Zvaigznītes ceļš uz zvaigzni
Tukuma ģimnāziste Ieva Turķe šo sezonu sāka ar personisko rekordu 1,75 m, tad izpildīja pasaules junioru (U-18) čempionāta kvalifikācijas normu 1,77 m un ar ciešu apņēmību pārlēkt vismaz 1,80 m devās uz šīm sacensībām Kali (Kolumbija), kur kļuva par pasaules vicečempioni.
MĒĢINĀJUMU SPĒLE
Kali stadionā, sasniedzot savu pirmo mērķi — 1,80 m augstumu —, Ieva iekļuva finālā, taču par medaļu nedomāja, jo blakus slaidu un atsperīgu meiču bija gana.
Finālā Ievai padevās visi augstumi, ieskaitot personisko rekordu 1,82 m. To Ieva veica ar otro mēģinājumu, kas vēlāk izbrīvēja vietu uz goda pjedestāla otrā pakāpiena, jo vēl divām atlētēm bija tāds pats rezultāts, bet sasniegts ar trešo mēģinājumu.
Ieva sākumā neesot tam ticējusi, vairākkārt pārvaicājusi sacensību tiesnesim, taču viņš smaidīdams vēlreiz un vēlreiz cēlis augšā divus pirkstus — otrā! Latvijas karoga plīvošana tribīnēs un tautiešu ovācijas liecinājušas par to pašu. Tad nu gan parādījušās prieka asaras. Ieva nesaka, ka būtu varējusi pārlēkt augstāk (čempione spēja 1,90 m), taču tas, ka klāt nebija trenera, mazliet sarūgtināja. Kad kaklā kāra medaļu, acis neviļus meklēja, vai treneris to redz…
Tomēr Ieva ir priecīga, ka abu darbs vainagojies ar vēl nebijušu Latvijas jauno augstlēcēju panākumu.
SĀKOT AR KLIPU KLAPU, KAIMIŅ’ JANKA
Mazo Ieviņu vecāki sākumā veda uz tautas dejām, kas attīstīja ritma izjūtu, pilnveidoja koordināciju. Skolas gaitas sākot, vectēvam pie rokas viņa nonāca pie vieglatlētikas trenera Alda Čākura. Sākumā pat neesot zinājusi, ko vieglatlētikā īsti dara — droši vien skrien un lec. To arī sīkā meitenīte cītīgi darījusi. Pamazām iepatikusies tāllēkšana, trīssoļlēkšana, guvusi labus panākumus Latvijas jauniešu sacensībās. Drīz vien sportošana kļuvusi par ikdienu.
Ievas sporta gaitām līdzi cītīgi sekojis tētis, kaislīgs riteņbraucējs, kas meitai pirms skolas katru dienu licis veikt nelielu rīta rosmi. Reizēm tas prasījis pat asaras. Tagad Ievai vieglāk, jo tētis lielāku uzmanību pievērš jaunākajiem brāļiem, kas arī iet savu ceļu sportā.
Ieva trenējas 4—5 reizes nedēļā, vēl sacensības, skolas stundas, daudz brīva laika pāri nepaliek. Taču Ieva negaužas, jo Tukumā nemaz tik daudz citu vilinājumu nav. Turklāt ar sportu un citām ārpusskolas nodarbībām aizraujas gandrīz visi klasesbiedri. Savs laiks paliek arī jautrībai.
Meitenei žēl, ka Tukumā ļoti problemātiski ir nodarboties ar augstlēkšanu ziemā, tik vien iespēju, kā skolas sporta zālē palēkāt ar kedām kājās. Šad tad izdodas aizbraukt uz Kuldīgas manēžu. Treneris sola, ka šoziem to darīšot biežāk, jo negribas pie sasniegtā apstāties.
Kas sportā nepatīk? Ieva smej, ka patīk viss, taču tad apraujas un atzīst, ka garie skrējieni sagatavošanās periodā gan pie sirds neejot, bet jāskrien vien esot…
CIK CENTIMETRU VIRS AUGUMA?
Stāstu, ka vēl pirms gadiem astoņiem sporta gaitas beigusi zviedru augstlēcēja Kaisa Bergkvista, kas ar savu augumu — 1,75 cm — lēkusi pasaules rekorda augstumā telpās — 2,08 m, bijusi pasaules čempione, olimpisko spēļu medaļniece. Ieva piekrīt, ka viņas pieveiktā latiņa 11 cm virs pašas auguma nieks vien esot. Latvijas rekordiste Valentīna Gotovska (augums 1,78 m) savulaik spēja 1,97 m. Šim 25 gadus vecajam valsts rekordam tā īsti vēl neviena nav tuvojusies.
Kopā ar treneri esot sprieduši, ka nākotnē, lai lēktu virs galvas paceltas rokas augstumā, vajadzīgs lielāks ieskrējiena ātrums, spēcīgāks atspēriens, filigrāna tehnika virs latiņas.
Par rekordu Ieva vēl nedomā, laiks rādīs. Tagad vēl jābeidz divas klases Tukumā, tad jāstudē. Kur — tas esot grūts jautājums. Ieva pieļauj domu, ka tas varētu būt arī ASV. Angļu valoda Ievai jau tagad esot laba, jo Tukuma ģimnāzijā angļu valodas stundas ir piecas reizes nedēļā.
Daudzi mūsu vieglatlēti devušies pāri okeānam, ieguvuši labu izglītību un sasnieguši lieliskus rezultātus. Atceramies Inetu Radēviču, Eināru Tupurīti, Dmitriju Miļkeviču, Viktoru Lāci un citus. Dažiem, ja netrāpa ar pareizo augstskolu un īsto treneri, sporta gaitas gan apraujas. Ir, ko domāt.
Iespējams, ka savu tālāko ceļu viņa atradīs Latvijā, jo arī te augstskolu netrūkst.
Tagad karstajā augusta dienas vidū, kad pat suns nolien ēnā, Ieva turpina treniņu Tukuma atjaunotajā stadionā. Turpat blakus trenējas vēl viena medaļniece — Eiropas Jaunatnes olimpiādes vicečempione tāllēkšanā Klinta Bļusina. Turpat ir visu redzošais abu jaunkundžu treneris Aldis Čākurs. Mazpilsētas zvaigznītēm reiz jākļūst pa zvaigznēm.
MĒS VĒL KO PAVEIKSIM
Treneris Aldis Čākurs:
„Ievu īpaši nemeklēju, viņu pie manis atveda viņas vectēvs, kas pats reiz bijis desmitcīņnieks. Jutis, ka mazmeitai šajā sporta veidā esot dotības.
Sākumā visi mani audzēkņi dara visu. Tikai tad skatos, kas katram vairāk padodas un patīk. Ieva lēca tālumu, trīssoli, tikai pēdējā laikā mazliet lielāku uzmanību veltījām augstlēkšanai. Redz’, atmaksājās, bet — vai tikai pie tā paliksim, nezinu, viņai tikko 17 gadi, visādi var būt.
Kā trenerim man ar Ievu nekādu problēmu nav, labi sporto, labi mācās, apzinīga. Domāju, ka šajos divos gados, kas viņai vēl jāpavada ģimnāzijā, mēs vēl kaut ko labu paveiksim. Nebiju pārsteigts, ka viņa var uzlēkt 1,82 m, par to, jo treniņos viņa daudzkārt lēca 1,80 m. Klāt nāca veiksme, un ar to pietika sudrabam.”
Ieva TURĶE
Augstlēcēja, ģimnāziste
Dzimusi: 1998. gada 23. jūlijā Tukumā
Augums, svars: 171 cm, 50 kg
Izglītība: mācīsies Tukuma Raiņa ģimnāzijas 11. klasē
Sporta gaitas: vieglatlētikā kopš 7 gadu vecuma, pirmais un vienīgais treneris Aldis Čākurs
Lielākie sasniegumi: pasaules junioru (U-18) vicečempione augstlēkšanā — 1,82 m (2015. g.), daudzkārtēja Latvijas jauniešu čempione, uzvarētāja Baltijas valstu sacensībās
Vaļasprieki: dejas, riteņbraukšana
