskās perspektīvas palīdzēs padarīt sporta veidu masveidīgāku, mainīs konservatīvo vecāku attieksmi pret bērnu vēlmi tikt pie skeitborda dēļa. Mazināsies valsts un pašvaldību organizāciju aizspriedumi, palielinot iespēju tikt pie palīdzības skeitborda attīstībā. ASV skeitborda inventāra ražotāji ir paveikuši milzīgu darbu šā ekstrēmā sporta veida popularizēšanā, bet šie olimpiskie jaunumi varētu palīdzēt daudziem potenciālajiem Rīgas Skeitborda skolas audzēkņiem atmest pēdējās šaubas par viņu izvēli.
