Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Jaunie laiki Kuldīgā

Ideja virmoja gadus
divdesmit piecus. Izplēnēja. Ar jaunu sparu mērķis pavīdēja pirms gadiem
pieciem, kad toreizējais aizsardzības ministrs un bijušais vieglatlēts Ģirts
Valdis Kristovskis no senajiem plāniem notrausa putekļus un Kuldīgas
pašvaldībai piedāvāja miljonu. Lai celtu vieglatlētikas manēžu, kas atbilst
starptautiskiem noteikumiem: 200 m aplis, seši 60 m celiņi, tāllēkšanas bedres
katrā manēžas pusē. Latvijā nekā tāda nebija (un nav plānots) pat Rīgā.2005. gadā pie darba
ķērās celtniecības a/s RBS Skals, un
pirms nedēļas Kuldīgas vieglatlētikas manēža tika svinīgi atklāta.

Ievērības cienīgais notikums izraisīja kudīdznieku lielu interesi, un
manēža bija pārpildīta (ap 750 sēdvietu),
arī stāvvietas. Atklāšanas lenti, kuru turēja novadniece, Latvijas rekordiste
šķēpa mešanā Inga Kožarenoka un Pekinas olimpisko spēļu lāpnese, kuldīdzniece
Anete Midrijāne, pārgrieza reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrs
Edgars Zalāns un Kuldīgas domes priekšsēde Inga Bērziņa. Pateicoties viņu
pūlēm, tika pabeigta šī Latvijas mērogiem grandiozā celtne (tika ņemti gan
aizņēmumi, gan saņemts valsts finansējums un piesaistīti citi naudas resursi).

Vēl daudz darāmā, bet sacensības jau notiek.

Sporta būves apsaimniekotājs, Kuldīgas sporta aģentūras direktors Indulis Laškovs stāstīja:

– Mūsu pārziņā ir seši īpašumi, kas saistīti ar sportu. Vieglatlētikas
manēža, kuru vairāk gribas to saukt par ziemas stadionu, būs mūsu galvenais rūpju
objekts. Līdz šim Kuldīgas vārds vairāk saistījās ar riteņbraukšanu (pasaules
čempioni Emīlija Sonka un Romāns Vainšteins), taču nedrīkst aizmirst, ka no
mūsu rajona nāk arī šķēpa metēja Inga Kožarenoka, kas cīnīsies par Pekinas
olimpisko spēļu ceļazīmi, Eiropas čempions bobslejā Jānis Miņins (bijušais
vieglatlēts), olimpietis soļošanā Ingus Janēvics, volejbolisti brāļi Šmēdiņi un
daudz citi slaveni sportisti. Ļoti ceru, ka valsts izlasi arvien vairāk
kuplinās Kuldīgas vieglatlēti, jo tagad paveras jaunas iespējas.

Zīmīgi, ka manēža uzcelta blakus Kuldīgas Centra vidusskolai. Katru dienu
no deviņiem rītā līdz trijiem pēcpusdienā visi sektori un celiņi būs skolēnu rīcībā.
Te var trenēties mūsu, kā arī citu rajonu bērni un pieaugušie. Aicināts jebkurš
kuldīdznieks, jo brīvajā laikā, samaksājot tikai latu
(citu pilsētu pārstāvjiem – 2 lati), jūsu
rīcībā ir gan manēža, gan inventārs. Arī siltas dušas (man liekas, ka pat pirts
maksā dārgāk).

Īpaša vienošanās ir ar Bruņotajiem spēkiem, kas devuši lielāko artavu
manēžas celtniecībā, – bāze viņu rīcībā ir divas dienas nedēļā.

Apsaimniekošana prasīs lielas rūpes, jo daudz kas jāpapildina, jāpielabo.
Ceru, ka pārmetumu nebūs daudz. Vismazāk tos gribētu dzirdēt no cilvēkiem, kas
manēžas tapšanas laikā nepalīdzēja pat ar padomu. Visu izzinājām paši – braucām
uz Igauniju (tur mūsu manēža būtu ierindas celtne), konsultējāmies ar vācu
speciālistiem.

Manēža ir pašvaldības pārziņā, kuras līdzekļi ir ierobežoti, un tikai pēc
laika varēsim vērtēt finansiālos rādītājus, jo pieredzes tik vērienīgas arēnas apsaimniekošanā
nevienam no mums nav. Sporta draugiem nevajag baidīties, ka manēža varētu tikt
izmantota citiem mērķiem, – sports ir mūsu prioritāte.

Kuldīgas viesnīcās nav daudz vietu. Pašreiz apstiprināšanas posmā ir trīs
viesnīcu celtniecība, viena būs tieši blakus manēžai.

Ceram arī restaurēt skolas stadionu un izveidot 400 metru garu
apli. Tad vieglatlēti varēs trenēties arī vasarā. Ieceru ir daudz: manēžā
izveidot veselības rehabilitācijas kabinetus, trenažieru zāles. Mazpilsētai
(Kuldīgā dzīvo tikai ap 13 000 iedzīvotāju) tas ir liels pārbaudījums.

Priecīgs bija arī Kuldīgas rajona sporta skolas direktors Jānis Baukšis, kurš
pārdzīvojis visus šaubu un neziņas gadus un tagad cer, ka Kuldīga kļūs ja ne
par valsts sporta galvaspilsētu, tad vismaz par ziemas vieglatlētikas centru.

Todien notika arī Latvijas kausu izcīņa vieglatlētikā. Kā vainagojums
atklāšanas svētkiem bija Jolantas Dukures Latvijas rekords 5000 metru
soļošanā telpās – 22:17,2, arī lodes grūdēja Māra Urtāna teicamais manēžas
pirmrekords lodes grūšanā – 19,60 metri.

Latvijas vieglatlētikas izlases galvenais treneris Edvīns Krūms Kuldīgas manēžu novērtēja vienā vārdā
– izcili! Viņam nav šaubu, ka vieglatlēti ziemā pārcelsies uz Kuldīgu –
sacentīsies, rīkos treniņnometnes. Padomāts arī par mūsu izcilajiem šķēpa metējiem,
kuru rīcībā ir manēžas centrs ar tīklu vidū. Sākumā ne viss vēl ir teicamā
kārtībā. Edvīns cer uz kuldīdznieku atsaucību, un visas sīkās kļūmītes ar laiku
tiks novērstas. Segums (pasaulē pašreiz labākais – Mondo skrejceļš un sektori ) vien ko ir vērts. Viņu iepriecina, ka
manēžas cēlāji spējuši izvēlēties optimālo klājumu, kas ir piemērots treniņiem
un sacensībām.

Kuldīgā tagad sākušies jauni laiki – vieglatlētikas ziemas stadions ir
atklāts!

Juris BĒRZIŅŠ-SOMS