Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā
Žurnāls: Nr. 283 Runā prezidents

Skeitbords, longbords, biatlons…

Skrituļdēļa koncepcija nav būtiski mainījusies kopš pagājušā gadsimta vidus, kad amerikāņi aizsāka šo sportisko izklaidi, taču jebkuram velosipēdam var izdomāt jaunu pielietojumu. To apliecina arī Latvijas skeitbordisti, kuri, spītējot ne pārāk kalnainajam reljefam, aizrāvušies ar nobraucienu, kā arī pirmie Eiropā sarīkojuši Skate & Shoot sacensības, kas apvieno skeitbordu un mūsu valstī tik populāro biatlonu.

Sporta pasaulē dažbrīd biežāk nekā citās sadzīves jomās ienāk dažādas novitātes, tiek lauzti priekšstati par klasiskām vērtībām, jo akmenī nav iekalti pat olimpisko spēļu sporta veidi un disciplīnas. Skeitbords visdrīzāk tā arī nekad nenokļūs olimpiskajā saimē, taču šis sporta veids jau dažus gadus kļuvis īpašs ar to, ka Vistleras (Kanāda) olimpiskajā parkā, kur 2010. gadā notika Vankūveras ziemas olimpisko spēļu batālijas vairākos sporta veidos, vasarā pulcējis ne mazāk dalībnieku un skatītāju, kuri vērojuši longborda festivāla norises. Sacensības nobraucienā notika pa asfaltēto ceļu, kuru ziemā izmanto bobsleja, kamaniņu un skeletona ragavu transportēšanai uz startu, bet Skate & Shoot sacensībās tika izmantota arī šautuve.

PRIEKUĻI, MADONA, RAKŠI

„Skeitbordu var salīdzināt ar riteņbraukšanu, kas aptver visai atšķirīgas disciplīnas. Kādam saistībā ar riteņbraukšanu pirmais prātā nāk Māris Štrombergs, bet citam — Romāns Vainšteins,” uzsver Latvijas Skeitborda federācijas(LSF) prezidents Gustavs Gailītis, kurš turpina nu jau aizsaulē aizgājušā tēva Ginta Gailīša 1989. gadā dibinātās LSF vadību. „Skeitborda redzamākā daļa ir strītstails, kura pārstāvjiem pat nav nepieciešams skeitparks, lai veiktu kādu triku. Šie jaunieši ikdienā redzami uz ielām, tādēļ arī veido priekšstatu par mūsu sporta veidu.

Tomēr senākās tradīcijas Latvijā ir skeitborda slalomam, kurā gūts ne mazums panākumu starptautiskajās sacensībās un joprojām varam lepoties ar pasaules klases braucējiem Lienīti Skaraini un Jāni Kuzminu. Viņi no 11. līdz 13. oktobrim ASV startēs pasaules čempionātā slalomā. Pēdējos gados ievērojami attīstījušās longborda disciplīnas. Šie dēļi ir aptuveni metru gari, ar lielākiem un platākiem ritentiņiem un stiprinājumu sistēmām.

Ar šādu dēli ir daudz vieglāk pārvietoties, tas lieti noder ne tikai sacensībās, bet arī ikdienā — lai nokļūtu no punkta A līdz punktam B. Longbordā skeitotāji sacenšas ne tikai nobraucienā, bet arī garo distanču braucienos un pat frīstailā. Tieši longbords snovbordistiem, sērfotājiem un kaitbordistiem liek meklēt asfaltētus ceļus un izmēģināt spēkus ne tik būtiski atšķirīgā sporta veidā.”

LONGBORDA ODZIŅA

„Longbords kļuvis par nopietnu konkurentu slalomam, jo līdz ar pieprasījumu attīstās arī dēļu un nepieciešamo detaļu ražošana, sacensību organizatori var piedāvāt interesantus nosacījumus, balvu fondu. Skeitbordisti, kuri iepriekš startējuši slalomā, turpmāk bieži vien izvēlas longbordu,” stāsta Gailītis. „2011. gadā kādās slaloma sacensībās Šveicē izmantoju iespēju pie atzīta vietējā meistara apgūt longborda braukšanas pamatus un saņemt vērtīgus padomus. Informācija ienāca arī no citiem avotiem, mudinot mūs pirms diviem gadiem sarīkot pirmos mačus, bet šogad Latvijā notika jau starptautiska longborda sacensību sērija.”

Skaidrs, ka Latvijā viss notiek nedaudz citādāk nekā, piemēram, Eiropas longborda lielvalstīs Šveicē vai Vācijā.

„Mūsu valstī nav daudz milzīgu kalnu, no kuriem sportisti attīstītu tik lielu ātrumu, lai būtu nepieciešami motociklistu tērpi un ķiveres. Pietiek pat ar slaloma dēļiem, lai veiktu nobraucienus Priekuļos vai Madonā. Prieks, ka vasarā mums tiek dota iespēja izmantot šīs biatlonistu un slēpotāju sporta bāzes. Lielākos ātrumus, kas ir apmēram 80 kilometri stundā, līdz šim skeitbordisti sasnieguši Rakšos,” informē 2013. gada Latvijas longbordu sērijas čempions Gustavs.

„Longbordam kļūstot arvien populārākam, noteikti pievērsīsim daudz lielāku uzmanību katra interesenta meistarībai, jo nobrauciens pat Smecersilā saistīts ar lielu ātrumu un risku. Pie sacensībām tiks pielaisti tikai noteiktas prasmes apguvušie dalībnieki, jo ar labu inventāru un ekipējumu vien nepietiek, lai izvairītos no smagiem kritieniem un traumām. Tāpēc cenšamies izveidot apmācības video par katru trasi, lai braucējiem būtu redzamas labākās trajektorijas tās izbraukšanai,” piebilst Valdis Sermols, kurš ir Gailīša domubiedrs skeitborda sacensību organizēšanā.

SPORTISKAIS SLALOMS

Pirms divdesmit gadiem viss bija vienkārši, jo slaloms ieņēma sportista vietu skeitborda ģimenē, bet strītstails vairāk bija dzīves baudītājs, mēģinot savienot izklaidi draugu kompānijā ar punktiem un ballēm par sniegumu skeitparkā. Tagad brīvdomātāju lomu arvien vairāk uzņemas longbords.

„Lielākās aktivitātes jauniešu piesaistīšanā skeitborda slalomam notiek Liepājā, sekmīgi darbība ir arī Olainē, Jūrmalā, cenšamies arī popularizēt mūsu sporta veidu Rīgā,” vērtē LSF prezidents. „Par longbordu lielākā interese ir Vidzemes reģionā, kur vairāk ir nobraucienam derīgu ceļu. Esam pamanījuši, ka longbordi arvien biežāk tiek izmantoti ceļā uz skolu vai veikalu, jo tie šādiem mērķiem ir ērtāki par strītstaila dēļiem.”

Ja asfalta liešanas darbi turpināsies tikpat aktīvi kā līdz šim, tad slaloms noteikti nekur nepazudīs, jo sekundes simtdaļu skrējiens uz tablo nodrošina milzu adrenalīnu.

„Slaloma mači notikuši Jūrmalā, Rīgā, Madonā, Priekuļos, Liepājā, Grobiņā. Tajos startējuši gan 11—12 gadus veci jaunieši, gan pieredzes bagātie slalomisti, kuriem vecums tuvojas 50 gadu slieksnim. Protams, nav noliedzams, ka pirmie soļi slalomā nav viegli, jo nepieciešams ieguldīt daudz darba, lai izbrauktu ķegļu trasi. Iespējams, tieši šis sākuma posms ir izšķirošs konkurencē ar longbordu, kas vēl ir arī kontakta sporta veids.

Līdzīgi kā BMX vai snovbordkrosā vairāki dalībnieki vienlaikus dodas trasē, sacenšoties par vietām finišā. Braucienu filmēšana, notikumu iztirzāšana noteikti piešķir papildu atraktivitāti un adrenalīnu tieši longbordam,” tendences vērtē Gailītis. „Šovasar Londonā Eiropas čempionātā Kuzmins uzvarēja hibrīdslalomā, bet Skaraine — izcīnīja otro vietu. Savukārt milzu slalomā bronzas godalgu ieguva Anna Gailīte. Junioru konkurencē par vicečempionu kļuva liepājnieks Toms Dreiblats, bet amatieru ieskaitē vēl viens liepājnieks Edijs Jermačenko ieguva otro vietu.”

PIRMIE EIROPĀ

15. septembrī Smecersilā par Eiropā pirmo Skate & Shoot sacensību uzvarētāju kļuva Alberts Viegliņš, apsteidzot Ernestu Liepiņu un Āri Muitnieku.

„Daudziem dalībniekiem nav iespējams uzvarēt klasiskajās longborda nobrauciena sacensībās, bet ir dažādas disciplīnas, kurās par līderiem var kļūt citi sportisti. Piemēram, esam rīkojuši sacensības, kurās galvenais mērķis bija vienā no trases posmiem sasniegt maksimālo ātrumu. Pie šādas kategorijas pieskaitāmas arī Skate & Shoot sacensības, kuras varētu dēvēt par skeitborda biatlonu. Jau pirms dažiem gadiem Priekuļos esošā šautuve uzjundīja idejas par skeitborda apvienošanu ar biatlonu. Līdz maču rīkošanai Latvijā mēs netikām, tādēļ par pionieriem uzskatāmi Vistleras olimpiskajā parkā sarīkoto Skate & Shoot maču organizatori. Šādas sacensības izraisīja ļoti lielu interesi, kļūstot par Vistleras longborda festivāla sastāvdaļu,” akcentē Gailītis. „Longborda sezonai mūsu valstī vēlējāmies pielikt interesantu punktu, izvēloties pēdējo posmu aizvadīt Madonā, kur iespējams arī piekļūt šautuvei, — sarīkojām Eiropā pirmās starptautiskās Skate & Shoot sacensības. Piecu mērķu sašaušanai tika izmantotas biatlona šautenes. Šaušana tika veikta no guļus stāvokļa, taču pa lielajiem mērķiem. Par kļūdu tika piešķirtas 20 soda sekundes, nevis skeitbordists tika dzīts soda aplī. Šāds skeitborda un biatlona salikums bija interesants gan padomju armijas laikus pieredzējušajiem, gan jauniešiem, kuri bija šāvuši tikai datorspēlēs. Paaugstinātais pulss pēc distances veikšanas, kā arī atšķirīgā iemaņu bagāža bija par iemeslu krietni vien negaidītiem rezultātiem. Skaidrs, ka Skate & Shoot notiks arī turpmāk!”

INDIVIDUĀLAIS KLĀJS

Nākamgad apritēs 30 gadi, kopš Sarkanajā Zvaigznē sāka ražot skeitborda dēļus Ripo.

„Ir pirmās iestrādnes, lai atjaunotu šo zīmolu. Tas nebūs pilnībā Latvijā ražots dēlis, bet gan tikai klājs, jo nepieciešamas milzīgas investīcijas, lai ražotu konkurētspējīgus riteņus vai sistēmas,” uzsver Sermols. „Tā noteikti nebūs masu produkcija, kas nopērkama lielveikalos un bieži vien zemās kvalitātes dēļ atsit jaunietim jebkuru vēlmi pievērsties skeitbordam. Ripo varētu piedāvāt gan klasiskus modeļus, kuri paredzēti jauniešiem un iesācējiem, gan arī īpaši veidotus klājus, ņemot vērā labāko pašmāju skeitbordistu ieteikumus un vēlmes.”