Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā
Žurnāls: Nr. 158 Runā prezidents

Izsaucēja zīme teikumam

Sports
nav tikai rezultāti un vārdi, bet vispirms notikumi, kuros šie cipari un vārdi
iegūst spožumu, kas rada fanu pulkus un intrigu. Kurš būs Latvijas čempions
šogad? Latvijas Slēpošanas savienības (LSS) prezidents Vairis Brīze ir
pārliecināts, ka atbildes meklēšanu uz šo jautājumu iespējams padarīt populāru
ne tikai basketbolā vai futbolā
.Arī
sporta spēlēs Latvijas komandas nav pasaules grandu sarakstos, bet bauda plašu
vietējās sabiedrības uzmanību. Kāpēc gan šim piemēram nevarētu sekot tik
daudzveidīgā slēpošana?– Slēpošanā
pasaules čempionāti notiek katru otro gadu. Šī atkal ir virsotņu ziema. Cik
augstu tiksim?
– Neapgalvošu,
ka Valdizērā kalnu slēpošanā cīnīsimies par godalgotām vietām, bet ar citiem
salīdzināsimies un savu iepriekšējos divos gados sastrādāto parādīsim.– Kāda
bija mūsu augstākā izcīnītā vieta iepriekšējā kalnu slēpošanas čempionātā Orē?
– 46.
vieta Kristīnei Poškai slalomā. Mūsu gludajai
valstij gana labs rezultāts. Pirms diviem gadiem mums vēl bija problemātiski
savākt pietiekami meistarīgas četras meitenes un četrus puišus, lai varētu
startēt ar pilnu komandu. Tagad, īpaši vīriešiem, uz šīm četrām vietām ir
nopietna konkurence.Agrāk
Latvijas kalnu slēpošanā bija ierasts, ka ir viens līderis, no kura pārējos
atdala gandrīz nepārlēcama bedre. Tagad pirmo no piektā reizēm šķir tikai
desmitdaļa, un šī savstarpējā mačošanās, meklējot līderi, ceļ uz augšu vidējo
līmeni. Labākie juniori un elites slēpotāji pērn startēja kādās 40 FIS
sacensībās. Tieši šo abu – vecāko – grupu slēpotāji tagad daudz aktīvāk
iesaistās starptautiskajā apritē.– Tātad
Latvijas čempionātā Austrijas Bādgašteinā šonedēļ rit nežēlīga cīņa par vietām
izlasē!
– Nebūtu
korekti visu vērtēšanu veikt vienās sacensībās. Bādgašteinā tiks pielikts
pēdējais punkts garam teikumam. Nosakot izlasi, galvenokārt tiek ņemti vērā FIS
sacensībās sasniegtie rezultāti. Tas, piemēram, apgrūtina Latvijas pērnā gada
čempiona Kaspara Dauguļa iekļūšanu izlasē, lai gan viņš ir ļoti talantīgs
puisis un vēl var startēt pat junioru konkurencē. Bet pagaidām priekšā ir vēl
jaunākais Kristaps Zvejnieks, kurš cīnīsies arī Eiropas jaunatnes olimpiādē, kā
arī Svens Markss, Einārs Lansmanis un Roberts Rode. Viņi FIS sacensībās
startējuši biežāk un veiksmīgāk. FIS punktu ziņā līderi ir
septiņpadsmitgadīgais Kristaps (50,88 punkti slalomā) un Einārs (57,06 punkti
slalomā).Dāmām
mums pat divas pieaugušo izlases meitenes Ketija Kleinšmite un Anna Bondare
startēs jaunatnes olimpiādē. Pasaules čempionātam Valdizērā vistuvāk tikušas
daudzkārtējās Latvijas meistares Liene Fimbauere un Kristīne Poška.

 

– Jau
sesto gadu Latvijas čempionāts notiek Austrijā, kalnu slēpošanas disciplīnām
atbilstoša garuma FIS sertificētās trasēs. Vai nebūtu laiks arī mūsu sacensības
iekļaut starptautiskās federācijas kalendārā?

– Tas
vispirms ir naudas jautājums, kuru droši vien agrāk vai vēlāk atrisināsim.
Pastāstīšu par kādu jaunumu. Martā pirmo reizi notiks Baltijas kausa izcīņa.
Ideja ir mūsu, ar prieku to atbalstīja igauņi un lietuvieši. Katru gadu
nopietna garuma trasēs to rīkos citas valsts federācija. Sāk igauņi, un pirmā
Baltijas kausa izcīņa notiks Somijā. Tajā startēs visu vecuma grupu kalnu
slēpotāji. Galvenais kritērijs – nerīkot dārgas, bet plaši pieejamas
sacensības. Šāds formāts reklāmdevējiem un pašvaldībām varētu būt
interesantāks. Iespējams, ka FIS kalendārā vispirms varēs iekļūt atklātā
Baltijas kausa izcīņa.

– Šogad
vēl notiek arī pasaules junioru čempionāts.

– Jā,
lielākā daļa mūsējo pirms tam pieredzi gūs pasaules pieaugušo čempionātā. Vēl
viena patīkama ziņa – LU studente Liene Fimbauere saņēmusi FIS akceptēto itāļu
kalnu slēpotāja Mateo Baumgartena prēmiju, ko tradicionāli pasniedz sportistam,
kas sekmīgi studē un gūst panākumus starptautiskās sacensībās. Liene ar 66,36 FIS
punktiem slalomā ir mūsu komandas līdere.

– Jūtams,
ka kalnu slēpošana Latvijā tiek veidota kā reklāmdevējiem pārdodams produkts.
Ir sacensības ar intrigu, to noformējums atraktīvs, uzmanību piesaistošs…

Kad
pirms četriem gadiem mani vēlēja par Latvijas Slēpošanas savienības prezidentu,
daudzi man jautāja, kas tu tāds esi, jo esmu darbojies tikai amatieru sportā,
ko tu proti? Atbildēju, ka dzīve mani iemācījusi strādāt ar maksātnespējīgiem
uzņēmumiem. Slēpošanas savienība tobrīd bija līdzīgā situācijā. Es zaudēt
nevarēju neko un neko daudz arī nevarēju sabojāt. Mana pārliecība bija, ka ne
tikai kalnu slēpošana, bet visa LSS, kas aptver arī distanču slēpošanu,
snovbordu, tramplīnlēkšanu, jāizveido par atpazīstamu lielumu, ar kuru
sabiedrība rēķinās un kas tiešām īsteno valsts politiku savos sporta veidos.

Mana
pārliecība, ja mēs nerīkosim sacensības, kurās sportisti piedalās ar prieku,
kas ir svētki gan viņiem, gan skatītājiem, tad mēs kaujam šo sporta veidu nost.
Ja sacensības ir emocionāli piepildītas, mēs vairojam sava sporta veida spēku.
Mums ir svarīgi, lai bērni lepotos, ka viņi trenējas slēpošanā, un lai viņu
draugi skolā vai pagalmā gribētu darīt to pašu. Mums nav tik lielu finansiālo
iespēju, lai visu varētu nopirkt par naudu.

– Bet
lielais pārvietojamais rezultātu tablo, kas šoziem finiša zonai Siguldā liek
izskatīties kā Pasaules kausa izcīņas mačam Alpos, arī maksā naudu!

– Tas ir
ritenis, kas, iegriezts pareizā virzienā, piesaista arvien jaunas iespējas. Ja
visi rēķini par Latvijas kausa izcīņas divu kārtu rīkošanu būtu jāsamaksā
skaidrā naudā, mēs jau būtu bankrotējuši. Bet šim pasākumam ir divas daļas.
Viena – voluntieri jeb brīvprātīgie – treneri, tiesneši, bērnu vecāki, klubu
aktīvisti. Neskatoties uz amatiem, ikviens mūsējais, ja nepieciešams, ir gatavs
pastrādāt arī ar lāpstu. Otra – mūsu produkts – konkrētās sacensības, kas jau
ir reklāmas bizness. Par daudzām lietām, pieminēto mobilo ekrānu ieskaitot, mēs
galvenokārt norēķināmies ar reklāmas pakalpojumiem. Jā, mēs reklamējam
attiecīgo uzņēmumu, bet līdz ar to mēs varam atļauties rīkot spožākas
sacensības. Tā veidojas attīstība. Mēs nevaram atļauties rīkot nevīžīgas,
sliktas, formālas sacensības.

Kalnu
slēpošana šajā ziņā tikusi soli tālāk, bet tieši tāpat tam jābūt distanču
slēpošanā un snovbordā. Ir vajadzīgi noteikti līderi, cilvēki, kas par to
uzņemas atbildību, un process attīstās. Distanču slēpošana parādīja, ka visu ar
naudu vien nevar izdarīt. Pagājušajā nedēļā LSS valde pieņēma lēmumu
Skandināvijas kausa izcīņas posmu no Uzvaras parka Rīgā pārcelt uz Reiņa trasi
Siguldā. Pērn šo sacensību rīkošanu finansēja sporta klubs Rīga, skaitļi
bija lieli, rezultāts, manuprāt, neadekvāts. Šogad, iestājoties finanšu krīzei,
izrādījās, ka šo maču rīkošana Rīgā interesē vairs tikai divus trīs cilvēkus.
Esmu pārliecināts, ka biedrība A2 Siguldā šīs sacensības noorganizēs
kvalitatīvāk un par ievērojami mazāku summu.

Ja
cilvēks kaut ko dara ar attieksmi, ar vēlmi gūt labu rezultātu, pasākums
izdodas ar pozitīvu zīmi. Ja strādā tikai par naudu, tad parasti tas izmaksā
nežēlīgi dārgi, bet kvalitāte ne vienmēr ir tā augstākā.

– Tātad
Latvijas Slēpošanas savienība ir krīzei norūdīta!

– Mēs
nekad neesam lutināti ar budžeta līdzekļiem, bet vairāk paļāvušies uz saviem
spēkiem. Protams, krīze ietekmēs arī mūs. Galvenokārt netieši, piemēram, vecāki
mazāk varēs atļauties finansēt bērnu braucienus uz treniņnometnēm kalnos.

– Pasaules
čempionāts distanču slēpošanā šoreiz notiek netālu – čehu Liberecē.

– Tajā
mūs, visticamāk, pārstāvēs daudzkārtējais Latvijas čempions Jānis Paipals,
veterāns Oļegs Maļuhins, Aigars Kalnups un Arvis Liepiņš, kā arī Anete Brice,
kas vēl ir tik jauna, lai cīnītos arī Eiropas Jaunatnes olimpiādē.

– Snovbordā
pasaules čempionāts jau beidzies.

– Un
Toms Vasins ir mūsu labākais sportists, Eiropas kausa izcīņā borderkrosā bijis
desmitais, pasaules čempionātā – 36. vietā, sekmīgi cīnījies arī pasaules
junioru meistarsacīkstēs. Toms, pateicoties tēva atbalstam, ar sportu
nodarbojas ļoti nopietni, un ceru, ka viņš kvalificēsies startam Vankūverā. Lai
to izdarītu, viņam vismaz reizi PK posma izcīņā jāiekļūst 32 labāko skaitā.
Toms vairākkārt jau bijis tuvu šai robežai. Pasaules čempionātā viņam pietrūka
tikai 0,33 sekundes.

– Cik
plaši pēc gada Vankūveras olimpiskajās spēlēs slēpošanā būs pārstāvēta Latvija?

– Kalnu
slēpošanā nacionālo kvotu ietvaros mūs noteikti pārstāvēs pa vienai dāmai un
vienam kungam. Ceru, ka kvalifikācijas prasības izpildīs vēl kāds trešais
sportists. Distanču slēpošanā pirmo reizi tāpat kā vieglatlētikā ieviesti A un
B normatīvi. Lai mūs pārstāvētu vairāk par vienu sportistu, jātiek galā ar A
kvalifikāciju.

– Arī
tramplīnlēkšana Latvijā sāk atdzīvoties…

– Ne
tikai. Arī ziemeļu divcīņa cenšas dzīt pirmos asnus.

Tas
atkal ir attieksmes jautājums. Ir cilvēki, kas neklausās nievās, bet cenšas
darīt labu.

Dainis
CAUNE

Foto:
Jānis Markvarts, Fokus studio

 

Vairis
Brīze

Latvijas
Slēpošanas savienības prezidents

Dzimis           1965. gada 13. jūnijā Rīgā

Izglītība         Rīgas 7. vidusskola, LU Juridiskā
fakultāte

Nodarbošanās        zvērināts advokāts

Ģimenes
stāvoklis
precējies, trīs
bērni

Hobiji slēpo kopš desmit gadu vecuma