Es esmu traka
Skeitbordiste ar trim augstākajām izglītībām, firmas īpašniece, divu bērnu mamma, pasaules eksčempione un Eiropas čempione. 37 gadus vecā Lienīte Skaraine ar vienu šāvienu apgriež kājām gaisā virkni stereotipu.
Drēgnajā pirmdienas rītā talsiniece Lienīte Skaraine uz interviju ierodas ar nelielu aizķeršanos. Pielijusī šoseja esot bijusi automobiļu pilna. Pirmajā acumirklī viņa man atgādina bijušo Swedbank prezidenti Ingrīdu Blūmu — gaišs kostīmiņš, blonda frizūra un formāls runas stils. „Man patīk vakarā aizvērt kabineta durvis, novilkt lietišķo kostīmiņu un pārvērsties par nepieradinātu tīni,” sarunas sākumā izmet Skaraine un ar katru intervijas minūti kļūst arvien atvērtāka.
Precizējot: Skaraine nodarbojas ar skeitborda slalomu — tas ir sporta veids, kurā trasē vienlaikus sacenšas divi sportisti, ar skrituļdēļiem paralēli līkumojot pa kalnu lejā starp neskaitāmiem konusiem. Visu izšķir simtdaļas. Lai gan skeitborda slaloms pasaulē ir plaši izplatīts, tas tomēr ir baltās rases sporta veids. Šā sporta veida lielvalsts nepārprotami ir Amerika, bet populārs tas ir arī Eiropā.
KAIMIŅŠ SĒTĀ IERĪKO TRASI
No pelēkās masas atšķirīgos sabiedrība bieži vien uzlūko kā protestantus. „Par to man daudzi jautā,” pasmaida Skaraine. „Mani šāds dzīvesveids fascinē un nerada nekādas problēmas.” Lienīte skeitbordā nonāca 16 gadu vecumā. Viņas sētā Pastendē kāds attālāks kaimiņš, vārdā Salvis, praktizējis skeitborda slalomā, kura saknes meklējamas Kalifornijā. Soli pa solītim sapazinušies, un drīz vien nolēmusi puisim sastādīt kompāniju. „Pie mājām bija šautuve, asfaltēts līkums un estakāde. Tur brauca un trenējās. Viņš teica, ka jāpamēģina… Pamēģināju un sanāca!” tālo 1991. gadu atceras sportiste.
Par 50 latiem iegādājusies savu Ripo dēli un sākusi startēt sacensībās. Drīz vien uzvarējusi arī pirmajos mačos. Par to nav bijusi sajūsmā tābrīža sporta veida līdere Gita. „Bija tāda meitene, uzvārdu neatceros. Viņa bija spēcīga, es viņu trīs reizes uzvarēju. Pēc tam viņa pazuda no aprites.”
Salvi apprecējusi (tiesa, pirms diviem gadiem bijušais skeitbordistu pāris izšķīries).
MAMMA, BEZBAILĪGUMS UN KRITIENI
Lienītes mamma gan neesot bijusi sajūsmā par sporta veida izvēli, kas iesākumā izvērties gana traumatisks. „Pie mājas piedzīvoju būtisku kritienu, braucot lejā no estakādes. Rokai ādu uzšķērdu līdz baltām cīpslām — tā, ka vēl tagad ir rētas,” iesācēju neveiksmes piemeklējušas vairākkārt, taču lūzumi nav bijuši nekad.
Pašai bailes no estakādes un lielā ātruma nav bijušas. „Es esmu nedaudz traka,” Skaraine stāsta, kā lēkusi ar izpletni, viņu interesē arī citas ekstrēmas izdarības.
BŪTU BIATLONS…
Skaraine kopš 10 gadu vecuma sākusi trenēties vieglatlētikā, braukājusi pa nometnēm. Vēlāk aizrāvusies arī ar distanču slēpošanu: „Gāju vidusskolā ar biatlona novirzienu. Sākās tās ziemas, kad vairs nebija sniega, un slēpošana nomira dabīgā nāvē.”
Talantīgo meiteni neviens aiz rokas uz sportu nebija vilcis, un arī ģimenē neviens ar sportu neaizrāvās. Skaraines tēvs bija elektriķis, māte strādāja par kasieri un sekretāri, bet jaunākajam brālim bija citas intereses. „Viņš vairāk jūt līdzi autosportam. Ietekme nāca vienīgi no eksvīra. Vēlāk kopā braucām uz sacensībām un tā…”
PROBLĒMJAUTĀJUMS
Latvijā ar skeitborda slalomu nodarbojas aptuveni 70 cilvēki. Lauvas tiesa — vīriešu, starp viņiem ir arī vairāk nekā desmit dāmu, bet starptautiskos mačos startē vairāk nekā 117 dalībnieces — novērtējiet!
„Latvijā uz sacensībām pavisam sapulcējās kādi četrdesmit dalībnieki. Cīņa notiek vīriešiem un sievietēm atsevišķi, dažādās disciplīnās un vecuma grupās.” Skaraine darbojas arī Latvijas Skeitborda federācijā. Viņa norāda, ka problēmjautājums ir junioru piesaiste. „Ir grūti organizēt treniņus, kamēr pati gribu augstā līmenī braukt. Latvijā arī laikapstākļi ir tādi, kādi ir. Piemēram, šī vasara bija sarežģīta āra treniņiem. Lietus, slapjš, vējš.” Treniņiem vajag cilvēkus, kas nav TOP braucēji — kam ir interese un vēlme trenēt.
SKEITOTĀJU TAUTA
Talsi nav Latvijas skeitborda slaloma centrs. „Visvairāk braucēju ir Rīgā. Sporta veids izplatīts ir arī Liepājā un Priekuļos, kur izveidota trase olimpiskajā biatlona centrā, Siguldas pusē, sacensības notikušas arī Kuldīgā, Skrundā, Aizputē, Saldū,” pēdējos divos gados Latvijā tauta skeitojusi krietni vairāk un visdažādākajās pilsētās. Galvaspilsētā riteņi griežas un līkumošana notiek pa Uzvaras parku. „Tu dzīvo no vienām sacensībām līdz otrām. Piedalāmies starptautiskos turnīros. Kādreiz likās, ka Latvijas sacensībām nav jāiespringst, bet šobrīd vairs tā nav,” aizvadītā sacensību sezona Skarainei izvērtusies ļoti gara —no maija līdz novembra vidum.
Runājot par skeitborda slaloma izplatību, problēma ir atrast piemērotas vietas skeitošanas trasei, jo de facto prasības ir augstas. „Jābūt labam asfaltam, slīpumam un pilsētas centram, lai sacensībās varētu sanākt skatītāji.”
ĀTRĀK PAR 70 KM/H
Pie mums nav iespējams pilnvērtīgi trenēties tikai milzu slalomā, kas ir gandrīz 700 metru garš nobrauciens, kura laikā ar skrituļdēli tiek attīstīts ātrums aptuveni 70 km/h (!), jo mums nav tik augstu kalnu. „Cenšamies arī šo disciplīnu attīstīt, lai būtu maksimāli konkurētspējīgi visās disciplīnās. Bijām izlūkos uz Madonu, kur ir asfaltēta biatlona trase.”
Ziemā uz dēļa trenēties nevar, jo indoor trase (telpās) ir tikai Rīgā. „Es eju trīs reizes nedēļā uz trenažieru zālīti, ja nav iespējas kāpt uz dēļa.” Runas, ka amerikāņi var nodarboties ar skeitbordu 24/7 (24 stundas 7 dienas nedēļā), nedomājot par citiem darbiem, zināmā mērā ir mīts. Dažiem rietumniekiem šī ir profesionāla nodarbe, taču tas saistīts arī ar inventāra ražošanu un tirdzniecību. „Arī sezonā es trenējos trīs reizes nedēļā pa pusotrai stundai. Citādi apnīk un nogurst muskuļi,” Skaraine piebilst, „kas par daudz, tas par skādi.” Jātrenējas regulāri un ķermenis jāattīsta vienmērīgi, nekādas slepenās panākumu receptes nav.
PAVĒRT PRIEKŠKARU
Viena no planētas labākajām braucējām un Lienītes sīvākā konkurente ir amerikāniete Līna Krāmere, kas kopā ar vīru ražo dēļus, viņai pie mājas ir kalns un sava trase. „Jā, viņa trenējas gandrīz katru dienu. Protams, pēdējā pasaules čempionātā viņai bija labākas vietas, bet pasaules reitingā mums ir pilnīgi vienāds punktu skaits,” Skaraine atzīst, ka tehniskajā meistarībā un fiziskajā sagatavotībā uz līdzenas vietas situ pušu Krāmeri, kaut gan jāņem vērā kā ilggadējai pasaules ranga līderei jau ir 44 gadi.
Skarainei galvenais nav sasniegumi, bet prieks, uz kuru skeitborda slaloma pasaule var pavērt priekškaru. Ilustrējot Lienīte rāda, ka ir aizsniegusies līdz Niagāras ūdenskritumam. „Tu uzturi sevi formā, tev labi sanāk, tu vari piedalīties sacensībās, tev apkārt ir līdzīgi domājoši forši cilvēki, tu aizbrauc uz ārzemēm un redzi citas zemes.”
VISU TITULU KARALIENE
Pateicoties neatlaidīgam darbam un emocijām, ko sniedz ekstrēmais sports, Eiropas čempionātā Skaraine pirmo zeltu izcīnīja 2004. gadā. Pasaules čempiones pirmais tituls nāca 2010. gadā.
Starptautisko sacensību videi, kad runa ir prestižāko vietu sadali, parādās sava otrā puse. „Pirms starta bieži vien kāds pienāk klāt, pasaka kādu joku, kas izsit tevi no līdzsvara. Citreiz cenšos koncentrēties, bet konkurente kaut ko pajautā.” Pieredze tikai laika gaitā iemācījusi, ka svarīgi no visa atslēgties un pilnībā sakoncentrēties. „Lai gan trasē tu esi īsu mirkli, sacensības paņem milzīgu fizisko un emocionālo enerģiju.” Pēc pēdējā starta Eiropas čempionātā ar citu Latvijas izlases zvaigzni, pasaules čempionu un draugu Jāni Kuzminu, abi runājuši, ka esot izšāvuši sevi līdz pēdējam pulvera gramam.
Pēc pēdējo gadu Eiropas meistarsacīkšu rezultātiem, Skaraine ir kronējama par kontinenta karalieni — viņa laurus plūkusi speciālajā jeb tight slalomā, līnijslalomā un hibrīdslalomā. Visas šīs disciplīnas ir tehniskas, trases garums ir aptuveni 120—150 metri, taču atšķiras konusu izvietojums. Proti, trasē vienmēr dodas divi sportisti, kas paralēli sacenšas uz laiku, par nogāztiem konusiem piešķir soda sekundes. Speciālajā slalomā konusi ir izvietoti ļoti cieši, līnijā, bet neregulāri. „Līnijslalomā konusi ir izvietoti vienā līnijā ar vienādām atstarpēm. Hibrīdslaloms ir kā čūska — lielākas atstarpes starp konusiem —, tur ir atkal sava tehnika un nianses.” Šajās trijās Skaraines kroņa distancēs, kurās sacensības reizēm risinās gandrīz vai līdzenumā, tiek attīstīts līdz 40 km/h ātrums.
Savukārt milzu slalomu, kurā sportisti brauc pa vienam un kas vienmēr ir sacensību pirmajā dienā, Skaraine izlaiž. „Pēdējā Eiropas čempionātā indoor gigants bija visbīstamākais, kādu esmu redzējusi. To nebrauca arī daudzi veči. Kad finišā džeki bremzēja, botas šķīda gabalos,” pirmajā dienā viņa labāk izvēlas izvairīties no riska iedzīvoties traumās. Jāpiebilst — tā vismaz liecina internetā atrodamā informācija —, ka šoreiz ātrums milzu slalomā sasniedzis pat 80 km/h.
TŪKSTOTIS PAR DĒLI
Skaraines skrituļdēlis maksā 1200 latu. Būtiskās sastāvdaļas ir virsma, stiprinājumi un ritenīši. „Reiz, pirms braucu uz Eiropas čempionātu, mājās visas trepes bija nokrautas ar ritentiņiem. Zvanīju panikā Jānim, prasīju — kurus lai izvēlas.” Sezonai pietiek ar vienu skrituļdēli. Varētu braukt ilgāk, taču tehnoloģijas visu laiku attīstās un jādzīvo līdzi inovācijām.
Pēdējā laika aktualitāte ir vieglie karbona dēļi, kas sver tikai 600 gramu. „Citi brauc ar pāris kilogramu smagiem dēļiem, tā ir pat labāk — lielāka elastība līkumojot —, taču vajag lielāku augumu un stiprāku fizisko sagatavotību, lai dēli novaldītu.” Pēdējā pasaules čempionātā, kad lijis, Lienīte sēdējusi vienā busiņā ar slaveno Krāmeri. „Lūdzu parādīt dēli — kad paņēmu to rokās, likās — tas ir tikpat smags, cik viņa.” Virsmas dēļiem lūst reti.
Nesen dēlim nopirkti keramikas gultņi, kas ir jaunums un palīdz ritenīšiem griezties vēl vieglāk. Šajā sporta veidā visu izšķir simtdaļas. Dēļa pārregulēšana prasa aptuveni stundu darba. Tagad pirms sacensībām Lienīte dēli dod regulēt Jānim. „Viņš ir kā konstruktors. Virpo, līmē.” Skaraine neslēpj sajūsmu par Kuzmina specifiskajām zināšanām.
EJ, KUR NEKAD NEESI GĀJIS
Interesanti, ka tāpat kā latvieši krieviem iemācīja hokeja spēli, tā tagad Jānis Kuzmins brauc uz Krieviju un māca skeitborda slalomu. „Kādreiz Krievijā bija, bet kādā brīdī pazuda.” Jo populārāks tas kļūs, jo pašiem sportistiem būs interesantāk.
Kopumā Latvijas panākumi šajā sporta veidā ir pietiekami iespaidīgi. Neskaitot Kuzmina un citu vīru zeltu, Skarainei jau uz papēžiem min tradīciju turpinātāja. Rudenī notikušajā Eiropas čempionātā telpās hibrīdslalomā uzreiz aiz čempiones Skaraines finišēja četrpadsmit gadus vecā rīdziniece Anna Monika Gailīte.
„Vajadzētu lielāku publicitāti medijos, jo pēc masveidības mēs neatpaliekam no bobsleja un skeletona. Protams, skeitbordā apgrozās mazākas naudas summas, tāpēc mediju uzmanība ir mazāka.”
Skaraine augstā līmenī cer braukt vēl piecus gadus. „Tas būtu ļoti labs rādītājs. 44 gadus vecā Krāmere apliecina, ka šis nav tikai tīņu sporta veids.” Galvenais ir ziemā neaizsēdēties pie televizora. Lienīte uzsver, ka bez saviem atbalstītājiem SIA Talsu namsaimnieks un Norvik banka, kas esot novērtējuši Skaraines panākumus, būtu grūti doties tik tālos ceļojumos pēc tik augstiem tituliem.
Savā profilā draugiem.lv viņa raksta: „Lai nokļūtu tur, kur tu nekad neesi bijis, ir jāiet pa ceļiem, pa kuriem neesi nekad gājis.” Novēlam Lienītei veiksmīgi turpināt un saldu ceļamaizi.
Lienīte SKARAINE
Skeitbordiste, uzņēmēja
Dzimusi: 1974. gada 26. oktobrī Talsos
Augums, svars: 170 cm, 61 kg
Izglītība: Banku augstskola (bakalaurs un maģistrs), Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte (bakalaurs)
Ģimenes stāvoklis: šķīrusies, Evelīnas (4) un Roberta (12) mamma
Sportā kopš: 10 gadu vecuma vieglatlētikā, kopš 16 — skeitbordā
Pirmais treneris: Salvis Skarainis
Lielākie sasniegumi sportā: pasaules čempione speciālajā slalomā (2010. g.), divkārtēja Eiropas čempione (2011. g.) speciālajā un līnijslalomā, trīskārtēja Eiropas čempione telpās (2011. g.) speciālajā slalomā, līnijslalomā un hibrīdslalomā, Eiropas čempione speciālajā slalomā (2004. g.), daudzkārtēja Latvijas čempione
Citi sporta veidi: snovbords
Vaļasprieki: ceļošana, ēst gatavošana
Mūzika: Adele, Prāta Vētra, Līvi
Filma: Vaniļas debesis
Aktuālā grāmata: Ēd, lūdzies, mīli (šobrīd lasa)
